Saeima vienojas par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kārtību

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā Eiropas Parlamenta foto

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, kurā noteikta kārtība, kā Latvijā noritēs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Pirmās EP vēlēšanas paredzētas jau īsi pēc Latvijas oficiālās pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) – šā gada 12.jūnijā. Likums nosaka to cilvēku loku, kuriem būs tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem Eiroparlamenta vēlēšanās, nosakot kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību, vēlēšanu norises kārtību un izņēmumus no vispārējās balsošanas kārtības.

Kas varēs balsot

Tiesības vēlēt Eiroparlamentu Latvijā būs ES pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu un par kuriem ziņas būs iekļautas vēlētāju reģistrā. Tiesību vēlēt nebūs personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai arī kurām nav tiesību vēlēt dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir.

Kas varēs kandidēt

Kandidēt uz ievēlēšanu Eiroparlamentā varēs jebkurš vēlētājs, kurš vēlēšanu dienā būs sasniedzis 21 gada vecumu. Vēlēšanām nevar pieteikt kandidātu, kurš atzīts par rīcībnespējīgu, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kura sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot ja persona ir reabilitēta.
Pēc asām debatēm Saeimas deputāti atbalstīja arī likuma normu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām varēs kandidēt arī bijušie PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, kā arī personas, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Par kandidātiem Eiroparlamenta vēlēšanās varēs pieteikt arī Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātus, tomēr ievēlēšanas gadījumā viņi zaudēs ieņemamo amatu vai attiecīgo deputāta mandātu.

Kad iesniedzami
kandidātu saraksti

Eiroparlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus varēs iesniegt Latvijā reģistrēta politiskā organizācija vai politisko organizāciju apvienība. Sarakstus varēs iesniegt no 80.dienas pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena būs 65.diena pirms vēlēšanu dienas. Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu.
Centrālā vēlēšanu komisija numurēs kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot numurus. Izloze notiks sarakstu reģistrēšanas secībā. Ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” būs publicētas visas priekšvēlēšanu programmas un visi kandidātu saraksti, kā arī citas ziņas par kandidātiem.

Kā noritēs vēlēšanas

Likumprojektā noteikts, ka vēlēšanas notiks no pulksten 7 līdz 22 jūnija otrajā sestdienā reizi piecos gados. Vēlētāji varēs balsot tajā iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņi būs reģistrēti, uzrādot Latvijā derīgu personu apliecinošu dokumentu. Balsošana Eiroparlamenta vēlēšanās būs aizklāta. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles varēs izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.
Balsu skaitīšana sāksies tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Ievēlētos deputātus noteiks Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita.

Kā vēlē citās valstīs

Lai arī visu valstu vēlētie deputāti veido vienotu asambleju un vēlēšanas visās dalībvalstīs notiek gandrīz vienlaikus, vēlēšanu procedūras mēdz būt visai atšķirīgas. Vēlēšanas katrā dalībvalstī notiek saskaņā ar dalībvalsts izstrādātajiem tiesību aktiem un parasti tiek pielīdzinātas katras valsts nacionālajai vēlēšanu sistēmai.
Lielākajā daļā pašreizējo dalībvalstu darbojas proporcionālā vēlēšanu sistēma, vienīgi Lielbritānijā Eiropas, līdzīgi kā nacionālā, parlamenta vēlēšanās darbojas mažoritārā vēlēšanu sistēma. Līdzīgi kā Latvijā, arī vairākās pašreizējās dalībvalstīs vēlētājiem ir iespēja izdarīt atzīmes vēlētāju listē, īpaši atbalstot sev tīkamāko deputāta kandidātu. Vairumā pašreizējo dalībvalstu vēlētāji tiek ievēlēti no vairākiem vēlēšanu apgabaliem (Lielbritānijā katrs deputāts pārstāv vienu vēlēšanu apgabalu). Latvija EP vēlēšanās būs viens vēlēšanu apgabals.
Vecuma ierobežojums vēlētājiem visās pašreizējās dalībvalstīs, tāpat kā Latvijā, ir noteikts 18 gadi, tajā pašā laikā deputātu kandidātiem noteiktais vecuma ierobežojums ir visai atšķirīgs, sākot no 18 gadiem pusē pašreizējās dalībvalstīs līdz pat 25 gadiem Itālijā.
Tomēr, neraugoties uz atšķirīgajām vēlēšanu procedūrām, saskaņā ar Amsterdamas līgumu ir vairāki visās dalībvalstīs kopīgi īstenojami principi. Viens no šādiem principiem ir nepieciešamība nodrošināt ikviena ES vēlētāja vēlēšanu tiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās arī tad, ja šie vēlētāji uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav. Citu ES valstu pilsoņi drīkst piedalīties EP vēlēšanās, ievērojot attiecīgās valsts nacionālās likumdošanas noteikumus.

Cik deputātu strādās
Eiropas Parlamentā

Šobrīd Eiropas Parlamentā ir 626 deputāti no 15 ES dalībvalstīm, taču līdz ar jaunu dalībvalstu pievienošanos 2004.gada 1.maijā EP deputātu skaits pēc parlamenta vēlēšanām pieaugs līdz 732.
Katrai dalībvalstij atkarībā no iedzīvotāju skaita EP jāievēlē noteikts deputātu skaits. Deputātu skaits tikai nepilnīgi atspoguļo dalībvalstu iedzīvotāju skaitu, jo, piemēram, viens Vācijas deputāts pārstāv aptuveni 800 tūkstošus vācu pilsoņu, kamēr viņa Luksemburgas kolēģis pārstāv tikai apmēram 60 tūkstošus luksemburgiešu. Viens Latvijas deputāts EP pārstāvēs 260 000 mūsu valsts iedzīvotājus.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūru raksturojošie lielumi

Avots: Eiropas Parlaments