Darbs Eiropas likumdevējiem zelta kalnus nesola

Visi 626 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti savās tiesībās un darba pienākumos ir līdzīgi, bet viņu darba samaksa ļoti atšķirīga. Piemēram, Itālijas deputāts ik mēnesi saņem 12 tūkstošus eiro, kamēr viņa kolēģis no Spānijas tikai nepilnus trīs tūkstošus, bet Latvijas tāpat kā vairāku citu jauno dalībvalstu Eiroparlamenta deputātu mēnešalga nesasniegs pat tūkstoti eiro.

Cik saņem EP deputāts

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām šā gada jūnijā Latvijā arvien biežāk aktualizējas jautājums par EP deputātu algām. Plašsaziņas līdzekļos bieži dzirdēts viedoklis, ka daudzi Saeimas deputāti labprāt kļūtu par EP deputātiem un tur saņemtu Eiropas līmeņa atalgojumu, kas daudzkārt pārsniegtu Saeimas deputāta darba algu. Tomēr realitāte ir citāda – EP deputātu algas ir vienādas ar savas valsts parlamenta deputātu darba samaksu. Tas nozīmē, ka Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā pelnīs tikpat, cik viņu kolēģi Saeimā.
Kā zināms, Saeimas deputātu mēnešalga bez piemaksām pašlaik ir 640 latu (aptuveni 980 eiro), līdzīgu atalgojumu saņem arī citu kandidātvalstu parlamentārieši. Piemēram, Slovākijā un Ungārijā tas ir pat nedaudz mazāks, bet Čehijā – lielāks.
Pēc pievienošanās ES jauno dalībvalstu deputāti, nokļuvuši EP, būs līdztiesīgi ar “veco” dalībvalstu deputātiem un darīs to pašu darbu, bet atalgojums par padarīto starp dažu jauno un veco dalībvalstu deputātiem atšķirsies pat vairāk nekā desmitkārt. Arī pašreizējo EP deputātu darba samaksas atšķirības ir diezgan ievērojams (no 3000 eiro Spānijas deputātiem līdz pat 12 000 eiro Itālijas parlamentāriešiem).

Papildus algai
– prāvas kompensācijas

Bez pamatalgas EP deputātu rīcībā ir arī plaša kompensāciju un piemaksu sistēma, kas attieksies arī uz jauno dalībvalstu parlamentāriešiem. Pēc Saeimas ES informācijas centra ziņām, par katru EP sesijā, komiteju vai politisko grupu sanāksmē  pavadīto dienu deputāti saņem 257 eiro. Šī summa paredzēta uzturēšanās, maltīšu un dažādu citu ikdienas izdevumu segšanai. Savukārt 3600 eiro ik mēnesi tiek piešķirti biroja īres apmaksai, palīga algošanai, kā arī pasta izdevumu un telefonsarunu apmaksai. Pēc īpaša izcenojuma tiek apmaksāti arī lidojumi no parlamentāriešu mītnes zemēm uz Strasbūru vai Briseli, kur rit EP darbs. Prakse liecina, ka EP deputāti, mēģinot palielināt savus ikmēneša ienākumus, nereti cenšas iegādāties lētākas aviobiļetes un uzturēties vidēja līmeņa viesnīcās, tādējādi ietaupot uz piešķirto piemaksu rēķina. Tomēr šie ietaupījumi nespēj līdzsvarot deputātu dažādo atalgojuma līmeni.

Ko paredz jaunais projekts

Vairākums EP deputātu jau gadu desmitiem cīnās par to, lai viņu atalgojums tiktu vienādots, tomēr visi mēģinājumi mainīt sistēmu bijuši nesekmīgi. Arī šopirmdien, 26. janvārī, ES dalībvalstu ārlietu ministri nepanāca vienošanos par EP deputātu algu sistēmas maiņu. Tas nozīmē, ka arī turpmāk algas tiks pielīdzinātas nacionālo parlamentu deputātu atalgojumam.
EP sagatavotais atalgojuma projekts paredzēja, ka ikviens EP deputāts katru mēnesi kā pamatatalgojumu saņemtu 8600 eiro. Vienlaikus sakārtotu piemaksu un ceļa kompensāciju sistēmu. Tā turpmāk tiktu balstīta uz faktiskajiem izdevumiem, kas liegtu deputātiem gūt papildu ienākumus no šiem maksājumiem.

Iebildumi pret
algu palielinājumu

Tomēr Vācijas valdība neatkāpās no iepriekš paustās nostājas – nepieļaut EP deputātu algas palielināšanu – un bloķēja vienādās atalgojuma sistēmas projektu. 26.janvārī Vācijai pievienojās arī Zviedrija, Austrija un Francija. Šo valstu kopējās iemaksas veido lielāko ES budžeta daļu. Pašreizējā ES ekonomikas stagnācijas situācijā EP deputātu algas palielināšana nav iespējama, uzskatīja visas četras valstis, kuru iemaksas veido ES budžeta lielāko daļu.
Vācijas, līdzīgi kā Lielbritānijas, EP deputātu algas pēc jaunās maksāšanas kārtības ieviešanas palielinātos aptuveni par 30%. Vācijai pēc paplašināšanās būs lielākais deputātu skaits EP, un aprēķini liecina, ka šāda reforma valsts budžetam ik gadu izmaksātu līdz 100 miljoniem eiro. Vācijas valdība iebilst pret šādu izdevumu palielināšanos laikā, kad budžeta situācija valstī ir visai saspīlēta.
Arī Zviedrijas un Francijas valdības pārstāvji norādījuši, ka viņiem būtu visai sarežģīti paskaidrot, kāpēc to Eiropas Parlamenta deputāti pēkšņi pelnītu gandrīz uz pusi vairāk nekā vietējie parlamentārieši. Šāds kāpums būtu pārāk liels, un to būtu grūti izskaidrot sabiedrībai  – tā savu lēmumu neatbalstīt reformu pamatojuši Zviedrijas pārstāvji. Savukārt Austrijas pārstāvji atzinuši, ka šādu reformu projekts bijis “solis pareizajā virzienā”, bet paredzētais atalgojuma lielums bijis par augstu.

Reformas nāksies atlikt   

Milzīgu sašutumu par ES Ministru padomes (dalībvalstu ārlietu ministru) lēmumu paudis EP prezidents Pats Kokss un vairākums EP deputātu, jo padome projektu noraidījusi bez mēģinājumiem panākt vienošanos par noteiktā algas apmēra samazinājumu vai kādām citām izmaiņām. EP deputātu vilšanos jo lielāku padara fakts, ka līdz ar reformas projekta noraidīšanu izsmeltas iespējas vienādot EP deputātu algas. Lai arī vairākums parlamentāriešu vēlas reformas īstenošanu, projekta atkārtotu virzīšanu EP neiespējamu padara īsais laika posms, kas atlicis līdz jauna parlamenta vēlēšanām. Paredzēts, ka šā sasaukuma EP likumdošanas process tiks apturēts jau aprīļa beigās. Tas nozīmē, ka pašreizējā sistēma, visticamāk, saglabāsies vismaz vēl piecus gadus.

Lappusi sagatavojis

Artis Nīgals, “LV”
artis.nigals@vestnesis.lv