"Ar latviešiem ir interesanti"

"Maaleht"

— 2000.05.25.

Katrai tautai ir blakus kāds kaimiņš, citas tautības pārstāvis, uz kuru ir atspirdzinoši skatīties no augšas uz leju.

Zviedriem tādi ir somi, somiem savukārt igauņi (vismaz līdz pēdējam laikam), kā dzirdams, tad vāciešiem ir holandieši utt.

Igauņiem visu laiku pa rokai ir bijuši latvieši un, protams, arī krievi, taču tie parasti ir pārāk ciets rieksts. Turpretī ar latviešiem ir vienkārši: tāda pati maza tautiņa kā mēs, taču bēdīgākā stāvoklī. Padomju okupācija plucināja viņus jūtami vairāk nekā mūs. Pietiek tikai paskatīties uz viņu nacionālo sastāvu vai arī braukt cauri Dienvidaustrumu Latvijas nesakoptajiem un pamestajiem rajoniem.

Piedevām latvieši igauņu acīs ir jocīgi. Viņu valoda igauņu ausīs skan kā nesaprotama čalošana, viņu augumi liekas pavārgi un ir grūti noteikt viņu piederību. Lietuvieši mums ir svešāki, taču ar viņiem lieta vismaz ir vienkārša, līdzīgi poļiem, tā domā igauņi.

Lielākā daļa no mums ar prieku piekrīt apgalvojumam, ka Igaunija pieder pie Ziemeļeiropas, ir "Jųulumaa". Latviešiem paliek karāšanās starp Ziemeļeiropu un Viduseiropu. Tā ir it kā nekur nepiederoša zeme.

Un, kas vissvarīgākais: igauņu pašapziņu baro fakts, ka Brīvības kara laikā mūsu puiši bija pie Rīgas un būtu ieņēmuši Rīgu, ja lielās valstis nebūtu to aizliegušas.

Skatoties uz patstāvību atguvušajām Igauniju un Latviju, ir skaidrs, ka mēs esam bijuši veiksmīgāki. Igaunijas ekonomika un banku lietas ir priekšā dienvidu kaimiņiem, mūsu reformas ir bijušas ātrākas un dziļākas. Un vispār mēs sev liekamies daudz kulturālāki. Uzskatām, ka protam uzvesties jau kā eiropieši, lietot nazi un dakšiņu, tajā pašā laikā, kad latvietis, pēc mūsu domām, joprojām stumj ēdienu mutē tikai ar dakšiņu.

Tā pierādīšanai mums pilnīgi pietiek ar faktu, ka Igaunija uzvarēja Rietumu virzienā, tā teikt, triko kārtu un kā pirmā un vienīgā Baltijas valsts iekļuva ES sarunu pirmajā kārtā.

Liekas, ka ar latviešiem vienmēr ir kāda ķēpa. Te viņi mūs kaitina ar saviem stūrgalvīgajiem reņģu un cūkgaļas kariem, te ar savu nemākulīgo politiku izsauc Maskavas uguni uz visu Baltiju, te nespēj iet ar mums kopsolī, ja ES uzskatītu par vajadzīgu uzņemt visas valstis vienlaikus.

Uz šī fona kā pilnīgs šoks nāca ziņa, ka Igaunijas Enerģija un Latvenergo liks maizi vienā skapītī. — Ko?! Taisīt biznesu kopā ar latviešiem, — tā iebļāvās ne viens vien Igaunijas ekonomists vai politiķis aiz šausmām. Un laikā, kad bagātie precinieki no ziemeļiem un aizokeāna nāk un medaini runā, un piedāvā izdevīgus darījumus.

Atstājot pie malas Igaunijas un Latvijas enerģētikas sistēmu apvienošanas plusus un mīnusus, jāatzīst, ka realizācijas gadījumā būtu darīšana ar precedentu soli. Kopdarbība tik svarīgā jomā kā enerģētika ir stiprs vārds. Tas pārsver visus līdzšinējos spriedelējumus un sapņus par Baltijas vienotību (lietuvieši, starp citu, ir smagi apvainojušies, ka viņi nav ņemti kompānijā, un varbūt viņiem ir taisnība).

Tagad ir interesanti vērot, kā uz šo plānu attiecas tās valstis ziemeļos un rietumos, kuras visu laiku aicināja Igauniju sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

Visām starptautiskām organizācijām (ES, NATO), protams, ir vienkāršāk skatīt mūs kā reģionu. Daudzi nesaprot, kāpēc Igaunija viena pati un apsteidzot citus grib visur bāzt savu degunu.

Acīm redzot tomēr ir jomas, kur šī Baltijas vienotība ir kādam ļoti nepatīkama. Daudzas Zviedrijas un Somijas firmas ir jau pieradušas uzskatīt Baltiju par savu biznesa un ekonomisko interešu aizmuguri, un šāda pašdarbība var nepatikt. Tas apmēram ir tā, it kā tiktu nodibināta arodbiedrība uzņēmumā, kuras īpašnieki ir pieraduši pēc savas vēlmes valdīt un sodīt.

Darīšana ir arī ar nākotnē pamācošu gadījumu. Kad visas trīs Baltijas valstis būs ES (un kādreiz viņas tur tā vai tā būs), tad mums neizbēgami būs jākoordinē sava politiskā un ekonomiskā darbība. Par spīti atšķirībām Brisele mūs tomēr mērī ar vienādu mērauklu. Mēs taču visas trīs vēl uz kādu laiku paliksim par ES aizmuguri, kurai lielie un bagātie var gribēt uzspiest dažādas dīvainas lietas. Tāpēc ir vajadzīgs, lai arī Baltijas valstu politikā attiecībā pret Briseli tiktu iekļauts kāds saskaņotības moments.

Taču, kas attiecas uz igauņu līdzšinējo augstprātīgo izturēšanos pret latviešiem, tad tā pavisam negaidīti var mainīties. Labs piemērs tam ir pēdējais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Igaunija atdeva maksimālos punktus Latvijas ansamblim "BrainStorm". Kā dzirdams, tad dažās jauniešu aprindās esot izveidojies savā ziņā pat Latvijas "trakums". Katrā ziņā garlaicīgi mums ar latviešiem nebūs.

Pēteris Kaldre