Sīvā konkurencē uzvar “zīmols”

Vakar, 29.janvārī, Rīgas Latviešu biedrības namā žūrijas locekļi pasludināja 2003.gada vārdu, nevārdu
un spārnoto teicienu, kas izraudzīti, apspriežot no sabiedrības saņemtos ierosinājumus. Konkurence bijusi liela – par tituliem sacentušies gandrīz 100 jaunvārdi,
400 nevārdi un 70 spārnotie teicieni.

Valodniece Rasma Grīsle (no kreisās), Latvijas Universitātes pasniedzējs Jānis Kušķis un Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka preses konferencē, kurā paziņoja 2003.gada nevārdu, vārdu un spārnoto teicienu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Konkursu rīkoja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latviešu valodas fondu. Līdzīgas akcijas, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas saturiskajai un formālajai tīrībai, notiek daudzās valstīs, piemēram, Vācijā jau aptuveni trīsdesmit gadus, informēja Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka, piebilstot, ka Latvijā šāds konkurss noticis pirmoreiz.
2003.gada vārda titulam varēja ieteikt pēc latviešu valodas likumībām veidotu vārdu, kas izskanējis vai kļuvis populārs aizvadītajā gadā, vai arī senu, popularitāti atguvušu iepriekš maz lietotu vārdu. Nevārdu bija iespējams izvirzīt divējādi: nevēlams vai lieks svešķermenis valodā vai arī vārds ar 2003.gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi, savukārt spārnotais teiciens – īpaši bieži lietots vai pamanāms valodas kropļojums vai gada dīvainākais teiciens.
Ieteikumus atlasīja, un to, kam piešķirt titulus, lēma valodnieki un valodas speciālisti no Latviešu valodas attīstības kopas, Valsts valodas centra un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas.
Par 2003.gada vārdu atzīts vārds “zīmols”, par nevārdu – “eiro” tā nelokāmības dēļ (valodnieki atzinuši, ka Latvija varētu kļūt par vienīgo Eiropas valsti, kas Eiropas kopīgās valūtas vārdu nelocītu), bet par spārnoto teicienu – “zelta rokas“, kas pērn guvis jaunu nozīmi un negaidīti plašu lietojumu un kam bija ļoti spēcīgi konkurenti, piemēram, “tas maksā tik, cik tas maksā”, “kā var nesolīt?, “Eiropa mūs nesapratīs”.
Konkursa rīkotāji ir gandarīti par plašo un kopumā kvalitatīvo sabiedrības atbalstu – aktīvā dalība norādot uz izteiktu sabiedrības vēlmi pēc tīras un izkoptas valodas, turklāt konkurss raisījis iepriecinošas diskusijas par valodu.

Ilze Apine, “LV”