"Pilsētas galva, kas Ventspilī nosaka visu"

"Dagens Nyheter"

— 2000.06.09.

Krievijas nafta un kālijs ir vissvarīgākais Baltijas jūras lielākajai ostai.

Latvijas pilsēta Ventspils ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras osta. Tā ir arī visvairāk nodarbinātā, gadā pārkraujot 34 miljonus tonnu (Gēteborgā apjoms ir mazāks).

Tomēr, kad mēs ierodamies, osta rada pamestības iespaidu. Tieši šajā dienā netiek piekrauts neviens kuģis, un ir redzami tikai daži cilvēki. Es vēlāk uzzinu, ka ostas jauda netiek pilnībā izmantota. Tās kapacitāte ir gandrīz divreiz lielāka.

Trūkst ārvalstu ieguldītāju, taču ir savi iemesli, kāpēc viņi vilcinās te ienākt.

Kopumā Baltijas jūrā ir 23 ostas, kas konkurē par tranzīttirdzniecību no Krievijas un citām bijušajām Padomju savienības republikām. Ventspils visas pārējās ostas pārspēj ar kaut ko tik nevaldzinošu kā ķīmisko mēslošanas līdzekli potašu. 20 procentu šī produkta kravu visā pasaulē iziet caur Ventspili. Kālijs no automašīnu cisternām pa caurulēm tiek pārsūknēts kuģu kravas tilpnēs. Pārkraušanas termināls ir pavisam jauns un drošs, un tiek apgalvots, ka atmosfēra vairs netiek piesārņota.

Ventspilī tagad tiek būvēta arī konteineru osta, kuras līdzīpašnieks ir beļģu uzņēmums "Noord Natie" , un palīdzību piešķir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Visinteresantākais tomēr ir naftas tranzīts, un pašlaik 80% caur Venstpili ejošās naftas nāk no Krievijas. Tie ir veseli 15% Krievijas naftas eksporta, un ar to strādā uzņēmums "Ventspils Nafta" , kas 40% apmērā pieder valstij.

Kad šis uzņēmums gribēja privatizēt vēl 7 procentus un tirgū izlaida akcijas, nebija neviena pircēja. Cena bija pārāk augsta — runā, ka trīs reizes lielāka par akciju vērtību.

Viens no galvenajiem cēloņiem tomēr bija tas, ka tie, kuri bija ieinteresēti, ļoti labi zina, ka akciju piederēšana nenozīmē iespēju gūt ieskatu uzņēmuma darbībā. Stāvoklis "Ventspils Naftā" nav skaidri zināms, jo tas ir ārzonas uzņēmums.

Daudzi domā, ka patiesībā pašam pilsētas galvam Aivaram Lembergam pieder liela daļa "Ventspils Naftas" . Nav nekādu šaubu, ka viņš kontrolē visu, pat bez valdības un parlamenta ziņas. Viņš un Ventspils valde lielās, ka viņš viens pats visu nosaka.

"Dagens Nyheter" bija klāt tikšanās reizē ar iespējamajiem jaunajiem ieguldītājiem, kad tika parakstītas uzņēmuma "Noord Natie" investīcijas konteineru ostā. Varētu domāt, ka to darīs gan beļģu, gan latviešu puse, taču tas bija Aivars Lembergs, kas viens pats parakstījās pūtēju orķestra mūzikas pavadījumā.

Aivars Lembergs ir vietējais, bet padomju laikā savu karjeru veidojis partijā, viņš stāsta sarunā ar "Dagens Nyheter". Ostā viņš sācis strādāt 1977. gadā ķīmisko produktu terminālā. Glasnostj jeb atklātībai sākoties, viņš nodibinājis vairākas politiskās partijas un tagad ir ievēlēts pilsētas galva un nekronēts Ventspils karalis.

Ir tādi, kas saka, ka viņš darbojoties Krievijas interesēs. Skaidrs, ka krievu "Lukoil" ar "Ventspils Naftu" ir lieli darījumi. "Lukoil" ir uzņēmuma līdzīpašnieks, un liela daļa naftas cauruļvadā (kas pieder "Ventspils Naftai" līdz pat Krievijas robežai) plūstošās naftas pieder "Lukoil" . Tā direktors Vagits Aļekperovs tomēr ir teicis, ka nav ieinteresēts iepirkt lielāku Ventspils daļu. "Lukoil" netika dota atļauja iegādāties kuģniecību "Lasco" (Latvian Shipping Company).

Ventspils drīzā nākotnē varētu izjust konkurenci, ja Krievija Somu līcī Primorskā uzbūvēs savu naftas ostu. Tajā tiek ieguldīti 3,7 miljardi dolāru, un ostai jābūt gatavai darbam 2010. gadā. Kaut arī tā ir aizsalstoša, krievi uzskata, ka tā būs drošāka pret topošās ES un NATO dalībvalsts Latvijas iespējamajām cenu celšanām un blokādēm.

Dīsa Hostade