Ministru kabineta noteikumi Nr.21

Rīgā 2004.gada 6.janvārī (prot. Nr.1 36.§)

Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 6.panta trešo daļu,

7.panta otro, ceturto un astoto daļu, 11.panta ceturto daļu un 15.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka vienotu valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk — NATO), Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības režīmu valsts un pašvaldību institūcijās un sevišķās lietvedības kārtību, speciālo apzīmējumu un kodu lietošanas kārtību, kā arī slepenības režīma uzraudzības un dienesta izmeklēšanas kārtību. Valsts noslēpumam izvirzītie nosacījumi attiecināmi uz NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

2. Noteikumu prasības attiecas arī uz komersantiem (komercsabiedrībām), kas, pildot valsts vai pašvaldības pasūtījumu, kļūst par valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas subjektiem. Valsts vai pašvaldības pasūtītājs, piešķirot valsts vai pašvaldību pasūtījumu, kurš saistīts ar valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līgumā par pasūtījuma izpildi paredz, ka izpildītājs ir atbildīgs par šo noteikumu ievērošanu.

3. Ministru kabinets nosaka īpašu kārtību, kādā Ministru kabinetā iesniedzams un izskatāms politikas plānošanas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvais ziņojums, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” ir valsts noslēpuma objekts.

II. Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam un sertifikātu uzskaite, izsniegšana, anulēšana un kategoriju nomaiņa

4. Speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam (turpmāk — speciālā atļauja) (1.pielikums) apliecina to personu tiesības pieejai valsts noslēpumam, kuras ieņem attiecīgus amatus (turpmāk — persona). Speciālo atļauju personām pirms darba uzsākšanas ar valsts noslēpuma objektiem izsniedz valsts drošības iestādes.

5. Personai ir tiesības iepazīties ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ja personas amats ir iekļauts to amatu sarakstā, kurus pildot saistībā ar veicamā darba raksturu ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, un ja persona ir saņēmusi sertifikātu darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju (turpmāk — sertifikāts). Amatu sarakstu, kurus pildot saistībā ar veicamā darba raksturu ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai (izņemot pieeju informācijai, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiskā organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā RESTRICTED), apstiprina institūcijas vadītājs. Amatu sarakstu saskaņo ar Satversmes aizsardzības biroja apakšstruktūru — Nacionālās drošības iestādi.

6. Nacionālās drošības iestāde veic personu pārbaudi attiecībā uz pieejas tiesībām NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, izsniedz sertifikātus un apkopo informāciju par personām, kas saņēmušas sertifikātus. Sertifikāta oriģinālu glabā Nacionālās drošības iestādē. Sertifikāta kopiju nosūta glabāšanai personas darba (dienesta) vietā.

7. Sertifikātu izsniedz tikai personām, kuras ir saņēmušas atbilstošas kategorijas speciālo atļauju.

8. Ja personai ir nepieciešama īslaicīga pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai saistībā ar izpildītā darba raksturu un persona nav iekļauta institūcijas attiecīgo amatu sarakstā, institūcijas vadītājs iesniedz Nacionālās drošības iestādē iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu minētajai personai. Iesniegumā norāda sertifikāta izsniegšanas pamatojumu, derīguma termiņu un informācijas klasifikācijas pakāpi. Nacionālās drošības iestāde iesniegumu izskata un sniedz atbildi 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

9. Persona, kas ir saņēmusi sertifikātu, iepazīstas ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams darba vai dienesta pienākumu pildīšanai vai konkrētu uzdevumu veikšanai.

10. Speciālās atļaujas izsniedz:

10.1. Satversmes aizsardzības birojs — pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem (violetā krāsā);

10.2. valsts drošības iestāde, kas veikusi personas pārbaudi, — otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem (sarkanā krāsā) un trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem (zilā krāsā).

11. Lai saņemtu speciālo atļauju, persona savā darbavietā:

11.1. aizpilda aptaujas lapu (2.pielikums);

11.2. ar parakstu aptaujas lapā apliecina, ka ir brīdināta par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un ir iepazinusies ar valsts noslēpumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

11.3. iesniedz pašrocīgi rakstītu autobiogrāfiju un divas fotogrāfijas (3 x 4 cm).

12. Persona pirms speciālās atļaujas saņemšanas paraksta saistību rakstu (3.pielikums) par valsts noslēpuma neizpaušanu.

13. Personas pārbaudes materiālus, aptaujas lapu un saistību rakstu glabā tā valsts drošības iestāde, kura pieņēmusi lēmumu izsniegt speciālo atļauju (turpmāk — attiecīgā valsts drošības iestāde).

14. Attiecīgā valsts drošības iestāde veic izsniegto speciālo atļauju uzskaiti un nosūta Satversmes aizsardzības birojam informāciju par izsniegtajām speciālajām atļaujām.

15. Ja personai nepieciešams mainīt speciālās atļaujas kategoriju, pārformēt vai anulēt speciālo atļauju, institūcijas vadītājs iesniedz rakstisku iesniegumu attiecīgajā valsts drošības iestādē. Persona nodod speciālo atļauju pret parakstu slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībā. Valsts drošības iestāde anulē saņemto speciālo atļauju un, ja nepieciešams, izsniedz jaunu. Divus mēnešus pirms speciālās atļaujas termiņa beigām persona, kurai izsniegta speciālā atļauja, informē par to slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību.

16. Ja speciālā atļauja ir nozaudēta:

16.1. tās turētājs par nozaudēšanas faktu nekavējoties informē slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību un iesniedz tajā rakstisku paskaidrojumu par nozaudēšanas apstākļiem;

16.2. pēc personas iesnieguma saņemšanas par speciālās atļaujas nozaudēšanu institūcijā veic dienesta pārbaudi un pārbaudes materiālus nosūta attiecīgajai valsts drošības iestādei. Attiecīgā valsts drošības iestāde lemj par jaunas speciālās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt. Dienesta pārbaudes materiālus pievieno personas valsts noslēpuma pārbaudes lietai.

17. Ja atklājas likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta trešajā daļā minētie apstākļi vai tiek konstatēts, ka persona apzināti par sevi sniegusi nepatiesas ziņas, attiecīgā valsts drošības iestāde anulē speciālo atļauju un informē par to institūcijas vadītāju.

III. Valsts noslēpuma un NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi

18. Par valsts noslēpuma un NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu nodrošināšanu kopumā katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs. Institūcijas vadītājs:

18.1. izveido slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīga par to;

18.2. institūcijās, kurās ir neliels sevišķās lietvedības apjoms (līdz 250 valsts noslēpuma objektiem gadā), institūcijas vadītājs pats organizē slepenības režīma nodrošināšanu vai norīko darbinieku, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīgs par to;

18.3. izveido nodaļu vai norīko atsevišķu darbinieku, kas ir atbildīgs par sevišķās lietvedības kārtošanu;

18.4. izveido struktūrvienību, kas institūcijā ir atbildīga par NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti;

18.5. apstiprina kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā;

18.6. apstiprina valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumus institūcijā;

18.7. nosaka vai deleģē tiesības struktūrvienības vadītājam saskaņā ar Valsts noslēpuma objektu sarakstu (turpmāk — objektu saraksts) noteikt pakļautībā esošu darbinieku pieeju konkrētam valsts noslēpuma objektam;

18.8. nosaka valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāju (turētājus), kas atbild par konkrēto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu izpildi;

18.9. atbild par valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāju apmācību un nodrošināšanu ar attiecīgu telpu, darba vietu, nepieciešamajiem piederumiem un inventāru;

18.10. pēc attiecīga rakstiska iesnieguma saņemšanas izlemj jautājumu par citu institūciju darbinieku pieeju valsts noslēpuma objektam, NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai savā institūcijā vai izsniegšanu citu institūciju darbiniekiem. Ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka citas institūcijas darbinieka iesniegums nav saistīts ar viņa amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu, institūcijas vadītājs pirms valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izsniegšanas pieprasa attiecīgā darbinieka institūcijas vadītājam papildu informāciju un apstiprinājumu iesnieguma pamatotībai. Pieprasītājs institūcijas vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt valsts noslēpuma objektu var apstrīdēt attiecīgajā valsts drošības iestādē vai, ja ir atteikts izsniegt NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, Nacionālās drošības iestādē;

18.11. apstiprina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas evakuācijas plānu ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī. Plānā norāda:

18.11.1. valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, kura jānogādā evakuācijas vietā vai jāiznīcina;

18.11.2. darbiniekus, kas atbildīgi par evakuējamo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas uzskaiti un glabāšanu, sagatavošanu transportēšanai, transportēšanu, apsardzi vai iznīcināšanu;

18.11.3. kārtību, kādā veicama valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apsardze evakuācijas vietā;

18.12. nodrošina, ka darbinieki ne retāk kā reizi gadā tiek informēti par drošības prasībām valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības jomā, atbildību par drošības prasību neievērošanu, informācijas nesankcionētu izpaušanu vai nozaudēšanu. Sadarbībā ar valsts drošības iestādi institūcijas vadītājs ne retāk kā reizi gadā informē darbiniekus par iespējamiem izlūkošanas un pretizlūkošanas pasākumiem, kas var būt vērsti pret tiem. Informācijas saņemšanu darbinieki apliecina ar savu parakstu;

18.13. saskaņo ar Nacionālās drošības iestādi un apstiprina šo noteikumu 5.punktā minēto amatu sarakstu.

19. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai darbinieks, kas atbild par slepenības režīma nodrošināšanu, ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam. Ja slepenības režīmu institūcijā nodrošina viens darbinieks, uz viņu attiecas visas šajos noteikumos noteiktās slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības tiesības un pienākumi.

20. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai ir šādi pienākumi:

20.1. kontrolēt, kā amatpersonas un darbinieki, kas veic darbu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informāciju (turpmāk — darbinieks), ievēro un pilda valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pienākumus;

20.2. pieprasīt no darbiniekiem paskaidrojumus par valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu neievērošanu un ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem institūcijas vadītājam;

20.3. speciālās atļaujas nozaudēšanas gadījumā nodrošināt dienesta pārbaudes veikšanu par nozaudēšanas faktu un pārbaudes rezultātu nosūtīšanu attiecīgajai valsts drošības iestādei.

21. Darbiniekam, kurš veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir šādi pienākumi:

21.1. pārtraukt citu personu rīcību, kuras dēļ var notikt valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana nepiederošām personām, un nekavējoties ziņot par to slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai un institūcijas vadītājam;

21.2. ievērot valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas lietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumus;

21.3. izsniedzot valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, pārliecināties, vai personai ir attiecīgās kategorijas speciālā atļauja vai sertifikāts darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju;

21.4. pirms darba attiecību pārtraukšanas laikus nodot struktūrvienībā, kas atbild par sevišķās lietvedības kārtošanu, valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju vai pirms došanās atvaļinājumā sniegt pārskatu par valsts noslēpumu objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas esamību;

21.5. pēc slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības darbinieku pieprasījuma nekavējoties uzrādīt pārbaudei visus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, reģistrācijas un uzskaites dokumentus;

21.6. ziņot slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai par pārmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos.

22. Informāciju, kas satur valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju var sagatavot elektroniskajos informācijas nesējos. Minētā informācija sagatavojama un attiecīgā datu bāze veidojama tikai lokālos datoru tīklos vai atsevišķā datorā, kas paredzēts darbam ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju un ir aizsargāts pret nesankcionētu piekļūšanu. Katram datora lietotājam nepieciešama individuāla parole.

23. Par tā lokālā datoru tīkla darbību, kurā tiek veikts darbs ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir atbildīgs ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) norīkots sistēmas drošības pārzinis. Ministru kabinets apstiprina instrukciju par drošības prasībām valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apstrādei izmantojamiem lokālajiem datoru tīkliem.

24. Lokālie datoru tīkli, kuros tiek veikts darbs ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir savstarpēji savienojami, izmantojot valdības telekomunikācijas vai publiskos telekomunikāciju tīklus. Valdības telekomunikācijās vai publiskajos telekomunikāciju tīklos slepenus vai konfidenciālus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības slepenu vai konfidenciālu klasificēto informāciju var pārraidīt, ja tiek nodrošināta atbilstošā līmeņa informācijas sistēmu drošības prasību ievērošana un ir saņemta Satversmes aizsardzības biroja vai Nacionālās drošības iestādes (NATO un Eiropas Savienības klasificētajai informācijai) akreditācija.

25. Telpas, kurās veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir kontrolējamas un nodrošinātas pret nepiederošu personu neatļautu iekļūšanu. Institūcijas apsardzes postenis, pamatojoties uz darbinieka pieprasījumu, izsniedz vienreizēju caurlaidi institūcijas apmeklējumam un rakstiski atzīmē (vārds, uzvārds, amats, institūcija, laiks) apmeklētāju ierašanos un aiziešanu no institūcijas vai no tās daļas, kurā veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Telpas, kurās tiek veikti darbi ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, apmeklētāji var apmeklēt tikai institūcijas darbinieka pavadībā. Ja nepieciešams, izvieto apsardzi to telpu ārpusē, kurās tiek apspriesti jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Ar sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju var iepazīties tikai telpās, kurās tiek veikta sevišķā lietvedība. Sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai pievieno to amatpersonu sarakstu, kuras iepazinušās ar minēto informāciju un apliecinājušas iepazīšanās faktu ar parakstu, kā arī norādījušas iepazīšanās laiku un datumu.

26. Telpas, kurās tiek uzkrāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, atbilst šādām prasībām:

26.1. sienas un pārseguma konstrukcijas ir veidotas no izturīgiem, blīviem būvmateriāliem (piemēram, dzelzsbetons, betons, gāzbetons, akmens, ķieģeļi, metālkonstrukcijas). Sienu un pārseguma konstrukciju minimālie biezuma robežstiprības un noturības rādītāji nedrīkst būt zemāki par blīva 250 mm bieza saistīta ķieģeļu mūra robežstiprības, noturības un skaņas izolācijas rādītājiem, ja nosacīta mūra izbūvei izmantoto ķieģeļu tilpummasa nav mazāka par 1400 kg/m³, robežstiprība spiedē un liecē nav zemāka par 10 MPa, bet mūra saistīšanai izmantotās cementa un kaļķu javas robežstiprība spiedē ³ 2,5 MPa;

26.2. ieejas durvis ir veidotas:

26.2.1. no metāla konstrukcijām;

26.2.2. no gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) ļoti cieta, cieta vai vidēji cieta masīvkoka (piemēram, skābardis, dižskābardis, osis, ozols, kļava; cietības klase I–III), ja durvju vērtnes minimālais biezums nav mazāks par 37 mm;

26.2.3. no gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) vidēji mīksta vai mīksta masīvkoka (piemēram, bērzs, priede, egle, alksnis; cietības klase IV–V), ja durvju vērtnes minimālais biezums nav mazāks par 50 mm. Ja durvju vērtnes minimālais biezums šo noteikumu 26.2.2.apakšpunktā minētajos gadījumos ir 25–37 mm, bet šajā apakšpunktā minētajos gadījumos 25–50 mm, tās no ārpuses noklāj ar vismaz 4 mm biezas tērauda plāksnes apšuvumu;

26.3. durvju vai durvju virsgaismas stiklojuma (piemēram, armētais stikls, bruņustikls) mehāniskie stiprības un skaņas izolācijas rādītāji nav zemāki par attiecīgo durvju pamatmateriāla rādītājiem;

26.4. durvju aplodas un tās nostiprinājuma sienā konstruktīvā risinājuma drošība nav zemāka par attiecīgo durvju pamatmateriāla stiprību;

26.5. divvērtņu durvīs sprauga starp vērtnēm no abām pusēm ir nosegta ar saduras seglīstēm. Aizliegts izmantot abpusēji veramas durvis;

26.6. durvju viras ir izvietotas iekšpusē vai viru naglas ir sametinātas tā, lai nebūtu iespējams durvis noņemt;

26.7. durvīm ir vismaz viena durvju vērtnē iekaļama mehāniska slēdzene;

26.8. logi ir aprīkoti ar tērauda režģiem, kuru stieņa minimālais diametrs ir 20 mm un lielākās atstarpes starp stieņiem — 150 mm. Krustpunktos režģi ir sametināti;

26.9. logi ir aprīkoti ar žalūzijām vai veikti citi pasākumi, kas liedz iespēju no ārpuses novērot telpu;

26.10. ir nodrošināta vēdināšanas sistēmu un dūmkanālu aizsardzība, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu tiem;

26.11. ja telpas pēc darba netiek apsargātas, tās aprīko ar apsardzes un ugunsdzēsības signalizāciju, kas var darboties arī tad, ja atvienota elektriskā strāva, un ir savienota ar apsardzes telpu. Signalizācijas iekārtas darbspējas pārbaudi veic no apsardzes telpas pults. Nacionālās drošības iestāde nosaka prasības signalizācijas iekārtām. Apsardzes pienākumus pastāvīgi veic ne mazāk kā trīs apsardzes darbinieki. Apsardzes darbiniekiem nepieciešama vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja. Ja saistībā ar darba pienākumu pildīšanu apsardzes darbiniekam ir kļuvis zināms augstākas pakāpes valsts noslēpuma objekta saturs, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, attiecīgās valsts drošības iestādes vai Nacionālā drošības iestāde viņu rakstiski brīdina par šīs informācijas neizpaušanu un atbildību.

27. Telpu piemērotību noteiktas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektu glabāšanai pārbauda attiecīgās valsts drošības iestādes vai Nacionālās drošības iestāde, ja telpā tiek glabāta NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija. Valsts drošības iestādes vai Nacionālās drošības iestāde var pieļaut atkāpes no šajos noteikumos minētām prasībām, ja atzīst, ka kopumā veiktie pasākumi nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību konkrētajā telpā. Pēc pārbaudes veikšanas izsniedz attiecīgu sertifikātu.

28. Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju glabā seifos atbilstoši šādām prasībām:

28.1. NATO sevišķi slepeno (COSMIC TOP SECRET) klasificēto informāciju glabā atsevišķā seifā atsevišķi no valsts noslēpuma objektiem un citas NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas;

28.2. Eiropas Savienības sevišķi slepeno (TOP SECRET) klasificēto informāciju glabā atsevišķā seifā atsevišķi no valsts noslēpuma un citas NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas;

28.3. valsts noslēpuma objektus, kā arī NATO un Eiropas Savienības konfidenciālo (CONFIDENTIAL) un slepeno (SECRET) klasificēto informāciju var glabāt vienā seifā atdalīti, katru klasificētās informācijas veidu novietojot seifa atsevišķos nodalījumos;

28.4. drošības prasības seifiem un piemērotību attiecīgās pakāpes valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanai nosaka Nacionālā drošības iestāde;

28.5. uz katra seifa, kurā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija, nepieciešama uzlīme ar šādu informāciju:

28.5.1. par seifu atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds un tālruņa numuri, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar viņu ārkārtas situācijā vai gadījumā, ja seifs atrasts atvērts;

28.5.2. seifa uzskaites numurs;

28.6. evakuācijas plānā norāda informāciju par pasākumiem, kas veicami ar seifā glabājamiem valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī.

29. Valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanas seifa kodu kombinācijas, seifa un telpu atslēgu viens eksemplārs kopā ar informāciju par seifa uzskaites numuru, atrašanās vietu un darbinieku, kas ir atbildīgs par seifu (uzvārds un amats), glabājas slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības vai institūcijas vadītāja seifā ievietotā penālī vai aploksnē. Uz penāļa vai aploksnes ir par seifu atbildīgā darbinieka zīmoga (spiedoga) nospiedums.

30. Seifa koda kombināciju maina:

30.1. ne retāk kā reizi sešos mēnešos;

30.2. ja tiek pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku, kas ir atbildīgs par seifu;

30.3. ja ir aizdomas, ka seifa koda kombinācija ir kļuvusi zināma nepiederošām personām.

31. Pēc darba laika beigām darbinieks, izejot no telpas, kurā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, veic šādas darbības:

31.1. pārbauda, vai valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija ir ievietota seifos, aizslēdz seifus, kā arī aizver logus;

31.2. izdara atzīmi kontroles lapā par šo noteikumu 31.1.apakšpunktā noteiktās pārbaudes veikšanu, norādot datumu un laiku. Kontroles lapā izdarīto atzīmi apliecina ar savu parakstu. Kontroles lapu piestiprina uz ieejas durvīm telpas iekšpusē vai pie sienas tiešā durvju tuvumā telpas iekšpusē. Kontroles lapu glabā 60 dienas pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas. Pēc minētā termiņa beigām kontroles lapu var iznīcināt;

31.3. aizslēdz ieejas durvis;

31.4. pievieno telpu signalizācijai;

31.5. nodod telpu apsardzei.

32. Ja telpā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, telpas uzkopšana un citi saimniecības darbi minētajā telpā veicami valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāja klātbūtnē.

33. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai speciāli norīkots darbinieks ne retāk kā reizi ceturksnī, bet ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) izveidota komisija reizi gadā pārbauda valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas esamību institūcijā. Par pārbaudes rezultātiem komisija sastāda aktu. Aktu glabā trīs gadus. Nacionālās drošības iestādei ir tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudes par NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas esamību institūcijā un aizsardzības prasību ievērošanu.

34. Ja tiek pārtrauktas darba attiecības ar institūcijas darbinieku, kam ir speciālā atļauja vai sertifikāts, vai viņam uzdod pildīt citus pienākumus institūcijā, darbinieks nodod visus viņa rīcībā esošos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju struktūrvienībā, kas kārto sevišķo lietvedību, vai (ar nodošanas un pieņemšanas aktu) darba pienākumu pārņēmējam un par to izdara ierakstus sevišķās lietvedības reģistrācijas un uzskaites žurnālos un/vai elektroniskajā informatīvajā sistēmā (turpmāk — sistēma).

35. Avārijas dienesta darbinieki, ugunsdzēsēji, ātrās medicīniskās palīdzības brigādes, kā arī operatīvās grupas (ja ir noticis noziegums) teritorijā un telpās, kurās tiek veikts darbs ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificētu informāciju, tiek ielaistas un uzturas tajās apsardzes darbinieku vai par slepenības režīma nodrošināšanu atbildīgā darbinieka klātbūtnē.

36. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem Latvijā var nogādāt institūciju kurjeri, institūcijas vadītāja norīkots darbinieks vai bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts (tikai valsts noslēpuma objektus). Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju nogādā, izmantojot dienesta autotransportu, gaisa transportu vai pārnēsājot (aizliegts pārnēsāt slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificētu informāciju). Valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nogādāšanai aizliegts izmantot sabiedrisko transportu. Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts valsts noslēpuma objektus var nogādāt ar vilcienu.

37. Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem uz ārvalstīm un no ārvalstīm nogādā ar diplomātisko pastu, kā arī institūciju kurjeriem vai attiecīgās institūcijas vadītāja norīkotu darbinieku, izmantojot dienesta autotransportu vai gaisa transportu. Darbiniekam vai kurjeram nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja un, nogādājot NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, sertifikāts. Sevišķi slepenu NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju drīkst nogādāt tikai Nacionālās drošības iestādes apstiprināti kurjeri vai darbinieki. Attiecīgās informācijas nosūtīšanas veids, maršruts un kurjeru norīkošana tiek saskaņota ar Nacionālās drošības iestādi.

38. Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpastam nodoto valsts noslēpuma objektu saglabāšanu to pārvadāšanas un piegādes gaitā ir atbildīgs minētās sabiedrības ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors nosaka sūtījumu pieņemšanas, pārvadāšanas, piegādes un nodošanas kārtību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

39. Kurjeram vai darbiniekam, kurš nogādā valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju:

39.1. aizliegts atstāt uzticēto informāciju bez personiskas uzraudzības (piemēram, viesnīcās, viesnīcu seifos vai bagāžas glabātavās, automašīnās);

39.2. aizliegts iepazīties ar uzticētās nosūtāmās informācijas saturu;

39.3. informācija jāpārvadā tā, lai nepiederošas personas nevarētu konstatēt, ka tiek pārvadāts valsts noslēpuma objekts, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, un iepazīties ar tās saturu.

40. Institūcijas vadītājs var atļaut darbiniekam ņemt līdzi komandējumā (arī uz ārvalstīm) darbam nepieciešamos slepenus un konfidenciālus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju dubultiepakojumā, ja darbinieks izmanto dienesta autotransportu vai gaisa transportu. Pirms valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas ņemšanas līdzi komandējumā darbiniekam nepieciešams:

40.1. saņemt no attiecīgās Latvijas institūcijas vai ārvalsts organizācijas apliecinājumu, ka tiks nodrošināta valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšana un iespēja pārvadāšanai komandējuma vietā izmantot dienesta transportu;

40.2. pārvadāšanas laikā ievērot šo noteikumu 39.1. un 39.2.apakšpunktā noteiktās prasības.

41. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju ārvalstīs var glabāt:

41.1. Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības telpās, ievērojot valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības nodrošināšanas pasākumus;

41.2. to ārvalstu kontrolētās telpās, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti līgumi par klasificētās informācijas aizsardzību.

42. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju nosūta dubultiepakojumā. Iekšējo un ārējo iepakojumu noformē atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā noteiktajām prasībām.

43. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas un sertifikāta, kļuvis zināms valsts noslēpums, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, tās pienākums ir neizpaust to. Attiecīgajai valsts drošības iestādei vai Nacionālās drošības iestādei (attiecībā uz NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju), kurai šis fakts kļuvis zināms, par to rakstiski jābrīdina šī persona. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas un sertifikāta, valsts noslēpums, NATO vai Eiropas savienības klasificētā informācija ir kļuvusi zināma civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, procesa virzītāja pienākums ir informēt par to attiecīgo valsts drošības iestādi vai Nacionālās drošības iestādi, kura rakstiski brīdina minēto personu par pienākumu to neizpaust.

IV. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana, slepenības pakāpes grozīšana un deklasificēšana

44. Valsts noslēpuma objektu klasificēšanas, slepenības pakāpes grozīšanas un deklasificēšanas nosacījumi neattiecas uz NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

45. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana ir slepenības pakāpes (sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli) piešķiršana objektam saskaņā ar objektu sarakstu.

46. Valsts noslēpuma objektu deklasificēšana ir slepenības pakāpes atcelšana objektam.

47. Valsts noslēpuma objektu klasificē darbinieks, kas to paraksta vai apstiprina. Klasificējot valsts noslēpuma objektus, norāda termiņu, pēc kura beigām jālemj par attiecīgā objekta slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu. Slepenības pakāpi pārskata darbinieks, kas parakstījis vai apstiprinājis valsts noslēpuma objektu, ja viņa amata pienākums ir būt par šī valsts noslēpuma turētāju, vai darbinieks, kura amata pienākums ir būt par valsts noslēpuma objekta klasificētāju slepenības pakāpes pārskatīšanas brīdī.

48. Ja ir pieņemts lēmums saglabāt valsts noslēpuma objektam sākotnēji noteikto slepenības pakāpi vai valsts noslēpuma objektam tiek mainīta slepenības pakāpe, vai tas deklasificēts pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām, lēmuma pieņēmējs par to rakstiski informē visus attiecīgā valsts noslēpuma objekta turētājus. Attiecīgā valsts noslēpuma objekta turētājs 10 dienu laikā izdara grozījumus attiecīgā objekta apzīmējumos par slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai deklasifikāciju.

49. Valsts noslēpuma objekta turētājs deklasificē valsts noslēpuma objektu, ja no institūcijas, kas ir izgatavojusi šo objektu, līdz noteiktā slepenības termiņa beigām nav saņemta rakstiska informācija par nepieciešamību saglabāt noteiktu slepenības pakāpi.

50. Klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm.

51. Ja vairākus valsts noslēpuma objektus ar dažādām slepenības pakāpēm apvieno vienā objektā, tam piešķir augstāko no bijušajiem atsevišķajiem objektiem noteiktajām slepenības pakāpēm un nosaka ilgāko no slepenības pakāpes saglabāšanas termiņiem.

52. Valsts noslēpuma objekta daļas var izmantot katru atsevišķi, tās apzīmējot kā patstāvīgus valsts noslēpuma objektus.

53. Atteikumu izsniegt informāciju, pamatojot to ar pieprasīto ziņu piederību valsts noslēpumam, informācijas pieprasītājs, ja tas nepiekrīt atteikuma pamatojumam, var apstrīdēt institūcijas vadītajam. Institūcijas vadītāja atteikumu izsniegt informāciju, kurai piešķirts valsts noslēpuma statuss, informācijas pieprasītājs var apstrīdēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu var apstrīdēt likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajā kārtībā.

54. Ja objekts atbilst valsts noslēpuma objekta kritērijiem, bet nav iekļauts objektu sarakstā, attiecīgās institūcijas vadītājs:

54.1. piešķir minētajam objektam pagaidu slepenības pakāpi uz laiku līdz sešiem mēnešiem;

54.2. noteiktā kārtībā sagatavo un iesniedz priekšlikumus par grozījumiem objektu sarakstā;

54.3. nodrošina attiecīgā objekta aizsardzību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

54.4. atceļ objekta pagaidu slepenības pakāpi, ja sešu mēnešu laikā objektu saraksts nav attiecīgi grozīts.

55. Valsts noslēpuma objekta atsevišķās neklasificētās daļas, atdalot no klasificētā valsts noslēpuma objekta, var izmantot atklāti.

56. Mācību nolūkam izmantotā informācija, kas imitē valsts noslēpuma objektus, uzskatāma par atklātu.

57. NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētājam neatkarīgi no klasifikācijas termiņa esamības aizliegts patvarīgi mainīt klasifikācijas pakāpi, ja nav saņemts rakstisks informācijas izgatavotāja pieprasījums vai piekrišana, izņemot gadījumu, ja informācijai ir beidzies noteiktais klasifikācijas termiņš.

V. Speciālo apzīmējumu lietošana

58. Valsts noslēpuma objektus (izņemot NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju) apzīmē, noteiktā kārtībā izvietojot attiecīgus apzīmējumus (4.pielikums) un pievienojot īpašas norādes lapas par to, ka objekts ir attiecīgi klasificēts: sevišķi slepeniem — violetā krāsā, slepeniem — sarkanā krāsa, konfidenciāliem — zilā krāsā. Ja norādes lapas nav iespējams izmantot, lieto norādes uzlīmes.

59. Valsts noslēpuma objekta norādes lapā sniedz tikai šādas ziņas:

59.1. lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū norāda objekta kopējo slepenības pakāpi (“SEVIŠĶI SLEPENI”, “SLEPENI”, “KONFIDENCIĀLI”);

59.2. lapas vidū norāda, ka attiecīgā informācija tiek aizsargāta saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu”.

60. Valsts noslēpuma objekta attiecīgas krāsas norādes uzlīmes līmē uz elektroniskajiem informācijas nesējiem (piemēram, disketēm, kompaktdiskiem (CD-R)), tabulām, kartēm, zīmējumiem un fotogrāfijām. Norādes uzlīmē norāda:

60.1. valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpi;

60.2. institūcijas nosaukumu;

60.3. valsts noslēpuma objekta reģistrācijas numuru un datumu.

61. Valsts noslēpuma objekta lappuses numurē, katras lappuses apakšējās malas labajā stūrī ar arābu cipariem norāda lappuses kārtas numuru un aiz domuzīmes — dokumenta kopējo lappušu skaitu. Atzīmi par klasifikācijas pamatojumu un termiņu, kā arī klasificētājas amatpersonas uzvārdu un parakstu norāda dokumenta pirmās lappuses apakšējā labajā pusē. Lappuses, uz kurām nav informācijas, nenumurē. To vidū izdara norādi: “Šī lappuse nav izmantota”. Ja rakstiska informācija izvietota tikai uz lapu vienas puses, šādai norādei jābūt uz visām neizmantotajām lapu otrajām pusēm.

62. Katras valsts noslēpuma objekta lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi par attiecīgā objekta konkrētajā lapā ietvertās informācijas slepenības pakāpi (“SEVIŠĶI SLEPENI”, “SLEPENI”, “KONFIDENCIĀLI”). Ja valsts noslēpuma objekta konkrētajā lapā nav klasificētās informācijas, šīs lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi “NAV KLASIFICĒTS” vai “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA”.

63. Ja groza valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpi vai minēto objektu deklasificē, attiecīgi izdara grozījumus apzīmējumos un norādēs uz valsts noslēpuma objekta, kā arī pamato grozījumu izdarīšanu. Uz deklasificētajiem valsts noslēpuma objektiem izdara atzīmi “NAV KLASIFICĒTS” vai “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA”.

64. Valsts noslēpuma objekta atsevišķajām sastāvdaļām, teksta rindkopām, punktiem vai apakšpunktiem atbilstoši ietvertajai informācijai var būt dažādas slepenības pakāpes vai arī nebūt slepenības. Tādā gadījumā valsts noslēpuma objekta tekstā pirms šīm daļām tajās ietvertās informācijas slepenības pakāpes apzīmēšanai lieto speciālus saīsinātus apzīmējumus: “Sevišķi slepeni” — (SS), “Slepeni” — (S), “Konfidenciāli” — (K), bet valsts noslēpuma sastāvdaļās, kurās nav klasificētās informācijas, — (N) vai “Ierobežota pieejamība” — “IP”. Valsts noslēpuma objekta nosaukumam slepenības pakāpi nepiešķir.

65. Ārvalstu klasificētās informācijas tulkojumam pirmās lappuses augšējā kreisajā stūrī raksta vārdu “Tulkojums” un norāda valsti vai starptautisko organizāciju, no kuras šī informācija saņemta, kā arī lieto izstrādātāja izmantotos apzīmējumus (5.pielikums).

66. Sagatavojot klasificētus dokumentus NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu starptautisko organizāciju un institūciju vajadzībām, tos izstrādā atbilstoši minēto starptautisko organizāciju prasībām.

VI. Sevišķā lietvedība

67. Institūcijā saņemto un sagatavoto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites, saņemšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas un iznīcināšanas dokumentāro noformējumu veic struktūrvienība, kas atbild par sevišķās lietvedības kārtošanu (turpmāk — nodaļa), vai institūcijā, kurā ir neliels sevišķās lietvedības apjoms (līdz 250 valsts noslēpuma objektiem gadā), — ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) norīkots sevišķās lietvedības darbinieks.

68. Sevišķo lietvedību kārto atsevišķi no institūcijas pārējās lietvedības nodaļa vai attiecīgais sevišķās lietvedības darbinieks, kas ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam. Valsts noslēpuma objektus institūcijā saņem un nosūta tikai ar nodaļas starpniecību.

69. NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aprite institūcijā notiek atsevišķi no valsts noslēpuma objektu aprites, un tās sevišķo lietvedību kārto apakšreģistra birojs vai kontrolpunkta birojs (turpmāk — apakšreģistrs) — speciāla institūcijā vai institūcijai pakļautā struktūrvienībā izveidotā daļa vai sevišķās lietvedības apakšstruktūra, kas organizē un kontrolē NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību.

70. Latvijai nodotās NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību kopumā nodrošina Centrālais reģistra birojs, kas uzrauga un koordinē apakšreģistru darbu. Centrālais reģistra birojs ir Nacionālās drošības iestādes apakšstruktūra.

71. Satversmes aizsardzības birojs izstrādā un Satversmes aizsardzības biroja direktors apstiprina instrukcijas par NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti. Instrukcijās detalizēti nosaka NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības un aprites kārtību Latvijas Republikā.

72. Ja institūcija saņem NATO sevišķi slepeno (COSMIC TOP SECRET) vai Eiropas Savienības sevišķi slepeno (TOP SECRET) klasificēto informāciju, institūcijas vadītājs norīko apakšreģistra darbinieku, kas atbild par šīs kategorijas klasificētās informācijas glabāšanu, reģistrāciju un apriti institūcijā.

73. Apakšreģistri nodrošina šādu prasību izpildi:

73.1. NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācija un aprite tiek veikta savstarpēji atdalīti;

73.2. NATO sevišķi slepeno klasificēto informāciju (“COSMIC TOP SECRET”) reģistrē, glabā (atsevišķs seifs) un tās apriti veic atsevišķi no pārējās NATO klasificētās informācijas;

73.3. Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju (“TOP SECRET”) reģistrē, glabā (atsevišķs seifs) un tās apriti veic atsevišķi no pārējās Eiropas Savienības klasificētās informācijas.

74. Nodaļas (apakšreģistra) darbinieks saņem institūcijai adresētos valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas sūtījumus, pārbauda sūtījumu adreses atbilstību, pārliecinās par sūtījuma iepakojuma stāvokli, atver ārējo iepakojumu, salīdzina sūtījuma reģistrācijas numurus ar kurjera pavadrakstā norādītajiem numuriem un parakstās par sūtījuma saņemšanu.

75. Ja nodaļas (apakšreģistra) darbinieks konstatē sūtījuma ārējā un iekšējā iepakojuma vai iekšējā iepakojuma zīmogojuma bojājumu, kas liecina par to, ka varētu būt atklāts sūtījuma saturs, viņš veic šādas darbības:

75.1. izdara atzīmi par to kurjera pavadrakstā;

75.2. sastāda aktu trijos eksemplāros. Aktā norāda bojājuma raksturu. Aktu paraksta saņēmējs un kurjers;

75.3. izdara attiecīgu atzīmi saņemto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā;

75.4. šo noteikumu 75.2.apakšpunktā minētā akta otro eksemplāru nosūta nosūtītājam;

75.5. šo noteikumu 75.2.apakšpunktā minētā akta trešo eksemplāru nosūta attiecīgajai valsts drošības iestādei (Nacionālās drošības iestādei).

76. Pēc sūtījuma ārējā iepakojuma atvēršanas nodaļas (apakšreģistra) darbinieks:

76.1. pārliecinās par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas un attiecīgo numuru atbilstību pavadrakstā (ja tāds ir) vai uz sūtījuma norādītajiem numuriem;

76.2. sastāda aktu divos eksemplāros un nosūta akta otro eksemplāru sūtītājam, ja konstatē, ka sūtījumā trūkst norādīto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas vai ir tādi valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, kas nav norādīta pavadrakstā vai uz sūtījuma;

76.3. sadala valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju grupās atbilstoši to slepenības pakāpei;

76.4. pievieno katram valsts noslēpuma objektam atbilstošu norādes lapu;

76.5. reģistrē valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju attiecīgi slepenības pakāpei atbilstošā saņemto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites sistēmā vai slepenības pakāpei atbilstošā (sevišķi slepeni, slepeni vai konfidenciāli) saņemtās NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā (6.pielikums). Institūcijās, kurās ir neliels saņemamo un nosūtāmo valsts noslēpuma objektu skaits (līdz 250 objektiem gadā), visus saņemtos valsts noslēpuma objektus var reģistrēt vienā saņemto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites sistēmā (šis nosacījums neattiecas uz NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju).

77. Ja valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju saņēmējam tieši nogādā nosūtītāja darbinieks, saņēmējs parakstās nosūtītāja nosūtāmo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā (7.pielikums) vai dokumentā, kas apliecina sūtījuma saņemšanu. Dokumentus, kas apliecina saņemšanu, pēc attiecīgā kalendāra gada beigām glabā trīs gadus.

78. Uz katra saņemtā valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas pavadraksta pirmās lappuses apakšējās malas labajā pusē izdara atzīmi par minētā objekta saņemšanu un reģistrāciju, norāda saņēmējas institūcijas nosaukumu, saņemšanas datumu un reģistrācijas numuru.

79. Saņemtos reģistrētos sevišķi slepenos un slepenos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības sevišķi slepeno un slepeno informāciju pret parakstu attiecīgajā reģistrācijas sistēmā nodod izskatīšanai adresātam vai institūcijas vadītājam, kas savus norādījumus un uzdevumus šī dokumenta izpildei nosaka rezolūcijā.

80. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju izstrādātājs pēc tās parakstīšanas un attiecīgās klasifikācijas pakāpes piešķiršanas nodod nodaļā (apakšreģistrā), kur to reģistrē atbilstošās slepenības pakāpes nosūtāmo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā. Institūcijās, kurām ir neliels saņemamo un nosūtāmo valsts noslēpuma objektu skaits (līdz 250 objektiem gadā), visus izstrādātos valsts noslēpuma objektus var reģistrēt vienā nosūtāmo klasificēto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites sistēmā (šis nosacījums neattiecas uz NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju).

81. Saņemto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmas un nosūtīto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmas un ieraksti tajās nav uzskatāmi par valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

82. Konfidenciālus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju pavairo:

82.1. attiecīgā valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētājs, ja to veic, nodrošinot darba vai dienesta intereses, un kopijas atrodas iekšējā apritē institūcijā. Institūcijas vadītājs, apstiprinot valsts noslēpuma, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumus institūcijā, nosaka vietu un kārtību, kādā turētāji izgatavo kopijas no konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas. Izgatavotās darba kopijas nereģistrē, un dokumenta turētājs iznīcina kopijas, ja tās vairs nav nepieciešamas darbam. Iznīcināšanas process nav jādokumentē. Pavairotājs var nodot izgatavoto kopiju cita darbinieka rīcībā pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka viņam ir atbilstošas pakāpes speciālā atļauja vai sertifikāts un iespējas nodrošināt kopijas glabāšanu atbilstoši noteiktajām prasībām;

82.2. nodaļa (apakšreģistrs), ja nepieciešams valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas kopiju nosūtīt citai institūcijai, to numurē.

83. Slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētu informāciju pavairo nodaļa (apakšreģistrs) saskaņā ar institūcijas vadītāja atļauju. Kopijas numurē. Par NATO vai Eiropas Savienības slepenas klasificētās informācijas pavairošanu piecu darbdienu laikā informē Nacionālās drošības iestādi.

84. Sevišķi slepena valsts noslēpuma objekta kopijas var izgatavot institūcija, kura sagatavojusi valsts noslēpuma objektu (dokumentu), vai (ar attiecīgās institūcijas vadītāja atļauju) informācijas saņēmējs. Atsevišķās ārkārtas situācijās (piemēram, nepieciešamība veikt steidzamus operatīvās darbības pasākumus), kad nav iespējams laikus iegūt izgatavotāja atļauju sevišķi slepena valsts noslēpuma objekta pavairošanai vai saņemt kopijas, tās var izgatavot informācijas saņēmējs. Par veikto sevišķi slepena valsts noslēpuma objekta pavairošanu, izgatavoto kopiju skaitu un to saņēmēju nekavējoties paziņo valsts noslēpuma objekta izgatavotājam. Bez tās institūcijas atļaujas, kura sagatavojusi valsts noslēpuma objektu, aizliegts to pārsūtīt citai institūcijai.

85. NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenas klasificētās informācijas kopijas pēc institūcijas vadītāja iesnieguma var izgatavot tikai NATO vai Eiropas Savienības drošības birojs vai informācijas autors. Ārkārtas situācijā sevišķi slepenu informāciju drīkst pavairot Nacionālās drošības iestāde, kas par to triju darbdienu laikā informē informācijas autoru vai NATO vai Eiropas Savienības biroju.

86. Informāciju par izgatavotajām un numurētajām kopijām (datums, kopijas numurs, nodošanas apliecinājums) nodaļas (apakšreģistra) darbinieks norāda slepenības pakāpei atbilstošā saņemto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā vai nosūtīto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā.

87. No konfidenciāla un slepena valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas, kas saņemta no citām institūcijām, var izdarīt izrakstus un iekļaut citos valsts noslēpuma objektos, saglabājot oriģinālā valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi un piešķirot tiem reģistrācijas numurus. No sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem (izņemot sevišķi slepenu NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju) var izdarīt izrakstus, ja ir saņemta izgatavotāja atļauja.

88. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju nosūta dubultiepakojumā. Uz ārējā iepakojuma norāda tikai saņēmēju institūciju (bez amatpersonas uzvārda un amata) un tās adresi. Uz ārējā iepakojuma var norādīt sūtījuma numuru. Uz ārējā iepakojuma nenorāda sūtījuma satura slepenības pakāpi.

89. Uz valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iekšējā iepakojuma norāda attiecīgos slepenības apzīmējumus (piemēram, slepenības pakāpe, eksemplāra numurs), saņēmējas institūcijas precīzu adresi un attiecīgo amatpersonu, nosūtītāju un tā adresi, kā arī sūtījuma iesaiņotāja vārdu, uzvārdu un nosūtāmā dokumenta reģistrācijas numuru. Iekšējo iepakojumu apzīmogo un iepakojuma aizdares vietas nosedz ar caurspīdīgu līmlenti vai citu iepakojuma veidam piemērotu materiālu.

90. Liela izmēra valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nosūtīšanai izmanto bandroles, ruļļveida pakas, maisus, kastes vai konteinerus, kurus apzīmogo ar zīmoglakas spiedogu vai plombu, ņemot vērā šo noteikumu 88. un 89.punktā noteiktās prasības.

91. Ja vienā iepakojumā nosūta valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, kam ir dažāda slepenības pakāpe, uz iekšējā iepakojuma norāda tajā ievietoto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas augstāko slepenības pakāpi.

92. Nosūtīšanai sagatavotos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju uzskaita un izdara atzīmi korespondences pavadrakstā, kura nosūtīta ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpastu (8.pielikums) vai institūcijas kurjeru. Pavadrakstu divos eksemplāros sastāda nodaļas darbinieks. Sūtījumu ievieto ārējā iepakojumā kurjera klātbūtnē. Sūtījumus kopā ar pavadraksta pirmo eksemplāru nodod bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpastam vai institūcijas kurjeram. Pavadraksta otrajā eksemplārā, kas paliek nodaļā (apakšreģistrā), kurjers norāda nogādei pieņemto sūtījumu skaitu (vārdiem), datumu un laiku un apliecina ierakstu ar savu parakstu un zīmoga vai spiedoga nospiedumu. Kurjers pēc sūtījumu nodošanas adresātam pavadraksta pirmo eksemplāru, kurā saņēmējs norādījis pieņemto sūtījumu skaitu (vārdiem), datumu, laiku un apliecinājis ierakstu ar savu parakstu un zīmoga vai spiedoga nospiedumu, atdod nodaļai (apakšreģistram). Pavadrakstus glabā trīs gadus.

93. Tehniskos informācijas nesējus (piemēram, disketes, optiskos diskus, magnētiskās kasetes), kas satur valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, reģistrē nodaļā (apakšreģistrā).

94. Reģistrācijas un uzskaites sistēmā nedrīkst būt ierakstu dzēsumu vai aizkrāsojumu. Katrs izdarītais labojums jāatrunā, jānorāda attiecīgā darbinieka uzvārds, un izdarītais labojums viņam jāapliecina ar parakstu.

95. Ja likvidē vai reorganizē institūciju, kurā kārto sevišķo lietvedību, valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju nodod institūcijai, kas ir likvidējamās vai reorganizējamās institūcijas tiesību un saistību pārņēmēja, vai augstākstāvošai institūcijai. Ja tiesību un saistību pārņēmējs nav noteikts, valsts noslēpuma objektus pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju ar aktu nodod Latvijas Valsts arhīvam, bet NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju — Nacionālās drošības iestādei.

VII. Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšana

96. Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju (arī to kopijas) var iznīcināt, ja tie zaudējuši aktualitāti un nav nepieciešami darbam, izņemot institūcijā sagatavoto un reģistrēto valsts noslēpuma objekta vienu eksemplāru, kura glabāšanu pēc tā deklasificēšanas saskaņo ar valsts arhīviem. Lēmumu par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanu pieņem institūcijas vadītājs. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju iznīcina, ja to pieprasa institūcija, kas ir izgatavojusi attiecīgos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

97. Pēc institūcijas vadītāja rakstiska lēmuma saņemšanas par attiecīgo valsts noslēpuma objektu iznīcināšanu, to veic nodaļas darbinieks, kura uzskaitē atrodas iznīcināmie valsts noslēpuma objekti. Sevišķi slepenu un slepenu valsts noslēpuma objektu iznīcināšanas procesā kā liecinieks piedalās attiecīgās valsts drošības iestādes darbinieks. Iznīcināšanas aktā abas amatpersonas ar parakstiem apliecina iznīcināšanu. Iznīcināšanas aktu sastāda divos eksemplāros. Ja iznīcina nodaļā reģistrētos konfidenciālos valsts noslēpuma objektus un to kopijas, iznīcināšanas aktu nesastāda, bet nodaļas darbinieks izdara attiecīgas atzīmes valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites sistēmā. Kopijas, kas izgatavotas no konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem, pēc institūcijas darba vajadzību nodrošināšanas iznīcina dokumenta turētāji. Iznīcināšanu nedokumentē.

98. NATO un Eiropas Savienības slepeno klasificēto informāciju iznīcina apakšreģistri. Sevišķi slepenas un slepenas informācijas iznīcināšanas procesā piedalās iestādes vadītājs vai tā norīkots pārstāvis un Nacionālās drošības iestādes darbinieks. Par NATO un Eiropas Savienības slepenās klasificētās informācijas iznīcināšanu sastāda iznīcināšanas aktu. Vienu iznīcināšanas akta eksemplāru nosūta Nacionālās drošības iestādei, otrs paliek glabāšanā apakšreģistrā. Iznīcināšanai atlasīto NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju apakšreģistri nosūta iznīcināšanai Nacionālās drošības iestādei. Par NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenās klasificētās informācijas iznīcināšanu sastāda iznīcināšanas aktu. Aktu paraksta Nacionālās drošības iestādes amatpersona, kas veica iznīcināšanu, un apakšreģistra darbinieks, kura uzskaitē atradās iznīcinātā klasificētā informācija. Iznīcinot NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu reģistrētu klasificēto informāciju, iznīcināšanas aktu nesastāda. Iestādes vadītājs vai viņa norīkota persona apliecina dokumenta iznīcināšanu ar savu parakstu attiecīgajā reģistrācijas un uzskaites sistēmā. Darbam pavairotās kopijas, ja tās nav reģistrētas, iznīcina dokumentu turētāji. Iznīcināšanu nedokumentē.

99. Nodaļas (apakšreģistra) darbinieks pēc valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanas izdara atzīmes par veikto iznīcināšanu attiecīgajā slepenības pakāpei atbilstošā saņemto vai nosūtīto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā. Sistēmā norāda iznīcināšanas pamatojumu un datumu (konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem, konfidenciālai NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai) vai iznīcināšanas akta numuru un datumu (sevišķi slepeniem un slepeniem valsts noslēpuma objektiem un slepenai vai sevišķi slepenai NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai). Nodaļas (apakšreģistra) darbinieks ierakstus apliecina ar parakstu.

100. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju iznīcina sadedzinot, izkausējot, ķīmiski sadalot vai sasmalcinot, lai zustu iespēja gūt informāciju no tās nesēja vai atjaunot to. Ja valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju iznīcina ar smalcinātāju, sasmalcinātās papīra strēmeles izmēram jābūt ne garākam par 20 mm un ne platākam par 1,5 mm.

101. Slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanas aktus glabā piecus gadus, sevišķi slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanas aktus glabā 10 gadus, pēc tam tos var iznīcināt.

VIII. No ārvalstīm sūtītās klasificētās informācijas saņemšana, nodošana, izmantošana, deklasificēšana un iznīcināšana

102. Klasificēto informāciju no ārvalstīm saņem, nodod, izmanto, deklasificē un iznīcina saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem.

IX. Valsts noslēpuma objektu nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros

103. Valsts noslēpuma objektus nodod ārvalstu institūcijām Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem.

X. Valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanas un nozaudēšanas dienesta izmeklēšana

104. Ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš:

104.1. nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un attiecīgajai valsts drošības iestādei (Nacionālās drošības iestādei);

104.2. ne vēlāk kā nākamajā dienā izveido dienesta izmeklēšanas komisiju vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes (Nacionālās drošības iestādes) pārstāvji;

104.3. sadarbībā ar attiecīgo valsts drošības iestādi (Nacionālās drošības iestādi) organizē nozaudēto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas meklēšanu.

105. Dienesta izmeklēšanas komisijai ir šādi pienākumi:

105.1. noskaidrot valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanas vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšanas apstākļus (piemēram, laiks, vieta);

105.2. noskaidrot vainīgās personas;

105.3. noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicinājuši pārkāpumu izdarīšanu, un veikt pasākumus to novēršanai;

105.4. noteikt kaitējumu, kas radies vai varēja rasties valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanas un valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšanas gadījumā.

106. Dienesta izmeklēšanas komisijas locekļiem ir šādas tiesības:

106.1. veikt attiecīgās institūcijas telpu, teritorijas, seifu, galdu un skapju apskati;

106.2. pārbaudīt valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmas un citus dokumentus;

106.3. pieprasīt paskaidrojumus no attiecīgajiem institūcijas darbiniekiem.

107. Dienesta izmeklēšanu veic un atzinumu sagatavo mēneša laikā. Atzinumā norāda, vai ir izdarīts pārkāpums un kurš ir par to atbildīgs. Ar motivētu un institūcijas vadītāja akceptētu lēmumu dienesta izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem. Dienesta izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kad darbiniekam, par kura rīcību tiek izdarīta dienesta izmeklēšana, ir pārejoša darba nespēja vai viņš ir atvaļinājumā vai komandējumā.

108. Dienesta izmeklēšanas komisija iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam dienesta izmeklēšanas materiālus un atzinumu. Dienesta izmeklēšanas materiālus nekavējoties nosūta Satversmes aizsardzības birojam (Nacionālās drošības iestādei).

109. Dienesta izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar konfidenciālu un slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanu vai nozaudēšanu, glabā piecus gadus, bet dienesta izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar sevišķi slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanu vai nozaudēšanu, — 10 gadus.

110. Nacionālā drošības iestāde nekavējoties informē NATO Drošības biroju par NATO klasificētās informācijas nesankcionētu izpaušanu un dienesta izmeklēšanas rezultātiem.

111. Ja nozaudētie valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija nav atrasta, meklēšanu var pārtraukt, ja visi iespējamie meklēšanas pasākumi ir veikti un nozaudēšanas apstākļi, kā arī vainīgās personas ir noskaidrotas.

112. Materiālus par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas meklēšanas pārtraukšanu attiecīgās institūcijas vadītājs nosūta Satversmes aizsardzības birojam (Nacionālās drošības iestādei).

XI. Noslēguma jautājumi

113. Slepenības nodrošināšanas un sevišķās lietvedības struktūrvienības (arī apakšreģistri) tiek izveidotas un to darbība nodrošināta atbilstoši budžetā paredzētajam štata vienību skaitam un darba samaksas fondam.

114. Attiecīgā valsts drošības iestāde (Nacionālās drošības iestāde) izvērtē institūcijas atbilstību darba uzsākšanai ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju un sniedz attiecīgu atzinumu. Institūcija var uzsākt darbu ar valsts noslēpuma objektiem (NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju), ja saņemts pozitīvs atzinums.

115. Nacionālās drošības iestāde izstrādā, akceptē un līdz 2005.gada 1.janvārim iesniedz šo noteikumu 23.punktā minēto instrukciju apstiprināšanai Ministru kabinetā. Līdz instrukcijas apstiprināšanai Ministru kabinetā ir spēkā Nacionālās drošības iestādes akceptētā instrukcija.

116. Valsts noslēpuma objektu nosaukumiem, sevišķās lietvedības žurnāliem, valsts noslēpuma objektu pieņemšanas un nodošanas un iznīcināšanas aktiem, kas radīti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, līdz noteiktā klasifikācijas termiņa beigām tiek saglabāta piešķirtā slepenības pakāpe.

117. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumus Nr.225 “Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 167./168.nr.; 2000, 88./89.nr.; 2002, 159.nr.; 2003, 5.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 4.februāri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Sevišķās lietvedības reģistrācijas un uzskaites žurnālos un/vai elektroniskajās informatīvajās sistēmās iekļaujamā informācija par saņemto valsts noslēpuma objektu, par saņemto NATO klasificēto informāciju un par saņemto Eiropas Savienības klasificēto informāciju

1. Dokumenta saņemšanas datums.

2. Dokumenta saņemšanas reģistrācijas numurs.

3. Nacionālās drošības iestādes vai nosūtītāja piešķirtais dokumenta reģistrācijas numurs un datums.

4. Dokumenta nosūtītājs.

5. Dokumenta adresāts.

6. Dokumenta autors un dokumenta nosaukums (īss saturs).

7. Eksemplāra numurs.

8. Lapu skaits dokumentā un pielikumā.

9. Informācija par dokumenta nodošanu vai iepazīstināšanu ar tā saturu:

9.1. dokumenta saņēmēja amats, vārds, uzvārds, paraksts par saņemšanu un saņemšanas laiks;

9.2. darbinieka vārds, uzvārds un paraksts par dokumenta nodošanu atpakaļ.

10. Informācija par dokumenta nosūtīšanu:

10.1. institūcija, saņēmēja amats, vārds un uzvārds;

10.2. dokumenta saņemšanas laiks un datums, saņēmēja paraksts;

10.3. piezīmes par nosūtīšanu.

11. Informācija par dokumenta pavairošanu:

11.1. dokumenta pavairošanas laiks un datums, kopijas numurs;

11.2. persona, kam nodota vai nosūtīta kopija (amats, vārds un uzvārds);

11.3. dokumenta saņemšanas laiks, saņēmēja vārds, uzvārds un paraksts;

11.4. kopijas iznīcināšanas pamatojums, persona, kura iznīcinājusi kopiju (amats, vārds, uzvārds un paraksts);

11.5. piezīmes par kopijas iznīcināšanu.

12. Informācija par dokumenta iznīcināšanu:

12.1. dokumenta iznīcināšanas pamatojums, laiks, persona, kura iznīcinājusi dokumentu (amats, vārds, uzvārds un paraksts);

12.2. iznīcināšanas akta numurs un datums.

13. Vispārīgas piezīmes.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Sevišķās lietvedības reģistrācijas un uzskaites žurnālos un/vai elektroniskajās informatīvajās sistēmās iekļaujamā informācija par nosūtīto valsts noslēpuma objektu, par nosūtīto NATO klasificēto informāciju un par nosūtīto Eiropas Savienības klasificēto informāciju

1. Dokumenta reģistrācijas datums.

2. Dokumenta reģistrācijas numurs.

3. Dokumenta autors un dokumenta nosaukums (īss saturs).

4. Dokumenta izstrādātāja struktūrvienība, atbildīgā darbinieka vārds un uzvārds.

5. Lapu skaits dokumentā un pielikumā.

6. Adresāts.

7. Eksemplāra numurs.

8. Informācija par dokumenta nosūtīšanu vai nodošanu:

8.1. dokumenta saņēmēja amats, vārds, uzvārds un paraksts par saņemšanu, dokumenta saņemšanas laiks;

8.2. dokumenta saņemšanu apliecinoša dokumenta numurs un datums.

9. Darbinieka vārds, uzvārds un paraksts par dokumenta atdošanu atpakaļ, dokumenta atdošanas datums un laiks.

10. Informācija par dokumenta pavairošanu:

10.1. dokumenta pavairošanas laiks un datums, kopijas numurs;

10.2. persona, kurai kopija nodota vai nosūtīta (amats, vārds un uzvārds);

10.3. dokumenta saņemšanas laiks, persona, kura saņēmusi kopiju (vārds, uzvārds un paraksts);

10.4. kopijas iznīcināšanas pamatojums, personas, kura iznīcināja kopiju, amats, vārds, uzvārds un paraksts;

10.5. piezīmes par kopijas iznīcināšanu.

11. Informācija par dokumenta iznīcināšanu:

11.1. dokumenta iznīcināšanas pamatojums, iznīcināšanas laiks, persona, kura iznīcināja dokumentu (amats, vārds, uzvārds un paraksts);

11.2. dokumenta iznīcināšanas akta numurs un datums.

12. Vispārīgas piezīmes.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis