Valsts sekretāru 2004.gada 29.janvāra sanāksmē

Nobeigums. Sākums “LV” Nr.16, 30.01.2004.

Tieslietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Komercķīlas likumā”.

Šobrīd saskaņā ar Komercķīlas likuma 12.panta pirmo un otro daļu reģistrācijas pieteikumu paraksta komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs un parakstu uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli.

Likumprojekts paredz, ka parakstu uz reģistrācijas pieteikuma varēs apliecināt notariāli vai komercķīlu reģistra turētājs (Uzņēmumu reģistrs). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 21.pantu personai, kas iesaistās administratīvajā procesā, ir jābūt administratīvi procesuālajai rīcībspējai, līdz ar to Uzņēmumu reģistram ir jāpārbauda šo personu rīcībspēja un identitāte.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Zvērinātu notāru padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Likumprojekts paredz, ka paraksta tiesīgo personu parakstu paraugus varēs apliecināt notariāli vai Uzņēmumu reģistrs. Minētās funkcijas īstenošanu nodrošina Uzņēmumu reģistra darbinieku pieeja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzei un Nederīgo personu apliecinošo dokumentu datu bāzei.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 21.pantu personai, kas iesaistās administratīvajā procesā, ir jābūt administratīvi procesuālajai rīcībspējai, līdz ar to Uzņēmumu reģistram ir jāpārbauda šo personu rīcībspēja un identitāte.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Zvērinātu notāru padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

Likumprojekts paredz parakstu apliecināšanas tiesības papildus zvērinātiem notāriem nodot arī komercreģistra iestādei (t.i., Uzņēmumu reģistram), ja ir nepieciešams apliecināt parakstus: uz reģistrācijas pieteikuma reģistrējot individuālo komersantu vai kapitālsabiedrību ar vienu dibinātāju; valdes locekļiem, likvidatoriem, prokūristiem.

Ar minētajiem grozījumiem tiks ieviestas Uzņēmumu reģistra kā valsts iestādes tiesības apliecināt parakstus tajos gadījumos, ja klientu skaits nebūs tik liels, tādējādi atvieglojot reģistrācijas procedūras mazo komersantu kā jaunu subjektu un kapitālsabiedrību valdes locekļu, komercsabiedrību likvidatoru un komersantu prokūristu reģistrācijai. Minētās funkcijas īstenošanu nodrošina Uzņēmumu reģistra darbinieku pieeja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzei un Nederīgo personu apliecinošo dokumentu datu bāzei.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 21.pantu personai, kas iesaistās administratīvajā procesā, ir jābūt administratīvi procesuālajai rīcībspējai, līdz ar to Uzņēmumu reģistram ir jāpārbauda šo personu rīcībspēja un identitāte.

Šobrīd normatīvie akti skaidri nenosaka, ka paraksta paraugs Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz arī administratoram kā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai komercsabiedrības amatpersonai. Ievērojot to, ka likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” paredz iespēju apliecināt parakstu paraugus pārējām amatpersonām un prokūristiem gan notariāli, gan komercreģistra iestādē, analoģiski grozījumi ir izstrādāti arī likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” attiecībā uz administratoriem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Zvērinātu notāru padomē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”.

Lai saskaņā ar Komerclikumu varētu komercreģistrā ierakstīt komersantu, šobrīd individuālajam komersantam un komercsabiedrības dibinātajiem ir nepieciešams notariāli apliecināt parakstus uz reģistrācijas pieteikuma, savukārt kapitālsabiedrībām likums nosaka notariāli apliecinātu parakstu nepieciešamību vēl papildus uz dibināšanas līguma un statūtiem. Notariāli apliecināti paraksti ir jāiesniedz arī kapitālsabiedrības valdes locekļiem, visu komersantu prokūristiem un komercsabiedrību likvidatoriem.

Saskaņā ar Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu ir paredzēts samazināt notariāli apliecināmo dokumentu skaitu. Līdz ar to paredzēti grozījumi Komerclikuma 143.panta otrajā daļā un 144.panta trešajā daļā, izslēdzot notariāli apliecinātu parakstu nepieciešamību uz kapitālsabiedrības dibināšanas līguma un statūtiem, jo zvērināti notāri, apliecinot parakstus, nepārbauda dibināšanas līguma un statūtu atbilstību likumam pēc satura, kā arī dibinātāju paraksti tiek jau apliecināti uz reģistrācijas pieteikuma.

Komerclikuma 9.pantā arī paredzēts, ka likumā noteikto personu (piemēram, amatpersonu) apliecināti parakstu paraugi atkārtoti nav jāiesniedz, ja attiecīgo personu paraksti ir apliecināti jau uz citiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem pieteikumiem (piemēram, ja attiecīgā amatpersona vienlaikus ir arī dibinātājs, kura paraksts apliecināts uz reģistrācijas pieteikuma) vai komercreģistra iestādē ir jau iesniegti un attiecīgā reģistrācijas lietā atrodas šo personu apliecināti parakstu paraugi.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt parakstu apliecināšanas tiesības papildus zvērinātiem notāriem arī komercreģistra iestādei (t.i., Uzņēmumu reģistram), ja ir nepieciešams apliecināt parakstus uz reģistrācijas pieteikuma reģistrējot individuālo komersantu vai kapitālsabiedrību ar vienu dibinātāju; valdes locekļiem, likvidatoriem, prokūristiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Zvērinātu notāru padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments