"Lietuvas rūpju bērns — lauksaimniecība"

"Neue Zūricher Zeitung"

— 2000.06.17./18.

Lielās atšķirības starp

pilsētu un laukiem

Pretēji Lietuvas lielākajām pilsētām laukos no pozitīvās attīstības nekas daudz nav jūtams. Tāpēc efektivitātes palielināšana lauksaimniecības sektorā un lauku infrastruktūras uzlabošana pieder pie lielākajiem izaicinājumiem saistībā ar Lietuvas iestāšanos ES. To panākt ir paredzēts ar ambiciozu attīstības programmu, ko atbalsta arī Brisele.

Nepieciešamā restrukturizācija

Lietuvā lauksaimniecība blakus milzīgajam enerģijas sektoram ir otra svarīgākā nozare, kur ir ļoti nepieciešamas struktūru reformas, ja tā vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Tas ātri vien kļūst skaidrs, ja paraugās uz skaitļiem: kamēr lauksaimniecībā ir nodarbināta piektā daļa valsts iedzīvotāju, tā dod tikai vienu desmito daļu iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāda attiecība ir lauksaimniecības reorganizācijas sekas pēc komunisma sabrukuma. Tās rezultātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tika pārāk sīki sadalīta — tāda ir cena, kas bija jāmaksā par politiskajā skatījumā vēlamo un nepieciešamo atteikšanos no padomju ekonomikas formām.

Ar vidējo lielumu — 12 hektāru — zemnieku saimniecības ir pārāk mazas, un tās nav spējīgas piesaistīt kapitālu, lai ražošanu varētu padarīt efektīvāku. Un vēl ne visur ir sācies mazo zemnieku saimniecību kooperācijas un koncentrācijas process, lai sasniegtu nepieciešamo kritisko lielumu. Turklāt lauksaimniecības ekonomikas racionalizācijai ir arī savas ēnas puses. Pašreiz laukos trūkst darba vietu darbaspēkam, kas lauksaimniecībā vairs nav vajadzīgs. Tagad tam ir jāmainās ar jaunās programmas palīdzību, ko valdība nākamajos piecos gados ieplānojusi realizēt ar Eiropas Savienības, kā arī privāto investoru finansiālo un tehnisko palīdzību. Ar budžetu, kurš sasniedz 500 miljonus dolāru un kurā Brisele piedalās ar 30 miljoniem dolāru, ir jāpadara efektīvāka lauksaimniecība, kā arī jāuzlabo lauku reģionu infrastruktūra. Projekta mērķis ir līdz Lietuvas uzņemšanai ES padarīt tās lauksaimniecību konkurētspējīgu, lai Lietuvai nevajadzētu prasīt pārejas laiku.

Krievijas krīzes izraisītais satricinājums

Paātrināta pieskaņošanās ES valdībai jau tikai tāpēc vien ir centienu vērta, lai vājinātu iespējamo Krievijas tirgu satricinājumu ietekmi. Padomju laikā Lietuva bija svarīga pārtikas produktu ražotāja un piegādātāja Maskavas un Ļeņingradas apgabaliem; arī pirmajos desmit neatkarības gados milzīgs produkcijas daudzums tika realizēts Krievijā. Un tas arī bija iemesls, kāpēc 1998. gada rubļa krīze Lietuvu skāra spēcīgāk nekā pārējās Austrumeiropas valstis. Kāds lietuviešu komentētājs raksta, ka Lietuvā lauksaimniecības un tās produkcijas pārstrādes uzņēmumi, kā svarīgs iekšzemes ekonomiskais faktors, savas produkcijas noietu galvenokārt esot atraduši Krievijas tirgū, jo tā tur ir ļoti populāra un spējīga konkurēt. Krievijas krīze viņus pārsteidza nesagatavotus, jo īstermiņa noieta tirgus slēgšana pat līdz šai dienai nav vienkārša lieta. Vairāk pievērsties Rietumiem traucējot atšķirības produkcijas standartos. Pēc kāda neatkarīgā Brīvā tirgus institūta analītiķa domām, līdz šim neviens lietuviešu gaļas pārstrādes uzņēmums nav ieguvis licenci produkcijas eksportam uz ES, kamēr piena pārstrādes nozarē šādu atļauju ir saņēmis kāds ducis lielāku uzņēmumu. To, ka pašapliecināšanās ir iespējama arī grūtos apstākļos, ir pierādījis kāds siera ražotājs no Rokišķiem, kurš savu produkciju eksportē uz ASV un Holandi. Taču pārtikas līdzekļu rūpniecībai trūkst stabilitātes.

Lauku iedzīvotāji nejūtas droši

Lauku iedzīvotāji pagaidām uz konservatīvo ministru prezidenta Kubiļus valdības reformu centieniem un tuvināšanos Eiropai raugās ar neuzticību. Ekonomikas eksperti gan apsveic valdības nodomu atteikties no subsīdijām, kas ir saistītas ar produkciju, un pievērsties tiešajiem maksājumiem, lai izvairītos no pārprodukcijas, taču zemnieku skeptiskā attieksme pat pastiprinās. Tā kā krīze Krievijā Lietuvai radīja grūtības ar valsts finansēm, tad kā sekas tika samazināti arī maksājumi lauksaimniecības atbalstam. Laukos vārds "reformas" ir ieguvis divējādu nozīmi. Tas izpaudās arī vietējās vēlēšanās, kas notika martā, kad daudz balsu ieguva pret ES skeptiski noskaņotā Zemnieku partija. Ja tā arī parlamenta vēlēšanās rudenī iegūs labu rezultātu un piedalīsies valdības sastādīšanā, tad tai lauksaimniecības pamatprincipu formulēšanā būs jāatsakās no vispārīgiem spriedumiem.