Ministru kabineta rīkojums Nr.61

Rīgā 2004.gada 29.janvārī (prot. Nr.4, 31.§)

Par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnēm

1. Atbalstīt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādņu (turpmāk — pamatnostādnes) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Ekonomikas ministrijai līdz 2004.gada 30.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas programmas “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma 2004.–2006.gadam” projektu.

4. Ekonomikas ministrijai līdz 2007.gada 30.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu un programmas īstenošanas faktiskajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

(Ministru kabineta

2004.gada 29.janvāra rīkojums Nr.61)

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādņu

kopsavilkums

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu1 attīstības politikas pamatnostādnes (turpmāk — pamatnostādnes) ir izstrādātas, lai formulētu ilgtermiņa mērķus un galvenos rīcības virzienus mazo un vidējo uzņēmumu politikas jomā. Pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu mērķis ir palielināt uzņēmējdarbības aktivitāti un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, it īpaši teritorijās ar relatīvi zemu sociālekonomiskās attīstības indeksu.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tautsaimniecības vispārējas attīstības un iedzīvotāju labklājības pieauguma kontekstā nepārvērtējama nozīme būs tam, cik konkurētspējīgi Eiropas Savienības kopējā tirgū būs Latvijas uzņēmumi, tai skaitā mazie un vidējie uzņēmumi. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas prioritārais darbības mērķis ir nodrošināt valsts ekonomisko attīstību un mazo un vidējo uzņēmumu spēju izturēt konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, radot iespējami labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu veidošanai un to darbības attīstībai.

Pamatnostādnēs noteiktie darbības virzieni un apakšvirzieni ir vērsti uz Attīstības plānā (Vienotajā programmdokumentā) formulētā Latvijas stratēģiskā mērķa — konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana — sasniegšanu un atbilst Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm — ekonomiskās attīstības un konkurētspējas veicināšana, kā arī cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana.

Pamatnostādnes paredz īstenot politiku, kas balstīta uz labākajiem paraugiem attīstīto valstu praksē un Mazo uzņēmumu Eiropas hartā noteiktajiem darbības virzieniem Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas jomā, vienlaikus ņemot vērā Latvijai specifiskās problēmas.

Ņemot vērā minēto, kā arī Attīstības plānā noteiktās Latvijas attīstības stratēģiskās prioritātes, pamatnostādnēs ir formulēti pieci galvenie rīcības virzieni:

1. Mazās un vidējās uzņēmējdarbības vides pilnveidošana.

2. Finanšu pieejamības sekmēšana mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

3. Cilvēkresursu un jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšana.

4. Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana tirgū.

5. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana teritorijās ar relatīvi zemu sociālekonomiskās attīstības indeksu.

Lai īstenotu pamatnostādnes, paredzēts izstrādāt un realizēt trīs Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas (2004.-2006.gadam, 2007.-2009.gadam un 2010.-2013.gadam), kurās atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiks iekļauts piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums, kas tiks precizēts ikgadējos pasākumu plānos.

Lielākajai daļai plānoto pasākumu paredzēts piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, tādēļ minēto programmu darbības periodi ir atbilstoši Eiropas Savienības strukturālo fondu plānošanas periodiem.

1 Šī dokumenta izpratnē ar vārdu “uzņēmums” saprot komercreģistrā ierakstītu komersantu, ārvalstu komersanta filiāli, Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā filiāli, nodaļu, pastāvīgu pārstāvniecību vai fizisku personu, kas veic saimniecisko darbību (piemēram, amatnieku, individuālā darba veicēju). Savukārt ar vārdu “uzņēmējdarbība” saprot arī komercdarbību.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns