Latvijas poļu skolās mācās gan poļu, gan latviešu valodā

Pats galvenais, ar ko poļu skolas atšķiras no daudzām citām skolām Latvijā, ir tas, kam šajās skolās audzēkņi jūtas kā mājās, kā lielā, draudzīgā ģimenē.

Neatkarīgajā Latvijā atdzimusī izglītība poļu valodā turpina to poļu skolu tradīcijas, kas darbojās neatkarīgajā Latvijas Republikā pirms Otrā pasaules kara. Pirmās poļu skolas atjaunotas 1992. un 1993.gadā Daugavpilī un Rīgā, pateicoties Latvijas izcilo poļu mazākumtautības pārstāvju centieniem, kā arī Latvijas varas pārstāvju labvēlībai un palīdzībai.
Šobrīd Latvijā darbojas sešas poļu skolas un poļu bērnudārzs: Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Daugavpils Juzefa Pilsudska Poļu vidusskola, Rēzeknes Stefana Batorija Poļu vidusskola, Jēkabpils Poļu pamatskola, Krāslavas grāfu Plāteru dzimtas vārdā nosauktā Poļu pamatskola un Rīgas Poļu sākumskola, kā arī Daugavpils Poļu bērnudārzs. Pavisam Latvijā poļu mācību iestādes apmeklē vairāk nekā pusotrs tūkstotis bērnu un jauniešu – galvenokārt no poļu ģimenēm, kuras jau vairākās paaudzēs dzīvo Latvijā.
Katru gadu darbam Latvijā no Polijas tiek sūtīti ap trīsdesmit skolotāju, kas pasniedz galvenokārt poļu valodu. Pateicoties Polijas Republikas Senāta piešķirtajām dotācijām (pusmiljons latu), pilnībā finansēta Krāslavas jaunās skolas celtniecība. Poļu skolas Latvijā no Polijas saņem mācību līdzekļus un speciālo aprīkojumu, katru gadu apmēram 50 tūkstošu latu vērtībā. Materiālo palīdzību Latvijas poļu skolām sniedz arī Polijas nevalstiskie fondi, kā arī poļu organizācijas ASV.
“Saskaņā ar Latvijas izglītības varas iestāžu un skolu direktoru izvērtējumu poļu izglītības sistēmas Latvijā personāls un programmas ir pilnībā gatavas realizēt Izglītības likuma izpilddokumentu prasības, kas tiks ieviestas 2004.gada 1.septembrī,” teikts Polijas vēstniecības preses paziņojumā.

Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs 29.janvāra pievakarē, tiekoties ar Latvijas poļu skolu direktoriem un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, parakstoties Polijas vēstniecības goda viesu grāmatā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Aizvadītās nedēļas nogalē Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs uz tikšanos vēstniecībā bija uzaicinājis Latvijas poļu skolu direktorus, lai paustu gandarījumu par poļu minoritātes labajām izglītības iespējām mūsu valstī.

Uzaicinājumam bija atsaucies arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Uzrunājot viesus, vēstnieks Tadeušs Fišbahs teica: “Poļu skolas jau ieņēmušas stabilu vietu Latvijas izglītības sistēmā. Es gribu atsaukties uz Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vārdiem, ka Latvijas kultūra ir tik bagāta, arī pateicoties šīs valsts multikulturālajai sabiedrībai un dažādu tautu, arī poļu, kultūras pienesumam. Protams, liela nozīme ir arī faktam, ka draudzīgajām saitēm starp mūsu valstīm ir senas un dziļas saknes. Mēs, poļi, vienmēr atceramies devīzi Itas Kozakēvičas vārdā nosauktās Rīgas Poļu vidusskolas karogā. Karoga vienā pusē ir Polijas ģerbonis un uzraksts poļu valodā “Polija mana tēvzeme”, bet otrā pusē ir Latvijas ģerbonis un uzraksts latviešu valodā “Latvija – mana dzimtene”. Pēc šīs devīzes arī vadās Latvijā dzīvojošie poļi.
Vēstnieks arī pastāstīja, ka nesen Latvijā bija ieradušies Polijas Izglītības ministrijas pārstāvji, kas ļoti augstu novērtēja stāvokli Latvijas poļu skolās. Atzinīgi to vērtējusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija.
“Taču,” turpināja Tadeušs Fišbahs, “kad izsaku atzinību Latvijas poļu skolu direktoriem, viņi atbild: tas viss iespējams, pateicoties pašvaldību atbalstam. Tāpēc es Latvijas izglītības ministra klātbūtnē gribu pateikties Latvijas pilsētu mēriem, kuru pilsētās tik sekmīgi darbojas poļu skolas. Es gribu arī informēt, ka, balstoties uz mūsu vēstniecības iesniegumu, Polijas Republikas parlaments arī 2004.gada budžetā paredzējis līdzekļus investēšanai poļu skolās Latvijā. Parlamenta lēmums jau ir, to atlicis vien parakstīt Polijas prezidentam.”
Vēstnieks informēja, ka par šiem līdzekļiem paredzēts modernizēt Stefana Batorija vārdā nosaukto Rēzeknes Poļu vidusskolu un Jēkabpils Poļu pamatskolu. Daļa līdzekļu tiks izlietoti arī Poļu kultūras centra pārbūvei Daugavpilī. Vēstnieks arī uzsvēra, ka minētie projekti ir organisks turpinājums poļu skolu modernizācijas darbiem, ko ievadīja Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas vērienīgā pārbūve. Tai nepieciešamos līdzekļus savulaik veidoja 2,3 miljoni latu no Rīgas domes fondiem un Polijas Republikas Senāta finansiālais atbalsts (160 tūkstoši latu).
“Pats svarīgākais, ar ko poļu skolas atšķiras no daudzām citām skolām Latvijā, ir tas, ka šajās skolās audzēkņi jūtas kā mājās, kā lielā, draudzīgā ģimenē,” teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. “Mēs šo iezīmi nedrīkstam pazaudēt, jo tas ir liels mūsu kopējais nopelns. Poļu skolas no gandrīz visām citām mazākumtautību skolām atšķiras arī ar ārkārtīgi lielo Polijas valsts līdzdalību. Ar Polijas valsts lielajām rūpēm par poļu izglītību ārzemēs.”
Visu Latvijas poļu skolu direktoriem tika Latvijas Izglītības ministrijas un Polijas vēstniecības balvas. Pēc tam draudzīgās sarunās vēstniecībā izskanēja poļu skolu pedagogu kopīgs viedoklis, ka Latvijas izglītības sistēmas reforma viņu skolās neieviesīs būtiskas izmaiņas – poļu skolās mācības jau rit paralēli latviešu un poļu valodā. Vairums priekšmetu tiek mācīti jaunajiem Latvijas poļiem tik nepieciešamajā Latvijas valsts valodā. Savukārt poļu valodā tiek apgūta poļu literatūra un citi ar nacionālo identitāti vistiešāk saistītie priekšmeti.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv ,

sadarbībā ar Polijas vēstniecību