Ārzemju presē

Dāņu “Information”: dāņu laikrakstā publicēta intervija ar Latvijas vēstnieku Dānijas Karalistē Induli Bērziņu par Latvijas skatījumu uz drīzo oficiālo uzņemšanu Eiropas Savienībā. Žurnālists īpaši uzsver Latvijas ievērojamo ekonomisko un politisko attīstību dažu gadu laikā.

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: tā kā Latvijas premjers Einars Repše esot atlaidis no amata savu vietnieku Aināru Šleseru, pastāvot draudi, ka dažus mēnešus pirms valsts iestāšanās ES un NATO var sabrukt valdības koalīcija. Esot arī dzirdami pārmetumi, ka Repše rīkojoties patvarīgi un savu rīcību nesaskaņojot ne ar parlamentu, ne valdību. Bijušais Latvijas Bankas prezidents Repše un viņa dibinātā partija “Jaunais laiks” parlamenta vēlēšanās esot uzvarējuši, solot apkarot korupciju. Repšem izvirzīto pārmetumu izmeklēšana Korupcijas apkarošanas birojā tiekot uzskatīta par šīs politikas nopietnāko pārbaudījumu.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: par vienu no galvenajiem Latvijas valdības krīzes iemesliem poļu laikraksts uzskata nesaskaņas starp premjeru un vicepremjeru. Kā domā komentētāji, izdzīvošanas iespējas mazākuma valdībai ir niecīgas.

•

Britu “Reuters News”: Latvijas centrālās bankas vadītājs paziņojis, ka cerot uz valsts pievienošanos eiro 2008. gadā, jo Latvija ar tās strauji augošo ekonomiku jau esot izpildījusi visus kritērijus, kas nepieciešami, lai pievienotos kopējai valūtai.

•

Zviedru “Dagens Nyheter”: vairākas ES dalībvalstis ieviesušas ierobežojumus darbaspēka ieplūšanai no jaunajām dalībvalstīm, tomēr tas nenāk tikai par sliktu, domā Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. ES noteiktie ierobežojumi var aizsargāt Latviju no spējīgu, taču slikti apmaksātu ārstu un medmāsu zaudēšanas.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: poļu presē parādās komentāri ar aicinājumu prezidentam Kvasņevskim atturēties no uzaicinājuma apmeklēt Lietuvu politiskās krīzes laikā, jo šāda vizīte varētu tikt iztulkota kā atbalsts prezidentam Paksam.

•

Vācu “Die Welt”: ES komisārs Kriss Patens domā, ka ES pasaulē jāuzņemas lielāka politiskā atbildība, taču pirms tam nepieciešamas izmaiņas. Jautājums neesot, kā ES varētu nostiprināt savas pozīcijas ANO, bet ko Eiropa var darīt, lai reformētu Apvienotās Nācijas. Eiropai, lai to uztvertu nopietni, esot vairāk jāinvestē aizsardzībā, lai gan daudz vairāk esot jāuztraucas par arvien lielāko Eiropas atpalicību no ASV izglītības līmeņa ziņā. Pretējā gadījumā būšot jārēķinās ar rūgtām politiskām, ekonomiskām un sociālām sekām. Kriss Patens arī uzskata, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana ES palīdzēs paplašināt Eiropas politisko horizontu.

•

Austriešu “Die Presse”: Eiropa sapņo par kopēju ārpolitiku un vienotu līniju starptautiskajos jautājumos. Eiropas Parlamentā atkal apspriež ideju par vienotu ES pārstāvniecību ANO Drošības padomē. Vakar pieņemtajā deputātu paziņojumā šo mērķi paredzēts sasniegt līdz 2007. gadam. Priekšnoteikums ES pārstāvniecībai Drošības padomē esot konstitūcijas pieņemšana, kā rezultātā ES būtu savs ārlietu ministrs un tā iegūtu juridiskas personas statusu. Arī ģenerālsekretārs Kofi Annans neatlaidīgi aicina reformēt ANO.

•

Angļu “Financial Times”: ANO ģenerālsekretārs K.Annans savā rakstā runā par imigrācijas nozīmi nākotnes Eiropas Savienībā. Imigranti ES ir vitāli nepieciešami. Pretējā gadījumā ap 2050.gadu ES kopējais iedzīvotāju skaits no 450 miljoniem saruks līdz mazāk nekā 400 miljoniem. Migrantiem slēgta Eiropa kļūtu vecāka, vājāka, nabadzīgāka. Identiskas problēmas pastāv Krievijai, Japānai, Dienvidkorejai. Tajā pašā laikā nelegālās imigrācijas problēmas risināšanai jāveltī liela uzmanība.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: konsultācijās ar ES prezidējošās valsts Īrijas premjeru Bērtiju Ahernu tiek izstrādāti dažādi kompromisa varianti balsošanas sistēmai ES Padomē. Tiek uzskatīts, ka Vācija un Polija izrādot gatavību panākt kompromisu, bet Francija līdz šim nav atteikusies no savas nepiekāpīgās pozīcijas.

•

Franču “Le Figaro”: Nīderlandes ārlietu ministrs uzskata, ka ES valstīm jātiecas uz ciešāku sadarbību un jaunajām dalībvalstīm vajadzētu vairāk raudzīties uz Savienības interesēm kopumā. Kā pozitīvu sadarbības paraugu viņš min Nīderlandes un Francijas, kā arī Nīderlandes, Francijas un Beļģijas sadarbību.

•

Austrijas “Die Presse”: esot zīmīgi, ka uz ES paplašināšanu pozitīvi reaģē tieši to valstu pārstāvji, kuras ir neto saņēmējas. Acīmredzot Briselē neviens nedomā, ka tas varētu izrādīties lielā miera projekta beigu sākums. ES būšot pārslogota jau ar 25 valstīm. ES sabrukumu veicināšot ne tikai Turcija vien, bet arī pati Savienība, kas jau kopš 1963. gada solot Turcijai līdzdalību ES.

•

Krievijas “Moscow Times”: analīzes autors aplūko pašreizējo situāciju Krievijas iekšpolitikā un identificē dažādās grupas Krievijas valdošajās aprindās ar to atšķirīgajām izpratnēm par to, kas ir demokrātija un kā tai jāfunkcionē. Tāpat tiek identificēti šo valdošo aprindu grupu dažādie un bieži vien konfliktējošie mērķi.

ASV “Washington Times”: ASV valsts sekretāra Pauela rakstā avīzē “Izvestija” pirmoreiz publiski norādīts uz dažiem Krievijas un ASV attiecību aspektiem, par kuriem līdz šim administrācijas ierēdņi esot uzdrošinājušies runāt tikai neoficiāli. Lai gan Pauels esot izteicies diplomātiskā valodā, viņš tomēr esot skaidri norādījis uz distanci starp ASV prezidentu un viņa bijušo draugu Maskavā.

Poļu “Gazeta Wyborcza”: Francijā skaļi kritizē pompozo Hu Žintao uzņemšanu. Draudzības izrādīšana nav devusi nekādu taustāmu ekonomisko vai politisko atdevi. Ķīnieši ir pragmatiski, un nekādi “draudzības” apliecinājumi viņu nostāju neietekmē.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem