ATSAUCĒ IETVERT:
Glabājot vērtības, kas nav ar zeltu atsveramas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.2004., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83843
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Glabājot vērtības, kas nav ar zeltu atsveramas
 Kurzemes mājas atklāšana Brīvdabas muzejā 2002. gada vasarā pēc 2000. gada 26.maija postošā ugunsgrēka, kad krāsmatās tika pārvērsta visa Kurzemes sēta Foto: no muzeja fondiem |
Gadskārtējā zinātniskā konference Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā vakar, 2.februārī, noritēja 80 gadu jubilejas zīmē.
Runājot par muzeja misiju,
problēmām un to risināšanas ceļiem, muzeja direktors Juris Indāns
atgādināja tā pamatlicēja Paula Kundziņa izteikto pārliecību:
“Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus
tādā sakarībā, kādā tie radušies un lietoti pagājušajos laikos, –
kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas
ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā
izvietojumā, iedzīves un darba piederumos.”
LZA akadēmiķis Saulvedis Cimermanis mūsu laikraksta iepriekšējā
numurā raksturoja starptautisko kontekstu, kādā izveidojās
Latvijas Brīvdabas muzejs, pārņemot Eiropas pirmo muzeju pieredzi
un pats kļūstot par ierosmes avotu citiem.
Kā uzsvēra Juris Indāns, muzeja sūtība ir dot konkrētu un būtisku
ieskatu tautas vēsturē, ļaujot to skatīt laikā, telpā un
cilvēkos. “Ar lēmumu dibināt muzeju tika atzīta vēstures
pieminekļu vērtība. Un varam tikai iztēloties, kāds būtu latviešu
kultūras mantojums, ja šāda lēmuma vispār nebūtu. Vai arī – kāds
būtu muzejs, ja tā izveide sāktos pēc Otrā pasaules kara – kā
Igaunijā un Lietuvā. Bet muzeja darbiniekiem ik brīdi jāatceras
zviedru Skansena dibinātāja Hazeliusa brīdinājums, ka var pienākt
diena, kad ar visu mūsu zeltu būs par maz, lai mēs dabā varētu
redzēt pagājušo laiku ainas.”
Jubilejas svinības paredzētas vasarā, bet dažādi ar lielo
gadadienu saistīti pasākumi – visa gada garumā.
Aina Rozeniece, “LV”