Eiropas nauda transportam un videi

Latvijai vairs nav nopietnu problēmu, lai sekmīgi apgūtu Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālā fonda ISPA ietvaros pieejamās finanses. To vakar secinājusi ISPA uzraudzības komiteja, kas savā sestajā sēdē bija pulcējusies Rīgā.

Eiropas Komisija transporta un vides sektorā apstiprinājusi 25 projektus par 484,4 miljoniem eiro (308,9 miljoni eiro – ISPA finansējums, pārējā summa – Latvijas līdzfinansējums). Lai arī ISPA programmu līdz ar Latvijas pievienošanos ES nomainīs Kohēzijas fonds un struktūrfondi, apstiprināto ISPA projektu realizācija ilgs līdz pat 2009. gadam.

Problēmas atrisinātas

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ISPA un pirmsiestāšanās pasākumu direktorāta pārstāvis Frīdemans Algajers vakar žurnālistiem atzina, ka līdz šim bijušas dažādas problēmas ar ISPA fonda ieviešanu Latvijā, taču nu tās ir atrisinātas un var turpināties sekmīga projektu īstenošana. Sarežģījumi bijuši ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Komisijas pusē.
Komisijas pārstāvis norādīja, ka transports un vide ir ļoti sarežģīti sektori, jo projekti šajās jomās galvenokārt saistīti ar unikālām inženiertehniskajām būvēm, kur katrs projekts ir individuāls, apstākļi atšķirīgi, un tie nav izvērtējami pēc vienotas mērauklas kā konveijeri fabrikās.
Sarežģījumi rodas arī vides sektorā, kur nākas sastrādāties ar mazākām pašvaldībām, kurās tādi projekti kā ūdensvada vai attīrīšanas iekārtu celtniecība jāīsteno ne biežāk kā reizi 25 vai 50 gados, tādēļ nav uzkrāta šāda darba pieredze.
Komisijas pusē bijušas zināmas grūtības pilnībā izprast dzelzceļa situāciju Latvijā, jo, kā zināms, Latvijas kā bijušās padomju republikas dzelzceļš nav savietojams ar Eiropas dzelzceļu. Tomēr izpratne panākta un arī šajā jomā sākti modernizācijas projekti par ISPA līdzekļiem.
Dažkārt pārpratumus rada savstarpējā komunikācija, jo ne ierēdņiem Latvijā, ne vairākumam ierēdņu Eiropas Komisijā angļu valoda nav dzimtā.
Grūtības ar ES fondu apgūšanu sastopamas arī visās citās kandidātvalstīs un pašreizējās dalībvalstīs. Latvija šajā ziņā nav izņēmums, atzina F. Algajers.

Cik jau apgūts

Par ISPA projektiem atbildīgās amatpersonas transporta un vides sektorā – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš un Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Vija Gēme – norādīja, ka lielāko daļu ISPA līdzekļu sākts apgūt tikai pēdējā pusgada laikā. Līdz šim realizēts mazāk par desmit projektiem. Bet tapšanas stadijā ir vairāk nekā desmit projekti transporta un 20 projekti vides sektorā par kopējo summu aptuveni 200 miljoni eiro.
V.Legzdiņš kā iedzīvotājiem redzamākos jau īstenotos projektus minēja autoceļa “Via Baltica” modernizēto posmu no Gaujas līdz Lilastei un lidostas pievadceļu un ceļa pārvada rekonstrukciju. Vēl aizvien noris darbs “Via Baltica” posmā Rīga–Ādaži, bet drīzumā tiks sākta arī Saulkrastu apvedceļa būvniecība.
Vides sektorā bez jau noslēgtajiem līgumiem šogad plānots slēgt līgumus par vēl 20 projektu izpildi.
Kopumā pašlaik apstiprināti 25 projekti (transporta un vides sektorā, kā arī pāris tehniskās palīdzības projektu) par 484,4 miljoniem eiro.

ISPA gandrīz beigusies

F.Algajers žurnālistiem atzina, ka ISPA fonda sagatavošanas darbi ir tikpat kā beigušies, atlikusi vien projektu ieviešana. Pēdējā ISPA uzraudzības komitejas sēde paredzēta šā gada aprīlī, kad jāslēdz ISPA programmas sagatavošana, pastāstīja F. Algajers.
Kā “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ISPA Uzraudzības komiteja vērtē progresu fonda finansēto transporta un vides infrastruktūras projektu īstenošanā. Uzraudzības komitejas sanāksme notiek divas reizes gadā. Komiteja veic ISPA finansēto projektu uzraudzību un kontrolē, kā šo plānu īstenošana atbilst starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību noslēgtajiem projektu finanšu memorandiem.

Jāsāk darbs
pie Kohēzijas fonda

F. Algajers rezumēja, ka līdzšinējo ES līdzekļu apgūšanas pieredze noderēs arī struktūrfondu apguvē un ISPA turpinājuma – Kohēzijas fonda – izmantošanā pēc Latvijas pievienošanās ES.
Arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks, nacionālā ISPA koordinatora pārstāvis Gints Freimanis atzina, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir sākt pārslēgties uz darbu ar Kohēzijas fondu un struktūrfondiem. Kohēzijas fonda ieviešanas sistēma jau gandrīz ieviesta, jo ISPA programma bija Kohēzijas fonda tiešā priekštece, pastāstīja G. Freimanis.
Par Kohēzijas fondu, kura ietvaros Latvija tuvākajos trijos gados varēs apgūt 476 miljonus eiro, Latvijas un Eiropas Komisijas pārstāvji turpinās diskusijas šodien un rīt.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv