Kļūdām likumdošanā ir pārāk augsta cena

Miera un līdzsvara saglabāšana situācijās, kad ierastais darba ritms politisko domstarpību dēļ radījis saspringumu, tiek vērtēta kā pareizākā izvēle. Mainoties spēku samēram valdošajā koalīcijā, arī Saeimas darbā paredzamas izmaiņas. Daudzu prātus šobrīd nodarbina jautājums, kāda būs turpmākā virzība likumdevēja darbā, kur lēmuma pieņemšanai nepieciešams absolūtais balsu vairākums. Kaut kļūdu atgādināšana nav pašmērķis, bet gan pieredzes vadīta piesardzība, vēl jo vairāk jādomā, kā strādā turpmāk, lai neatkārtotos kļūdainu lēmumu pieņemšana.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Solvita Āboltiņa, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, – “Latvijas Vēstnesim”

– Vai, jūsuprāt, situācija valdībā būtiski ietekmēs Saeimas darbu?
– Paredzu, ka ietekmēs. To parāda jau pirmā Saeimas sēde, kopš valdībā nav Latvijas Pirmās partijas. Izskatīšanai komisijās tika nodoti divi opozīcijas izstrādātie grozījumi likumprojektos “Par Valsts pensijām” un “Par nodokļiem un nodevām”. Tiem abiem ir tieša ietekme uz valsts budžetu. Protams, izskatīšanai tiks nodoti arī likumprojekti, kam nebūs tiešas ietekmes. Tas nozīmē, ka likumprojektus varēs nosacīti dalīt divās grupās: tā sauktajos tehniskajos un politiskajos. Līdz ar to vienus likumus varēs pieņemt, citi savukārt iestrēgs līdz brīdim, kad koalīcijai atkal būs vairākums un vienprātība izskatāmajā jautājumā. Pieļauju, ka iestrēgs, pēc opozīcijas prāta, valdībā nepareizi virzītie procesi un lēmumi, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Pat ja likumprojektu atbalstītu komisija, Saeimas plenārsēdē tas nevar iegūt balsu vairākumu.
– Pēdējais filtrs likuma spēkā stāšanās kārtībā ir Valsts prezidente.
– Jā, tomēr ne valstij, ne likumdošanai nav labvēlīgs tas fakts, ka valsts prezidentei nāktos katru otro Saeimā pieņemto likumu sūtīt atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai. Prezidenta institūcijas uzdevums nav likumdošanas kļūdu labošana. Tas ir Satversmē iestrādāts aizsargmehānisms.
– Mēdz sacīt, ka nekļūdās tas, kas nedara. Tomēr, apzinoties likumdevēja statusu, nākas jautāt: kāpēc, jūsuprāt, Saeimā tiek pieņemti kļūdaini un pretrunīgi likumprojekti? Pēdējā pusgada laikā var runāt par divām nopietnām kļūdām, kas tika pamanītas un novērstas, tomēr deputāti balsojot tās nepamanīja.
– Runa ir par diviem atšķirīgiem gadījumiem. Gatavojoties tautas nobalsošanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Saeima nobalsoja par grozījumu apstiprināšanu likumā “Par tautas nobalsošanu”. Un tika konstatēta kļūda vēlēšanu iecirkņu darba laika nesaderībā dažādos pantos. Šī bija Saeimas tehnisko darbinieku pieļauta paviršības kļūda, par ko vainīgie saņēma attiecīgu sodu. Otra nesen pieļautā Saeimas kļūda, kas skāra veiktos grozījumus Krimināllikumā, vienlaikus neparedzot soda mēru Administratīvo pārkāpumu kodeksā par sīkajām zādzībām, saistīta ar iesniegto likumprojektu sadalījuma kārtību Saeimas komisijām un šo komisiju spēju lēmumus pieņemt saskaņoti. Juridiskā komisija ir atbildīga par skaitliski daudziem likumprojektiem. Arī Saeimas Juridiskais birojs un Juridiskās komisijas konsultanti raugās, lai pretrunas likumos neveidotos. Tomēr kļūdas gadās.
– Kā vērtējat likumprojektu izstrādes kārtību?
– Nav šaubu, ka mūsu valstī vajadzīgi vēl daudzi jauni likumi. Vienīgā problēma – kas tos rakstīs? Tieslietu institūta izveidošana, kas ar to varētu profesionāli nodarboties, manuprāt, pagaidām ir tāls nākotnes sapnis. Patlaban jaunie likumprojekti vai nu top ministrijās, vai tiek pasūtīti juristiem. Par likumprojektu kvalitāti tādēļ runāt var nosacīti. Arī Saeimā, vērtējot piedāvāto likumprojekta redakciju, bieži vien deputāti iegrimst filoloģisko nianšu diskusijās. To varēja vērot, piemēram, nupat skatītajā Medību likumā.
– Kā pašreiz likumprojekti tiek nodoti izskatīšanai komisijām?
– Kā jau minēju, Prezidijs iesaka likumprojektu nodot vienai vai vairākām komisijām, un tad plenārsēde to atbalsta, neatbalsta vai lēmumu maina. Komisija likumprojektu izskata trijos lasījumos. Vispirms konceptuāli, tad divos lasījumos izvērsti skata konkrētus priekšlikumus. Juridiskais birojs palīdz likumu sakārtot no juridiskās tehnikas viedokļa.
Likumprojekti, kurus Saeimā iesniedz Ministru kabinets, bieži ir jālabo, un rodas iespaids, ka pat Ministru kabineta Kārtības rullis ir vai nu ignorēts, vai ievērots ļoti formāli. Dažkārt jāapšauba, vai likums saskaņots starp atbildīgās ministrijas dienestiem, kur nu vēl starp ministrijām. Krimināllikuma 180.panta grozījumi ir spilgts piemērs, kur pat Iekšlietu ministrijas dažādām struktūrām ir dažādi viedokļi par šīs ministrijas virzītu likumprojektu.
Slikts sabiedrotais ir steiga. Tad bieži vien tiek pieļautas kļūdas. Tikko pieņemtajā Eiroparlamenta vēlēšanu likumā trešajam lasījumam tika iesniegti 47 grozījumi par tehniska rakstura labojumiem. Tas norāda, kāda bija iesniegtā likumprojekta kvalitāte, kad tas tika iesniegts Saeimā. Likumā daudzas normas bija mehāniski pārņemtas no citiem vēlēšanu likumiem, neiedziļinoties atšķirīgajā situācijā, ka vēlētāji būs ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī ES pilsoņi.
– Vai, jūsuprāt, ir pareiza un veiksmīga kārtība, kādā likumprojekti tiek nodoti izskatīšanai komisijās?
– Saeimas deputāta darbā ir pavadīts nedaudz vairāk par gadu. No Saeimas darbiniekiem esmu saņēmusi paskaidrojumus, ka šī sistēma tiek balstīta uz iepriekšējo Saeimu iedibinātām vēsturiskajām tradīcijām. Jāpiebilst, ka katrai komisijai ir sava pieeja likumprojektu izskatīšanā un arī atšķirīga attieksme pret pieaicinātajiem ekspertiem.
Noteikti piekrītu juristu viedoklim, ka nedrīkst procesuālos likumprojektus izskatīšanai iedalīt divām komisijām. Administratīvo pārkāpumu kodekss ļoti bieži vistiešākā veidā ir saistīts ar Krimināllikumu, tādēļ veicamie grozījumi jāskata paralēli abos. Šī nosacījuma neievērošana rada dīvainības, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā dažkārt noteiktais sods ir bargāks nekā Krimināllikumā noteiktais. Gan Civilprocesa, gan Kriminālprocesa, gan jaunā Administratīvā procesa likums ir jāskata vienā komisijā. Tas veidotu vienveidīgu attieksmi un būtu vieglāk strādāt. Juridiskā komisija jau ir uzņēmusies atbildību par jauno Kriminālprocesa likumu. Savukārt Komerclikums, manuprāt, būtu jāskata Tautsaimniecības komisijā, jo svarīgāks

ir tautsaimniecības skatījums.
– Jūsu teiktais liek domāt, ka komisiju starpā trūkst dialoga. Vai tā ir?
– Dažkārt vērojams koordinācijas trūkums starp komisijām. Dažkārt tam par iemeslu mēdz būt atsevišķu deputātu savstarpēja nespēja rast dialogu. Vairumā gadījumu tomēr tiek rīkotas divu ieinteresēto komisiju kopsēdes, kurās tiek meklēts pretrunīgo jautājumu risinājums. Pieņemtie Krimināllikuma grozījumi nebija šādas sadarbības piemērs. Juridiskā komisija ir vērsusies pie Saeimas Prezidija ar lūgumu izvērtēt likumprojektu sadali komisijām un nevadīties tikai pēc vēsturiskajām tradīcijām, bet vērtēt šo darbu arī saistībā ar mūsu turpmāko dzīvi un darbu Eiropas Savienībā. Piemēram, iepretī mūsu Tautsaimniecības komisijai būs četras vai pat piecas ES komisijas. Savā vēstulē mēs lūdzām turpmāk Krimināllikumu nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.
Starp citu, nav noslēpums, ka Tautsaimniecības komisijas vēsturiskā tradīcija veidojās, pamatojoties uz “Latvijas ceļa” vēlmēm pārraudzīt visu ar tautsaimniecību un ekonomiku saistīto likumdošanu.
Jāteic, ka pieeja darbam ir atkarīga arī no katra Saeimas deputāta godaprāta un ieinteresētības. Es cenšos katru nedēļu iepazīties ar citās komisijās izskatīšanai paredzētajiem likumprojektiem. Arī Saeimas sēdes laikā ir iespēja apzināt komisijas darbu – pārlasot apstiprināšanai nodotos labojumus.
Pārmaiņas ir nepieciešamas. Tā ir mana pārliecība, un domāju, ka par to nāksies runāt visiem Saeimā esošajiem politiskajiem spēkiem.
– Lai kā tiktu skaidroti apstākļi, sakritības, citu pastrādātās neprecizitātes, atbildība par galarezultātu gulstas uz Saeimu. Kā rīkoties, lai tās neatkārtotos?
– Neapšaubāmi, no atbildības izvairīties nevar. Uzskatu, ka katram savs darbs jāveic precīzi. Ja katrs ierēdnis un arī katrs deputāts godprātīgi izpildīs savu pienākumu, tad kļūdu būs ievērojami mazāk. Visos līmeņos ir jāstrādā saskaņoti un precīzi. Bet pieļautās kļūdas jāatzīst, turklāt jo vairāk, ja tās ir kopējas. Kļūdas pamanīt ir katra uzdevums.
Ko darīt? Pirmkārt, jāpārskata likumprojektu saskaņošanas mehānisms ministriju līmenī. Juridiskajā komisijā es cenšos uzklausīt visu ieinteresēto pušu pārdomas un pamatojumus, jo īpaši to, kam ir pretējs viedoklis. Katram, kas iesaistīts kaut vienā likumprojekta izstrādes ķēdes posmā, būtu jācenšas uzticēto padarīt iespējami atbildīgi.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv