Runga skolu direktoriem
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Skolu direktoriem no 1. februāra jāuzņemas lielāka atbildība par skolās un to teritorijā notiekošo. Proti, iestādes vadībai jāziņo pašvaldības vai Valsts policijai, ja saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu vai realizēšanu. Paredzams, ka to direktoru ikdienā, kas līdz šim godprātīgi pildījuši savus pienākumus, būtiskas izmaiņas minētā norma neieviesīs. Taču ir arī tādi mācību iestāžu vadītāji, kas to neatbalsta. Vai viņiem būtu kas slēpjams?
Skolu direktoriem, iespējams, drīz vien nāksies šķirties arī no naudas, ja skolas ēkā vai tās teritorijā tiks konstatētas minētās nelikumības. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas izglītības iestāžu vadītājiem paredz naudassodu no desmit līdz 25 latiem, Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti 29. janvārī. Ja gada laikā pārkāpums atkārtosies, grozījumi paredz iespēju skolu direktoriem piemērot līdz pat 125 latus lielu naudassodu.
Mērķis – pievērst
uzmanību problēmai
Paši skolu vadītāji pret šādas normas ieviešanu noskaņoti visai skeptiski. “Jau pagājušā gada maijā, kad tikai diskutējām par šādas normas lietderību, rīkojām tikšanos gan ar izglītības, gan drošībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Skolu direktoru reakcija mani brīžiem pārsteidza. Viņi izrādīja aizvainotību, sakot, ka turpmāk būšot jāstaigā ap skolu un jāķer narkotiku tirgoņi,” mācību iestāžu vadītāju attieksmi izklāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. “Taču grozījumi paredz nevis sodu par to, ka direktors kaut kur neskrien, bet gan tikai par tiem pasākumiem, kurus viņš neveic.” S. Āboltiņa stāsta, ka sākotnēji radies jautājums, kādi tad būs šie pasākumi un kādi noteikumi tos reglamentēs. Atbildi uz jautājumu sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, kas skolu vadības rīcību noteica, grozot Ministru kabineta noteikumus Nr.492 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”. Tātad skolu direktoru galvenais uzdevums ir ziņot policijai, ja rodas aizdomas par alkohola vai apreibinošo vielu izplatīšanu vai lietošanu mācību iestādē.
“Ja Saeima akceptēs arī naudassoda noteikšanu, būs jālemj par kontroles institūciju, kas izšķirsies par tā piemērošanu,” atzīst S. Āboltiņa. Viņa pieļauj, ka atbildīgā būs Izglītības valsts inspekcija. Nav noraidīta iespēja, ka kontrolēt normas ievērošanu, iespējams, uzticēs Valsts policijai vai pašvaldību administratīvajām komisijām, bet pirmais variants tomēr esot reālāks. “Taču tas nenozīmē, ka atbildīgie darbinieki masveidā metīsies virsū skolu direktoriem, lai no viņiem iekasētu naudu. Domāju, pozitīvs efekts pirmām kārtām būs tas, ka par šo problēmu runā. Skolās tam vajadzētu pievērst vairāk uzmanības,” uzsver S. Āboltiņa. Viņa arī uzskata, ka norma varētu būt pamudinājums tiem direktoriem, kas slēpj informāciju un izliekas, ka viņu skolas neskar ne alkohola, ne narkomānijas problēmas. “Diskusijas gaitā Juridiskās komisijas pārstāvji runāja arī ar narkologiem un bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem. Visi kā viens atzina – šādas problēmas esamību nevar nepamanīt.”
Novēršanās
nav risinājums
Nenoliedzami, skolu vadība nereti
ir ieinteresēta policistiem neziņot par gadījumiem, kad tiek
konstatēta alkohola vai apreibinošo vielu klātbūtne. Uz spēles
likts mācību iestādes prestižs. Nevar apgalvot, ka šādu
“klusējošu skolu” būtu daudz.
Taču precedenti ir. Sabiedriskās organizācijas “Vecāki Rīgai”
padomes priekšsēdētājs Nauris Vasjurins, kas ikdienā uzklausa gan
skolnēnu, gan arī izglītības iestāžu darbinieku stāstīto par
aktuālajām problēmām, apliecina – skolas dažkārt slēpj
informāciju. “Konkrētu mācību iestādi gan neminēšu, bet
atgadījums bija šāds. Kāda 6. klases skolniece uz klases pasākumu
skolā atnesa šņaucamo tabaku.
No jaunietes paskaidrojuma izriet, ka viņa to nočiepusi vecākiem,
kas tabaku iegādājušies atpūtas brauciena laikā Itālijā. Meitene
nolēma to iztirgot. Kāds puisis to nopirka par diviem latiem un
tajā pašā vakarā pārdeva par četriem. Šis fakts tika fiksēts, bet
skolas vadība par to policijai neziņoja, šņaucamā tabaka taču
neesot nekas bīstams,” stāsta N. Vasjurins. Tomēr šajā situācijā
runa nav tikai par tabakas bīstamību.
Sabiedriskās organizācijas pārstāvis uzskata, ka tā ilustrē
skolēnu ieinteresētību pirkšanas un pārdošanas procesā. Līdz ar
to pastāv risks, ja kāds piedāvātu narkotikas: skolas bērni
piekristu tās realizēt. “Ja runā par līdzīgām situācijām, tad es
esmu par direktoru atbildību un varbūt pat kriminālsodāmību,”
pārliecināts N. Vasjurins. Sods ir sekas. Viņš uzsver, ka jācīnās
ar cēloņiem, kāds ir arī minētais atgadījums. “Bezatbildība ir
galvenā problēma,” rezumē N. Vasjurins.
Taču līdzās šādam negatīvam piemēram jāizceļ arī kāds pozitīvs
cerībā, ka Latvijas mācību iestāžu vidū tādu nav mazums. Rīgas
49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš ar pārliecību saka –
skolā problēmu ar alkoholu un narkotiskajām vielām nav. Viņš jau
14 gadus ir mācību iestādes vadītājs un uzskata, ka panākumu
atslēga slēpjas disciplīnā. “Es nesaku, ka skolēni nelieto
alkoholu vai narkotikas. Es apgalvoju, ka tas nenotiek skolā,”
norāda J. Liepiņš. Par grozījumiem noteikumos viņš bilst:
“Tur vēl daudz neskaidrību,” un uzsver, ka skolas vadība nevar
atbildēt par visu lielo teritoriju, kas piekļaujas mācību
iestādei.
Bažas par to, vai minētās normas nozīmīgums netiks pārspīlēts, ir
arī sabiedriskās organizācijas “Vecāki Jelgavai” valdes
priekšsēdētājam Kārlim Boldiševicam. Viņš uzskata, ka tas nenoņem
atbildību no vecāku pleciem, kam tāpat jābūt atbildīgiem par
savas atvases gaitām. Taču reizē K. Boldiševics pauž, ka,
iespējams, direktorus šie grozījumi varētu disciplinēt: “Viņi
darīs visu, lai nebūtu jāsaskaras ar sodu par noteikumu
pārkāpšanu.” Jautāts par situāciju Jelgavas skolās, K.
Boldiševics stāsta, ka narkotiku un alkohola klātbūtne mācību
iestādēs pašlaik vēl nav aktuāla. Taču vienlaikus aicina būt
modriem, jo tāda problēma var kļūt rasties.
Narkotikas
un alkohols –
joprojām populāri
Būt modriem sabiedrību mudina arī
2003. gadā veiktā pētījuma “Narkotiku lietošanas izplatība
Latvijā” rezultāti. Rīgas Narkomānijas profilakses centra
direktora vietnieks Andris Andersons, komentēdams datus, saka:
“Problēma ar narkotisko vielu un alkohola lietošanu skolas vecuma
bērnu vidū pastāv. Kulmināciju tā sasniedza 2000. gadā.
Tagad narkotiku lietotāju kļuvis mazāk, taču pieaug jauniešu
atkarība no alkoholiskajiem dzērieniem.” Par to liecina arī
skaitļi. Pētījums atklāj, ka tikai deviņi procenti no
aptaujātajiem 11 līdz 20 gadus vecajiem jauniešiem ne reizi nav
pamēģinājuši alkoholu. Eksperti to skaidro ar Latvijas
sabiedrības attieksmi, kuras dēļ alkohola lietošana kļuvusi
gandrīz vai par normu. Narkotikas skolēnu vidū gan nav tik
populāras kā alkohols, taču abu nodarīto kaitējumu nevar
salīdzināt. Pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā pieci procenti 11
līdz 20 gadus veco jauniešu
apgalvoja, ka pēdējā mēneša laikā ir lietojuši narkotikas. Savukārt pēdējā gadā bīstamos preparātus pamēģinājuši 11 procenti respondentu.
Atbildība arī izklaides vietu vadībai
Narkotiku un alkohola lietošana
zeļ dažādās izklaides vietās. Tieši šis fakts ir galvenais
arguments tam, ka pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi
Administratīvo pārkāpu kodeksā, iespējams, drīzumā skars arī
klubu un bāru vadību. Arī tai varēs uzlikt 50 līdz 200 latu
naudas sodu par pasākumu neveikšanu alkohola un apreibinošo vielu
tirdzniecības un lietošanas novēršanai. Par tādu pašu pārkāpumu,
ja tas gada laikā atkārtojas, sods būs lielāks – 150 līdz 500
latu. S. Āboltiņa gan norāda, ka šie grozījumi, visticamāk, tomēr
vēl netiks pieņemti: “Ir jānosaka, par kādu pasākumu neveikšanu
tiks piemērots sods. Ja nav formulēti spēles noteiktumi, tad
nevar arī piemērot sodu.”
S. Āboltiņa no izklaides vietu vadītājiem par gaidāmajām izmaiņām
dzirdējusi tikai negatīvas atsauksmes. Galvenais arguments – tas
došot iespēju negodīgiem konkurentiem viņus iznīcināt, tīšām
iesūtot bārā vai diskotēkā kādu ar narkotikām.
Ieva Treija