• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Bet uz ciemu padomēm - praporščikus!". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2000., Nr. 236/239 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8389

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

""Cara" vietvaldis Čečenijā"

Vēl šajā numurā

22.06.2000., Nr. 236/239

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Bet uz ciemu padomēm — praporščikus!"

"Argumenti i fakti"

— 2000.06.14.

Mūsu prezidents nav pirmais, kam galvā ienākusi gaišā doma nostiprināt varas vertikāli.

Gandrīz 300 gadu pirms Vladimira Vladimiroviča Putina ar to pašu nodabojās Pēteris Aleksejevičs Romanovs. Kur līdz tam bija apriņķi, vojevodistes un vietniecības viņš nodibināja sākumā 8, pēc tam 10 guberņas. Vertikāle, protams, nostiprinājās, taču iejaucās Krievijas parastā cilvēka faktors: jaunizceptie gubenatori vareni zaga.

Atbildot uz tādu neierobežotību, cars reformators atrada oriģinālu gājienu: piekomandēt pie katra gubernatora pa "pilnvarotajam cara pārstāvim". Par kadru avotu kļuva Preobraženskas un Semjonovskas pulki. Tikai šiem Jauzas rotaļbiedriem Pēteris varēja uzticēties. Tad nu gvardes poručiki devās pievilkt skrūves gubernatoriem un reizē arī mācīt viņus, kā vadīt toreizējo tautas saimniecību.

Taču, tā kā ierēdņi zaga ne tikai guberņās, bet arī provincēs (tolaik bija 47 provinces), uz katru "impērijas subjektu" pa virsniekam neiznāca: pats Pēteris bija tikai Preobraženskas pulka kapteinis bombardieris. Tāpēc uz provincēm nācās sūtīt gvardes seržantus no jaunākā komandējošā sastāva, jo viņi bija pārbaudīti, godīgi, neuzpērkami puiši. Vārdu sakot, ērgļi. Žēl tikai, ka pārvaldes iemaņas aprobežojās ar ierindas paņēmieniem cilāt kramenīcu un redutu uzbēršanu. Gubernatori, tāpat kā tagad, diez vai bija sajūsmā par jauno valdnieka ideju. Bet "piekrītam!" sauca tikpat braši kā pašreizējie.

No 7 Krievijas varas pilāriem pieci ir ar uzplečiem, sestais — Sergejs Kirijenko — gan ir civilists, toties viņam ir karatē melnā josta un pa purnu spēj iekraut ne sliktāk par dažu labu ģenerāli. Varbūt ir vērts arī turpmāk izmantot jaunākās XVIII gadsmita sākuma polittehnoloģijas? Ja federālo apgabalu pieskatīt sūta ģenerāli, tad apgabalā vai federālās pakļautības pilsētā jānosēdina pulkvedis. Rajonos — majori, rajonu centros — kapteiņi, ciemos —leitnanti, bet ciemu padomēs — praporščiki. Un visi jānorīko par prezidenta pilnvarotiem pārstāvjiem. Viņus pieskatīt varētu uzdot, teiksim, tiem pašiem ģenerāļiem, majoriem un praporščikiem, bet nu jau no Federālās drošības padomes. Tikai — kas pieskatīs tos, kuri pieskata pilnvarniekus?

Sergejs Osipovs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!