""Cara" vietvaldis Čečenijā"

"Argumenti i fakti"

— 2000.06.14.

Pagājušajā nedēļā prezidents Putins Čečenijā ieveda tiešo prezidenta pārvaldi, izdodams ukazu "Par izpildvaras orgānu pagaidu sistēmas organizēšanu Čečenijas Repulikā".

Vēl pēc dažām dienām par ČR administrācijas vadītāju tika iecelts muftijs Ahmeds Kadirovs. (Muftijs — musulmaņu teologs un tiesībnieks, kas var pieņemt lēmumus juridiskos un šariata jautājumos — "LV).

Pilnīgi skaidrs, ka šo lēmumu bija rūpīgi pārdomājušas abas puses. Prezidents Putins daudzkārt tikās ar muftiju, kurš šobrīd ir vislielāko autoritāti iemantojušais čečenu līderis. Jau februārī Kadirova kungs intervijā "Aif" izsacīja gatavību stāties Krievijas Federācijā ietilpstošās republikas vadībā, un šī apņemšanās kļuva vēl ciešāka pēc tam, kad maijā teroristi smagi ievainoja muftija dēlu.

Neilgi pirms savas icelšanas Ahmeds Kadirovs sniedza ekskluzīvu interviju "Aif".

— Ahmed–hādži, jūs daudz braukājat pa Čečeniju. Sakiet, kas notiek jūsu republikā"?

— Karš Čečenijā turpinās, tikai tagad to sauc par pretterorisma operāciju. Pirmo karu, ja atceraties, sauca "konstitucionālas kārtības ieviešana". Bet realitātē abi kari tomēr atšķiras viens no otra. Pārāk daudz mierīgo iedzīvotāju iet bojā, pārāk daudz Krievijas karavīru iet bojā. Bandītus nogalina mazāk nekā citus.

Karo nauda

— Kāds ir jūsu kara pārtraukšanas plāns?

— Es cenšos izskaidrot visiem, kāpēc pie mums karš sācies, kas tajā vainojams. Un, otrkārt, kā to beigt. Es stingri zinu, ka ar spēku Krieviju pieveikt nevar, tātad abām pusēm jāatrod pieņemams politiskā risinājuma variants. Vissvarīgākais ir izvest cilvēkus no kara stāvokļa un tūdaļ pat viņu rokās iedot darba rīkus, dot viņiem darbu. Tas vairāk nekā jebkas cits pārliecinās čečenus, ka Krievija patiesi grib palīdzēt viņiem ieviest kārtību.

— Kas šajā nolūkā jādara?

— Jāaizšķērso naudas straumes, kas it kā iet uz Čečeniju, bet patiesībā aizplūst uz ārzemēm. Es esmu pārliecināts, ka to var izdarīt, un šeit es daudz gaidu no Putina, jo viņš ir jauns cilvēks un nekad nav bijis iejaukts čečenu lietās. Rokas viņam ir atraisītas.

— Cik ilgi vēl jūsuprāt turpināsies šis karš?

— Tas nekad nebeigsies, ja pret to neizturēsies principiāli. Es nekā nevaru saprast, kāpēc kaujinieki tūkstoš cilvēku lielās grupās var mierīgi pārvietoties no vienas republikas daļas uz citu, kad tajā pašā laikā es pats nevaru aizbraukt no pilsētas uz pilsētu, jo mani vismaz trīsreiz aptur. Var pieņemt, ka tas notiek dažu tur karojošo ģenerāļu nodevības un pērkamības dēļ. Tas ir vienīgais iespējamais izskaidrojums tam, kas pašlaik notiek Čečenijā, kāpēc tur ieildzis karš.

— Karu jūsuprāt ievilcina par maksu?

— Par ļoti lielu maksu. Kaujinieku vidū taču nav ne ģenerāļu brāļu, ne viņu radinieku. Čečenijā nauda karoja pirmajā karā, par naudu tika nopirkts pamiers, bet tagad viņi atkal karo. Turklāt — abas puses. Jo tā saucamajiem vahabitiem nav nekādu ideālu, viņi ir pārdevušies par naudu un ar tās palīdzību arī karo.

— Vai karš no jauna nepārsviedīsies uz Dagestānu?

— Nedomāju. Dagestāna — tā jau ir Krievijas robeža. Dagestānā ar vahabitiem neviens neceremonēsies, pārāk lielas būs tās atdalīšanās briesmas. Bet Čečenijai ārējo robežu nav. Šeit var zaudēt. Lai gan vahabiti no Dagestānas nav aizgājuši, bet gan vienīgi noskuvuši bārdas (tāpat kā Čečenijā), situācija tur ir pavisam cita: absolūti lielākais pilsoņu virums jūtas kā Krievijas pilsoņi, lai gan daudz dagestāņu šobrīd karo Čečenijā.

— Cik daudz čečenu pašlaik karo pret valdības karaspēku?

— Ļoti maz. Iepiekšējā karā patiešām visa čečenu tauta karoja pret Krieviju. Šobrīd tauta nekaro. Izņēmums ir tikai tie, kuriem nav citas izejas — kriminālelementi, kas aptraipījuši sevi cilvēku laupīšanās un slepkavībās. Viņiem čečenu vidū dzīves vairs nebūs. Bet tie, kui noziegumos nav iejaukti, ieročus ir nodevuši vai aprakuši. Mierīgā dzīvē atgriezušies ne tikai ierindas kaujinieki, bet arī vairāki lauku komandieri.

— Bet daudzi uzskata, ka čečeni ir ne vien cietsirdīgi, bet arī viltīgi un ir gatavi iegrūst dunci Krievijas armijas mugurā.

— Tā nav taisnība. Par viltību runā tikai tas, kurš nepazīst čečenus. Ir saujiņa izdzimteņu, kuri dara negodu savai tautai un kuriem vēl ir diezgan nekaunības censties pārstāvēt čečenus Eiropas priekšā.

Sodīt publiski!

— Kāpēc līdz pat šim laikam nespēj dabūt rokā ne Basajevu, ne Gelajevu, ne Barajevu, ne brāļus Ahmadovus?

— Tāpēc, ka neviens nav ieinteresēts viņus notvert. Notvēra Radujevu, kas salīdzinājumā ar jūsu pieminētajiem bandītiem ir nevainīga aitiņa. Viņam viena nelaime: patīk pļāpāt.

— Vai jums ir zināmi marodierisma gadījumi krievu karavīru vidū?

— Karu bez marodierisma nav. Cita lieta — kā pret to izturētis. Es uzskatu, ka meitenes izvarošanā un nogalināšanā apvainotais pulkvedis Budanovs jātiesā Čečenijā un jāsoda publiski, ja tiesa pierādīs viņa vainu. Tad arī marodierisma gadījumu kļūs mazāk un čečenu iedzīvotāji nomierināsies. Tieši tāpat jārīkojas ar mūsu noziedzniekiem. Teritorijā, kur notiek karš, nāves soda moratorijs jāatceļ.

— Ar ko jūs sāktu savu darbību kā administrācijas vadītājs?

— Pats galvenais, lai tauta man noticētu, sekotu man. Kas attiecas uz konkrētiem darbiem, tad tāda iecelšana mani nepārsteigs. Jau izraudzīta speciālistu komanda, kuri zina, kas kurā nozarē darāms. Ļoti svarīgi ir nepieļaut, ka Čečenija atkal pārvērstos par "melno caurumu", kā tas bija 1995.—1996.gadā, kad nauda no Krievijas budžeta vienkārši pazuda. Mēs esam ieteikuši skaidru shēmu, kā to nepieļaut, un naudas plūsmas kontrolēs Maskava.

Dmitrijs Makarovs