"Jauna pašpārliecinātība Krievijas ārpolitikā"

"Neue Zūricher Zeitung"

— 2000.06.14.

Jaunā Kremļa šefa

braucienu diplomātija

Uzkrītošā kontrastā ar priekšgājēju Jeļcinu jaunais prezidents Putins attīsta aktīvu ārpolitiku. Līdzās vizītēm Rietumeiropā viņš rūpējas arī par ilgu laiku novārtā atstātajām attiecībām ar NVS valstīm un ir pieteicis vizīti Ziemeļkorejā. Strīdā par ASV pretraķešu aizsardzības plāniem Putins ir izvēlējies izveicīgu nostāju.

Pēc tam, kad varu pārņēma Putins, Krievijas ārpolitika atkal ieguva dinamiku un pašpārliecinātību. Tas ir redzams Kremļa šefa intensīvajā braucienu diplomātijā, kam ir jāpārtrauc viņa priekšgājēja laikā iestājies klusums attiecībās ar Rietumeiropas valstīm, Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS) un Austrumāziju. Taču Putins akcentus liek ne tikai ar braucienu garumu kilometros, bet arī tematiskajā ziņā. Tomēr par virziena maiņu vai principiāli jaunām idejām nevar būt nekādas runas — Krievija joprojām atsaucas uz lielvaras statusu un Rietumos, neraugoties uz pragmatiskas sadarbības nepieciešamības atzīšanu, mazāk saskata partneri, bet vairāk konkurentu, kas vēlas vāju Krieviju. Kamēr Jeļcina laikā Maskavas diplomāti ar sliktu koordināciju, histērisku toni un elastīguma trūkumu valsti noveda arvien lielākā izolācijā, Putinam ar dažiem šaha gājieniem jau ir izdevies sevi rekomendēt kā gudru ārpolitiķi.

Čečenija vairs nenoslogo

Te pieder attiecību normalizēšana ar NATO, START–II un atomieroču izmēģinājuma aizlieguma līgumu ratifikācija, kā arī nesenais priekšlikums par kopēju amerikāņu – eiropiešu — krievu pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Putins, kam līdz šim nav bijis ārpolitiskas pieredzes, galotņu sanāksmē ar ASV prezidentu Bilu Klintonu izveicīgi pārstāvēja Krievijas pozīcijas strīdā par raķetēm un atstāja pat pašpārliecinātāku iespaidu nekā viņa viesis no Vašingtonas. Arī no ārvalstu kritikas par karu Čečenijā Kremļa šefs pamazām atkratās; tā ir kļuvusi par rituālu, jo nav nopietni ņemamu darbu. Šodien Krievijas vadība, par spīti tās brutalitātei Kaukāzā, nav izolēta, bet tiek apbērta ar ielūgumiem no visas pasaules. Maskavas jauno pašpaļāvību stiprina arī ekonomikas straujā attīstība, kas samazina valsts atkarību no ārvalstu kredītiem.

Kaut arī Putinam ir blīva iekšpolitiskā darba kārtība, viņš nemitīgi dodas ārvalstu vizītēs. Paredzams, ka līdz jūnija beigām viņš būs apmeklējis 14 valstis — viņa slimīgais priekšgājējs Jeļcins pēdējā pilnvaru gadā tikai četras reizes izbrauca ārpus valsts un sabiedrībā bija redzams tikai dažas stundas.

Otrdien Putins devās uz Spāniju, bet pēc tam viņš dosies uz Vāciju, kur ir gaidāmas tradicionālās galotņu konsultācijas. Vācija ir Krievijas svarīgākā ekonomikas partnere, un abas puses cer intensificēt rubļa krīzes laikā pieklusušās attiecības. Līdz ar Berlīnes lēmumu neakceptēt krievu un ukraiņu militārās transporta lidmašīnas "Antonow 70" būvi Maskava gan pirms tikšanās ar vāciešiem saņēma aukstu dušu. Tomēr Krievija var Vāciju iesaistīt kopējā frontē pret ASV pretraķešu aizsardzības plāniem.

Putins jau ir apmeklējis Lielbritāniju un Itāliju, taču Francijai, kuras prezidents Žaks Širaks asi kritizēja karu Čečenijā, Putins pagaidām met līkumu, lai gan iepriekšējos gados Maskavas attiecības ar Parīzi bija draudzīgas un tā tur atrada arī atsaucību aicinājumam izveidot multipolāru pasauli.

Tuvās ārzemes

Biežie kontakti ar rietumvalstu vadītājiem rada iespaidu par tuvināšanos Rietumiem. Taču Putins piekopj intensīvu ārpolitiku visos līmeņos. Viņš aktīvi apmeklē arī NVS valstis. Lai gan Jeļcins attiecības ar šo valstu grupu gadiem ilgi bija atstājis novārtā, Krievijai Dienvidkaukāzā, Vidusāzijā un Baltkrievijā vēl arvien ir vērā ņemamas ietekmēšanas iespējas. Jaunais Kremļa šefs jau ir apmeklējis četras no tām un drīz vien grib doties uz nākamajām divām.

Tomēr vispārsteidzošākā ārpolitiskā iniciatīva attiecas uz Ziemeļkoreju. Kā kļuva zināms pagājušajā nedēļā, Putins jūlijā, starp uzturēšanos Ķīnā un G–8 galotņu sanāksmi Japānā, grib apmeklēt arī Phenjanu. Iniciatīva nāca no Krievijas puses. Ne padomju, ne arī Jeļcina laikā neviens no Krievijas vadītājiem nav devies vizītē uz šo staļinistisko valsti. Iespējams, ka Kremlis piekopj dubultu stratēģiju. Putins Krieviju atkal grib padarīt par līdzspēlētāju Korejas pussalā un atgūt tās zaudēto ietekmi. Turklāt Putins iebilst pret amerikāņu vērtējumu, ka Koreja pieder pie "ļaunprātīgajām valstīm" un grib ASV demonstrēt, ka ar diplomātiju var panākt vairāk nekā ar dārgo aizsargvairogu pret Phenjanas raķešu uzbrukumiem.