Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes 2004. gada 22. janvārī

Ministrs K.Šadurskis

Uz jaut. Nr. 22 – dok. Nr. 1903

Par pāreju uz apmācību latviešu valodā mazākumtautību skolās

Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi atbildes uz Latvijas Republikas 8. Saeimas deputātu A.Golubova, O.Deņisova, S.Fjodorova, I.Solovjova, M.Bekasova uzdotajiem jautājumiem:

1. Saskaņā ar Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu mazākumtautību izglītības programmu īstenošana sākta 1999.gadā. Atbilstoši savai kompetencei Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi pedagogu tālākizglītības sistēmu, nodrošinot skolotājiem tālākizglītības iespējas. Izglītības iestādes, veidojot un īstenojot vispārējās vidējās izglītības programmas, pamatojas uz saviem reālajiem resursiem, t. sk. pedagogu kvalifikāciju. Šobrīd ministrijas rīcībā esošie dati liecina par izglītības iestāžu iespējām īstenot vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
2. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta docētājiem, praktizējošiem skolotājiem ir izstrādājusi metodisko rekomendāciju projektu vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmu īstenošanai. Tālāko ministrijas darbību nosaka LR 8.Saeimas lēmums par Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunkta grozījumu pieņemšanu.
3. Valsts pamatizglītības standarts un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts nosaka vienotas prasības visiem izglītojamajiem neatkarīgi no mācībvalodas vai īstenojamās izglītības programmas.
4. Latvijas Republikas izglītības sistēma ir veidota uz demokrātijas ideju pamata. Pedagogi, īstenojot licencētu izglītības iestādes izglītības programmu, izvēlas atbilstošus mācību līdzekļus. Šobrīd skolotājiem ir iespēja izvēlēties mācību līdzekļus 1.–12. klasei gan latviešu, gan krievu valodā.
5. Izglītības iestāde, veidojot un īstenojot izglītības programmu, pati nosaka mācību priekšmetu apguves valodu atbilstīgi normatīvajiem aktiem.
6. Izglītības un zinātnes ministrija veido un īsteno izglītības politiku atbilstīgi Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas garantē mazākumtautību tiesības, t. sk. izglītībā, kā arī ievērojot starptautiskās saistības.

Rīgā 2004.gada 22.janvārī Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

Ministrs V.Dombrovskis

Uz jaut. Nr. 23 – dok. Nr. 1932

Par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājamo
akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)

Finanšu ministrija izskatīja Saeimas deputātu 2004. gada 21. janvāra jautājumu Nr. 23 un informē.
Veicot akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, Valsts ieņēmumu dienests pamatojas uz Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumu Nr. 140 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)” 11. punktu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam jāpārbauda lauksaimniecības produkcijas ražotāja un viņa iesniegto dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām un divu nedēļu laikā pēc dokumentu iesniegšanas jāatmaksā nodoklis par kārtējā gadā iegādāto dīzeļdegvielu (gāzeļļu).
Gadījumos, ja ir nepieciešama papildu pārbaude, atmaksas termiņš tiek pagarināts, informējot akcīzes nodokļa atmaksas pieprasītāju (saskaņā ar papildu pārbaudes nepieciešamību, uz 2004. gada 26. janvāri nav atmaksāta pieprasītā akcīzes nodokļa summa Ls 44 496,84).
Valsts ieņēmumu dienests pārbaudes par lauksaimniecības produkcijas ražotāju iesniegumos atmaksai pieprasītā akcīzes nodokļa pamatotību ir veicis minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajā termiņā, bet daļa no pieprasītā akcīzes nodokļa, kura pamatotība apstiprināta pārbaudēs, nav atmaksāta termiņā šādu iemeslu dēļ.
Saskaņā ar valsts budžeta likumu akcīzes nodokļa atmaksai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Valsts ieņēmumu dienesta budžetā tiek piešķirta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (dotācija 2003. gadā kopā – Ls 5 500 000 un 2004. gadā kopā – Ls 5 500 000).
Dotācija tiek plānota sadalījumā pa mēnešiem, ņemot vērā iepriekšējo gadu atmaksu pieprasījuma tendences, un ir pieejama konkrētā mēneša plānotajā apmērā (2003. gada decembrī Ls 392 248 un 2004. gada janvārī Ls 562 000).
Ņemot vērā lauksaimniecības produkcijas ražotāju neparedzēti lielo aktivitāti 2003. gada decembra beigās, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu nodaļās akcīzes nodokļa atmaksas pieteikumus, finanšu līdzekļu deficīts uz 2004. gada 1. janvāri veidoja Ls 129 000, kas tika segts ar 2004. gada 2. janvārī atvērto janvāra mēneša dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem.

2004. gada janvāra mēneša sākumā pēc 2003. gada decembra iesniegumu apstrādes Valsts ieņēmumu dienesta finanšu pārvaldē tika iesniegti Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu pieteikumi akcīzes nodokļa atmaksai Ls 1 128 324, kas, pamatojoties uz pieejamo dotāciju, tika segti Ls 433 000 apmērā. Neatmaksātais akcīzes nodoklis uz 2004. gada 26. janvāri bija Ls 695 324.
Finanšu ministrija ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus finansēšanas plāna izmaiņām, palielinot februāra mēneša dotāciju par Ls 846 381 (apvienojot Valsts ieņēmumu dienesta nepieciešamo finansējumu janvārī Ls 838 000 un februārī Ls 8381).

Ar cieņu, –

Rīgā 2004. gada 27. janvārī Finanšu ministrs V.Dombrovskis