2004. gada 29. janvāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam šā gada 29.janvāra Saeimas sēdi!
Pirms mēs sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu – iekļaut šā gada 29.janvāra Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Jura Dalbiņa, Antas Rugātes, Riharda Pīka, Ata Slaktera un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kāda ir izveidojusies situācija šobrīd Latvijas ekonomikā un finansēs, un sabiedrībā? Ja jūs tiksities ar iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā – vai tie būtu Latvijas lauki vai Latvijas pilsēta – šogad pirmā tēma, par ko jūs būsiet spiesti runāt, ir cenu pieaugums. Dramatiskais cenu pieaugums, kas skar Latviju, katru Latvijas iedzīvotāju. Un jo smagi tas skar iedzīvotājus, kuru ienākumi ir zemi, tie ir pensionāri un ģimenes ar bērniem.
Šī valdība, strādājot gadu, ir panākusi to, ka cenu pieaugums precēm un pakalpojumiem, kas ir pirmās nepieciešamības, ir pieaudzis viena gada laikā vairāk nekā visos iepriekšējos četros gados kopā.
Kādi ir skaitļi, ko ir publicējusi Statistikas komiteja? Tātad iepriekšējā gadā iztikas.... preču un pakalpojumu iztikas groza cenu pieaugums viena gada laikā sastāda 56 latus 32 santīmus. Variet salīdzināt, kāda ir vidējā pensija Latvijā – 60 latu. Tātad iepriekšējā gadā Latvijas pensionāram viena sava pensija bija jāiztērē, maksājot par cenu pieaugumu, saņemot tādu pašu preču pakalpojumu grozu, kā iepriekšējā gadā varēja saņemt par ievērojami mazāku summu.
Situācija ir dramatiska tanī ziņā, ka iedzīvotājus un sevišķi cilvēkus, kam nav naudas, tas ved bezizejā. Pensionāru federācija, veicot aptauju starp pensionāriem, pie kam veicot ļoti plašu gan Rīgā, gan Latvijas lauku rajonos, konstatējusi, ka situācija ir vēl dramatiskāka. Pēc viņu aprēķiniem, cenu pieaugums, kas ir nepieciešamo pakalpojumu finansēšanai gada laikā, ir pieaudzis mēnesī vidēji par 7 latiem. Un, ja skatāmies, tad iepriekšējā gadā pensiju indeksācija bija vienreiz – novembrī, vidējā indeksācija 2 lati 46 santīmi, bet, kā es jau minēju, gadā, lai iegādātos minimālo preču grozu, bija jāmaksā 56 lati vairāk kopumā.
Ja sareizinām šos 56 latus ar visiem Latvijas iedzīvotājiem, mēs varētu dabūt summu, ko Latvijas iedzīvotājiem ir maksājusi Repšes atrašanās premjera amatā iepriekšējā gadā, tikai pēc vienas pazīmes – neveiksmīga darbība, kas novedusi pie cenu celšanās. Šī summa ir 132 miljoni latu, ko ir maksājusi Repšes atrašanās amatā Latvijas sabiedrībai.
Šobrīd Pensionāru federācija ir paudusi nepārprotamu viedokli, ka šis ir jautājums, kas jārisina neatliekami, jo cenu pieaugums šā gada sākumā turpinās un kļūst pat vēl straujāks. Lasiet vai jebkuru preses izdevumu, avīzi vai ziņu aģentūru ziņas. Teiksim, vakardien benzīns kāpis par pussantīmu, kāps vēl par 3 santīmiem dīzeļdegviela, kāps par pusotru santīmu benzīns. “Latvijas Avīzē” – maizes cena celsies šogad par 50% un tā tālāk.
Tāpēc šis jautājums ir risināms neatliekami. Pensionāru federācija ir aicinājusi tikties visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, ko, es zinu, liela daļa frakciju ir izdarījusi, kam šī problēma interesē. Kam šī problēma varbūt nešķiet svarīga, tie nav atraduši laiku un nevēlas.
Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam atgriezties pie iepriekšējās prakses, kad atkarībā no cenu pieauguma, cik strauji aug cenas, ir noteikts, cik bieži gadā tiek indeksēta pensija. Un, ja šis pieaugums ir tāds kā šobrīd, tad indeksācijai šogad būtu jābūt divas reizes – 1.maijā un 1.novembrī, pie kam indeksācijas formulā nosakot cenu pieaugumu kā vienu sastāvdaļu plus pusi no reālās darba algas pieauguma, kas nozīmētu, ka šogad pensiju indeksācija notiktu divreiz gadā. Indeksācijas apjoms katrā no šīm reizēm būtu vismaz 2,5 līdz 3 lati, tātad gadā indeksācija līdz 6 latiem, kas ļautu vienīgi dzēst cenu pieaugumu. Diemžēl pat šī pensiju indeksācija neļautu palielināt iedzīvotāju reālos ienākumus.
Tāpēc es aicinātu šobrīd, sevišķi situācijā, kad varbūt valdībā ir notikušas pārmaiņas, ne jau “Jaunais laiks” vērtēs, kas un ko dara. Brigmanes kundze, sabiedrība vērtēs, vai “Jaunais laiks” ir krēslu partija, viena vadoņa partija vai partija, kam interesē, kādas problēmas, kas ir ... un problēma ar cenu pieaugumu un pensionāru dzīves līmeņa pazemināšanos jūsu vadītās valdības laikā šobrīd ir neatliekami risināms jautājums, tāpēc vērosim, Brigmanes kundze, jūsu rīcību.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – nav, atturas – 43. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Vidavska un Mackeviča iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu likumprojekts paredz labāk organizēt Ministru kabineta darbu, nosakot, ka katru gadu Ministru kabinetam jāatskaitās Saeimai gan par valdības padarīto deklarācijas par iecerēto darbību izpildē aizvadītajā gadā, gan jāsniedz savs redzējums par valsts kompleksās attīstības perspektīvām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņa periodā. Tā būtu normāla prakse.
Šāda valdības ziņojuma sniegšana parlamentiem ir paredzēta daudzu demokrātisku valstu likumos. Piemēram, Somijas parlaments valdībai ir uzlicis par pienākumu regulāri ziņot par valsts nākotni 5 līdz 15 gadu perspektīvā. Tas nozīmē, ka valdībai vajadzētu uzstādīt tālejošus mērķus, būtu jādomā arī par to, kā palielināt valsts atbildību attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem.
Raksturojot pašreizējo situāciju, gribētos atzīmēt, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Ministru kabinets, uzsākot darbu, iesniedz Saeimai deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību visās valsts attīstības jomās. Tomēr minētās deklarācijas izpildi pēc savas iniciatīvas faktiski kontrolē vienīgi masu informācijas līdzekļi jeb “ceturtā vara”, jo likums neprasa Ministru kabinetam atskaitīties ne par deklarācijas izpildi, ne par deklarācijas korekcijām, ne par valsts attīstības iecerēm kopumā. Rezultātā valdībai, aizraujoties ar atsevišķu deklarācijas sadaļu izpildi, novārtā paliek kompleksas un vienmērīgas valsts attīstības problēmas. Uz šiem valdības darbības trūkumiem norāda arī Valsts prezidente, minot, ka būtu jāformulē un jārealizē valsts attīstības mērķi un to sasniegšanas termiņi visās valsts attīstības jomās. Arī valdība ir solījusi Eiropas Savienības institūcijām uzlabot valsts attīstības plānu sastādīšanu un izpildi dažādās jomās.
Mūsu likumprojekts paplašina indivīda tiesības zināt par savas valsts attīstību, un uzskatām, ka pozitīvi ietekmēs gan makroekonomisko vidi, gan uzņēmējdarbības vidi, jo valdība gūs iespēju darboties kompleksāk, neatstājot bez ievērības daudzus svarīgus valsts attīstības jautājumus.
Ceru, ka mūsu likumprojekts palīdzēs izvairīties no vairākiem haotiskiem un spontāniem lēmumiem, kuri tiek pieņemti pēdējā laikā mūsu valstī. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 53, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Fjodorova, Solovjova un Bekasova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā

komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nāk pavasaris, saulīte spīd spožāk, runči ņaud niknāk, un, protams, atmostas arī mūsu godātie Starptautiskās sieviešu dienas mīlētāji. Visu gadu viņus neinteresē šis jautājums, visu gadu viņi gar sievietēm nelikās ne zinis un atcerējās to, ka vecos labos laikos vienreiz gadā daudzi latviešu puķu audzētāji kļuva bagāti, tieši pateicoties šādai dienai. Un atcerējās vēl to, cik jauki šī diena pagāja. Un līdz ar to atmodās un atkal ir iesnieguši kārtējo reizi šādu priekšlikumu.
Šķiet, ka pēdējos desmit gados Saeimā katru pavasari parādās šis pieteikums, un katru pavasari tas tiek noraidīts. Līdz šim vismaz tā ir bijis. Kā var par valsts svētku dienu sludināt tādu dienu, kas lielai daļai Latvijas Republikas pilsoņu neizsaka neko? Kas izraisa vienkārši tādas ne sevišķi patīkamas atmiņas par tiem laikiem, par to uzbāzīgo sarkano tulpju grūšanu rokās un tamlīdzīgām lietām. Līdz ar to jāsaka tā: acīmredzot jāaicina tradīciju turpināt, ņaudošo kaķu un Klāras Cetkinas mīlētāji uzbāzīsies ar saviem priekšlikumiem. Mūsu uzdevums acīmredzot kārtējo reizi šādus priekšlikumus uzskatīt par nevajadzīgiem.
Es atkārtoju: tā ir ierosme sludināt 8.martu par valsts svētku dienu. Tātad pielīdzināt kaut kur 18.novembrim vai kaut kam tamlīdzīgam. Tā ka tas ir vienkārši smieklīgi!
Tā ka aicinu tomēr šādas lietas vienkārši pat neapspriest!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Nu kā no iepriekšējās runas bija pateikts, ka jau ne pirmo gadu iesniedzam grozījumus likumprojektam “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Sakarā ar to, ka tas notiek katru gadu, ir ļoti grūti diskutēt un oponēt četriem mītiem, kurus obligāti izvirza šodien man iepriekšējais runātājs un kā īstais 8.marta pretinieks.
Pirmais mīts ir, izskan tā, ka tā ir Rozas Luksemburgas svētku diena.
Otrais. Sievietes jāciena un jāmīl katru dienu, ne tikai 8.martā. Tā ir totalitārā režīma svētku diena. It kā mūsu sievietēm nepatīkot šis ...šajā dienā.
Jā, ir grūti diskutēt, ja oponents tevi nedzird no tribīnes, bet, neskatoties uz to, es mēģināšu. 8.marts – tā ir svinama vai atzīmējama diena vairākās valstīs, tajā skaitā Eiropas Savienībā. Mēs pilnīgi piekrītam, ka sievietes jāciena un jāmīl katru dienu, bet tas neaizliedz iespēju noteikt vienu svētku dienu tieši viņām. Jebkuru dienu, ja ir tāda vēlēšanās, var saistīt gan ar totalitārismu, gan ar demokrātiju. Ļoti patīkami, ka Latvijā ir brīnišķīga diena – Mātes diena. Bet bez mātēm Latvijā ir arī meitenes un jaunietes. Ir arī sievietes, kuras dažu iemeslu dēļ nevar kļūt par mātēm. Es domāju, ka mēs uzdāvināsim mūsu visām sievietēm vēl vienu svētku dienu. Tas būs ļoti labi.
Rodas dīvaina situācija. Daži deputāti, kuri balsoja pret šo svētku dienu, tieši 8.martā paši stāvēja garās rindās pēc dāvanām un ziedu pušķiem, lai apdāvinātu tikai sev tuvās sievietes. Daži mūsu deputāti gadu no gada neļauj pat likumprojektu virzīt līdz komisijai, lai panāktu ceļu diskusijai. Līdz ar to viņi ieiet Latvijas vēsturē kā sieviešu nīdēji.
Ja Saeimā ir izveidota Dzimumu līdztiesības apakškomisija, tad jo vairāk rada izbrīnu dažu deputātu spītīga nevēlēšanās uzdāvināt mūsu sievietēm skaistus pavasara svētkus. Kā tieši tos atzīmēt, lai lemj katrs kolektīvs un katra ģimene pati.
Godātie kolēģi vīrieši! Mīļās dāmas! Es aicinu balsot par to, ka vismaz šis likumprojekts tiks nodots komisijām. Paldies jums!
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 40, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova, Solovjova iesniegto likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējušo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Jums priekšā pašreiz ir likumprojekts “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējušo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem”. Pa visiem šiem gadiem Latvijas iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 30 miljonus latu visādu bankrotu dēļ. Un šie bankroti notika nevis tāpēc, ka bankrotēja tās firmas, bet tāpēc, ka nebija normālas uzraudzības no valsts puses. Un pirmais, kas vainīgs šajos bankrotos, ir arī bijušais Latvijas Bankas prezidents, pašreizējais Ministru prezidents. Viņš savu vainu arī atzina pirms vēlēšanām.
Mēs piedāvājam kompensēt līdz 500 latiem tos ieguldījumus, kurus zaudēja mūsu iedzīvotāji. Šajā gadījumā mēs, stājoties Eiropas Savienībā, kaut daļēji noņemsim slogu sakarā ar visādu cenu paaugstinājumu. Šajā gadījumā tas slogs nebūs tik liels mūsu nabaga iedzīvotājiem. Tāpēc lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām!
Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 2, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bartaševiča, Mackeviča, Vidavska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu likumprojekts piedāvā Satversmē nostiprināt normu, ka Latvija ir parlamentāra republika un ka Latvijas neatkarība, kā arī demokrātiska un parlamentāra iekārta nevar tikt atcelta vai mazināta.

Un pirmais iemesls, kāpēc mēs piedāvājam grozīt Satversmi, saistīts ar Eiropas Savienību. Lieta ir tāda, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un sabiedrībā diskutējot par jaunu Eiropas Savienības konstitūciju, aktualizējas jautājumi par Latvijas valstisko neatkarību jaunajos apstākļos. Tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā netika piedāvāti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2.pantā, jo Saeima uzskatīja, ka dalība Eiropas Savienībā nemazina Latvijas valstisko suverenitāti. Tomēr, pieņemot Eiropas Savienības jauno konstitucionālo līgumu, situācija var mainīties, jo diskusijas par šo dokumentu rada bažas par pārmēru lielu atbalstu Eiropas Savienībai kā federācijai, nevis neatkarīgu valstu savienībai.
Tieši tāpēc, lai izvairītos no iespējas, ka Latviju kāds varētu piespiest atteikties no tās neatkarības, ierosinājām šādus grozījumus.
Esmu pētījis arī citu valstu pieredzi un secinājis, ka, piemēram, formulējums “uz mūžīgiem laikiem” nav nekas neparasts vai unikāls. Līdzīgas normas, kas nosaka atsevišķu konstitūcijas principu negrozāmību, ir daudzu valstu konstitūcijās. Piemēram, Šveices konstitūcijā rakstīts, ka tā uz mūžīgiem laikiem saglabā savu neitralitāti.

Tagad par otro iemeslu. Otrs iemesls, kāpēc mēs piedāvājam grozīt Satversmi, saistās ar to, ka pēdējā gada laikā Latvijā vērojamas tendences, kas drīzāk līdzinās autoritatīvām valstīm. Noteiktos politiskajos slāņos un sabiedrības daļā pieaug vēlme pēc stingras rokas, izskan nepamatoti aicinājumi atlaist Saeimu un izveidot vienas personas vadītu valsts pārvaldes struktūru, nomainīt parlamentāro republiku par prezidentālu, būtiski samazinot vai pat likvidējot mūsu parlamenta lomu.
Lai mazinātu sabiedrības bažas par valsts suverenitātes un parlamentārās valsts pārvaldes iekārtas ierobežošanu Latvijā un nepieļautu šādu situāciju, tiek piedāvāts šis grozījums. Protams, mēs labi saprotam, ka, lai varētu rīkot tautas nobalsošanu par šādiem grozījumiem, nu, teiksim, 12.jūnijā, vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir nepieciešams parlamenta konceptuāls atbalsts, un es arī uzskatu, ka valsts iekārtas pamatprincipu stabilitātes nodrošināšana veicinās valsts ekonomisko un sociālo uzplaukumu.
Šis balsojums, mūsuprāt, ir balsojums par tiesisku valsti, par parlamentārismu, par pilsonisku sabiedrību un par demokrātiju. Paldies!
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Vispirms – jo mazāk aiztiek Satversmi, jo labāk. Izrādīsim tomēr arī cieņu mūsu senčiem, kuri ir sagatavojuši lielisku pamatlikumu.
Protams, neviens neapstrīd, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai un demokrātiskai republikai, un mūsu uzdevums ir tiešām darboties tā, lai tā arī būtu. Par to nav jāstrīdas. Taču vēl vienreiz atgriezīsimies pie šiem gaisīgajiem vārdiem “uz mūžīgiem laikiem”.
Es atgādināšu iesniedzējiem 1920.gadā noslēgto miera līgumu starp Latviju un padomju Krieviju un iesaku izlasīt šā līguma tekstu. Tur arī bija – “uz mūžīgiem laikiem” atzīst Latvijas Republikas toreizējās robežas. Joprojām Latvijas Republika neatrodas de facto tajās robežās, kādas toreiz tur bija minētas. Kā redzat, tiem vārdiem – “uz mūžīgiem laikiem” – ļoti ātri varēja vienkārši uzspļaut.
Tālāk es gribētu atgādināt arī kādas citas vēstures atmiņas. Bija kādreiz tāds “tūkstošgadīgais reihs”. Bija dažādi PSRS paziņojumi, kas visi bija domāti uz mūžīgiem laikiem. Bija dažnedažādas konstitūcijas. Bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas tiesības izstāties no PSRS un vēl daudz kas cits. Nu jūs nopietni cilvēki! Nu kā jūs varat rakstīt kaut ko tādu, kam nav nekāda nopietna juridiska seguma? Rakstīt rakstīšanas pēc. Lai nu ko par Saeimu domā Latvijas Republikas pilsoņi, lai kā mūs cenšas pasniegt kā kaut kādus tādus jocīgus cilvēciņus, kas te sanākuši... Bet nu Saeima ir ievēlēta, un Latvijas Republikas pilsoņi ir izrādījuši uzticību, lūk, šiem cilvēkiem, kas šeit atrodas, vienalga, kāda būtu viņu politiskā pārliecība. Un tāpēc vajadzētu tomēr iemācīties tā strādāt, lai mūsu pieņemtie dokumenti nekļūtu smieklīgi. Un likt iekšā kaut kādus spārnotus vārdus varētu kaut kādā aicinājumā. Jūs, godātie iesniedzēji, varat uzrakstīt aicinājumu tautai, aicinājumu saviem vēlētājiem, aicinājumu saviem kolēģiem. To vēl varētu saprast kaut cik cilvēcīgi. Bet likt iekšā Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē –vārdus “uz mūžīgiem laikiem”... Jūs taču paši to nemaz nevarat garantēt! Un kā tad pēc tam, ja kādam iegribēsies Satversmi grozīt? Starp citu, dažādu valsts augstāko amatpersonu mutē jau tagad parādās vārdi, ka tur to vajadzētu mīkstināt Satversmē un to vajadzētu pārtaisīt Satversmē... Ne pirmo reizi es dzirdu tādus vārdus.
Tā ka mana svētākā pārliecība – pirms ķeras klāt pie Satversmes, vajag skaidri padomāt, kāpēc tas notiek. Un pamatlikumam ir jābūt tādam, kas dara godu mūsu valstij un kas dara godu tiem cilvēkiem, kas strādā pie likumiem vispār.
Tā ka es aicinu šādus spārnotus izteicienus neieviest, veidojot tālāk mūsu valsts pamatlikumu, un šo priekšlikumu, lai gan tas ir, tā sacīt, garā skaists un spārnots, bet miesās viņš ir tāds pavājš, līdz ar to neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 71, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pašreiz spēkā esošais likums “Par tiesu varu” un pārejas noteikumu 12.punkts paredz to, ka Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai. Patiesībā nav jau runa par to, ka Augstākajai tiesai trūkst telpu tieši, lai nodrošinātu darbu sakarā ar Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanu. Augstākajai tiesai telpas trūkst katastrofāli jau gadu desmitiem, es pat teiktu. Un tikai tad, kad šeit ir ierakstīts, ka tieši Administratīvā procesa likuma funkciju veikšanai, tas nozīmē to, ka Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās, protams, paredz jaunu administratīvo tiesnešu amatu ieviešanu arī Augstākajā tiesā. Tas nozīmē, ka telpas ir vajadzīgas vairāk.
Uzskatu, ka nekādā gadījumā nevarētu balsot par šāda likuma nodošanu komisijām un attiecīgi tālāku pieņemšanu, jo šis telpu jautājums Augstākajai tiesai ir ļoti ass, ļoti katastrofāls, un tas ir jārisina nekavējoties. Un nav jau nozīmes tam, vai šajā likumā ir ierakstīts, vai Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar šīm telpām vai kā savādāk, jo, neraugoties uz to, ka šo telpu būtībā īpašnieks zemesgrāmatā ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kura, pārstāvēdama valsti, ir šo telpu īpašnieks, bet būtībā visas šīs telpas apsaimnieko Valsts kanceleja tā vai tā. Līdz ar to jebkurā gadījumā Valsts kanceleja un tieši Valsts kanceleja ir atbildīga par Augstākās tiesas nodrošināšanu ar šīm telpām.
Tajā pašā laikā ir zināms, ka Rīgas dome ir uzbūvējusi jauno rātsnamu un pārcēlusies pilnībā uz to, ir atbrīvojusies attiecīgi bijusī Rīgas domes ēka, kas vēsturiski ir Ārlietu ministrijas telpas, uz Valdemāra ielas, un Ārlietu ministrija varēja principā sākt pārcelšanos uz šīm telpām, tādējādi atbrīvojot telpas Brīvības bulvārī, kuras ir tik ļoti nepieciešamas gan Augstākajai tiesai, kā arī Rīgas apgabaltiesai.
Un šajā sakarā es gribētu vēl teikt to, ka laikā, kad ir tik labs, būtībā tik labs stāvoklis Valsts budžetā un finanšu līdzekļu pietiek, tad iepriekšējo valdību laikā, kad situācija bija daudz grūtāka, valdība tomēr iespēja uzbūvēt un pārbūvēt, un ieguldīt diezgan ievērojamus līdzekļus jaunajā tiesu namā Abrenes ielā. Un jebkurš no jums, kas tur ir bijis kaut vai tuvumā, var redzēt, cik tas ir labs, moderns un ļoti nepieciešams tiesām, salīdzinot ar tām telpām, kur Rīgas dažādu rajonu tiesas sēdēja līdz šim.
Tā ka es domāju, ka jebkurā gadījumā tiesām ... Augstākajai tiesai ir ļoti nepieciešamas šīs telpas Brīvības bulvārī 36, un nevajadzētu sarežģīt vai paildzināt visu šo, un tādējādi nevajadzētu balsot par grozījumu izdarīšanu likumā “Par tiesu varu” šajā sakarā.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “pret”. “Par” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 32, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Petera, Nagļa, Šleseres, Jaundžeikara, Stalidzānes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad šo likumprojektu Latvijas Pirmā partija jau bija sagatavojusi 2002.gadā, un šis likumprojekts paredz grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kas nodrošinātu neapliekamā minimuma paaugstināšanu tām ģimenēm, kurām ir apgādājamie. Iemesls tam ir tas, ka ienākuma nodokļa neapliekamais minimums 10 gadu laikā ir kļuvis ļoti nenozīmīgs, te vainojama gan inflācija, gan iepriekšējo valdību lēmumi, samazināts neapliekamais minimums jau vairākas reizes. Turklāt īpatnēji, ka Latvijā sociāli vismazāk aizsargāto grupu – bērnus – šis samazinājums ir skāris jau trīs reizes. Esošā sistēma vairāk atbalsta personas, kam palīdzība varbūt nemaz nav tik ļoti nepieciešama. Bet tiem, kas pēc visiem pētījumiem ir visaugstākā riska grupa, ģimenes ar bērniem, šis pabalsts ir ļoti niecīgs.
Statistika liecina, ka mājsaimniecībā ar trīs bērniem nabadzības risks ir trīs reizes augstāks nekā mājsaimniecībā bez bērniem. Tajā pašā laikā ieguvums ģimenei no neapliekamā minimuma par katru bērnu šobrīd ir 2 lati 62 santīmi. Diemžēl par cik 2002.gadā par šo likumprojektu koalīcijā mēs nevarējām vienoties, tad arī Latvijas Pirmā partija šo priekšlikumu nebija Saeimā izvirzījusi izskatīšanai.

Uzskatām, ka šobrīd šo jautājumu vairāk atlikt nav iespējams, tādēļ esam izstrādājuši un iesnieguši likumprojektu, kas uzlabotu ģimeņu ar bērniem finansiālo stāvokli.
Šobrīd iesniegtais likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likuma 13.panta pirmajā daļā, palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļu atlaidi vienam no apgādājamajiem par apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem – gan saviem, gan audzināšanā pieņemtiem, arī apgādībā esošiem brāļiem, māsām, kamēr viņi sasniedz 18 gadu vecumu. Nodokļu atvieglojuma apmērs tiek palielināts uz 630 latiem gadā jeb par 52,5 latiem mēnesī. Līdz ar to reālais ienākums ģimenei būtu 10,5 lati mēnesī par katru apgādājamo bērnu.
Projekts paredz atstāt nemainīgu iedzīvotāju neapliekamo minimumu, kā arī nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām pilngadīgām personām. Ieviešot likumprojektu, tiks atbalstītas tās ģimenes, kuras ienākumus apgādājamo personu uzturēšanai gūs no strādājošo algota darba. Par cik valsts budžeta inflācija 2003.gadā bija zem 2% un 2004.gada budžeta projekts ir sagatavots stipri pesimistisks, tad uzskatām, ka šobrīd šis priekšlikums ir atbalstāms un izskatāms komisijās. Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 27, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”? Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un kungi! Jūsu priekšā kārtējās morālās kroplības paraugs, kuru Ministru kabinets kļūdaini uzskata par darbību likumdošanas jomā.
Liekas, ka mēs drīz vien iestāsimies Eiropas Savienībā un mums būtu arī eiropeiski jādomā, bet bezcerīgi slimu personu, kuras ir nāvīgi inficējušās ar rusofobiskiem kompleksiem, šādu personu domāšana norit pēc principa: gribējām kā labāk, bet iznāca kā vienmēr.
Likumdošanas debilisma saraksts jau ir pārpildīts ar neiznēsātiem kroplīšiem, kas pasludina Latvijā nejauši nokļuvušu ārvalstnieku pārākumu pār vietējiem krievu iedzīvotājiem, kas šeit ir dzimuši. Tie ir likumi par farmāciju, par zemes privatizāciju lauku apvidos, par apsardzes darbību.
Minētā neattaisnotā priekšrocība saglabāta arī apspriežamā likuma 4.pantā. Bet arī tā visa izrādās par maz, un tagad mūsu gudrie juristi vairo likumprojektus, kas dod priekšrocības vienu draudzīgo valstu pilsoņiem pār citu ne mazāk draudzīgu valstu pilsoņiem.
Un, ja likumprojekts par grozījumiem Satversmē neatņēma nabaga ārvalstniekam vismaz tās tiesības, kuras viņam jau bija, tad šodienas likumprojekts ir virzījies daudz tālāk.
Lūk, likumā esošā redakcija paredz, ka detektīva licence izsniedzama jebkurai rīcībspējīgai un pietiekami izglītotai personai. Saskaņā ar likuma piedāvāto redakciju licenci var saņemt tikai Latvijas nepilsonis, kas ir pareizi, vai Eiropas Savienības pilsonis. Ja mēs pieņemam likuma 6.pantu piedāvātajā redakcijā, tad, sākot ar šā gada 1.maiju, mēs atņemsim jau agrāk izdotās licences ne tikai Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kas noteikti ir likumprojekta nedeklarētais īstais mērķis, bet arī ASV un Austrālijas pilsoņiem. Cienījamie kolēģi! Aizstāvēsim Nata Pinkertona un Niro Vulfa godu un neatbalstīsim kārtējo likumdošanas muļķību!
Uzskatiet šo manu uzstāšanos pret likumprojektu, kas ir pelnījis, lai to ierakstītu Ginesa rekordu grāmatā, kā denunciāciju Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “pret”, neviens nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu – Urbanoviča, Karpuškina, Mackeviča, Agešina, Maksimova un citu – steidzamu pieprasījumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Mārim Gulbim “Par nepieļaujamu Valsts policijas iestāžu iesaistīšanu Rīgas skolu audzēkņu 22., 23.janvāra piketa dalībnieku vajāšanā”.
Par steidzamību pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Šā gada 22. un 23.janvārī Rīgas centrā notika Rīgas skolu audzēkņu masveida protesta akcija pret Saeimā izskatāmajiem grozījumiem Izglītības likumā. Un jūs zināt, ka šie grozījumi būtiski sašaurina dzimtās valodas lietošanu mācību procesā vidusskolās ar krievu mācību valodu.
Mums ir skaidra izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga pozīcija un viņa reakcija uz šiem masveida protestiem, kurš faktiski ir piedraudējis uzsākt vajāšanu pret šiem skolniekiem, pret direktoriem, pret vecākiem, kas piedalījās šajos mītiņos un piketos.
Bet diemžēl mums nav skaidra Valsts policijas rīcība. Valsts policija ir publisks tiesību subjekts, un šī iestāde var rīkoties tikai tās kompetences ietvaros, kāda ir noteikta ar likumu. Aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti Latvijas Republikas likumos. Pēc Operatīvās darbības likuma mēs varam definēt policijas darbību kā operatīvu uzziņu, un šīs darbības uzsākšana, tā kā tiek būtiski aizskartas personu konstitucionālās tiesības uz vārda brīvību, veicama sevišķā veidā. Kas ir sevišķais veids? Lai veiktu tādas operatīvās darbības, ir nepieciešams Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota pārstāvja un Augstākās tiesas tiesneša akcepts.

Tad nākamais jautājums: vai tāds akcepts bija saņemts? Mūsu rīcībā ir informācija, ka nav. Nebija tāda akcepta.
Nākamais. Kāds bija pamats operatīvai uzziņai? Vai patiešām policija uzskata, ka miermīlīgais pikets saturēja noziedzīga nodarījuma pazīmes vai kaut kādā citā veidā apdraudēja valsts drošību?
No citas puses var rasties jautājums: kāda daļa šeit Saeimai, un kāpēc Saeima mēģina iejaukties prokuratūras darbībā, kuras uzdevums kontrolēt policijas rīcību vai iekšlietu ministra darbību? Tomēr mēs... Mūsu uztraukums šajā gadījumā par nelikumīgo operatīvo darbību ir vietā, jo pēc likuma operatīvas darbības parlamentāro kontroli veic Saeima. Un tagad ir tieši tāds gadījums, kad nepieciešama Saeimas iejaukšanās. Pie tam steidzama iejaukšanās, jo ir pazīmes, ka ir pārkāpts Satversmes 100.pants un Policijas likuma 5.pants, kurš aizliedz iesaistīt Valsts policiju politiskajos procesos, kā arī Operatīvās darbības likuma 4.pants, kurā noteikts, ka operatīvā darbība organizējama un veicama, pamatojoties uz likumību, ievērojot vispārējās cilvēktiesības. Diemžēl cilvēktiesības bija rupji pārkāptas. Izglītības un zinātnes ministrs, piedraudot ar policiju, mēģināja ietekmēt likumīgas bērnu un vecāku aktivitātes. Tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību ierobežošana, izmantojot spēku, nekādā gadījumā nav pieļaujama.
Cienījamie kolēģi! Mēs lūdzam, lai Saeima atzītu šo pieprasījumu par steidzamu un pēc tā atzīšanas nekavējoties uzsāktu šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un pieņemšanu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Pret steidzamību pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šeit ir tāda īpatnēja sakritība. Ir latviešiem tāda paruna: “Otram kož, pats kliedz.” Un šeit to var ļoti labi redzēt. Tāda savdabīga darbība – ienaidnieka tēla meklēšana un veidošana citos un sevis krāsošana ne tikai baltā, bet pat sidrabainā krāsā.
Man bija tā iespēja vakar, lidojot uz mājām, palasīt krievu valodā iznākošo laikrakstu “Čas”. Un ko es redzu pirmajā lapaspusē? Skaidrā tekstā uzrādīti trīs galvenie Latvijas valsts ienaidnieki, nemiera cēlāji, ar norādi: “Lūk, te viņi ir!” Tādā kā uz kapu plāksnes, tādā

ovālā ir ierāmēts Pētera Tabūna attēls, mēs ar Māri Grīnblatu abi esam nofotografēti šeit pat, Sarkanajā zālē, veidojot slepenu grupu, kura esot galvenā, kāpēc ir izgāzies šis Izglītības likums.
Tā ļoti interesanti sanāk. Un tad man nāk prātā tādi vārdi – “kara kurinātāji”, “nemiera cēlāji” un “miera baloži”, par kādiem es savulaik saucu visus okupācijas armijas virsniekus.
Vistipiskākais piemērs: valkāt PSRS armijas formas tērpu un bļaustīties par mieru visā pasaulē. Šeit ir tas pats.
Palasiet krievu valodā iznākošos laikrakstus! Nu, teiksim, pēdējā nedēļā. Jūs redzēsiet, ko raksta vispār par Izglītības likumu, kādā veidā sagroza patiesību, kādā veidā tiek tracināti, tiek vārda
tiešā nozīmē tracināti jaunieši, kuri diemžēl lielākoties neko nesaprot un tad uz plikām krūtīm sev saraksta kaut kādus lozungus un izvirzās protestētāju pirmajās rindās.
Mēģinājums starptautiski pievērst kaut kādā veidā visam tam uzmanību, arī iesaistot, protams, kā jau nu parasti, Krieviju, patlaban Strasbūrā arī tika izplatīts tāds “dokuments”, ko, protams, parakstījuši pirmie parakstītāji Žirinovskis, Zjuganovs un Ragozins. Jūs labi sadarbojaties un jūs gribat tagad pierādīt, ka te ir kaut kāda vēršanās pret nabaga demonstrantiem, te kaut kādi briesmīgākie pārkāpumi. Jūs labāk būtu pasekojuši, kā uzvedas tie demonstranti, kādus saukļus viņi izbļaustīja. Un kāpēc jūs kūdāt un turpināsiet kūdīt jauniešus, neizskaidrojot neko. Lūk, tā nu tas ir. Tā ka galvenie vainīgie jau jums ir rokā. Es domāju, ka tur visus savus spēkus vajag veltīt tam. (No zāles deputāts J.Pliners: “Jūs esat galvenie vainīgie!”)
Jakov, nebļausties! Turi muti! Es tev vienreiz jau to teicu...
Sēdes vadītāja.
Nedrīkst atbildēt uz izsaucieniem zālē, Dobeļa kungs! Jūs ļoti labi to ziniet!
J.Dobelis.
Labi. Vairs neatbildēšu, bet tikai citēšu. Lūk, tā ka tagad nāk ar savu steidzamību. Jums ir laikam par maz histērijas valstī. Jūs gribat kāpināt šo histērijas tempu.
Es aicinātu visus pārējos drusku padomāt, kas aiz tā slēpjas? Salieciet analītiski visus notikumus, visu to, ko raksta krievu valodā iznākošā prese, visu to, kas ir izskanējis Krievijas televīzijā, uzsveru: Krievijas televīzijā, kur, protams, Latvijas Republikas Saeimas deputāti arī pateica dažus biezus vārdus. Paskatieties Krievijas aktivitātes un tad salieciet visu kopā! Līdz ar to nekāda steidzamība te nav vajadzīga. Te ir vajadzīga rūpīga, nopietna analīze un pēc tam var arī būt savi secinājumi.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 45, atturas – 7. (Aplausi.) Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Un pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, augsti godātā Saeima! Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētājas kundze! Otrajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts ar reģistrācijas numuru 589 “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisijā neviens priekšlikums otrajam lasījumam netika iesniegts, un komisija ir vienprātīgi lēmusi par likumprojekta virzīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs nr.588, – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Komisijā tika iesniegti 8 priekšlikumi. Un es lūgtu skatīt priekšlikumus.
Tātad 1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.

Un 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti, lūgtu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 4. Likums “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.1878, un pirms izskatīšanas gribu jums atgādināt, ka konceptuāli labojums sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, nav izdarīti un pamatā labojumi ir redakcionāla rakstura.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un tas ir daļēji atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
3. – deputāta Kārļa Strēļa priekšlikums, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs balsot kopumā par šo likumu un, protams, aicinu gan Sporta apakškomisijas, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā balsot par.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Sporta likumā” pieņemts. Paldies!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, liels paldies par absolūtu vienprātīgu atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Bezvalstnieku likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Bezvalstnieku likums”, reģistrācijas numurs 426. Uz trešo lasījumu saņemti 9 priekšlikumi.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2.priekšlikums – deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsosim par 2. – deputāta Stepaņenko priekšlikumu, man gribētos atgādināt, ka Latvija kopš 1990.gada 4.maija ir pievienojusies veselai virknei konvenciju. Tajā skaitā arī 1961.gada konvencijai par apatrīdisma samazināšanu. Šī konvencija aizliedz palielināt bezvalstnieku skaitu. Un mēs uzskatām, ka Latvijai jāievēro šī konvencija, un mēs vairs nevaram bezatbildīgi producēt bezvalstniekus.
Uzskatām, ka arī nepilsoņiem nedrīkst atņemt piešķirto statusu.
Balsosim par 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu, komisijas vārdā vārds Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa.
Cienījamie deputāti! Ikvienam Latvijā ir jāievēro ikviena konvencija, kurai Latvija ir pievienojusies, un saistībā ar bezvalstniekiem, saistībā ar jebkuru likumu ir vesela virkne konvenciju, kurām jebkurā situācijā ir augstāks juridiskais spēks nekā likumam. Un nav jāpiegružo likums ar atsauksmi uz visām iespējamām konvencijām, jo tiek prezumēts, ka Latvija ir tiesiska valsts, kurā tiek ievēroti gan likumi, gan arī konvencijas, kurām Latvija ir pievienojusies.
Tātad es aicinu neatbalstīt 2. – deputāta Stepaņenko priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
6. – deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa.
8. – deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 3. Priekšlikums nav atbal

stīts.
S.Āboltiņa.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu saņemti nav. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Bezvalstnieku likums” trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Bezvalstnieku likums” pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Likumprojekta reģistrācijas numurs 496 – likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.
Komisija nav nevienā no lasījumiem saņēmusi, un tai skaitā arī trešajā lasījumā, nevienu priekšlikumu, tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu. Komisija lēma atbalstīt šo likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1892. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja savā sēdē pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””, un pirms trešā lasījuma nebija saņemts neviens priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” trešajā lasījumā.
Diemžēl trešajā lasījumā priekšlikumi nav iesniegti. Tāpēc aicinu pieņemt šo likumu!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1911. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu trešajā lasījumā. Likumprojektā “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” ir iesniegta virkne priekšlikumu.
1.priekšlikums ir izstrādāts atbildīgajā komisijā un ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
3. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
5. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
6. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Arī atbilstoši 7. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir izstrādāts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstāms.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
12. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Līdzīgi 14. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un izteikts 15.priekšlikumā – atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
16. – atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstāms.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
17. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Arī 18. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.
Tālāk es lūdzu deputātiem pievērsties papildu dokumentam, kura nr.1911A. Un, izskatot šī priekšlikuma lappusi 11.A, ziņoju, ka 19. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un izteikts 21. priekšlikumā – atbildīgās komisijas redakcijā kā pārejas noteikumi.
Sēdes vadītāja.
Pret 19., 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Citi priekšlikumi trešajam lasījumam nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likums “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” (reģistrācijas nr.521) pirms trešā, galīgā, lasījuma. Uz trešo lasījumu par minēto likumprojektu saņemti 50 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
3. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani ārkārtīgi izbrīnīja pēkšņais Juridiskās komisijas lēmums, kas pierāda to, ka mēs nekad, nekur un ne no kā nemācāmies. Un tas pierāda to, ka mēs esam ārkārtīgi labi juristi un esam ārkārtīgi vāji politiķi. Ja Portugāle neatļauj parlamenta vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kas Salazara valdības laikā ieņēma kaut kādus amatus, tad tas ir politisks, nevis juridisks lēmums. Ja Vācijā ir aizliegta Nacionālsociālistiskā partija, tad nevis tāpēc, ka vēlētāji nevarētu paši izšķirties. Bet tieši otrādi. Ja šāda partija būtu atļauta, tad zināma daļa vēlētāju par šo partiju nobalsotu. Un tieši tāpēc, ka tā ir teroristiska organizācija, tā nav atļauta Vācijā.
Ja amerikāņi Afganistānā saķer 700 talibus, aizved un iesloga viņus Gvatanamo bāzē, tātad talibus, kas nezina vispār, kas ir Amerikas Savienotās Valstis un nevar saprast, kāpēc viņi tur ir, tad tas ir politisks lēmums, nevis juridisks, jo viņi ir ekstrēmisti un neviens viņus par to nenosoda šādā gadījumā.
Tātad šeit ir jautājums: kāpēc Latvija, un es šeit konkrēti runāju par 6.apakšpunktu šajā lēmumā, par cilvēkiem, kuri apzināti pēc 1991.gada 13.janvāra pieslējās teroristiskai organizācijai, tā pat vairs nebija Latvijas, bet tā bija PSKP, pēc cilvēku slepkavošanas, un kuri nekad nav nožēlojuši savu vainu un kuri publiski apliecina, ka viņi visu ir darījuši pareizi. Daļa no šiem cilvēkiem jau ir ievēlēti Krievijas domē, tādi kā Viktors Alksnis. Tā ka šeit par kādu diskrimināciju nevarētu būt ne runas. Un šeit šie cilvēki arī turpmāk tika ievēlēti Krievijas domē.
Jautājums ir, kāpēc Latvijā tā saucamajos jaunajos laikos ar savām rokām Juridiskā komisija, kurā taču ir vairākums tā saucamo it kā pseidotautisko jeb pseidonacionālo partiju pārstāvju, pēkšņi nolemj atļaut šo teroristisko organizāciju cilvēkiem piedalīties vēlēšanās?
Kādas tad būs sekas šādam lēmumam? Pirmkārt, zūd jebkāda jēga nosodīt komunismu starptautiski, jo saprotiet, būtu smieklīgi, ja Latvijā mēs viņus veicinām un apbalvojam ar sēdēšanu jeb ar kandidēšanu Eiropas Parlamentā, un katrs saprot, ka veselais saprāts prasa šādus pašus grozījumus izdarīt arī Saeimas vēlēšanu likumā, jo būtu neloģiski vienā likumā atļaut un otrā – neatļaut. Tātad zūd jebkāda jēga nosodīt komunistiskos noziegumus starptautiski, un zūd jebkāda jēga Latvijas pārstāvjiem darboties kaut kādās komisijās pie Eiropas Parlamenta vai pie Eiropas Padomes, kur šie noziegumi tiek nosodīti.
Otrs, ja mēs šo lēmumu pieņemam šodien, kā ierosina Juridiskā komisija, tad mēs esam apstiprinājuši viedokli, ka Latvija nekad nav bijusi okupēta. Jo saprotiet, ka tie upuri, kurus ir nogalinājuši nacisti, viņi, protams, ir upuri un viņi ir pelnījuši pieminekļus. Bet desmit reizes lielāks skaits upuru, kurus ir nogalinājuši komunisti, it kā jau ir tādi otrās šķiras. Viņi jau īsti nav tādi, ziniet, upuri. Viņi tādi nu, tā kā medījums kaut kāds, nu nepaveicās cilvēkiem, tā kā autokatastrofās gājuši bojā. Ziniet, nemaz nevar saprast, vai par to ir vērts pat runāt. Mēs paši neko nemācāmies no savas vēstures! Mēs nepārtraukti mainām savas prioritātes, mēs nepārtraukti svaidāmies, mēs nepārtraukti lokāmies kā smilgas vējā, un šis jau nav šodien pirmais lēmums.
Tikpat bezprincipiāls būs arī nākamais lēmums – par pakļaušanos kādas citas komunistiskas valsts spiedienam, balsojot par līgumu

denonsēšanu ar Taivānu. Tā ka mums nav nekādu principu. Es negribētu, mani vēlētāji nav mani pilnvarojuši, man ir vispār kauns pirmo reizi šajā te sastāvā, kur vairākums ir it kā labējām konservatīvajām partijām, ka man ir jārunā šeit par tik apkaunojošu lēmumu.
Un es gribētu nobeigumā teikt varbūt tikai to, ka tie cilvēki, kas nobalsos par šo lēmumu, viņi uzņemsies personisku atbildību ne tikai par manis minētajām problēmām, bet arī par mūsdienu starptautiskajām konvencijām, ko mēs esam parakstījuši par cīņu pret terorismu, un es domāju, ka veselais saprāts uzvarēs šeit un mēs šo Juridiskās komisijas lēmumu neatbalstīsim. Tāpēc es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir skatāms ciešā saistībā ar TB/LNNK priekšlikumu – 22.priekšlikumu – 14.pantā, kur arī tiek noteikti ierobežojumi, kādos gadījumos kandidāts tiek svītrots no vēlēšanu saraksta.
Mūsu frakcija aicina atbalstīt šo Tautas partijas priekšlikumu, jo šie abi priekšlikumi ir cieši saistīti. Un šodien es gribētu nedaudz atgādināt vēsturi, kura varbūt daudziem ir jau sākusi piemirsties. Es saprotu, ka šeit, Saeimā, ir daudzi deputāti, kuri toreiz nebija Augstākajā padomē, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarību, un tāpēc gribu nedaudz atgādināt, ka tieši tajā dienā – 1991.gada 13.janvārī, kad sākās asiņainie notikumi Lietuvā, notika arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 10.plēnums. Un tieši šajā 13.janvārī, un tajā tika formulēti Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas uzdevumi tuvākajai nākotnei. Un kādi bija šie uzdevumi? Uzdevumi bija tādi, ka ir jāuzņemas valsts vara līdz jaunas Augstākās padomes ievēlēšanai, ja Latvijas Republikas Augstākā padome, tas ir, tie mēs, kas toreiz cīnījās par neatkarību, un valdība nenoliks savas pilnvaras. Latvijas Komunistiskā partija arī uzdeva nosūtīt no rajonu, pilsētu un partijas komitejām un pirmorganizācijām vislabāk sagatavotos pārliecinātos komunistus darbā uz sabiedrības glābšanas komitejām.

Aleksandrs Kiršteins jau minēja, ka neviens no šiem darboņiem nav nožēlojis savu rīcību. Ir bieži jautāts – vai mēs pēc desmit gadiem nevaram piedot šiem komunistiem un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas darbiniekiem un citām pretvalstiskajām organizācijām, Interfrontes darbiniekiem... Bet ko var piedot, ja viņi neprasa šo piedošanu un ja viņi nenožēlo savu darbību un ir gatavi acīmredzot to atkārtot vēlreiz.
Acīmredzot upuri Viļņā ir bijuši veltīgi, Mūrnieks, Slapiņš, Zvaigzne, Riekstiņš un daudzi citi, kas gāja bojā barikāžu laikā, ir veltīgi tātad izlējuši savas asinis.
Manuprāt, mēs nevaram tomēr šādus ierosinājumus atbalstīt, kuri absolūti pilnīgi brīvi šiem cilvēkiem ļauj pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā ar mūsu tautai, mūsu valstij, mūsu neatkarīgajai Latvijai naidīgu politiku.
Atcerieties, ka arī augusta notikumos bija prasība tieši no šīm organizācijām Latvijā ieviest prezidenta pārvaldi. Un ka mēs šeit stāvējām un bruņutehnika drūzmējās Doma laukumā, toreiz visa Latvija bija vienota, bet tagad? Es iesaku tieši “Jaunajam laikam”, kas ir jauns politiskais spēks, izvērtēt šo pagātni, jo tieši Einars Repše toreiz bija viens no Latvijas neatkarības cīnītājiem, aicinātājiem.
Ir kaut vai jārīko pārtraukums. Es iesaku apspriesties, bet, ja mēs izdarīsim tādu kļūdu un visus šos ierobežojumus noņemsim, Latvijas tauta mums to nepiedos.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labdien, cienījamie deputāti! Ir reizes, kad jebkuri vārdi ir maz izteiksmīgi. Un arī šoreiz diez vai mēs atradīsim jebkurš no mums īstos vārdus.
Tādēļ es sacīšu skaidri un gaiši: tas būs milzīgs kauns, tas būs spļāviens sejā visiem, kurus tā vai citādi skāra padomju okupācijas režīms. Īpaši tiem, kuri izcieta drausmīgos ceļus Sibīrijā. Vēl vairāk tiem, kuri krita tur, kurus mocīja un pēc tam nogalināja, kas stāvēja uz barikādēm, kas krita uz barikādēm.
Un tie nav pārāk skaļi vārdi. Nekad tie nebūs pārāk skaļi vārdi. Tā ir patiesība. Un mani pārsteidz cilvēki, kuri gatavi pagriezt otru vaigu tad, kad pa vienu ir dabūjuši riktīgu pļauku. Es nekad neesmu cienījis tādus cilvēkus un necienīšu. Un, ja valstij iedod pļauku, es vēl vairāk necienīšu šos cilvēkus.
Tādēļ nedrīkst to pieļaut. Un šie cilvēki mēģina taisnoties par savu zaķpastalību, mazdūšību. Saka, redziet, viņi ir stiprāki, viņi ir tur stiprāki, viņi ir tur stiprāki, un mums ir jāpakļaujas atkal kārtējo reizi. Vai patiešām mēs esam tik vāji? Vai patiešām mēs, latvieši, esam tik mazdūšīgi? Jūs man piedodiet par šīm emocijām, bet savādāk nevar, bez emocijām par šīm lietām nedrīkst un nevar runāt! Ne par velti žurnālists Voldemārs Krustiņš no “Latvijas Avīzes” raksta par šīm lietām, un virsraksts ir “Slikta smaka”. Riebīga smaka!
Mani pārsteidz patiešām tie cilvēki. Oskars Kastēns šobrīd smaida. Bet viņš ir rakstījis... rakstījis avīzē šādi: “pašlaik nav neviena juridiski korekta un neapgāžama argumenta, kas pamatotu komunistu kandidēšanas aizlieguma pagarināšanu”. Nezinu... nezinu, kādā valstī jūs esat dzīvojis un kur dzīvojis, Kastēna kungs, mans žurnālistikas cunftes brālis un kolēģis Saeimā? Nesaprotu, ka jūs šādi varat saukt un rakstīt, un aicināt cilvēkus! Slikti jūs varat pastāstīt! Nepastāstīsiet tautai!
Un pareizi pirms apmēram mēneša šeit no tribīnes runāja “Jaunā laika” deputāts Aldis Kušķa kungs. Jā! Viņš teica skaidri un gaiši: “Nav neviena argumenta, otrādi.” Kastēna kungs, otrādi, nav neviena argumenta, kāpēc Eiropas Padomes vēlēšanās varētu piedalīties cilvēki, kuri nedrīkst kļūt par Saeimas un pašvaldības deputātiem. Saprotiet! (Starpsaucieni: “Nevis Padomes, bet Parlamenta”.) Lūk! Es jautāšu jums: vai tāpēc vairosies demokrātija Latvijā un pasaulē, ja mēs piekāpsimies? (Starpsaucieni: “Nekā!”) (Starpsaucieni, smiekli.)
Ko tā dos un kam tā dos? Vairosies tikai nodevība pret Latviju un tās cilvēkiem. Un daudz ko tā dos, kārtējo reizi stimulu ārdīties Latvijas nodevējiem. Tautai tas vairos vilšanos. Vilšanos par saviem priekšstāvjiem, deputātiem, par to, kas šeit notiek. Diemžēl. Jo padevība un iztapšana var kļūt par Latvijas vizītkarti. Un ar to nu nav ko lielīties. Un nesakiet, ka tā ir diplomātija! Nesakiet, ka tā ir demokrātija! Nav un nekad šāda demokrātija nevar būt.
Jā, pārmetīs, varbūt pārmetīs, jo nav īsti sapratuši, un mēs neesam īsti skaidrojuši Eiropas Savienības ļaudīm un arī citur pasaulē. Varbūt. Bet skaidrosim, pierādīsim, būs pamats runāt par to kārtējo reizi. Bet nebūsim zaķpastalas! Jā, šie provokatori, kas pašlaik ir izaicinājuši un Latvijā notiek lielas nekārtības, faktiski vēl lielākas nekārtības, iespējams, ir priekšā, jo viņiem nekad nebūs gana...
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies...
P.Tabūns.
Tas ir drauds arī Latvijas drošībai, ja gribat.
Un tādēļ es aicinu, kolēģi, vēl un vēlreiz padomāt! Mana kolēģe Anna Seile teica: “Ja vajag, sapulcēsimies pārtraukumā, parunāsim vēlreiz par to.” Bet nepiekritīsim šādam kauna solim! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis rakstiskās atbildes no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un no finanšu ministra Valda Dombrovska. Vai iesniedzēji ir apmierināti ar rakstiskajām atbildēm? Iesniedzēji ir apmierināti. Tātad šodien pulksten 17.00 atbilžu sesijas nebūs.
Cienījamie kolēģi! Šodien “pusapaļā” jubilejā mēs sveicam mūsu kolēģi Valēriju Karpuškinu. (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus aicinu uz kārtējo sēdi pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).

Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Godātā Ārlietu komisija! Lūdzu pulcēties uz sēdi tūlīt Ārlietu komisijas sēžu zālē!
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Arvīds Ulme un Jānis Urbanovičs. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mums ir jāatsāk sēde. Turpināsim debates par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Par 3. – Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu, neizliksimies taču, ka mēs esam rūpīgi un ilgi domājuši, pirms mainījām būtiski dažu priekšlikumu jēgu. Parasti taču, likumu pieņemot, par koncepciju balso pirmajā lasījumā. Un otrajā lasījumā ir labojumi, bet trešajā nav vairs būtisku konceptuālu labojumu. Mums atkal iznāk nodarboties ar būtisku konceptuālu uzbrukumu tam, kas bija pieņemts otrajā lasījumā. Līdz ar to rīcība, izņemot ārā visu to, kas attiecas uz bijušajiem čekistiem un komunistiem, liecina par nevajadzīgu piekāpšanos Eiropas dažu neizprotošu ierēdņu priekšā. Bet šeit, Latvijā, ir jābūt skaidrai mūsu attieksmei: vai cilvēki, kas ir gadiem ilgi aktīvi darbojušies pret Latviju kā neatkarīgu valsti, cilvēki, kuru darbības rezultātā ir cietuši simtiem tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu, vai tādi tiešām drīkst pat domāt par Latvijas Republikas pārstāvēšanu starptautiskajā arēnā, par neatkarīgas Latvijas Republikas valsts pārstāvēšanu.
Skan tāds ārkārtīgi jocīgs arguments, kas vienmēr izraisa tikai skumju smaidu. Ļausim taču vēlētājiem pašiem spriest! Kāpēc šāds uzsvars? Ļoti vienkārši – lai izvairītos no pašas jautājuma apspriešanas būtības, no šīs morālās apspriešanas jēgas. Tikpat vienkārši kā jau mēs te esam runājuši tad jau jāļauj jebkuram pārkāpējam piedalīties kā kandidātam. Godīgi sakot, viens parasts mirstīgs kabatzaglis ir kļūdījies. Viņš ir nodarījis zināmus zaudējumus kādai personai. Bet kā var viņu salīdzināt ar cilvēku, kurš ir nodarījis simtiem tūkstošu cilvēku zaudējumus? Visdažādākos, arī dzīvības zaudējumus. Bet, lūk, šis tiesātais kabatzaglis taču nedrīkst kandidēt. Tad ar kādām tiesībām šāds liela mēra noziedznieks drīkst kandidēt? Un vai tad tie cilvēki, kāds no viņiem ir mainījis savu pārliecību? Un pavisam nesen mēs to skaidri un gaiši redzējām. Gan 1991.gada janvārī, gan 1991.gada augustā mēs to redzējām. Papētiet tos visus bēdīgi slavenos paziņojumus un kaut ko tamlīdzīgu. Vai tiešām mēs neprotam ieskaidrot šo savu priekšlikumu būtību? Nebija jau nekādas vainas tam tekstam, ko mēs pieņēmām otrajā lasījumā, ka nedrīkst pieteikt par kandidātu un ievēlēt personu, kurai nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētai Latvijas Republikas Saeimā. Nu kāpēc to vajadzēja aiztikt?
Tagad nāk Tautas partijas frakcijas priekšlikums, un es balsošu “par” to, jo tas ietver to būtisko, par ko mēs šeit diskutējam. Un šeit es ceru, ka vismaz šeit nebūs runa – pozīcija vai opozīcija. Ka šeit būs runa, vai Latvija prot aizstāvēt savu godu starptautiskajā līmenī vai jau sāk izvairīties to darīt. Un mīļā miera labad piekāpsies jebkurām prasībām. Jo pats fakts, ka tā var mainīt savu attieksmi, ir nožēlojams. Tā ka es atbalstu šo 3.priekšlikumu un aicinu kolēģus tomēr to izdarīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka iepriekšminētie ierobežojumi nav konstatējami ne Igaunijas, ne Lietuvas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumos. Šādi ierobežojumi nav ietverti nevienā kandidātvalstu vai dalībvalstu vēlēšanu likumā, jo tie nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, tiem vairs nav neatliekama sociāla nepieciešamība. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir garantētas gan Satversmē, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokolā, gan arī Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Un, ja mēs gribam nopietni runāt par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, tad tos jāvērtē tikai no juridiskā viedokļa. Proti, ierobežojumam ir jābūt leģitīmam mērķim un ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar šo mērķi.
Diskusijas gaitā pagaidām neviens nevar pamatoti pierādīt, kā bijušie VDK darbinieki vai bijušie komunisti varētu apdraudēt demokrātiskas sabiedrības iekārtu un sabiedrības drošību. Varbūt kāds domā, ka Ādamsons, piemēram, pievienos Eiropas Savienību Krievijai? Taču nē. Galu galā nedrīkst aizmirst, ka runa ir par vēlēšanu tiesībām, kur vēlētājs ir galvenais noteicējs par to, kādus cilvēkus viņš grib izvēlēties par savu interešu pārstāvjiem. Jau ievēlētie deputāti, pēc mūsu domām, nedrīkst izlemt vēlētāju vietā, kuri deputātu kandidāti tiem būtu pieņemami un kuri nebūtu. Demokrātiskā valstī tas nav pieļaujams. Demokrātijas neatņemama sastāvdaļa ir tolerance arī pret vairākumam netīkamiem uzskatiem.
Mēs neredzam nekādus juridiskus argumentus piedāvātajai ierobežojumu darbības termiņa pagarināšanai un iekļaušanai arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, jo ne Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ne Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja neņems vērā morāli ētiskus apsvērumus, bet vērtēs tikai juridiskus argumentus, skatot kārtējās sūdzības pret Latviju.
Tā kā Saeimā šodien notiek kārtējā demokrātijas stunda, esmu pārliecināts, ka mums jābalso pret šo priekšlikumu un par demokrātiju un tiesisku valsti. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Man arī kā Zaļo un zemnieku savienības deputātam ir ļoti grūti pievienoties pēdējai redakcijai trešajam lasījumam un gribas atbalstīt Tautas partijas iesniegto variantu, jo jūs noteikti ļoti labi pēdējā nedēļā jūtat, ko dara tās politiskās personas, kas bija atbildīgas par ļoti varbūt smagām sekām, kas varēja sekot 90.–91.gada notikumiem. Kā Ždanokas kundze aktīvi tagad atrodas starp bērniem, izmanto bērnus savās politiskajās interesēs, gribēdama tādā veidā kļūt par Eiropas Parlamenta delegāti. Vai jums celtos roka, piemēram, būdamiem vēlētājiem, tādus pārstāvjus no Latvijas izvirzīt Eiropas Parlamentam?
Viņus interesē tautas sarīdīšana. Viņi aizsedzas ar to cilvēktiesību vīģes lapu. Viņu īstā būtība vēl nav atsegta. Mēs komunisma sekas pret cilvēci kā tādas neesam izvērtējuši, it sevišķi visās šajās astoņdesmit miljonu lielajās Austrumeiropas un Centrāleiropas zemēs, kas tik ļoti cieta no visām tām izmaiņām, kas sākās ar 1917.gadu un turpinājās šos garos okupācijas gadus arī pēc Otrā pasaules kara. Mēs esam vienus noziedzniekus nosodījuši, bet otra grupa, kas izdarīja vēl lielākas noziedzības, un ir aizgājuši bojā vairāk nekā simts miljonu cilvēku, šis jautājums vēl nav izvērtēts. Eiropas valstis varbūt ir dzīvojušas mierīgākā atmosfērā, viņi nav izcietuši visu to, ko mēs esam izcietuši.
Varbūt tomēr padomāsim, pirms mēs balsojam par tādu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs šodien šajā balsojumā izskatāmajā jautājumā apliecināsim mūsu nostāju ļoti principiālā jautājumā: jautājumā par Latvijas valsts un tautas brīvību izšķirties par to, kā mēs šeit savas lietas savā valstī kārtojam. Un šis ir jautājums, kas skar vēl pavisam neseno mūsu neatkarības atgūšanas brīdi. Un daudziem tas šķiet varbūt jau sen noticis.
Bet man tas liekas vēl tepat vakar, kad mēs šajā zālē sēdējām. Zāle bija nedaudz citādi aprīkota, bet tā bija šī pati zāle, kad virs Augstākās padomes ēkas dārdēja helikoptera troksnis, uz Doma laukuma un vecpilsētas ielās žvadzēja bruņutehnikas ķēdes. Un toreiz, šajos apstākļos, šeit notika debates, tāpat kā tagad notiek debates, un Tautas frontes pārstāvji mūsu tālaika pretiniekiem – Interfrontes pārstāvjiem – atkārtoti prasīja izšķirties, kurā barikāžu pusē viņi nostājas. Atkārtoti un atkārtoti teicām, ka šī izšķiršanās ietekmēs viņu dzīvi ļoti ilgu laiku nākotnē. Un bija iespējas pārdomāt, pieslieties šai te neatkarību alkstošo cilvēku politikai, un visas iespējas bija savu pārliecību mainīt.
Mēs, zaļie un zemnieki, uzskatām, ka cilvēki nespēj savu pārliecību mainīt ne piecos, ne desmit gados, ka tam ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks, jo toreiz šajos dramatiskajos apstākļos, kad skaidri bija redzamas šo barikāžu abas puses, ūdensšķirtne, Latvijas neatkarība

bija skaidri definēta.
Un, ja toreiz šī izšķiršanās bija pret Latviju, šī izšķiršanās bija pret tiem cilvēkiem, tos cilvēkus, kas pieņēma Latvijas neatkarības deklarāciju, pakļaut represijām, ja pučs veiktos ar pozitīvu rezultātu, tas netika slēpts, tas tika pausts – atklāti un nepārprotami. Tad manā skatījumā nevar piekrist tam, ka šeit likumdevējam nav tiesību ierobežot pilsoņiem, tiem, kas bija pret Latvijas valsts nodibināšanu, kas aktīvi pret to cīnījās, ierobežot viņu tiesības piedalīties Eiropas... būt ievēlētiem Eiropas Parlamentā. Mēs taču citiem ierobežojam tiesības. Piemēram, es lasu: “Tiem, kas atzīti par rīcības nespējīgiem.”
Sakiet, ar ko šie deputāti, kas toreiz... ar ko šie deputātu kandidāti, kas bija, piedalījās šajos te mītiņos, dumpjos un visos šajos pret valsts neatkarību vērstajos pasākumos, atšķiras no tiem, kas ir rīcības nespējīgi? Manā uzskatā arī šie cilvēki ir rīcības nespējīgi un tādi paliks, jo viņi nespēj pieņemt acīm redzamu faktu, ka Latvijas valsts ir bijusi neatkarīga, ir un būs neatkarīga valsts.
Un, ja cilvēks nespēj par to izšķirties, tad viņš ir rīcības nespējīgs. Un rīcības nespējīgiem cilvēkiem nav jāuzstāda sevi par kandidātiem. Un nav jānokļūst Eiroparlamentā.

Un tāpēc es aicinu kolēģus: atbalstīsim šajā gadījumā Tautas partijas frakcijas priekšlikumu un atgriezīsimies pie šiem aprobežojumiem, 5. un 6. aprobežojuma, kas precīzi raksturo, kuri ir šie rīcības nespējīgie cilvēki! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja mēs atbalstām tagad komisijas priekšlikumu, tad mēs apliecinām, ka nav bijušas ne okupācijas, ne deportācijas, ne genocīds pret latviešu tautu. Ka nav bijis 1918.gada komunistu terors Stučkas vadībā un ka viss ir kārtībā, un ka nekāda pagātnes izvērtēšana nav vajadzīga, lai gan tieši to pašreiz mēs darām. Mēs gatavojam deklarāciju “Par komunisma noziegumu nosodīšanu” ne tikai Latvijā, bet kopā to darām ar Eiropas Padomi un, iespējams, arī ar Eiropas Parlamentu.
Tāpēc mans uzdevums ir... un man ir lūgts nolasīt Pasaules brīvo latviešu apvienības vēstuli 8.Saeimas deputātiem, kas jums visiem ir, bet nez’ vai visi ir izlasījuši.
Un tāpēc Amerikas latviešu apvienība, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu nacionālā apvienība Kanādā, Rietumeiropas latviešu apvienība, Dienvidamerikas latviešu apvienība, Krievijas latviešu kongress aicina: “Pasaules brīvo latviešu apvienība aicina nepakļauties spiedienam, paverot tiesības komunistiem un čekistiem pārstāvēt Latviju Eiroparlamentā. Katrai valstij ir tiesības noteikt zināmus ierobežojumus cilvēktiesībām, ja tie ir izskaidrojami ar īpašiem vēsturiskiem apstākļiem un ir svarīgi valsts drošībai. Pasaules brīvo latviešu apvienība uzskata, ka šādu ierobežojumu atcelšana laikā, kad cenšamies panākt komunisma pastrādāto noziegumu starptautisku izvērtēšanu un Latvijas okupācijas fakta atzīšanu, ir nepamatota un amorāla. Runa nav par atsevišķu nevēlamu personu iekļaušanu Eiroparlamentā, bet gan par principu. Komunisms ir pastrādājis tādus pašus noziegumus kā fašisms. Un attiecīgi tādai pašai ir jābūt attieksmei pret šīs ideoloģijas atbalstītājiem.”
Aicinu neatbalstīt tātad komisijas priekšlikumu un atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu, tā arī balsot! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Šodien, klausoties gandrīz visu iepriekšējo runātāju runās, tik tiešām jūs runājat un visas tās problēmas, kuras izvirzāt, visus tos jautājumus, kurus izvirzāt, tie tik tiešām ir politiski jautājumi. Tie tik tiešām ir politiski jautājumi, ko viena liela daļa no jums šajā zālē sēdot turpat vai desmit gadus nav risinājusi, tā vietā izvēloties absolūti absurdas, juridiski nekorektas normas, kuras mūsu valstij draud ar bargām tiesiskām sekām. Tas ir punkts nr.1. Un punkts nr.2. Mūsu valstij šajā brīdī, kad mēs esam gan uz Eiropas Savienības iestāšanās sliekšņa, gan uz NATO iestāšanās sliekšņa, jūs piedāvājat normas, kuras mūsu valsti var pazemot, kuras mūsu valsti starptautiski var nomelnot un padarīt par tādu cilvēktiesības absolūti neizprotošu postkomunistisku iekārtu.
Protams, ka padomju totalitārā režīma sekas ir jāizvērtē. Tas ir politisks jautājums. Tas ir politisks jautājums, pie kura ir jāķeras klāt nekavējoties. Pie kura bija jāķeras jau 1991., 1992., 1993.gadā. Visos gados, kopš liela daļa no jums šajā zālē sēdējuši un neko nav darījuši. Tas ir tas, ko partija “Jaunais laiks” šī pēdējā pusgada laikā roku rokā ar Valsts prezidenti ir pacēlusi starptautiskā līmenī. Tās ir tās problēmas, par kurām ir jārunā, un tie ir tie politiskie lēmumi, kuri līdz šim nav pieņemti. Šodien, kolēģi, mēs runājam par juridisku jautājumu. Mēs runājam par jautājumu, kuru pieņemot Tautas partijas iesniegtajā redakcijā, mēs sev radām draudus mūsu valstij, ka Eiropas Strasbūras Cilvēktiesību tiesa pieņems valstij nelabvēlīgu lēmumu. Pieņems lēmumu, ar kuru atzīs, ka mūsu valsts neizprot fundamentālus cilvēktiesību pamatus, ka mums pat nav izpratnes par cilvēktiesībām, par to, ko šis vārds nozīmē. Tas nav kāds uzvārda burts, par ko bieži vien Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir strīdi. Tas nav kāds termiņš, kad kāda persona ir noturēta iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā par ilgu. Tas ir fundamentāls cilvēktiesību princips, ko šobrīd mums vienkārši ar balsojumu ir jāparāda – vai mēs to saprotam vai ne.
Mīļie kolēģi, ar šo populistisko balsojumu šobrīd bez šiem būtiskajiem starptautiskajiem sliktumiem, ko mēs mūsu valstij varam radīt, jūs arī ar vieglu prātu gribat šiem cilvēkiem, kurus jūs tik varonīgi peļat no šīs tribīnes, radīt fantastiskus priekšnoteikumus, tādu kā mocekļa statusu. Tai pašai Tatjanai Ždanokai un citiem radīt unikālu situāciju, lai viņi Eiropas institūcijās, Eiropas Parlamentā, Padomē un citās institūcijās, tik tiešām būtu tādā fantastiski priviliģētā situācijā, lai viņi visur varētu teikt, ka, redz, Latvija ir tā valsts, kur nav izpratnes par cilvēktiesībām, kur nav izpratnes par tiesiskumu, kur nav izpratnes par demokrātiskumu.
Tas ir jautājums, par ko mēs balsojam šodien, vai pieņemt juridiski korektu risinājumu, vai pieņemt juridiski absurdu risinājumu. Risinājumu, kurš pēc pusgada beigsies, pirmkārt, ar nelabvēlīgu spriedumu un otrām kārtām ar būtisku, lielu kompensāciju no Latvijas valsts budžeta Tatjanai Ždanokai un varbūt vēl pāris citiem, ko mums nāksies izmaksāt. Izmaksāt par to, ka viņi būs ilgu laika periodu nomelnojuši mūsu valsti, par to mēs viņiem samaksāsim kompensāciju. Tāds ir jūsu piedāvājums šobrīd. Protams, ka partija “Jaunais laiks” šo juridisko risinājumu vēlas pieņemt un šodien balsot atbilstoši tam, kā tiesiski juridiski risinājumi ir jāpieņem.
Šajā jautājumā mēs esam konsultējušies ne tikai ar pašmāju juristiem, un es vēršu jūsu uzmanību – visi, pilnīgi visi Latvijā esošie cilvēktiesību eksperti ir norādījuši, ka šī norma Tautas partijas iesniegtajā redakcijā ir juridiski nekorekta. Mēs esam konsultējušies arī ar starptautiskiem ekspertiem. Arī tiem, kuri pārstāv mūsu valsti starptautiskajās institūcijās. Un visi mūs aicina vienā vārdā – aicina pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu un nepieļaut kārtējo reizi šo muļķību, uz kuru mūs mudina šajā ēkā šodien no šīs tribīnes skanošie populistiskie saukļi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Godātie deputāti! Es arī izlasīju Kukaiņa kunga vēstuli, un mani pārsteidza, ka PBLA priekšsēdētājs rakstīja par čekistiem un komunistiem bez vārda “bijušie”. Nu tas nozīmē, ka viņš domā, ka joprojām Latvijā strādā VDK un PSKP, kuri ir iznīcināti jau 13 gadus atpakaļ. Bet mēs varam viņam to piedot tāpēc, ka cilvēks nedzīvo Latvijā, un tas ir saprotami.
Un es turpināšu ar vienu vēsturisku atkāpi. Kad Vācijas aviācijas reihsmaršalam Gēringam teica, ka viens no viņu padotajiem neatbilst rases tīrības standartiem, šis nacists atbildēja: “Kas ir ebrejs un kas nav, mūsu valstī to risinu es.”
Šodien godātie deputāti no Tautas partijas grib nosaukt tos, kas ir spējīgi balotēties Eiroparlamentā, taču ir vērtīgi pieminēt sakramentālo frāzi – “Kur ir tiesneši?” Starp mūsu deputātiem ir ne tikai bijušie PSKP ierindas biedri, bet arī cilvēki, kuri bija ievērojami nomenklatūras vīri, un ne tikai rajonu partijas komiteju priekšsēdētāji, bet arī cilvēki, kuri strādāja augstākā – republikas līmeņa nomenklatūrā.
Un tagad dažiem no mums diemžēl nav sirdsapziņas pārmetumu, lai lemtu par bijušā jūras virsnieka, Latvijas armijas dibinātāja, deputāta, iekšlietu ministra Ādamsona politisko likteni. Taču jūs visi ziniet, ka Ādamsona svītrošana no deputātu sarakstiem bija saistīta ar viņa aktīvu dalību pedofilijas atmaskošanā. Tagad cilvēki, kuri bija iesaistīti šajā skandālā, vairs nesēž Saeimā. Bet Ādamsonam viņi atriebjas.

Es domāju, ka tas ir tieši konkurētspējas jautājums. Cilvēkiem ir bailes no kreisajām idejām, no sociāldemokrātiem, no “Līdztiesības”, no komunistiem. Bet man šķiet, ka pie Saeimas durvīm nestāv čekistu un interfrontiešu bars ar nolūku iekļūt Latvijas likumdevēju rindās.
Es aicinu jūs atcelt šo absurdo un diskriminējošo ierobežojumu! Mēs varam atcerēties, ka visi politiķi, kas cenšas ierobežot dažādiem

etniskiem vai reliģioziem, vai politiskiem grupējumiem viņu tiesības, beidz Nirnbergā vai citā vēstures tiesā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Ļoti interesanti bija dzirdēt bijušā komunista Tabūna kunga runas no šīs tribīnes. Jūs taču bijāt Komunistiskajā partijā, Tabūna kungs! Kā arī jūsu kolēģe Vaideres kundze arī bija PSRS Komunistiskajā partijā. (Starpsauciens no zāles: “Nemuldi!”) Pilnīgi pareizi!... (No zāles deputāts J.Ozoliņš: “Savlaicīgi saprata savu kļūdu!”) Jā, Ozoliņa kungs, jūsu frakcijā, cik es zinu, ir ļoti daudz bijušo komunistu. Varbūt mēs būsim...
Sēdes vadītāja.
Sokolovska kungs... sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. Tāpēc, lūdzu, turpiniet savu runu!
J.Sokolovskis.
Labi! Bet būsim konsekventi, kolēģi! Ja mēs runājam par, teiksim... par tiem 50 gadiem, par Komunistiskās partijas lomu, represijām un visu pārējo, varbūt atcerēsimies, ka jūs bijāt arī Komunistiskajā partijā un jūs zinājāt, ko Komunistiskā partija izdarīja 1940.gadā, 1949.gadā, bet tomēr iestājāties tajā. Mani radinieki bija represēti Staļina nometnēs. Un es lūdzu, lai jūs, bijušie komunisti, nākot uz šīs tribīnes, atvainotos man, manai ģimenei par to, ka jūs iestājāties Komunistiskajā partijā, kura represēja manus radiniekus. Es to pieprasu! (Troksnis zālē un aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mēs runājam par likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Man ir kauns dzirdēt daudzus nacionāli radikāli noskaņotus deputātus šinī jautājumā. Vai viņi ir provokatori? Vai viņiem trūkst valstiskā domāšana? Vai viņiem patiešām piemaksā Maskavā, lai viņi apkaunotu Latviju Eiropā? Viņi tieši, manuprāt, dara visu, lai grautu Latvijas prestižu civilizētā Eiropā.
Juridiska pamatojuma ierobežojumiem komunistiem, bijušajiem komunistiem vai čekistiem nav. Eiropas dokumenti iesaka ievest ierobežojumus, ja šie cilvēki apdraud valsts drošību, neatkarību, demokrātiju. Es uzskatu, ka mūsu valsts demokrātiju apdraud pavisam citi cilvēki. Un, kā jūs atceraties, vēl Rainis teica, ka... nu, vismaz izteica domu, ka, ja Latvija nebūs demokrātiska, Latvija vispār neeksistēs. Nevienā no piecpadsmit Eiropas Savienības valstīm tādu ierobežojumu nav. Nevienā no deviņām kandidātvalstīm arī nav. (Starpsaucieni: “Ir!”) Mēs kārtējo reizi gribam būt Eiropas priekšā un attiecīgi gribam zaudēt starptautiskās tiesas, maksāt... ja no savas naudas būtu jāmaksā, tad cilvēki tā nerunātu un neaicinātu ievest ierobežojumus, bet, ja no tautas naudas jāmaksā, tas pa kabatu nesit.
Cik jūs, kolēģi, esat principiāli, jūs pierādījāt jau pieminētajā Jāņa Ādamsona lietā. Bija valdošajā koalīcijā partija, šajā partijā bija iekšlietu ministrs, un viss bija O.K. Bet bija opozīcija. Vispār jūs atcerējāties, ka viņš dienēja tur robežsardzē, un izmetāt cilvēku, nedevāt viņam tiesības balotēties. Tas arī bija nedemokrātiski.
Par komunistiem. Kāpēc bijušais CK sekretārs Gorbunova kungs varēja šeit būt, vadīt parlamentu un tā tālāk? Vai bijušais partijas rajona sekretārs Čepāņa kungs. Arī viņam ir visas tiesības. Vēl var minēt – arī vienu no partijas līderiem radiokomitejā padomju laikos un arī vienu no PSKP partijas līderiem Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, kuri var sēdēt mūsu parlamentā. Un dažiem citiem cilvēkiem jūs neatļaujat... gribat neatļaut pat balotēties, tai skaitā Eiropas Parlamentā. Katram ir tiesības pateikt: “Tāds un tāds cilvēks ir bijušais komunists. Tāds un tāds cilvēks ir bijušais čekists.” Un tauta izvēlēsies – tauta nav muļķīgāka par jums, vai balsot par šiem cilvēkiem vai nebalsot.
Arī šodien mūsu zālē sēž rajona partijas sekretārs un divi bijušie komjauniešu sekretāri, tātad – komunisti. Un es varētu vēl pārskaitīt, komjauniešu CK instruktors... Un es nedomāju, ka viņi ir sliktāki deputāti. Vienam var, otram – nevar. Es domāju, ka mēs tikai sliktāk izdarīsim Latvijai katru reizi un pēc tam “atmazgāsimies”, skaidrosimies, pierādīsim, paskaidrosim. Smieklīgi un muļķīgi! Pieci gadi pagāja, ierobežojumi jāatceļ un tāpēc jāpiekrīt komisijas lēmumam. Nevar atbalstīt šo likuma grozījumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Manu uzstāšanos izraisīja apgalvojumi par kaut kādu juridisku ārprātu, par to, cik mēs nožēlojami un tamlīdzīgi.
Tad, kad mēs izskatījām šo projektu otrajā lasījumā, piedošanu, godātie koalīcijas partneri, šeit neskanēja runas, ka tas ir juridisks ārprāts un ka te nezin kas noticis, un ka mēs esam galīgi neizprotoši cilvēki. Nu nevajag tik pretrunīgi runāt! Būs ļoti grūti strādāt, ja šitā mēs mētāsimies nopietnos jautājumos.
Otrs. Augstākajā padomē ievēlētie un tie pēc tam, neviens te neko visus gadus nav darījis. Draugi mīļie, cilvēkam, kas tikko ir ienācis politikā, ar šādiem vārdiem nevajag mētāties! Nostrādājiet 10–15 gadus politikā un tad varēsiet atskaitīties par to, ko jūs esat un neesat izdarījuši. Un es varu pateikt vienu pārsteidzīgu varbūt domu vienam otram. Šeit atrodas mani kolēģi no Augstākās padomes laikiem, un es pateikšu skaidrā tekstā. Ja mēs nebūtu toreiz 4.maijā un 21.augustā balsojuši tā, kā mēs balsojām, tad viens otrs gados jaunāks šeit vis nesēdētu šodien. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts. Šī Saeima būtu ar pavisam citu sastāvu, un tas sastāvs būtu tam līdzīgs, kāds 1940.gada 21.jūlijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības likvidēšanu. Tā ka mētāties ar vārdiem tiem cilvēkiem, kas paši vēl neko ar saviem darbiem nav pierādījuši, vajadzētu būt piesardzīgiem. Cilvēkam ir jāatskaitās par savu padarīto, nevis jāmēģina meklēt kļūdas otra nepadarītajā, pašam absolūti bez jebkādas pieredzes. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (LPP).
Godājamie kolēģi! Jaunupa kungs, jūsu kaismīgā runa par juridiski korektu formulējumu šinī gadījumā tomēr mani nepārliecina. Galīgi ne! Visi likumi ir juridiskā formā ietērpti, bet kā fundamentāls cilvēktiesību princips būtu tiesības uz tautas augstākā līmeņa reprezentāciju kādam, neskatoties uz to, ka viņš ar savu piederību un rīcību ir strādājis pret šīs tautas un demokrātijas principiem. Ka tādas tiesības, tātad pasīvās vēlēšanu tiesības tikt ievēlētam, ka tādas būtu fundamentālās. Piedodiet! Es saprotu zem fundamentālām cilvēktiesībām kaut ko pilnīgi citu. Vēlēt viņi var, piedalīties vēlēšanās visi mūsu pilsoņi, lai kāda viņu pagātne, bet tikt ievēlētiem, lai pārstāvētu demokrātisku, tiesisku Latvijas valsti Eiropas Savienībā, nav tiesību visiem, kas tās ir zaudējuši ar savu rīcību un piederību, un pārliecību no kuras nav atkāpušies. Pagātnes rīcību. No kuras nav atkāpušies. Šīs tiesības... Mums ir tiesības savukārt nedot. Un to es arī apliecinu. Un tāpēc aicinu ar nožēlu, ka tāds ir Juridiskās komisijas lēmums, tomēr pieņemt un balsot šinī gadījumā par Tautas partijas ierosināto likuma tekstu.
Un tad vēl kaut kas šinī sakarā ir jāatgādina. Latvija starp desmit jaunajām kandidātvalstīm uz Eiropas Savienību ir unikālā stāvoklī. Vispirms jau trīs Baltijas valstis ir citādā situācijā bijušas vēsturē nekā Polija, Ungārija, Čehoslovākija. Tanīs valstīs bija komunistisks režīms, bet tās nebija okupētas no svešas armijas, un šīs tautas netika tādā veidā postītas un iznīcinātas ar deportācijām. Ir sācies komunisma, totalitārā komunisma, nevis Itālijas, Francijas kaut kāda ideālistiskā, bet totalitārā komunisma izvērtēšanas laiks. Labs darbs ir sācies, ir ievadīts, ko mūsu novērotāji Eiropas Parlamentā kopējiem spēkiem veic, lai pieņemtu attiecīgas rezolūcijas. Jau vispirms lielākā frakcija Eiropas Parlamentā, un pēc tam, lai turpinātu totalitārā komunisma izvērtēšanu ar attiecīgu pētīšanas centru. Jo, lūk, starp totalitāro komunismu un nacismu, cienījamie deputāti, ir liekama līdzināšanas zīme. Un nevar teikt: “Viņš jau nebija fašists, tādēļ viņu var ievēlēt!” Totalitārais komunists un fašists ar līdzināšanas zīmi ir viens un tas pats. Bet es zinu, ka ir vēl liels un garš ceļš ejams, kamēr pasaules sabiedrība iegūs šo pārliecību, jo pie tā ir jāstrādā! Un, redziet, no šī nelaimīgā laikmeta, no totalitārā komunisma 20.gadsimtā ir visvairāk cietusi krievu tauta. Tāpēc es jūs īsti labi nesaprotu, kas taču esat krievu tautas vismaz lojāli draugi. Es arī neesmu krievu tautas ienaidnieks, bet, vai jūs neapdomājiet, ko tas nozīmē – aizstāvēt vienu sistēmu, kas no jūsu tautas jeb no krievu tautas ir tādus miljonus upuru prasījusi. Un tas ir viss tā paslaukāms zem tepiķa, it kā nebūtu noticis.

Es esmu ļoti pateicīgs par to, ka ir iekustējies šis vēsturiskās izvērtēšanas process, sācies Eiropas Savienībā, parlamentā. Un es esmu drošs, ka tas turpināsies. Un tieši tāpēc, ka mēs esam pie iniciatoriem šā procesa izraisīšanā, tieši Latvijas novērotāji. Es uzskatu

par nepieņemamu šinī gadījumā vēlēšanu likumā uz Eiropas Savienību pielaist, ka tur varētu piedalīties tie, kuru ideoloģiskās piederības noziegumi ir lieli, bet tikai vēl prasa laiku, lai tos tik spilgti atklātu kā nacisma noziegumus.
Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile, otro reizi.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! No 1.maija šajā gadā mēs būsim oficiāli pārstāvēti Eiropas Savienībā. Tikai pagājušajā nedēļā “Jaunā laika” deputāte Liene Liepiņa ierosināja nosodīt Eiropas Parlamentā komunistiskā režīma totalitārās sekas. Un no kā mēs šobrīd baidāmies? Kāpēc mēs uzvedamies kā pirmziemnieki? Manuprāt, ka mēs vairs neesam nekādi mācekļi un mums jāmāk pastāvēt arī Eiropas Savienībā par savām tiesībām un jāuzvedas kā nobriedušiem pieaugušiem politiķiem un jāaizstāv šīs savas tiesības.
Bet es tikai gribu vēlreiz nolasīt dažas rindas no dokumentiem, jo man rodas šaubas, juristi, ka tie, kas toreiz – Latvijas neatkarības atgūšanas laikā – vēl bija trīspadsmitgadīgi, divpadsmitgadīgi bērni, bet tagad ir kļuvuši par juristiem un komentē šos notikumus, nav iepazinušies ar arhīva materiāliem. Ne Reines kundze, ne Jaunupa kungs. Un tāpēc es gribu pateikt, ka Internacionālās frontes lapiņā ir teikts, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienība, kura ir pasaulē pirmā sociālistiskā valsts, autoritāti ieguvusi lielvalsts, tiek grauta ar nacionālistu, politisko avantūristu un ēnu ekonomikā radušās jaunās buržuāzijas uzbrukumiem. Un šī lapiņa, kura ir izdota 1990.gada novembrī, īsi pirms tajā laikā slavenajiem Oktobra svētkiem, saka (ko tā saka, uzmanīgi klausieties! Varbūt arī jums kādreiz nāksies to dzirdēt, ja nenobalsosiet par šo Tautas partijas priekšlikumu): “Aizsargāsim savas tiesības dzīvot, savu lepnumu, savu ticību”, bet nākošā rindiņā ir “Ārā no toreizējās Augstākās padomes Ulmaņa ideju mantiniekus! Visi uz 7.novembra svētku demonstrāciju! Lai dzīvo lielais oktobris!” Vai mēs šos lozungus atbalstām? Vai mēs sāksim staigāt uz Uzvaras parku pie pieminekļa?
Es aicinu nobalsot par šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Jā, otro reizi.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes.
Vispirms, Plinera kungs, jūs atkal maldiniet sabiedrību. Tātad bijušie komunisti var piedalīties. Jautājums ir par teroristiem. Pēc 1991.gada, kuri nav nožēlojuši savu vainu. Bet mani pārsteidz “Jaunā laika” pārstāvji, jaunā cilvēka Jaunupa uzstāšanās. Pēc viņa loģikas iznāk, ka mums vajadzētu bin Ladenu aicināt par ANO ģenerālsekretāru, lai taču brīvā balsojumā izlemj. Pēc viņa loģikas iznāk, ka “Al–Quaeda” ir laba organizācija, ar kuru varētu runāt vēlēšanu līmenī. Pēc viņa loģikas iznāk, ka mums būtu publiski jānosoda Portugāle, kura neļauj Salazara laika amatpersonām kandidēt dažādos amatos. Mums būtu jānosoda Vācija, jo Vācija neatļauj atjaunot Nacionālsociālistisko partiju un no kopējā saraksta kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Mums būtu jānosoda Spānija, kura tikko ir slēgusi vairākas avīzes un ir aizliegusi pat parlamentāru partiju, kura piedalās parlamentā, kā mēs zinām. Tāpēc šeit nevajadzētu muļķot cilvēkus. Tas vēlreiz ir tikai politisks lēmums. Un es aicinu jūs atbalstīt Tautas partiju, jo, ja kāds iesūdzētu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tad mums tas būtu ļoti izdevīgi, jo mums būtu iespēja visai pasaulei izskaidrot, kas šeit notika arī pēc 1991.gada un kāds terorisms ir bijis šeit.
Un vēl, Plinera kungs, es gribētu pateikt, un Kabanova kungam, ka komunisti nav tāpēc, ka ir trūcīgi cilvēki, bet trūcīgi cilvēki Latvijā un trūcīgi pensionāri ir tāpēc, ka šeit bija valdījuši 50 gadus komunisti.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Interesanti, cik daudz cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju, kuri kārtējo reizi esat gatavi apkaunot Latviju civilizētās pasaules priekšā, bija šeit tribīnē. No opozīcijas... no Tautas partijas, kuras priekšlikumu mēs pašlaik apspriežam, es varu saprast. Bet valdošās koalīcijas deputātu totālo bezatbildību pat komentēt negribu. Gandrīz visiem šiem debatētājiem agrāk bija kabatās PSKP partijas biļetes, un visiem marksisms paliek galvā un sirdīs. Lūk, Strazdiņa kungs, kas Rīgas domē bija valdošajā koalīcijā, klusi sēdēja blakus man – Ždanokas kundzes pirmajam vietniekam – un domāja tikai par līdzekļiem savam narkoloģiskajam centram. Viņš šodien ir pret komunismu. Ļoti interesanti. Deputāts, kas pats nevar nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam bez palīdzības. Komisijas vada... vadonis, kurš līdz šim nevar saprast, kādas Latvijas neatkarībai draudošas izmaiņas Izglītības likumā pieņem viņa komisija. Un tādi lemj valsts likteni!
Dievs, svētī un glāb Latviju no tādiem likumdevējiem un no tādiem priekšlikumiem!
Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis varbūt nav tas jautājums, kur es parasti paužu savu viedokli, mana specializācija ir ekonomiskie likumi, bet es uzskatīju par nepieciešamību paust viedokli par šo jautājumu.
Pirmais. Es aicinātu deputātus apspriest ideju, nevis apkarot oponentus. Jo jebkura, lai kāda ir ideja, viedokļi var būt dažādi. Ir tiesības uz viedokli gan vieniem, gan otriem aizstāvēt ar saviem argumentiem, neapvainojot cilvēku, kam ir savādāki uzskati. Tas ir jāsaprot jebkuram, lai kādi būtu viņa uzskati.
Nacionālos un šādos jautājumos es sevi uzskatu par ļoti mērenu cilvēku, nekad neesmu sevi uzskatījis par cilvēku ar ekstrēmistiskiem vai radikāliem uzskatiem. Ļoti mēreni ir uzskati šajos jautājumos. Bet šinī gadījumā mana pārliecība, balsojot par šo jautājumu, ir negrozāma, pie kam man ir diezgan ilga parlamenta deputāta desmit gadu pieredze. Izanalizēsim varbūt dažus aspektus, kas šeit tiek likti.
Juridiskais aspekts. It kā mums juridiski nav korekti pieņemt uz Eiroparlamenta vēlēšanām šo ierobežojumu. Kādas izriet konsekvences? Šis ierobežojums ir bijis spēkā desmit gadus. Ja šo lēmumu mums nav tiesību pieņemt šobrīd, tad, piedodiet, mēs sēžam neleģetīmā Saeimā, jo tātad šim grozījumam nebija tiesības būt spēkā arī desmit gadus. Un man šķiet, ka tas būtu jāsaprot arī juristiem, kas šeit nāk un pauž šo viedokli.
Ja nav tiesību pieņemt šobrīd, tad nebija tiesības pieņemt desmit gadus atpakaļ. Kas ir starptautiskajā likumdošanā mainījies? Un ļoti precīzi tika norādīts, šeit ir juridiski tikai viens aspekts: vai mēs uzskatām, ka šo cilvēku kandidēšana apdraud drošību vai neapdraud. Tiesas procesi Latvijai un mums ir mācījuši, ka jādod tiesības kandidēt nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās... Pasarg Dievs, Pilsonības likums ka nav tāds... Kas bija ar Valodas likumu? Mēs stāvējām un panācām savu. Mums ir tiesības rūpēties par savu drošību. Es uzskatu, ka šo cilvēku kandidēšana, kas darbojās šajās organizācijās pēc noteiktā šī termiņa, manuprāt, Latvijas drošībai ir kaitīga. Kā mēs varam salikt vienā kausā cilvēku tiesības, politiskās pasīvās tiesības ar to cilvēku tiesībām dzīvot. Arī pēc tā 13.janvāra. Kur šīs organizācijas kopīgi liedza galveno cilvēktiesību – tiesību dzīvot.
Šobrīd mēs runājam par nabadziņiem, kam tiks liegtas pasīvās vēlēšanu tiesības. Runājot no cilvēktiesību viedokļa, tad ejam tālāk. Tad ejam tālāk, jo principā jau jautājums tad ir par viendzimuma laulībām, arī tiesības tiek ierobežotas. Paskatieties, pēc terorisma kādi bija pasākumi... Es vienā gadījumā, būdams finanšu ministrs, braucu ... Eiropas valstis apmeklēju, pārdodot valsts vērtspapīrus, un mani pavadīja franču kompānijas darbiniece, kas desmit gadus bija dzīvojusi Francijā, bet viņa bija dzimusi Libānā. Jebkurā lidostā mēs divas stundas gaidījām šo sievieti, kuru pārbaudīja pastiprināti pēc vienas pazīmes: viņa bija dzimusi arābu valstī.

Cilvēktiesības? Šiem cilvēkiem, kas šodien runā par Latvijas cilvēktiesību pārkāpumiem, varbūt būs drosme aiziet un pateikt, ka tā arī nedrīkst darīt. Nedrīkst cilvēku pārmeklēt tikai tāpēc, ka viņš ir dzimis Libānā un 10 gadus nodzīvojis Francijā. Aizbrauciet, paskatieties, kas notiek!
Tāpēc es uzskatu, un šeit, pēc dziļākās pārliecības balsojot, nedrīkstam, nedrīkstam... Nav valstij nākotnes, kas aizmirst savu vēsturi. Jūs iedomājieties tos cilvēkus, kas nomocīti guļ šobrīd no iepriekšējā režīma. Vai viņi varēja iedomāties, ka Latvijā nāks tādi “jaunie laiki” un mēs balsosim un būsim tik žēlīgi un tik gaudulīgi, ka dosim vēlēšanu tiesības cilvēkiem, kas strādāja pret šo valsti tanī brīdī, kad bija skaidri noteikts, kurā pusē tu esi?
Es uzskatu, ka šī ir ļoti būtiska izšķiršanās. Un es pēc visdziļākās pārliecības, pēc savas lielās politiskās pieredzes, uzņemoties pilnu atbildību par šā lēmuma smagumu, jo šādi lēmumi ir bijuši jāpieņem vairākkārt – gan par Valodas likumu un citām lietām, kad bija spiediens –, es godīgu sirdi balsošu “par”.
Un es veros šobrīd uz “Jauno laiku”. Šī problēma ir radusies tādēļ, ka “Jaunais laiks” ir mainījis savu viedokli. Paskatieties sevī! Šis ir

lēmums. Man nav kauns par to, ka Latvijas premjers ir Repše. Pārdzīvosim, izslimosim, viss! Ja šodien mēs nobalsosim par to, man būs pirmo reizi nopietni kauns par to, ka es sēžu šeit kopā ar jums.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns – otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Redziet, Juridiskās komisijas deputāti, kādu reakciju jūs esat izsaukuši! Bet jūs jau vēl nezināt, kāda reakcija šobrīd ir tautā un latviešos.
Bet tagad laika man vairāk nav. Es esmu spiests sniegt dažas atbildes uz dažu deputātu sacīto.
Vispirms Plinera kungs. Jums gan skaidrot ir velti, bet tomēr. Neviena valsts nav cietusi tik, cik Latvija un latvieši. Nekur nav tik satriecošu seku, nevienā, arī Baltijas valstīs, kuras cietušas no komunistiskā režīma, kā ir Latvijā. To jums vajadzētu sajēgt un saprast, jo jūsu tautasbrāļi arī cietuši, ļoti cietuši. Un vajadzētu sajēgt un saprast. (Starpsaucieni.)
Par Sokolovska kungu. Sokolovska kungs, jūs neesat bijis komunists, bet jūs esat visīstākais komunists šodien – ne oficiāli, bet pēc savas būtības. Un man liekas, ka jūsu vecākiem ir kauns par jums par to, ko jūs šodien runājat. (Starpsaucieni.)
Un vēl. Jaunupa kungs, jums vēl vajadzētu krietni, krietni, es teiktu tā – paaugties, lai tik tēvišķīgi mācītu citus – tos, kuri patiesi cīnījušies par Latvijas neatkarību arī uz barikādēm. Neņirdziet! Neņirdziet, Jaunupa kungs! Tur jau tā lieta. Kā lai es balsoju par Rubiku un rubikiešiem, kurš bija ierakstījis arī mani un daudzus citus tautfrontiešus melnajā sarakstā, ne jau lai aicinātu uz kafiju, bet lai izrēķinātos. (Starpsaucieni.) Tāpēc ka es arī personīgi biju sariebis viņiem tik daudz, ka viņi bija mani ielikuši šī saraksta augšgalā. Un šodien, cienījamie, godājamie “Jaunā laika” deputāti, kuriem vēl nav šīs lielās pieredzes, es jau četras Saeimas šeit esmu, ceturtā Saeima. Arī Augstākajā padomē es biju šeit un raidīju tiešās reportāžas gandrīz katru dienu par visu to, kas notika, par ko tautai sāpēja...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies, es atvainojos...
P.Tabūns.
Saprotiet taču un nebalsojiet par šo ārprātu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runa nav par atsevišķiem cilvēkiem, kuri ir sadarbojušies ar Drošības komiteju. Runa ir par noziedzīgu organizāciju kā tādu. “Jaunais laiks” faktiski šo noziedzīgo organizāciju, es atkārtoju, organizāciju, reabilitē.
Ir lietas, par kurām es nebalsošu nekādos apstākļos. To man nepiedotu ne mans vectēvs, kuru nomocīja un nošāva čekas pagrabos. To man nepiedotu neatkarīgās Latvijas 4.Saeimas deputāts, manas dzīvesbiedres vectēvs Pēteris Leikarts, kuru sagaidīja līdzīgs liktenis. Un to nepiedotu visi citi šīs noziedzīgās organizācijas, es atkārtoju, noziedzīgās organizācijas, un noziedzīgā komunistiskā režīma īstenotāju upuri.
Es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu! Tie, kuri balsos “pret”, faktiski atsakās no savas pagātnes. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners – otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es neatbildēšu šiem biedriem. Varbūt arī neatbildēšu vienam otram, varbūt cienījamam Kļaviņa kungam tomēr par šo jautājumu pāris vārdus.
Godājamais Kļaviņa kungs! Mēs neatbalstām un neatbalstījām nekādu totalitāro režīmu. PCTVL deputātu vidū nav neviena bijušā partijas vai komjauniešu funkcionāra. Dīvaini, kāpēc viņu ir tik daudz nacionālradikāļu partijās vai citās labējās partijās? Vienīgais, ko mēs gribam, lai Latvija mūžīgi būtu demokrātiska valsts! Un lai Latvija atbilstu Eiropas Savienības standartiem!
Tieši tāpēc arī lūdzam neatbalstīt cienījamās Tautas partijas priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (TP).
Godātie Saeimas deputāti! Debates ir bijušas gana garas, un daudzkas ir pateikts. Un tas visdīvainākais, ko mēs šodien piedzīvojam, ir tas, ka partija, kas sauc sevi par labēju, maina savu pozīciju starp lasījumiem un vienā balsī ar Plinera kungu un citiem pauž pozīciju par to, cik ļoti sociālistiskai un komunistiskai ir jābūt Eiropai.

Kolēģi! No mūsu lēmuma šodien ir atkarīgs, kāda būs Eiropa nākotnē un kādā darbosies Latvija. Mums, Latvijas deputātiem, visiem tiem, kas sēž šeit, visiem nebūs iespējas ietekmēt Eiropas noteikumus un likumus. Bet tiem, kurus mēs virzīsim, gan. Un mums ir jāizlemj, kam mēs dodam tiesības Latviju pārstāvēt. Vai mēs dodam tiem cilvēkiem, kas ir klaji uzstājušies pret Latvijas neatkarību un turpina to darīt arī tagad ļoti aktīvi un meistarīgi, vai arī mēs rūpēsimies par to, lai tiktu nostiprināta demokrātija Latvijā un lai pārstāvji, kas dodas pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, arī būtu Latvijas patrioti. Un aizrunāties līdz tam, ka mums pilnīgi pietiek ar to, ka tiek gatavotas rezolūcijas par totalitārā komunisma izvērtēšanu un nosodīšanu, ir nepietiekami. Tas ir komplekss pasākums kopā ar ierobežojumiem šīm personām kandidēt. Tā būtu liela liekulība – Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē atbalstīt un runāt par to, kā mēs šo režīmu nosodām – un vienlaikus šeit šīs personas virzīt un atbalstīt. Tas ir pilnīgi nepieļaujami. Un tā ir pilnīga divkosība.
Un tādēļ es jūs aicinu atbalstīt tos ierobežojumus, kādus ir iesniegusi Tautas partijas frakcija, un jūs varat pārliecināties, ka tie ir pilnīgi identiski tiem, kādi ir arī kandidēšanai Saeimas vēlēšanās. Tas ir viens no ļoti labiem juridiskiem argumentiem, jo mēs runājam par starptautisko situāciju. Tāpat kā labs arguments ir šī totalitārā komunisma nosodīšana un rezolūcijas, kuras gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Padomē atbalsta Eiropas Tautas partija, kurā jūs daudzi darbojaties, šajā politiskajā grupā. Un tas tiešām būtu pilnīgi neiedomājami, ja deputāti, kas strādā šajā grupā, pēkšņi balsotu kaut kā dīvaini atšķirīgi un atbalstītu komunistisku, sociālistisku Eiropu.
Es aicinu to nepieļaut un balsot par mūsu priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups, otro reizi.
E.Jaunups (JL).
Ir apbrīnojama lieta, kā kāds cilvēks vēlas kļūt svētāks par pāvestu. Muižnieces kundze! Vēlos jums atgādināt, ka mēs šobrīd runājam par pārstāvju ievēlēšanu ne Latvijas institūcijās. Mēs runājam par pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Savienības institūcijā – Eiropas Parlamentā, kur tikai un vienīgi priekšnoteikumus, kādiem ir jāatbilst ievēlētajiem pārstāvjiem, drīkst noteikt šīs institūcijas izveidotājs, un tāpēc ir ļoti apbrīnojami, kā vieni pāris Latvijas deputāti šobrīd vēlas mums iegalvot, ka mums Eiropa ir jāpasargā no kaut kādiem mistiskiem komunisma rēgiem, kur vienīgais reālais pamatojums šādas demagoģiskas pozīcijas paušanai šobrīd ir bailes pieņemt vienu valstiski atbildīgu lēmumu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Paprasi mammai!”) Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā... Lūdzu, vārds Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa.
Cienījamie deputāti! Vairāku stundu garumā mēs katrs aizstāvam, kāpjam tribīnē un aizstāvam Latvijas tautu. Vieni no vienas puses, vieni no otras puses. Bet tā tauta, latviešu tauta, Dobeļa kungs, kuru pārstāv, ir viena. Viņai var būt vienas domas vai otras domas, bet ir svarīgi tas, ko mēs šodien izlemsim. Un es aicinu tomēr domāt par to, ka Latvija, es otro reizi piesaucu šodien no šīs tribīnes, ir tiesiska valsts un cīnās par taisnību ar tiesiskiem līdzekļiem. Neviens neaicina aizmirst piedot vai kaut ko tamlīdzīgu. Neviens. Vismaz šajā pusē sēdošie neviens nav ne aizmirsis, ne piedevis. Ir lietas, ko nevar aizmirst un ko nevar piedot. Ir jautājums – ar kādām rokām mēs būvējam savu nākotni, ar kādām rokām, ar kādām domām un ar kādiem līdzekļiem? Ar tiesiskiem līdzekļiem! Taisnību un kārtību var panākt ar

tiesiskiem līdzekļiem, nevis ar kaut kādu demokrātijas ierobežojumu.

Es aicinu balsot pret Tautas partijas frakcijas priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par Tautas partijas 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 41, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
4.priekšlikums – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Man patiešām ir liels prieks, ka Juridiskā komisija nāca pie prāta un parādīja, ka tā spētu pieņemt lēmumus, balstoties uz demokrātijas principiem. Labi būtu, ja arī parlaments spētu rīkoties tāpat kā Juridiskā komisija.
Diemžēl mani izbrīnīja Kiršteina kunga pozīcija, kad viņš mēģināja pārliecināt parlamentu, ka rīkoties slikti mēs varam, jo tā dara Amerikas Savienotās Valstis, jo tā dara Vācijas Federatīvā Republika un tā dara daudzas valstis. Un tieši tāpēc tas ir attaisnojami. Par demokrātiju mēs varam aizmirst, ja pārkāptas citu cilvēku tiesības, nevis mūsējās. Demokrātija mūsu valstī bija ļoti pieprasīta, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, un tagad, kad neatkarība ir sasniegta, mēs varam neņemt vienkārši to vērā.
Šeit mums... Es gribu atgādināt, cienījamie kolēģi, vienu dokumentu, kurš ir pieņemts Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, un tajā ir rezolūcija par pasākumiem bijušo komunistisko un totalitāro sistēmu mantojuma likvidēšanai. Un tajā rezolūcijā ir skaidri teikts, ka lustrācijas principos nevar piemērot citus līdzekļus, izņemot demokrātiskus, citādi tie nebūs labāki par to režīmu, kuru vajag demontēt.
Šeit mums Tabūna kungs mēģināja stāstīt, ka viņš ienīst bijušos komunistus. Un ņemot vērā, ka viņš pats ir bijušais komunists, es varu tikai apsveikt viņu, ka viņš ir pietiekami paškritisks cilvēks un nav zaudēts Latvijas sabiedrībai. Bet, cienījamie kolēģi! Tabūna kungs negribot pacēla ļoti nopietnu jautājumu – no kura brīža mēs uzskatām, ka komunistiskais režīms bija noziedzīgs un noziedznieki ir cilvēki, kas piedalījās tajā režīmā, kas bija komunisti?
Likumā rakstīts, ka no 13.janvāra. Bet kāpēc, ja, pieņemsim, bijušais komunists pielaida konkrētu kriminālnoziegumu, viņš nevar tikt sodīts, ja tas bija izdarīts 80.gados vai 70.gados? Tas nav saprotams. Un atbilde šeit ir viena – mēs nevaram šajā gadījumā piemērot termiņa principus. Noziegums neatkarīgi no tā izdarīšanas laika, vienalga, paliek noziegums.
Un šeit varu minēt arī no tās pašas rezolūcijas vienu principu, ka vaina ir individuāla, nevis kolektīva parādība, un to ir jāpierāda katrā konkrētajā gadījumā. Lustrācijas likumam jābūt ļoti personificētam.
Cienījamie kolēģi! Vēl es gribu atgādināt, ka mūsu priekšlikumā parādās jauna lieta, ka ierobežojumus mēs varam attiecināt tikai uz Latvijas pilsoņiem, jo panta struktūra ir tāda, ka pirmā daļā mēs izklāstām ierobežojumus attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, bet otrajā pantā mēs runājam, kādā gadījumā nevar tikt ievēlēts Eiropas Parlamentā ārzemju pilsonis.... Eiropas Savienības pilsonis, kas nav Latvijas pilsonis. Un no šā viedokļa būtu pareizāk atbalstīt arī mūsu priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Āboltiņas kundzei ir kas piebilstams?
S.Āboltiņa.
Komisija neatbalstīja 4. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu, jo priekšlikuma būtība ir atbalstīta 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 40, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Āboltiņa.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
9. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 54, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
14. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.
15. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts 16. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Arvīds Ulme. Nē, deputāts Arvīds Ulme nepiedalīsies debatēs.
Tātad pret 15.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa.
Un 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
17. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa.
22. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
23. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
25. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 30, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa.
30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
31. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 31. un 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
33. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 66, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
34. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
37. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
40. – deputātes Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts 41. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
43. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
46. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts 47. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

49. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” pieņemšanu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 35, atturas – 5. Likums “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Uz otro lasījumu likumprojektam “Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu” tika izveidoti divi Ārlietu komisijas priekšlikumi. Un tā kā tie ir komisijas priekšlikumi, tad 1.priekšlikums, protams, komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere.
Arī 2. ir komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere.
Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav bijuši. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu” pieņemts. Paldies!
I.Vaidere.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Uz šā likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Mēs tomēr, kā jau solīju, izskatījām arī deputāta Buzajeva viedokli. Bet šis viedoklis bija vairāk par līgumu, bet nebija uzskatāms kā priekšlikums mūsu otrajam lasījumam, jo šādi priekšlikumi tātad netika iesniegti. Līdz ar to nekādi priekšlikumi, kā jau minēju, iesniegti netika.
Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemts. Paldies!
I.Vaidere.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (reģistrācijas nr.568) pirms otrā lasījuma. Šis likumprojekts ir saistībā ar tikko pieņemto Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Un, lai varētu veiksmīgi noritēt šīs vēlēšanas, uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to priekšlikumu vairāk nav. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ontužāns.

P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 1779 – likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Likumprojekts paredz, ka obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pilsoņa pase vai personas apliecība. Tas pats attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem. Šīs likuma normas stājas spēkā ar 1.janvāri 2005.gadu.
Arī pēc piecpadsmit gadu vecuma sasniegšanas ir labojums. Un Latvijas pilsoņa pienākums ir saņemt pilsoņa pasi vai personas apliecību. Tāpat tas attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem – saņemt nepilsoņa pasi vai personas apliecību.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatījusi šo likumprojektu un nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu termiņš otrajam lasījuma – 28.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījuma – 28.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē ļoti detalizēti un vispusīgi izskatīja minēto likumprojektu. Uz sēdi tika aicināti gan Ekonomikas ministrijas, gan Ārlietu ministrijas, gan arī Satiksmes ministrijas pārstāvji, jo līgumu noslēgt ir viena lieta, bet līgumu denonsēt ir pavisam cita lieta. Protams, mēs arī komisijā izskatījām iemeslus, kāpēc šis līgums tika noslēgts. To savulaik parakstīja bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Toreiz tas tika skaidrots ar toreizējo situāciju, tomēr Latvija ir izrādījusies vienīgā valsts, kurai ar Taivānu ir šāda veida starpvalstu līgumi. Tā būtībā ir vienīgā valsts līdz ar to Eiropā.
Vienlaikus komisija atzīmēja arī nepieciešamību tomēr attīstīt ekonomiskos sakarus ar Taivānu, un komisija, atbalstot šī līguma denonsāciju pirmajā lasījumā, vienlaikus savā lēmumā norādīja, ka Latvijas attīstības aģentūrai būtu nepieciešams izstrādāt vienošanos starp analogām institūcijām gan Taivānā, gan Latvijā, lai turpinātos efektīva ekonomiskā sadarbība. Jo jāatzīst, ka tirdzniecības apgrozījums ar Taivānu mums līdz šim diemžēl ir negatīvs – deficīts ir apmēram 10 miljoni, un mūsu valstij varētu būt diezgan daudz darāmā, lai šo deficītu likvidētu.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo likumprojektu, jo es arī biju Augstākajā padomē tajā laikā, kad pieņēmām šo lēmumu – noslēgt šo līgumu ar Ķīnas Republiku, tieši tas bija kā doma... tikko jaunai valstij mums nodemonstrēt savu atbalstu tieši demokrātiskam ceļam, nevis totalitārismam jeb komunismam, kas Ķīnā. Pa šiem gadiem nekas ar Ķīnu nav izmainījies. Un es domāju, ka tiešām nebūtu jauki pēkšņi lauzt līgumu ar Taivānu... ar Ķīnas Republiku... ar Taivānu, jo savukārt es arī neceru ne uz kādiem tur, nu varētu būt pamatojums – kaut kādi tur ekonomiskie panākumi attiecībās ar Ķīnu, bet mēs jau nospriedām, ka laikam desmit litru piena viņi nenopirks no mums gada laikā. Un kāpēc... ja gribam slēgt ar Ķīnu kaut kādus citādus līgumus, kāpēc mums vajag lauzt draudzības un sadarbības līgumus... un es domāju, ka tas nav nu... morāli... tādā ziņā. Varbūt ka tas ir izdevīgi vai nu materiāli, vai kā varētu būt, bet nu morāli tas nav, ka noslēdz kā tādu demonstrējumu par labu demokrātiskai valstij un pret totalitāru valsti, un tagad nu mums pēkšņi mainās tas viss. Tas nav morāli un ētiski.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Kiršteinam pietiks divas minūtes? Nē. Tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas telpās – Sociālo un darba lietu komisijas sēde garajā starpbrīdī. Lūdzu visus ierasties!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums ir sēde mūsu komisijas telpās garajā starpbrīdī tūlīt.
Sēdes vadītāja.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Rihards Pīks, Jakovs Pliners, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām mūsu sēdi.
Tātad mēs apspriežam likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu”. Pirmajā lasījumā.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien šis jau būs otrs politisks lēmums, kuram faktiski nav nekāda pamatojuma, nav neviena Eiropas Savienības lēmuma, kas aicinātu mūs denonsēt šo līgumu ar Taivānu, izņemot to, ka mums nav normālas ārpolitiskās koncepcijas un ka savās ārlietu pamatnostādnēs mēs svārstāmies gadu no gada, kas pierāda tikai to, ka acīmredzot pēc šodienas balsojuma par komunistiem, kuri varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, acīmredzot arī šis būs līdzīgs balsojums.
Vai ir kaut kāda vajadzība kaut ko mums šodien mainīt? Es gribētu pateikt, ka pagājušajā gadā ne ar vienu valsti nav pieaugusi tā tirdzniecība... ja faktiski varbūt vienīgi ar Slovākiju, kā ar Taivānu. Pagājušajā gadā Latvijas tirdzniecības kopējais apjoms naudas izteiksmē bija 27,8 miljoni latu, piedošanu, dolāru, 27,8 miljoni dolāru, kas bija par 61,6% vairāk nekā 2002.gadā. Tātad gada laikā tirdzniecības apgrozījums pieauga par 61%. Kaut kas līdzīgs ir tikai ar Slovākiju, ne ar vienu citu valsti mums nekas tāds nav. Taivāna mūs interesē vispirms kā maza, demokrātiska valsts, kura atbalstīja Latvijas neatkarību tad, kad vēl pastāvēja Padomju Savienība, un pašreiz viņa mūs interesē kā valsts ar ļoti attīstītu zinātniski tehnoloģisko potenciālu. Zinātnes un izglītības jomā mums pašreiz notiek ļoti spēcīga zinātnieku un studentu apmaiņa – 19 zinātnieki no Latvijas ir strādājuši un strādā zinātnes un pētniecības institūtos un universitātēs. Trīspusējais līgums par kopīgajiem fondiem zinātniskajiem pētījumiem, ko ir noslēgušas Latvijas un Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas un Taivānas Nacionālā zinātņu padome, paredz veikt 6 kopīgus projektus. Šajos projektos ir iesaistīti 18 zinātniskie institūti un 36 zinātnieki visās trijās valstīs. 130, es atkārtoju – 130 – Latvijas valsts iestāžu darbinieki un studenti ir apguvuši Taivānā zinības, kas ir visvairāk nepieciešamas Latvijas ekonomikas attīstībai, piemēram, par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, nodokļu administrēšanu, zemes reformu, lauksaimniecību un vesela virkne citu. 19 ķīniešu valodas pilna kursa studenti no Latvijas Universitātes arī mācās un ir mācījušies Taivānā. Šiem kursiem, studentu mācībām Taivāna ir iztērējuši 240 tūkstošus ASV dolāru. No šī gada Taivāna mums piedāvā pēcdiploma studijas augsto tehnoloģiju nozarēs 7 programmās, arī tādās kā, piemēram, bioloģiskā ķīmija, bioinformātika, molekulārā medicīna, kur Taivāna ir viena no vadošajām valstīm pasaulē. Tieša sadarbība ir izvērsusies arī starp medicīnas studentiem, un jūs zināt, ka Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes studenti varēja piedalīties Pasaules nacionālo studentu asociācijas asamblejā, kas pagājušajā gadā notika Taivānā.
Daži vārdi par brāļu pilsētu sadarbību. Latvijā pašreiz trīs pilsētas ir noslēgušas sadarbības līgumus. Balvi ar Taojuan pilsētu, Jelgava – ar Šinjin un Rīga – ar galvaspilsētu Taipeju. Šajos sadarbības līgumu ietvaros Taipejas pilsētas dome sponsorē ģimenes ārstu prakses vietu ierīkošanu, dāvinājusi Rīgas Amatniecības skolai datorklasi, dāvinājusi Bāreņu centram televizorus, dāvinājusi jaunatnes centram “Laimīte” sporta iekārtas, finansējusi dažādu speciālistu apmaiņas braucienus.
Bet es domāju, ka Klusā okeāna reģionā tikai ar Japānu mums ir līdzīga kultūras sadarbība. Otro gadu pēc kārtas notiek Nacionālās operas viesizrādes Taivānas pilsētās. Mēs zinām, ka arī Taivānas gleznotāji regulāri piedalās Cēsu plenēros, ir notikusi gleznotāju izstāde. Nu kaut vai vijolnieces, Latvijas vijolnieces māsas Skrides ir trīs gados trīs reizes viesojušās ar saviem koncertiem Taivānā un tā tālāk. Šeit varētu uzskaitīt gan bērnu zīmējumu izstādes, gan ļoti daudz ko citu.
Es domāju, ka jūs to ļoti labi zināt. Tātad paliek nākamais jautājums: kāpēc pie tik intensīva ekonomiskā, tirdzniecības apgrozījuma – 61% gadā – pēkšņi ir vajadzīgs šāds lēmums? Rūpīgi iepazīstoties ar tiem dokumentiem, ko ir atsūtījusi Ārlietu ministrija, mēs redzam, ka šie dokumenti ir absolūti nesagatavoti, ka tur, piemēram, tādās sadaļās “Vai ir izpētīts sabiedrības viedoklis, nevalstisko organizāciju”, visur ir ierakstīts, ka nekas tāds nav pētīts, nevienu tas neinteresē, bet ir pamatojums, ka, iestājoties NATO, – ieklausieties, cik smieklīgi! – iestājoties NATO, ir svarīgs komunistiskās Ķīnas atbalsts, jo viņa ir ANO Drošības padomes locekle. Varētu domāt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm NATO nav vajadzīgs šis atbalsts, kuras turpina apgādāt Taivānu ar ieročiem.
Es gribētu teikt, ka mēs nepārtraukti šeit melojam sabiedrībai, Ārlietu ministrija ir melojusi. Piemēram, atverot vēstniecību ar Ķīnu, tika paziņots, ka tas ir vajadzīgs, lai Taivānā būtu misija. Līdz šim brīdim Taivānas uzņēmēji nevar dabūt šīs vīzas savā valstī iebraukšanai Latvijā, mēs neievērojam Eiropas Parlamenta rekomendāciju par to, ka ar Taivānu jāuztur ierobežotas diplomātiskās attiecības, neierobežojot viņu diplomātus, atverot dažādas pārstāvniecības šajā valstī, atvieglojot vīzu režīmu un tā tālāk.
Tātad jautājums faktiski šeit ir par politisko principu. Un es gribētu šeit pateikt viennozīmīgi, ka “Jaunā laika” vadībā, tāpat kā iepriekšējais balsojums par teroristu pielaišanu Eiroparlamenta vēlēšanās, šis ir jauns politiskās prostitūcijas piemērs.
Mēs esam aizmirsuši to, ka, būdami paši kā upuri, mēs cietām no komunistiskiem režīmiem, un tagad Ķīna, lūk, tikai tāpēc nevarot noslēgt ar Latviju investīciju aizsardzības līgumu, ka mums šāds ir ar Taivānu. Tātad mums ultimatīvā veidā tiek pieprasīts šo līgumu denonsēt. Latvijā kā Eiropas Savienības valstī arī bez jebkādiem līgumiem Ķīnas investīcijas tiks aizstāvētas.
Diplomātiskā prakse mums, protams, ļauj neslēgt jaunus līgumus ar Taivānu, bet, ja mēs gribam denonsēt, tad acīmredzot Ekonomikas ministrijai un Latvijas attīstības aģentūrai būtu jāizstrādā kaut kādi starpministriju līgumi, ko mums arī sola jau, kas šinī gadījumā nav izdarīts. Tātad nekādā gadījumā pašreiz mēs šādu lēmumu nevaram pieņemt.
Bet daži vārdi varbūt par mūsu politisko morāli. Kā jau es teicu, lēmumi ir politiski, nevis juridiski. Un ir ārkārtīgi interesanti, ja mēs, piemēram, šeit paziņotu, ka mūsu Valsts prezidentei jābrauc vizītē uz Baltkrieviju jeb Saeimas priekšsēdētājai vai Ministru prezidentam jābrauc vizītē uz Baltkrieviju. Mēs visi teiktu: “Tur taču nav cilvēktiesību! Tur taču, ziniet, nav brīvas preses, tur nav brīvas vēlēšanas.”
Es tikai gribētu atgādināt, ka Baltkrievija atšķirībā no komunistu Ķīnas nav pagājušā gadā nošāvuši vairākus tūkstošus cilvēku un nespīdzina savus pilsoņus ar elektrisko strāvu, kā tas notiek Ķīnā. Tātad Ķīnā nav ne brīvu vēlēšanu, ne cilvēktiesību, tur notiek reliģisku organizāciju vajāšanas, tur nav nevalstisku organizāciju. Tas absolūti netraucē mums kā pēdējai politiskai prostitūtai zemoties komunistiem un atkal lauzt kārtējo līgumu.
Es gribētu pabeigt savu uzstāšanos vienkārši ar citātu no vakardienas franču avīzes “Liberation”, ko jūs varat izlasīt “Dienā”, kas raksta, ka Francijai, protams, kas ir liela valsts, ir ārkārtīgi svarīgi šie komunistu tirgi un nākotnes sadarbība, bet tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst arī politiskos principus. Šeit šis ir pilnīgi nevajadzīgs lēmums, mēs varam uzturēt soli pa solim labas attiecības arī ar Ķīnu, kurā notiks... ar komunistisko Ķīnu, kur agri vai vēlu šī demokratizācija notiks, bet šādā veidā aizmirst savu pagātni un piekāpties tikai ultimatīvam spiedienam ir apkaunojoši. Un mēs neesam Francija, kurai miljardu tirgus būtu tik ļoti būtisks, jo mēs jau nespējam aizpildīt daudz mazāku valstu tirgus, kas ir tepat blakus. Tā ka es domāju, ka mums būtu tomēr svarīgi šajā gadījumā attīstīt attiecības, bet nesabojāt jau to, kas ir noslēgts, jo šis balsojums absolūti nav vajadzīgs.
Man būtu ārkārtīgi dīvaini, ja arī dažas nacionālas organizācijas, kas par tādām uzdodas, atbalstītu šo lēmumu. Un, kā mēs te dzirdējām no bijušās Ārlietu komisijas priekšsēdētājas, viņa aicināja šo lēmumu atbalstīt. Es domāju, ka mēs nekādā gadījumā šo lēmumu

neatbalstīsim un turpināsim to politiku vai vismaz turpināsim ievērot tās konsekvences, ko mēs līdz šim brīdim esam ievērojuši.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, vārds deputātei Inesei Vaiderei.
I.Vaidere.
Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Neraugoties uz Kiršteina kunga citām vēlmēm, es joprojām esmu Ārlietu komisijas vadītāja, ar prieku jums varu paziņot. Bet attiecībā par minēto likumprojektu, komisija nenoliedzami diskutēja par jautājumu par attiecībām ar Taivānu, un mēs arī uzsvērām to, ka ekonomiskās attiecības ar Taivānu mums ir ļoti svarīgas. Un arī komisijas lēmums, blakuslēmums, bija aicināt, kā es jau minēju, Latvijas attīstības aģentūru un arī mūsu Rūpniecības un tirdzniecības kameru rūpēties par attiecīga līguma noslēgšanu ar Taivānu.
Es gribētu uzsvērt arī to, kas izskanēja kā lēmums un kā konstatējums Ārlietu komisijā, ka mēs esam vienīgā valsts, kurai pastāv šāds starpvalstu līgums ar Taivānu. Un tieši tā bija motivācija, kas ļāva komisijai izšķirties par šā līguma denonsāciju, par šā līguma tātad tālāku neturpināšanu. Bet es arī pilnīgi piekrītu kolēģim Kiršteinam, ka ekonomiskā sadarbība ar Taivānu joprojām ir svarīga, bet kā šķiet, tad šī mums šobrīd ir vienīgā izeja iekļauties citu Eiropas valstu saimē. Protams, ka kļūda bija tātad acīmredzot nevis šī līguma denonsācija, bet šī līguma parakstīšana savulaik. Bet to mēs nevarējām ietekmēt, jo mēs vienkārši šeit nebijām tajā laikā. Tāpēc lūdzu, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Vaidere.
Paldies, deputāti. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 4.februāri.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījuma – 4.februāris. Paldies!
I.Vaidere.
Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja piedāvāto likumprojektu un savā sēdē šo piedāvājumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – 7. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Komisija izskatīja minēto likumprojektu savā 14.janvāra sēdē un neatbalstīja šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 44, atturas – 7. Likumprojekts nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Paldies, priekšsēdētājas kundze! Komisija, izskatot šo likumprojektu savā 14.janvāra sēdē, arī nolēma neatbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 54, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ausmas Ziedones–Kantānes iesniegumu ar sekojošu informāciju – daru zināmu, ka kļūdījos balsojumā par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, un kopumā kļūdījos balsojumā, jo neesmu “par”, bet esmu “pret” šā likuma pieņemšanu. (Aplausi.)
Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojekta reģistra numurs 577. Tātad likumprojekts paredz saskaņošanu – Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.
Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret– nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Strādājam ar dokumentu nr.1901.
Uz otro lasījumu – likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Kopumā ir iesniegti 7 priekšlikumi. Sāksim ar pirmo.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, kas pēc būtības ir pārejas noteikumu pārcelšana uz likuma tekstu. Tātad tas saskan ar 7.pārejas noteikumu priekšlikumu.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.

5. – satiksmes ministra priekšlikums. Viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas”. Pirmais lasījums.
Iesniedzēju vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs izskatām dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1798. Un komisija izskatīja šo deputātu Kalniņa, Bērziņa un citu iesniegto likumprojektu un neatbalstīja šo tekstu, bet atbalstīja ieceri un sagatavoja alternatīvu variantu. Tāpēc būtu jāizšķiras par to, vai mēs izskatām šo likumprojektu vai alternatīvo likumprojektu, kura numurs ir 1905. Tātad komisija sagatavoja alternatīvu likumprojektu.
Tātad komisija lūdz neatbalstīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt nākamajos balsojumos komisijas variantu.
Sēdes vadītāja.
Tātad lūdzu deputātiem balsot par likumprojekta “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas” atbalstīšanu pirmajā lasījumā, ko iesnieguši deputāti Kalniņš, Bērziņš, Brigmanis, Ulme un Kāposts. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 34, atturas – 49. Likumprojekts nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – alternatīvais likumprojekts “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Izskatot šo problēmu pēc būtības, komisija atzina, ka importētā cūkgaļa rada ļoti būtiskas problēmas tirgū. Lietas būtība ir tāda, ka Polija subsidē eksportu uz Latviju un tādējādi Latvijas cūkgaļas ražotājiem, kā arīdzan cūkgaļas pārstrādātājiem rodas būtiski zaudējumi. Saskaņā gan ar līgumu par brīvo tirdzniecību, gan attiecībā pret Pasaules tirdzniecības organizāciju, par mūsu saistībām pret šo organizāciju, gan attiecībā pret divpusējo līgumu par brīvo tirdzniecību ar Poliju šādus aizsardzības pasākumus valsts drīkst piemērot.
Komisija izvērtēja šo situāciju, izvērtēja arī to, ka ir uzsākta izmeklēšana šajā te jomā, un izvērtējām arī to, ka laika nav atlicis daudz, ka šos ierobežojumus pret subsidēto produktu var ieviest tikai divus mēnešus, komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Emsis.
Paldies! Es lūgtu tad atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Ja mēs to apstiprināsim tā, kā tas ir iesniegts, tas stāsies spēkā šogad 1.martā un būs spēkā divus mēnešus, tātad līdz 30.aprīlim.
Tādēļ es lūdzu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Emsis.
Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.februāris. Un izskatīšanas diena būs 12.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.februāris, izskatīšana 12.februāra Saeimas sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Tātad vienlaicīgi ar šo muitas pretpasākumu jeb aizsardzības pasākumu ieviešanu pret cūkgaļas importu no Polijas komisija ir izvērtējusi arī mūsu līdzšinēji spēkā esošo likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” no citām valstīm, un lūdzam arī šo apstiprināt otrajā lasījumā, ņemot vērā, ka otrajam lasījumam nekādu jaunu iesniegtu priekšlikumu nav. Tātad Ministru kabineta iesniegto variantu nav neviens deputāts papildinājis.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Emsis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs īss – konkrēti 3.februāris, jo mēs gribam, lai abi likumprojekti stātos spēkā vienlaikus. 3.februāris.
Sēdes vadītāja.
Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.februāris. Paldies!
I.Emsis.

Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pagājušā gada maijā kā sagatavotāja iesniedza likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šie iesniegtie grozījumi, kas paredz atbildību skolu mācību iestāžu vadītājiem par to, ka netiek veikti pasākumi, lai novērstu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanu izglītības iestādēs, izraisīja ārkārtīgi plašu diskusiju gan Saeimā frakcijās, gan arī visā sabiedrībā. Skolotāji uzskatīja, ka viņiem tiek uzlikti kaut kādi nepamatoti papildu pienākumi, kurus viņi nevarēs veikt un par kuriem vienkārši skolotāji, kuriem jau tāpat ir tiešām ārkārtīgi grūts un atbildīgs darbs un ne vienmēr tā pareizākā un pateicīgākā samaksa, ka viņiem tiek uzlikti papildu pienākumi.

Tātad tika toreiz Juridiskajā komisijā pieņemts lēmums, ka šie grozījumi tiks virzīti tālāk tikai tajā gadījumā, ja tiks konkrēti noteikti tie pasākumi, kādi tad ir jāveic.

Tas pašreiz ir izdarīts. Ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos nr.492 – kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, veikti grozījumi, kuri stāsies spēkā 2004.gada 1.februārī. Un ir noteikti divi noteikumi, kuri tad arī attiecīgi mācību iestāžu vadītājiem ir jāveic. Un tas nozīmē, ka tikai, ja netiek veikti tikai konkrēti šie šajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie noteikumi, tas ir, iesniegt pieteikumus un paziņojumus pašvaldības policijai vai valsts policijai, ja ir saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu, realizēšanu, kā arī pamudināšanu tās lietot izglītības iestādē vai tās teritorijā. Un alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu iegādāšanās, glabāšanas vai realizēšanas aizliegums izglītības iestādē un tās teritorijā. Tā ka tikai par šo divu konkrētajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto pasākumu neveikšanu var iestāties administratīvā atbildība, kas uzliek iestādes vadītājam naudas sodu no 10 līdz 25 latiem.
Otrs noteikums attiecas uz pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai restorānos, kafejnīcās, bāros un citās publiskās izklaides vietās, kas ir kā 2.pants, kas saistīts ar šo likumprojektu. Tātad komisija, izskatot šo likumprojektu, atbalstīja šo grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.564. Likumprojektam “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ir iesniegti 30 priekšlikumi.
1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.

25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Labucka.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pieņemšanai otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pie-
ņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Labucka.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris.
Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu nr.1910 likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Privatizācijas sertifikātiem””. Tautsaimniecības komisija ir apkopojusi priekšlikumus. Tātad saņemti 15 priekšlikumi.
1.priekšlikums ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.priekšlikums – atbildīgās komisijas izstrādāts. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
3.priekšlikums – Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4.priekšlikums – deputāts Pēteris Simsons. Daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas 2. un 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
5.priekšlikums – atbildīgā komisija. Arī izstrādājusi un atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6.priekšlikums – frakcija “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
8.priekšlikums – deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Komisija nolēma daļēji atbalstīt un iestrādāt atbildīgās komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Tātad 10.priekšlikums – Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Tātad 11.priekšlikums – deputāta Pētera Simsona. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts komisijas 2. un 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
13.priekšlikums – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
14.priekšlikums – deputāta Pētera Simsona. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu.... Es atvainojos! Atklājam debates.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es pirmo reizi mūžā kāpu šajā tribīnē kā opozīcijas deputāts. Tāpēc mana runa būs ļoti īsa.
Argumentācija manam priekšlikumam. Šobrīd ir 2004.gads, un 2004.gadā mēs nedrīkstam likuma grozījumā ielikt normu, kura uzliek par pienākumu kaut kādas darbības veikt līdz 2003.gada 31.decembrim.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Komisija ir atbalstījusi visus Simsona kunga priekšlikumus, iepriekšējos ierosinājumos, ka tiktu pagarināts šis termiņš, kas bija noteikts 2003.gada 31.decembris, vismaz pagarināt par vienu gadu. Bet šajā gadījumā, kad runa ir par strīdu izskatīšanu, Ministru kabinets tiešām bija noteicis šo termiņu – 2003.gada 31.decembris. Simsona kungs ierosina pagarināt šo termiņu par vienu gadu, kad var izskatīt strīdus, bet frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums ir līdzīgs, tikai tas atbalsta tādu variantu, ka vispār netiek noteikts nekāds termiņš. Mēs izsvītrojam Ministru kabineta redakciju, paliek spēkā vecā redakcija, ka jebkurā gadījumā tiesā var pārskatīt bez termiņa ierobežojuma. Es domāju, ka šeit mēs pat varam uzskatīt, ka Simsona priekšlikums pat ir daļēji atbalstīts un vēl uzlabots, jo nekāda ierobežojuma šeit nav.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Vai deputātiem ir iebildumi pret 14. – deputāta Simsona priekšlikumu? Nav. Tātad deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Tātad pēdējais – 15. –arī ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK labojums. Un komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 2.Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, likuma reģistrācijas numurs 463, pirms otrā lasījuma.
Uz otro lasījumu ir saņemts 21 priekšlikums.
Tātad 1.priekšlikums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
3. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
6. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
7. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
8. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
10. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
11. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
12. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
13. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
14. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
17., 18. un 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti, redakcionāli precizēti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

21. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.februāris.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu – Dalbiņa, Ārgaļa, Ābiķa, Zundas, Pietkeviča, Jēkabsona, Paula, Kiršteina, Šņepstes un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu šā gada 29.janvāra Saeimas sēdē izskatīt priekšlikumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei izveidošanu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli deputātiem jālemj par komisijas izveidošanu. Lūdzu deputātus balsot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu!
Tā. Atklājam debates. Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (LPP).
Cienījamie kolēģi! Ļoti neparasts notikums. Neparasts tādā ziņā, ka es esmu pārliecināts, varbūt man nav tiesību to tā teikt, ka šī projekta autori un iesniedzēji jau iepriekš zina, ka neko neatradīs tādu, par ko varētu teikt: “Lūk, premjers ir grēkojis! Vienalga, pret ko.”
Es esmu pārliecināts, ka viņi to labi zina jau iepriekš, ka tur nav ko atrast. Tas būtu ārkārtīgi neparasti, bērnišķīgi, augstākajā līmenī bērnišķīgi, ja varētu domāt, ka cilvēks, kurš ir izglītojies vairāk banku tirdzniecībā nekā mēs visi kopā, izdarījis tik muļķīgu kļūdu tik liela vēriena pasākumā kā zemes pirkumos, ka, nu, lūk, tagad Saeimas komisija atradīs, ka te nu ir gan noticis pārkāpums.
Tātad kāds ir nolūks šim pasākumam? Un tāpēc es runāju, brīdinu un lūdzu padomāt, ko mēs gribam sasniegt? Vai mums ir vajadzīgs, tā sakot, pievienoties Lietuvas paraugam, ka, ja Lietuvā pret Valsts prezidentu notiek izmeklēšana un impīčments, un viņu grib nocelt nost un tur ir pamats, un ir atrasts, tad pietiek, ka mēs varam paziņot: “Jā, pie mums arī ir Saeimas izmeklēšanas komisija pret premjeru.” Lūk, tātad tur jau kaut kas ir. Mēs tātad šeit veidojam signālu pāri savām robežām. Vienu starptautisku signālu, lai pateiktu, ka pie mums jau nu arī viss nav kārtībā, te ir ko atrast.
Tā ir tik zemiska darīšana, ka es ārkārtīgi brīnos, esmu pārsteigts par savu kolēģu piedalīšanos šādā pasākumā. Tas ir neparasti. Kur mēs esam? Kur ir mūsu morāle? Kas ir mūsu pārliecība? Vai mēs esam saukti šeit viens otru blamēt kaut kādā veidā? Kur mēs skaidri zinām, ka iemeslu nebūs ko atrast.
Atļaujiet man izteikt savu vērtējumu. Tā ir cūcība! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Tā nu ir sanācis, ka Einars Repše, realizējot savu politiku, visas izmeklēšanas un spēka struktūras ir centies pakļaut sev. Līdz ar to mēs šobrīd pirmo reizi varbūt Latvijas vēsturē esam nonākuši pie situācijas, ka Einaru Repši pašu neviens izmeklēt nevar.
Savā laikā Einars Repše televīzijā apgalvoja, ka ir 15 miljoni dolāru doti par viņa valdības gāšanu. Tautas partija griezās KNAB un prokuratūrā, lai pārbaudītu šos faktus. Diemžēl mēs saņēmām atbildi, ka viņi pārbaudīt šādus izteikumus nevar. Un visi tie mūsu mēģinājumi noskaidrot kādas divdomīgas situācijas ir beigušies tikai ar to, ka KNAB ir atrakstījies, ka viņi neko neizmeklēs.

Kādēļ vajadzīga šāda komisija? Es gribētu minēt trīs aspektus, kas šai komisijai acīmredzot būs jādara. Kas tie ir bijuši par nekustamā īpašuma darījumiem, kurus ir veicis Ministru prezidents, atrodoties Ministru prezidenta amatā? Vai tā nav nereģistrēta uzņēmējdarbība?
Un pats galvenais droši vien, par ko noteikti nāksies pārliecināties, vai Einars Repše kā Ministru prezidents nav pieņēmis kādus lēmumus pret saviem darījumu partneriem? Un cik man šobrīd ir informācija, šādi lēmumi ir pieņemti vairākos gadījumos. Vai tās nav koruptīvas darbības, un vai tas nav interešu konflikts? Tādēļ šāda komisija ir vajadzīga. Un, ņemot vērā, ka tās iestādes, kam būtu ar šādu izmeklēšanu jānodarbojas, nevar to objektīvi izdarīt, to darīs parlamentārā izmeklēšanas komisija. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! 34 deputāti no šīs Saeimas tātad ir iesnieguši pieprasījumu, lai tiktu veidota parlamentārā izmeklēšanas komisija. Nu tad acīmredzot būs jāveido, ja vien kāds neierosinās atsaukt savu parakstu zem šā likumprojekta.
Un es aicinu apdomāt visus un atsaukt savus parakstus zem šā likumprojekta! Un kāpēc? Ja mēs paskaitīsim, cik hektāru zemes ir šeit zālē sēdošajiem, tad daudzkārtīgi pārsniegti tiks šie hektāru daudzumi, ko it kā ir nopircis Einars Repše. Es saskaitīju pēc “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” sniegtajām ziņām, kur bija kārtīgi iezīmēts ar sarkanu krāsu visos pagastos visā to platībā, ko nu ir nopircis Einars Repše. Bet, saskaitot kopā, iznāca nedaudz vairāk par 150 hektāriem, tajā skaitā Kolkas pagastā 3 hektāri. Es arī izdalīju, lai redzētu apmēram, kāda ir šī cena, par kādu Einars Repše ir nopircis laikam Sīkraga teritorijā šo zemes gabalu 2 hektāru lielumā piejūras zonā. Tas iznāca 3 lati par hektāru. Visi vietējie, kas grib pārdot savas zemes gabalus, lētāk nepārdod kā par 3 latiem kvadrātmetrā. Es atvainojos, nevis hektārā, bet kvadrātmetrā. Un, lūk, tā tās summas veidojas. Bet es zinu arī to, ka viņš šos zemes gabalus ir nopircis par savu naudu no Latvijas pilsoņiem. Viņš nav privatizējis šos zemes gabalus par sertifikātiem, kā to daudzi ir izdarījuši šeit, zālē sēžot, un arī tas nav pretlikumīgi, jo mūsu likumi to atļauj. Viņš nav prasījis valsts garantijas vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, kādas ir izsniegtas divas reizes iepriekšējam runātājam un arī citiem vēl. Varbūt ka viņš vēl paprasīs, bet tad būs iemesls tiešām izmeklēt šo lietu. Nu, ja tā izmeklēšanas komisija ir par šiem, par naudu nopirktiem hektāriem jāveido, veidosim, izmeklēsim, bet darīsim to ātri, lai mēs netērētu Saeimas līdzekļus, kurus var izmantot daudz sakarīgāk! Un tad tikai vajadzētu ievērot visu to, kas jau likumos ir teikts, ka no katras frakcijas vienāds pārstāvju skaits šajā komisijā un lai viņi ātri tiktu skaidrībā ar šo lietu un nebojā Latvijas tēlu par niekiem.
Sēdes vadītāja.
Debates... Vai deputāts Guntis Bērziņš ir... Jā, lūdzu!
G.Bērziņš (JL).
Cienītie kolēģi! Es arī gribēju šajā jautājumā pateikt dažus vārdus. Es domāju, apzināsimies šajā zālē, ka šis ir ļoti smags apvainojums. Šeit mēs ceļam apvainojumu pret valsts Ministru prezidentu. Tas ir ļoti nopietns jautājums, un es ceru, ka mēs to attiecīgi nopietni uztveram. Tāpat kā mans kolēģis Paulis Kļaviņš teica, man jāsaka, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī komisija neko neatradīs. Tajā pašā laikā fakts, ka mēs šo komisiju esam nodibinājuši, tas vien radīs Latvijai ļoti negatīvas sekas. Tas jau ir radījis negatīvas sekas ārzemēs, un, ja šī komisija sāks darboties un tiks pieņemta, tad šīs negatīvās sekas būs daudz lielākas. Paskatīsimies tikai mazliet uz dienvidiem, kādas ir negatīvas sekas Lietuvā saskaņā ar jautājumu par Lietuvas prezidentu. Tādēļ es gribētu aicināt tiešām šo jautājumu tomēr vēlreiz pārdomāt un neatbalstīt.
Es varbūt gribētu dažos vārdos pieminēt, kādēļ, man liekas, vispār šis jautājums ir pacēlies. Es domāju, ir divi iemesli. Pirmais iemesls, man liekas, mums ir ļoti skaidri redzams. Tas ir politisks iemesls – ir vēlme, bija vēlme atrast kaut kādu iemeslu, lai destabilizētu “Jaunā laika” valdību, un īpaši, lai destabilizētu premjera vārdu. Bet tajā pašā laikā, es domāju, ir otrs iemesls, kas varbūt izriet vairāk no tā, pie kā cilvēki šeit, Latvijā, ir pieraduši. Es jūtu, ka cilvēki šeit, Latvijā, ir pieraduši pie tā, ka katrs dzīvo tikai no tā, no tās algas, kas viņam nāk un katru mēnesi ienāk. Bet cilvēki nav pieraduši pie tā, ka kāds ir godīgi sapelnījis kaut kādu kapitālu un ka viņam no šī kapitāla ir jādzīvo. Un saprotams, ja cilvēkam ir kapitāls, šis kapitāls ir jāliek darbā. Naudai vajag strādāt. Tā ir jāapsaimnieko, no tās ir jādzīvo. Nevar tikai to salikt kaudzītē, uz to skatīties un cerēt, ka tādā veidā var no tās dzīvot.

Es domāju, ka tas ir vispār tāds varbūt sabiedrisks, tāds blakus iemesls, kādēļ vispār šis jautājums ir guvis tik plašu rezonansi presē. Mums vēl nav pietiekami daudz cilvēku sabiedrībā, kas ir pieraduši pie šādas situācijas, ka kāds ir godīgi naudu sapelnījis un ka viņam no šī kapitāla tad arī būtu jādzīvo.

Šo abu, vairāku iemeslu dēļ... gan ārpolitiski es gribētu aicināt: nedarīsim Latvijai kaunu ar šo priekšlikumu! Es domāju, ka nevajag radīt izmeklēšanas komisijas jautājumos, kur tās neko neatradīs. Paldies!
Es jūs tomēr aicinu uz saprātīgu darbību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Kaunu valstij neradīs izmeklēšanas komisija. Kaunu rada tas, ka premjeram ir notikuši darījumi, par kuriem viņš nav sniedzis informāciju.
Ko es darītu “Jaunā laika” vietā? Nevis to, ko tagad dara Kariņa kungs, organizē balsojumu, pārkāpjot Satversmi, lai norautu kvorumu, kas būs tiešām kauns, Kariņa kungs, bet aicinātu savas partijas vadītāju sniegt visu informāciju. Viņš ir pasaucis žurnālistus, izstāstījis? Kas rada jautājumus? Neskaidrība. Un ja nav mērķis, teiksim, apvainot kaut kādos noziegumos, tad jau es nezinu, kas notiktu citās valstīs. Jūs ziniet, tikko Blēra kungam bija ļoti sarežģīta situācija. Tikai dēļ viena jautājuma – vai viņš ir zinājis, ka tā ir visa taisnība, vai nav? Viņš pateica – es aiziešu. Izmeklēšana nodarīja postu Lielbritānijai? Blēram? Ja tādas komisijas nebūtu, tad nodarītu. Kāpēc Somijas premjers iepriekš aizgāja? Tāpēc, ka bija izmantojis informāciju. Nekas pat krimināls. Politiskā atbildība. Sabiedrība, demokrātija un atklātība.
Un jūs domājat, ka jūs tagad, balsojot pretēji Satversmei, kur ir noteikts, ka 34 deputātu, kvalificētā minimuma, tiesības ir nodrošinātas un garantētas Satversmē, balsojot pret Satversmi, nodarīsiet labu šai valstij? Nē. Un komisijas uzdevums ir gūt skaidrību, un tieši jau tas tā būs. Nekur jau nekas neparādīsies, ja tur nav. Viest skaidrību šinī jautājumā, jo premjers vienu brīdi, kad pavīdēja doma par komisijas veidošanu, it kā pauda viedokli: ieradīšos Saeimā un izstāstīšu visu. Nu viņš ir jums, Kariņa kungs, izstāstījis frakcijā? Viņš ir izstāstījis žurnālistiem? Viņš ir izstāstījis sabiedrībai?
Es domāju, ka šobrīd parlamentārās izmeklēšanas komisijas neizveidošana drīzāk radīs draudus Latvijas valstij. Komisijā visi lēmumi būs jāpieņem atbildīgi, un nekas nevarēs pieņemt lēmumu, ka Repše ir vainīgs, ja viņš nebūs vainīgs.
Un jāatzīmē, ka tā ir parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtēs arī ētiskos un citus procesus, paudīs savu viedokli. Ja tur būs juridiski pārkāpumi, tad tur būs krimināllieta, un tur jau nekas nebūs. Komisija saucas arī Satversmē – parlamentārās izmeklēšanas komisija. Ir likums, kur ir noteikts, ko un kā izmeklē. Un tas vienīgais, un galvenais ir viest skaidrību. Latvijas valstij nenāks par labu, ja šajā jautājumā negūs skaidrību. Un nav taisnība, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nodarīs kaut kādu kaitējumu.
Šobrīd šī informācija interesē arī mūsu sabiedrotos Eiropā un NATO. Un ja Latvija un premjers nespēs sniegt atbildi uz šiem jautājumiem, un šoreiz Bērziņa kungs, uzvārda brāli mans, jums jānāk palīgā premjeram sniegt atbildi par viņa lietām valsts vārdā Latvijas un pasaules sabiedrībai.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Ja atceraties, iepriekšējās Saeimās šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas ne vienmēr ir veiksmīgi darbojušās. Principā, es pat teiktu, bez rezultātiem. Un tāpēc lielākā daļa no tautas tās uztvēruši kā tādas bezzobainas nu... struktūras, kuras neko nav izdarījušas. Mēs visi kopā šogad esam pieņēmuši vienu ļoti labu likumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, kas tiešām cerīgi nosaka šo struktūru darbību.
Un šobrīd mūsu kolēģi no Tautas partijas un arī daži pārējie nāk ar ierosinājumu izmeklēt lietu, kurā nekā nav.
Godātie kolēģi! Vai tiešām jau pirmajā reizē mēs gribam pārvērst mūsu darbu par farsu? Cienītais Gundars Bērziņš un cienītais Slaktera kungs kā bijušie ministri ļoti labi zina, ka viņi ņēma valsts garantētus kredītus savām zemnieku saimniecībām. Ļoti labi zina, ka šeit, šajā situācijā, nav nekāda pamata par to vērsties. Tātad vienīgais iemesls acīmredzot ir radīt farsu par reālu darbību.
Godātie kolēģi! Vai tiešām mēs gribam būt smieklīgi? Kalvīša kungs, ja mēs gribam būt smieklīgi, tad ierosiniet arī to jautājumu! Publiski ir izskanējis apgalvojums, ka Einars Repše – marsietis. Tad izmeklējiet arī to jautājumu: “Einar Repše, vai jūs esat marsietis vai ne?”
Aicinu jūs nebalsot par šo!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mēs ar tādu jautru notikumu laikam beigsim šodien plenārsēdi. Vispirms es domāju, ka uz šo jautājumu, uz tā izskatīšanu mums vajadzēja uzaicināt integrācijas lietu ministru Nilu Muižnieku. Redziet, mums ir lieli uztraukumi sabiedrībā, ka nenotiekot integrācija sekmīgi. Kā tad nu nenotiek! Es paņemu šo dokumentu un izlasu, kas te ir “integrējies”. Liels brīvības cīnītājs Dzintars Ābiķis, mans kolēģis Augstākajā padomē, ir sekmīgi integrējies ar manu draugu Šuriku, ar Aleksandru Golubovu, kurš līdz šai dienai vēl ir noliedzis okupācijas faktu Latvijā. Abi divi parakstījuši vienu un to pašu papīru. Mans Mārtiņš, ar ko mēs esam novērotāji kopā, ir atradis kopīgu valodu ar Jāni Lagzdiņu. Atkal... Jūs saprotat, par ko jūs uztraucaties? Jūs visi smaidāt – labajā, kreisajā, vidējā pusē, nu. Ir notikusi sekmīga sabiedrības integrācija. Un šī integrācija acīmredzot turpināsies.
Nedaudz iepriekš mums bija smagas sarunas, vai laist čekistus un komunistus pie teikšanas vai nelaist. Atkal ļoti interesanti integrācijas paveidi. Te viens jauns puika (es viņu vairs neredzu, kur viņš sēž), Jaunupa kungs... Jaunupa kungs pārmeta Augstākajai padomei, pārmeta visām Saeimām, ka tās neko nav izdarījušas. Viņš tagad atnāks un parādīs mums, kā ir jāstrādā. Nu varbūt, ka tā arī būs. Nu paldies viņam par to!
Tā ka, kolēģi, nu saprotiet, mēs taču katrs labi saprotam, kāpēc kāds no visiem tiem, kas ir parakstījuši, to ir izdarījis. Te nav ko dusmoties, nav ko nedusmoties, nav ko nākt un runāt, kurš ir ņēmis kredītus par kādiem procentiem.
Draugi mīļie! Runātāji šeit... Es labi atceros, ka daži ministri arī ir ņēmuši kredītus, un praktiski bez procentiem. (Starpsauciens.) Lūk! Tā ka mēs varam jau šādas izmeklēšanas te ar milzīgu datumu, skatoties atpakaļ, veikt. Kam tas ir vajadzīgs? Kādam tas ir vajadzīgs.
Tā ka, protams, skaidrs. Satversme paredz, veikli tiek izmantota Satversme. Nav jau par ko runāt. Tikai, redziet, ja ir šāda darbība sākusies, tad jau tā ir jāattīsta. Kāpēc tikai vienu pašu premjeru jāizmeklē? Izmeklēsim visas amatpersonas, kas ir ņēmušas kredītus dažādās bankās. Sāksim ar pašu pirmo amatpersonu, paskatīsimies, kas šai amatpersonai šodien pieder, cik liela zemes platība un tā tālāk. Un, jo vairāk mēs to darīsim, jo mēs vairāk integrēsimies. Jo vienmēr, šādus jautājumus izskatot, atradīsies cilvēki, kam būs kopīga vēlēšanās kaut ko noslēpt vai kam būs kopīga vēlēšanās kaut ko izcelt.
Tā ka priecājieties, uz priekšu! Integrācija sabiedrība notiek. Es labi atceros, kā bija tajos okupācijas laikos. Tad, kad vajadzēja noliktavu izzagt, tad nebija ne tautību jautājums, tad nebija ne politiskās pārliecības jautājums. Jautājums bija par sadali.
Līdzīgi patlaban notiek ar hokeja halles celtniecību. Sākumā vienošanās bija par vienām summām, kā dalīt, beigās dažiem izlikās par maz. Tagad sākas strīdi. Kam kauns? Valstij kauns. Protams, ka valstij kauns.
Es jums gribu atgādināt, ka par nesaskaņām mūsu valdībā mūs ar tādu patīkamu smaidu informēja arī Strasbūrā, nupat daži kolēģi no citām valstīm pienāca: “Nu, kā tad jums tur iet pa to valdību? Kad tad viņa kritīs? Ko tad tas jūsu vicepremjers tur tādu ir sastrādājis?” Un tā tālāk. Tā kā, neapšaubāmi, par to visu, ko mēs darām vai nedarām, ir sava interese pasaulē un būs tā arī joprojām.
Es jums teikšu tā godīgi. Es ne ar dusmām, ne ar naidu skatos šo dokumentu, jo man bija skaidrs, ka agri vai vēlu kaut kas tāds būs. Ja nebūs tāds, tad būs citāds dokuments.

Un tagad man jāsaka tas, ko viens portugāļu diplomāts teica par mūsu attiecībām ar Krieviju. Viņš teica: “Jūs varat darīt, ko jūs tur gribat. Jūs varat būt vislabākie, Krievija, vienalga, atradīs, par ko jūs slānīt.”
Un es uzskatu tā, ka Repšes kungs var darīt, ko viņš grib, kā viņš grib. Var būt taisnāks par taisnu, nebūs viena veida komisija, būs cita veida komisija. Nu šinī brīdī ir parlamentārās izmeklēšanas komisija. Bet, ja cilvēki vēlas tā strādāt, lai viņi darbojas! Katrā ziņā es šajā balsojumā nepiedalīšos.
Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka Satversmes 26.pants un Saeimas Kārtības ruļļa 150.pants nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 daļa deputātu.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas E.Repšes finansiālo darbību pārbaudei izveidošanu!” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 1, neviens neatturas. Tātad lēmums pieņemts. Paldies! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reira kungam.
J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).
Frakciju vadītājus lūdzu sanākt uz Frakciju padomes sēdi! Dienas kārtībā par Ārlietu komisijas deputātu iesniegumu.
Un otrs jautājums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Sanāksme notiks pēc piecām minūtēm Viesu zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisija! Pulksten 15.00 komisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Jakovs Pliners, Ēriks Škapars, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Strazdiņš un Jānis Urbanovičs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 29.janvāra Saeimas sēde ir noslēgusies. Paldies!