"Zinošs, saistošs tips"

Frankfurter Allgemeine Zeitung

— 2000.06.16.

Berlīne attiecībās ar Maskavu vēlas vairāk lietišķuma.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ar lielu prieku apsveica Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar ierašanos Vācijā. Šrēders teica, ka pirmās sarunas atmosfēra ir bijusi "laba", un tās beigās viesi no Maskavas raksturoja kā "zinošu līdz pat sīkumiem". Šrēders vēlējās izmantot izdevību, lai apliecinātu, cik liela ir Vācijas valdības labā griba izrādīt pretimnākšanu jaunajam vīram no Maskavas. Jau no paša sākuma bija jūtama Šrēdera apņēmība panākt, lai Putina vizītei Berlīnē būtu panākumi, lai neviens vairs neteiktu, ka Vācijas un Krievijas attiecības pēc Kola un iepriekšējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina ēras beigām vairs nav tik gludas.

Putins namatēvam atbildēja, pateikdamies par uzaicinājumu un piebilzdams, ka Vācija ir Krievijas svarīgākā ekonomiskā partnere Eiropā. Atmosfēra gan bija diezgan tālu no saunas gaisotnes, taču abi kungi pirmo reizi apmēram stundu personiski iepazinās viens ar otru. Tas iederējās arī jaunās Vācijas valdības centienos attiecības ar Maskavu no emocionālā līmeņa pārcelt uz lietišķo līmeni. Te vietā bija arī Putina vārdi, ka sarunu sākums ar Šrēderu viņam ir ļāvis domāt, ka savstarpējās sarunas varētu būt "intensīvas un rezultatīvas".

Tomēr prezidenta un kanclera pirmā kopējā uzstāšanās iznāca mazliet vēsāka nekā pirms tam tikšanās aiz slēgtām durvīm. Tikšanos laikā Putins runāja krieviski, jo viņš ir Krievijas prezidents, kura oficiālās uzstāšanās ārzemēs notiek tikai dzimtajā valodā. Vācu puse viesi raksturoja kā "saistošu tipu", kurš sarunas vairākkārt atdzīvinājis ar anekdotēm. Ceturtdien arī Šrēders pats pārliecinājās, ka Putins nemaz nav tik vēss pragmatiķis, par kādu viņu labprāt uzskata.

Viens no tiem, kas viņam to jau varētu būt teikuši, ir Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers, kas ar Putinu iepazinās jau janvāra beigās, kad Berlīnē bija aptvēruši, ka nepazīstamais krievs varētu izdarīt arī pēdējo lēcienu un kļūt par ievēlēto Krievijas prezidentu. Toreiz par sajūsmu Fišeram un viņa pavadītājiem namatēvs Kremlī vienas stundas vietā ar viņiem runāja gandrīz divas stundas un nevis teica monologu, bet diskutēja un brīžiem arī smējās.

Fišers Vācijas un Krievijas valdību konsultāciju laikā Berlīnē gan nevarēja atkal netraucēti ar Putinu runāt gandrīz divas stundas. Taču jau ceturtdienas rītā viņš varēja tikties ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu. Starp Vācijas un Krievijas ārlietu ministriem pamazām ir izveidojušās draudzīgas attiecības, kas gan tomēr vēl ir tālu no saunas un adītiem džemperiem, tomēr tajās ir manāms jaunais lietišķums, kam ir jāienāk Vācijas un Krievijas attiecībās.

Kamēr Berlīnes konsultāciju centrā atradās ekonomiskās politikas jautājumi, abi ārlietu ministri ceturtdien sev un savām delegācijām bija izvēlējušies citas galvenās tēmas. Fišers un Ivanovs apsprieda starptautisko stāvokli, ieskaitot gatavošanos nākošajai G — 8 galotņu sanāksmei un ANO rudens Ģenerālajai Asamblejai, Vācijas un Krievijas attiecības, Eiropas Savienības paplašināšanu un stāvokli Balkānos, kā arī kodolatbruņošanos un pretraķešu aizsardzības sistēmas ierīkošanu. Protams, ka Fišers nosodoši izteicās arī par karu Čečenijā, ko viņš dara vienmēr, kad satiek Ivanovu. Taču arī šoreiz tas diez vai mainīs Krievijas izturēšanos. Tomēr bez tā visa ārlietu ministri vēlējās runāt arī par ekonomiskās politikas jautājumiem.

Tie arī būs galvenie jautājumi, kurus divas dienas ilgajās Berlīnes konsultācijās vēlas noskaidrot Vācijas valdība. Galvenokārt ir jāizlemj, kā nokārtot vecos Hermes galvojumu gadījumus. Tas, ka tā būs viena no galvenajām tēmām, kļuva skaidrs jau pēc pirmās Šrēdera un Putina tikšanās. Un kanclers jau agrāk teicis, ka Vācija attiecībās ar Krieviju vēlas satura ziņā jaunu sākumu.

Ekarts Loze