"Krievijas prezidenta vizīte Vācijā"

Pasaules presē

— 2000.06.15./16.

Par Putina vizīti Vācijā īpaši daudz raksta laikraksts "Die Welt". Arī pārējie Vācijas laikraksti nav atstājuši šo notikumu bez uzmanības, tomēr tik plaši to neatspoguļo. Arī Austrijas un Šveices presē ir atrodami raksti par Krievijas prezidenta vizīti Berlīnē.

Ievadam varētu noderēt "Die Welt" korespondenta Žaka Šustera raksts "Putins pie Šprē", kurā ir teikts: "Putins prezidenta amatā ir apmēram pusgadu, taču pat krievi nenojauš, kas patiesībā ir "Kremļa sfinksa". "Kā mums būtu jāsauc savs prezidents," nesen jautāja kāds politisko zinātņu speciālists. "Vai viņš ir liberālis, imperiālists, diktators vai demokrāts?" Uz to atbildi nezina arī Rietumi.

Krievijas attiecības ar Vāciju un Eiropu

Lielākajā daļā rakstu ir uzsvērts šādas vizītes nozīmīgums. "Tā ir noderīga, lai iepazītos, un tā dod iespēju mazināt viedokļu atšķirības par bilaterālajām problēmām." ("Die Welt", 16.06.). Tāpat vairums komentētāju uzskata, ka Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Krievijas prezidents Vladimirs Putins viens ar otru ir runājuši draudzīgi un atklāti, tomēr līdz tādām attiecībām, kādas bija bijušā Vācijas kanclera Helmūta Kola un bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina starpā, vēl esot tālu. Arī "Sūddeutsche Zeitung" raksta par jaunu sākumu Vācijas un Kriervijas attiecībās. Ir jāsāk no jauna, jo no vecajām attiecībām nekas daudz vairs pāri nav palicis, teikts rakstā "Putina hipotēka Eiropā". Taču norises Krievijas iekšpolitikā vieglu "jauno sākumu" attiecībās padara gandrīz neiespējamu. "Attiecības arī turpmāk būs apgrūtinātas, jo Vācijai nevar būt vienalga, kā Krievijā izturas pret brīvo presi," teikts laikrakstā. Putinam prioritāra ir iekšpolitika. Viņš pirmām kārtām grib nostiprināt savu varu un šim mērķim pakārto arī ārpolitiku. Putins vēlas palielināt Krievijas ietekmi Eiropā. Tāpēc arī viņam ir nepieciešams rietumvalstu atbalsts. Viņam ir vajadzīgas Vācijas simpātijas, jo tās gandrīz vai automātiski garantē arī labas attiecības ar ES. Tomēr lieta ir tāda, ka Putins grib rakstīt arī "jaunā sākuma" noteikumus. Taču Vācijai un Eiropas Savienībai būtu grūti sekot iekšpolitiķim Putinam.

Aleksandrs Rahe komentārā "Sākums Berlīnē pēc stagnācijas perioda" ("Die Welt", 17.06.) raksta, ka Vācijas un Krievijas attiecībās ledus ir sācis kust, bet vēl nav salūzis. Darāmā vēl ir daudz.

Putins Vācijā mēģināja iepatikties ne tikai Šrēderam vien. Viņš meklēja kontaktus arī ar vāciešiem. Putins smējās, un kur vien tas bija iespējams, runāja vāciski, tomēr tā īsti pārliecināt savus sarunu partnerus viņam neizdevās. Taču viena lieta ir skaidra — ar Putinu attiecības būs aprēķināmākas.

Savukārt Vācijas kanclers Šrēders savam viesim apsolīja, ka Vācija arī turpmāk atbalstīs Krievijas reformu kursu. Visos līmeņos tikšot intensificēts politiskais dialogs. Problēmas ar Hermes galvojumu Šrēders paziņoja par "politiski atrisinātām" .

Vladimirs Putins gozējās vācu partnera labvēlības saulītē un slavēja Vāciju kā "mūsu vadošo partneri Eiropā un pasaulē". Tomēr Hildegarde Štrausberga "Die Welt" 17. jūnija numurā raksta, ka ar šo teikumu vāciešiem turpmāk ir jāapietas piesardzīgi. Tas var kaimiņvalstīs uzkurināt vecās bailes no īpašajām Vācijas un Krievijas attiecībām. Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam esot taisnība, ka "bez Krievijas iesaistīšanas mierīga attīstība Eiropā nav iespējama. Taču ļoti būtiski ir tas, kā tiks veidots šis "iesaistīšanas" process. Ir svarīgi, lai šādā gadījumā netiktu pieļauta atsaiste no ASV. Grūti ir Krieviju atbalstīt ekonomiski, bet vēl grūtāk ir nostāties tās pusē politiski, uzskata Štrausberga.

Tā paša laikraksta numurā korespondents Tomass Avenariuss raksta, ka savstarpējās cilvēciskās simpātijas neizvērtīsies par jaunu "saunas politikas" periodu. Šrēders: "Attiecībām starp valstīm ir pavisam reāla bāze — un to sauc kopējās intereses." Tātad lietišķi, bet sirsnīgi un bez familiaritātes.

Putinam ir izredzes tuvināt Krieviju Eiropai un atrast kopēju Krievijas un Eiropas izturēšanās veidu pret Ameriku. Lielāka Maskavas un Eiropas rīcības brīvība iepretī Amerikai varētu būt Putina ilgtermiņa mērķis. To varētu pat uzskatīt arī par šķelšanas politiku.

Krievijas prezidents līdz ar vizīti Vācijā ieguva lielāku autoritāti kā Vācijas, tā arī kā starptautiskais ārpolitiķis. Tas, ņemot vērā viņa starptautiskās pieredzes trūkumu, ir pārsteidzoši un liecina par Putina diplomātisko izveicību un prasmi radīt noskaņojumu.

Stefans Korneliuss "Sūddeutsche Zeitung" (06.17./18.) rakstā "Viltīgais karakungs" ironiski raksta, ka Putins glaimo Vācijai un saka, ka tā ir svarīgākā Krievijas sabiedrotā kontinentā, pat pasaulē. Un ar to vēl nav gana: ja jau vācu ārpolitiskā pašapziņa prasa, prezidents izrāda arī izpratni par politisko lielvaru ES, kas pakārtojas Vācijas interesēm. Un, tā kā tik labi saskan, tad, pēc Vācijas valdības interpretatoru domām, Krievijas ekonomikā valda gandrīz vai uzplaukums, maksājumu morāle ir spīdoša, ienākumi apmierinoši un inflācija pārskatāma. Cik praktiski, ka tagad pret šo prasīgo, uzmācīgo supervaru ASV kā jauna partnere sevi Eiropai piedāvā Krievija.

"Taču Vācijas valdībai draud briesmas, ka tā var ļauties Krievijas kārdinājumam. Pārāk labi izklausās jaunās alianses piedāvājums, pārāk vilinošs ir solījums par visaptverošu drošību Eiropā, ieskaitot pretgaisa aizsardzību. Putina priekšlikums gan paver interesantu perspektīvu, taču pakts ar prezidentu prasa kādu upuri, lai arī Putins par to atklāti nerunā: Krievijas un Eiropas alianse ar tās noteikumiem apgrūtinās attiecības Atlantijas aliansē.

Amerikāņu plāni izveidot nacionālo pretraķešu aizsardzību, neapvaldītā ārpolitika, kas brīžiem ne ar vienu nerēķinās, Eiropas kaluma politikas ignorēšana — tas viss ASV padara par grūtu partneri. Tāpēc Putins var vismaz gaidīt sabiedrības labvēlību, jo viņš uzsver Eiropas nozīmi un slavē ES spēku. Vecā varas un ietekmes spēle — jaunas izredzes viltīgajam preizdentam un viņa lielajai valstij. Tomēr Putins saprot, ka noteikumi ir mainījušies, ka ar priekšstatu par stratēģiskās ietekmes zonām un ideju par veco ģeopolitisko spēli 21. gadsimtā, ko raksturo globalizācija, mobilitāte, transparence un kopējais informācijas tīkls, vairs nepietiek. Putins Berlīnē uzstājās ekonomikas pārstāvju priekšā, taču nerunāja par ekonomiku, bet gan par drošības politiku.

Taču Krievijas lomai Eiropā nav nekā kopēja ar raķetēm un to sniedzamības attālumu, bet gan ar rubli un eiro. Ja valsts vēlas būt stabila, tad tai ir nepieciešami investori. Vācijas valdība nedrīkst pieļaut, ka Putins maldīgi tic, ka nacionālais spēks un ietekme ir panākami bez ekonomiskā uzplaukuma.

Verners Adamss "Frankfurter Allgemeine Zeitung" komentārā "Jaunākais iesākums" (Ein neuerlicher Neuanfang") raksta, ka Putina vizītes laikā Vācijā ir kļuvis skaidrs, ka Putinam ir citas prioritātes nekā tās, kuras varētu gaidīt no apņēmīga reformatora. Tikko kā stājies amatā, viņš iesniedza jaunu drošības koncepciju un stingu militāro doktrīnu. Taču konkrēta ekonomiskā programma jāgaida joprojām, un arī Putina uzstāšanās Vācijas Ekonomikas centrā Berlīnē nebija nekas vairāk par nekonkrētu nodomu deklarāciju. Taču kā tādas valsts pārstāvis, "kas nevis grib kļūt par lielvaru, bet ir lielvara", viņš runāja atklāti un droši.

Ekonomika un finanses

Putina vizītes savstarpējo konsultāciju centrā atradās ekonomiskie jautājumi. Arī laikraksti samērā plaši ir pievērsušies Krievijas ekonomiskajam stāvoklim un tā cēloņu analīzei. Piemēram, laikraksta "Die Welt" korespondents Jens Hartmans rakstā "Kapitāla aizplūšana kavē ekonomisko augšupeju" raksta: "Krievijas Ekonomikas ministrijas eksperti vērtē, ka tikai pagājušajā gadā vien ir pazuduši 15 — 25 miljardi dolāru. Kapitāla aizplūšanu it kā ir uzspiedusi pati valsts. Sliktais investīciju klimats un nodokļu likumi, kas katru uzņēmēju automātiski padara par noziedznieku, ir padzinuši naudu no valsts."

Laikrakstos uzmanība ir pievērsta arī Krievijai piešķirto ārvalstu kredītu izsaimiekošanai, kas ir bijuši paredzēti gan karā izpostītās Čečenijas atjaunošanai, gan arī tik nepieciešamajām "struktūrreformām". "Gados, kopš Krievija ir kļuvusi par SVF dalībnieci un izmanto šīs starptautiskās struktūras aizdevumus, tās Finansu ministrijā nav radīts nekas tāds, kas varētu aizkavēt šīs naudas zagšanu," domā Ļevs Makarevičs no Krievijas Banku asociācijas. ("Die Welt", 06.16.).

Šajā pašā laikraksta numurā korespondents Manfrēds Kvirings komentārā "Starp parādu kalnu un pretraķešu vairogu" uzskata, ka Putins vizīti Berlīnē izmantos arī, lai aicinātu investēt Krievijā. Tikšanās laikā ar Vācijas ekonomikas eliti, pie kuras pieder arī Šrēders, Krievijas prezidents apstiprināja savu uz tirgus ekonomiku orientēto kursu. Vācijas Ekonomikas centrā viņš uzņēmumu pārstāvjiem teica, ka Krievija strādā, lai uzlabotu investīciju noteikumus.

Aleksandra Rahes komentārā "Sākums Berlīnē pēc stagnācijas perioda" ("Die Welt", 17./18.06.) ir teikts, ka jaunais sākums abu valstu attiecībās Putina — Šrēdera ērā lielā mērā būs atkarīgs no Krievijas ekonomiskā faktora. Ekonomiskajās attiecībās pašreiz valda sastingums. Funkcionē vienīgi darījumi ar "Gazprom". Vācija no Putina gaida, ka viņš beidzot realizēs paziņojumus par Krievijas tirgu radikālu atvēršanu Rietumu investīcijām. Krievija Vāciju grib redzēt kā stratēģisko tiltu uz Eiropu. Taču skatījums uz lietām abās pusēs pagaidām vēl šķiet ļoti pretrunīgs. Vācu puse no Putina vizītes Berlīnē galvenokārt gaidīja ekonomiskus rezultātus. Taču Putins izveicīgi prata dienas kārtībā iepīt drošības politikas aspektu.

Pirms tam šķita, ka konsultāciju sarunās dominēs jautājums par parādu atlaišanu Krievijai (Krievija Vācijai ir parādā vairāk nekā 100 miljardu marku, lai gan te ir iekļauts arī vecais PSRS parāds).

Krievi kolēģus Vācijā mēģināja pārliecināt, ka ekonomika viņu valstī beidzot attīstās pozitīvi, ka cīņa par varu ir beigusies un ka Maskava tagad pirmo reizi par svarīgāko politisko sabiedroto neuzskata vis ASV, bet ES. Taču par patiesu stabilitāti Krievijā joprojām nevar būt nekādas runas.

Korespondente Hildegarde Štrausberga rakstā "Ekonomikas pārstāvji ir apmierināti ar Putinu" ("Die Welt", 06.17./18.), raksta, ka Vācijas ekonomikas pārstāvji ir "ļoti apmierināti" ar Krievijas prezidenta vizītes rezultātiem. Tādi ir trīs: pamatlēmums par jauniem Hermes kredītiem Krievijai, stratēģiskās darba grupas izveidošana, kas sastāvēs no abu valstu Ekonomikas un Finansu ministriju valsts sekretāriem, piedaloties arī ekonomikas pārstāvjiem, un lēmums turpmāk starp Vācijas un Krievijas ekonomistiem attīstīt stratēģisko sadarbību. "Mēs kā ekonomisti esam gatavi Krievijai sniegt konsultācijas nodokļu reformu īstenošanā, jaunas banku sistēmas noteikumu izstrādāšanā un efektīvas muitas sistēmas radīšanā, lai Krievijā ātri un efektīvi būtu iespējams realizēt reformu pasākumus," teica Vācijas Ekonomikas centra Austrumu komisijas priekšsēdētājs Klauss Mangolds.

Tomēr Putins kārtējo reizi neatbildēja uz jautājumu, kā turpmāk Krievijā tiks veidots ekonomiskais klimats, lai beidzot uz turieni varētu plūst investīcijas. Putins apmierinājās vienīgi ar solījumu, ka viņš Krievijā radīs brīvā tirgus ekonomikas struktūras.

"Izvestija" (06.17.) korespondents Sergejs Ļeskovs rakstā "Pie mums brauc atomrūpnīca" raksta par to, ka Krievija gatavojas no Vācijas pirkt Hanau atomrūpnīcu, kura ražo jauktu urāna — plutona degvielu, kas ir īpaši vērtīga. Šis uzņēmums "zaļo" protestu dēl pašreiz ir iekonservēts. Taču viņu līderis Joška Fišers savu pozīciju mainīja pēc tam, kad kļuva par ārlietu ministru, un tagad iestājas, lai šo rūpnīcu pārdotu Krievijai. Līdz ar to Krievijā pirmo reizi būs importa atomiekārtas. Jautājums par darījuma finansēšanu tiks apspriests jūlijā, kad Okinavā tiksies G–8 valstis.

Nolaupītās mākslas vērtības

Šķiet, tagad nodaļa par nolaupītajām mākslas vērtībām drīz vien tiks pabeigta. Krievijas kultūras ministrs Mihails Švidkojs, kuram ir grūti Krievijas parlamentā panākt vairākuma piekrišanu mākslas priekšmetu atdošanai, sarunā ar Vācijas kultūras ministru Naumanu teica, ka nākošie nolaupītie mākslas priekšmeti varētu tikt atdoti jau rudenī. Viņš cer uz Krievijas jauno likumu par kara laikā nolaupītajām mākslas vērtībām. Arī Vācijas kultūras ministrs teica, ka jautājumā par mākslas priekšmetu atdošanu ir "sperts liels solis uz priekšu".

Gusinska apcietināšana

Putina vizīti Vācijā aptumšoja starptautiskie protesti: pret karu Čečenijā un Krievijas masu mediju īpašnieka Gusinska apcietināšanu. Vācijā Putinam pastāvīgi vajadzēja taisnoties par masu mediju magnāta Vladimira Gusinska apcietināšanu. Viņu Rietumos pamatoti uzskata par Krievijas pirmās neatkarīgās preses dibinātāju. Par to ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu zem četrām acīm runāja arī Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers. Kā informē Vācijas Ārlietu ministrija, runāts arī par preses brīvību Krievijā vispār.

Arī laikrakstā "Sūddeutsche Zeitung" (06.16) runa ir par to, ka Vladimira Gusinska arests Maskavā, kas ir izraisījis bažas arī citās valstīs, aptumšojis arī Putina vizīti Vācijā. "Der Standard" (06.16.) korespondents Romans Bergers komentārā "Likuma diktatūra" raksta, ka Vladimirs Putins grib pārliecināt Rietumus, ka ir ievadījis jaunu ēru. Taču neilgi pēc viņa izlidošanas no Maskavas tika apcietināts pret valdību kritiski noskaņoto masu mediju īpašnieks Vladimirs Gusinskis. Tas atsauc atmiņā sliktākos pagātnes laikus.

Pēc haotiskajiem Jeļcina gadiem Putins Krievijai solīja "likuma diktatūru". Taču tagad Putina "liberālā diktatūra" pieņem uztraucošas formas.

Nav šaubu, ka masu mediju uzņēmēja apcietināšana ir nākamais pret brīvo presi mērķtiecīgi vērstais trieciens, kas šodien Krievijā eksistē tikai fragmentāri." Krievijas jaunās demokrātijas pamats šodien ir briesmās. Bez kritikas un kontroles no brīvās preses puses Putina "likuma diktatūra" draud pārvērsties par īstu diktatūru.

Krievijas laikraksts "Izvestija" (06.16.) raksta, ka Vācijas televīzijā viens otru nomainīja divi sižeti — Putina vizīte un Vladimira Gusinska arests. Ceturtdienas vakarā Putins pieņēma lēmumu personīgi izteikties par Gusinska arestu. Viņa personiskais viedoklis esot tāds, ka arestēt Gusinski "nevajadzējis". "Taču man nav jāiejaucas tiesību sargājošo institūciju darbā pat tad, ja tām nav taisnība."

Drošības jautājumi

Laikrakstā "Sūddeutsche Zeitung" (06.16) korespondents Stefans Korneliuss komentārā "Krievijas prezidents vizītē Berlīnē" raksta par prezidenta Putina aicinājumu attīstīt kopēju Eiropas drošības politiku un netiešo aicinājumu distancēties no ASV. Putins runā Berlīnē par Eiropas un drošības politiku, kas pievērsa tik lielu uzmanību, teica, ka Eiropas Savienība ir "svarīga Krievijas partnere".

Viņš aicināja izveidot kopēju drošības zonu, kas būtu brīva no atomieročiem un kas būtu arī aizsargāta ar kopēju vairogu pret tuvas un vidējas sniedzamības rādiusa raķetēm. Putins brīdināja no "bruņošanās spirāles" gadījumā, ja ASV īstenotu savus pretraķešu aizsardzības plānus. Arī uzstājoties ekonomikas pārstāvju priekšā, Putins iepazīstināja ar saviem priekšstatiem par Eiropas drošības arhitektūru. Viņš runāja par "Eiropas vienreizējo vēsturisko izdevību". Putins aicināja izveidot Eiropu "bez barjerām" un "īpašu Eiropas drošību". Katrai valstij ir jābūt iespējai piedalīties Eiropas drošības politikā. Putins aicināja par kopējās drošības institūciju izveidot EDSO. NATO viņš atzina tikai tiktāl, ciktāl tā varētu dot "ieguldījumu" Eiropas stabilitātē. Tomēr viņš uzsvēra, ka Krievija pratīs aizstāvēt savas intereses gadījumā, ja NATO paplašināsies. "Ja tāda valsts kā Krievija jutīsies apdraudēta, tad tas destabilizēs visu Eiropu un visu pasauli," draudēja Putins.

Kas attiecas uz ASV pretraķešu aizsardzības plāniem, Putins teica, ka viņš esot atvērts sarunām. Tomēr viņš teica, ka Krievija Eiropā stacionētu aizsardzības sistēmu uzskatītu par draudiem.

Kā raksta "Die Welt" (06.17./18), tieši ar vācu palīdzību Krievijas prezidents grib piebremzēt vai pat pavisam apturēt gaidāmo otro NATO paplašināšanu.

Kanclers atbalstīja arī Putina prasību starptautiskās stabilitātes vārdā saglabāt 1972. gadā noslēgto ABM līgumu par ierobežojumiem pretraķešu aizsardzības sistēmām.

Savukārt Krievijas laikrakstā "Ņezavisimaja gazeta" (06.17.) korespondents Dmitrijs Gornostajevs rakstā "Eiropas drošība — Maskavas prioritāte" raksta par Putina runu Vācijas Ekonomikas centrā. Tā kā Putins atradās Vācijā, kas tiek uzskatīta par Eiropas integrācijas centru, viņš plašāk runāja par Eiropas drošības tēmu un Krievijas ārpolitiku, jo Rietumu auditorija gaida signālus, kas ļautu konstatēt Krievijas galvenās prioritātes un iepazīstinātu ar jauno Krievijas tēlu. Prezidents skaidri lika saprast, ka Maskava nesamierināsies ar kādas valstu grupas spēka diktātu Eiropas un starptautiskajās lietās. Noteicošajai ir jābūt EDSO. Maskava arī turpmāk aizstāvēs savas pozīcijas — arī pret Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanu, kas, kā uzskata Putins, ir vērsta pret Maskavu. Kas attiecas uz iestāšanos NATO, Putins saka: Kāpēc gan nē? Taču pašlaik tas nav iespējams. Ja jau mūs negatavojas uzņemt NATO, tad kāpēc gan tā arvien vairāk tuvojas mūsu robežām? Ja Krievija jutīsies apdraudēta, tas nenāks par labu Eiropas stabilitātei. "Drošība ir jāgarantē kopējiem sēkiem," teica prezidents.

Vācijas aizsardzības ministrs Rūdolfs Šarpings izteicās, ka Krievija un Ukraina varētu piedalīties militārās transporta lidmašīnas "Airbus A 400" būvē. (Pirms tam Vācija un Francija atteicās iegādāties krievu un ukraiņu militāro transportlidmašīnu "Antonow".) Laikrakstam "Die Welt" (06.16.) Šarpings teica: Mēs esam ieinteresēti, lai Krievija un Ukraina piedalītos projekta īstenošanā." Iespējamā sadarbība ar Krieviju un Ukrainu jau esot apspriesta ar "Airbuss" konsorciju. Un mēs ceram, ka uzņēmējiem būs ļoti precīzi priekšlikumi par to, kā varētu piedalīties arī Ukraina un Krievija."

Karš Čečenijā

Berlīnē par Čečenijas tēmu gandrīz netika runāts, un to var vērtēt kā Putina diplomātisku panākumu. Vienīgi laikrakstā "Sūddeutsche Zeitung" (06.16) teikts, ka Putins atkal ir apsolījis meklēt politisku Čečenijas konflikta atrisinājumu, taču vienlaicīgi šo karu aizstāvējis kā "morāli attaisnojamu" akciju pret islāma teroristiem.

Korespondents Tomass Anevariuss "Die Welt" raksta, ka Putinam ir arī vēl trešā seja un tā ir mazāk glaimojoša. Iekšpolitiķis Putins ignorē jebkādu starptautisko kritiku, kas ir adresēta viņa politikai. Maskavas brutālo rīcību Čečenijā Putins attaisnoja arī Berlīnē, norādot, ka nekaro pret čečenu tautu, bet "pret starptautiskajiem islāma teroristiem". Taču vismaz daļēji tā nav taisnība, ko bez kādām šaubām apliecina gan upuru skaits, gan arī postījumu apmēri Čečenijā.

Jautājumi, kuros viedokļi atšķiras

Krievijas parādu atlaišana, nolaupītās mākslas vērtības un Maskavas apsvērumi pret iespējamo NATO paplašināšanos uz austrumiem ir tēmas, par kurām vienprātība netika panākta. Un nekas cits jau arī nebija gaidāms.

Putina vērtējums

Ārpolitiski pragmatisks, taču patur acīs Krievijas novājinātās lielvaras lomas nostiprināšanu. Iekšpolitiski ļoti autoritārs, un viņam trūkst vēlēšanās Krievijā panākt patiesu demokrātiju. Apzīmējumu "Kremļa sfinksa" eiropieši un amerikāņii līdz šim, runājot par jauno krievu, lietoja reti, taču pēc vizītes Berlīnē tā vairs nebūs. Putins ir parādījis, kas viņš ir ar labām un sliktām pusēm, komentārā "Uz alus dzeršanu pie Šrēdera" ("Die Welt", 06.17.18.) raksta Tomass Avenariuss. Savukārt Stefans Korneliuss "Sūddeutsche Zeitung" raksta, ka Putins ir viltīgs prezidents, kurš dzer degvīnu no pavārnīcas un alu no krūzes, viņš dzīro kā viduslaikos un ieslīgst apcerē par sen pagājušajām dienām Vācijā. Putins Vācijā sevi atklāja no kādas vēl neiepazītas puses: kā šķelmīgu, ātri domājošu un iejutīgu prezidentu. Čečenijas karakungs bija pazudis un preses terminators gandrīz aizmirsts.