Vācijas Bundestāga viceprezidentes vizīte Latvijā

Vācijas Bundestāga viceprezidente Suzanne Kastnere Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šodien, 5.februārī, beidzas Vācijas Bundestāga viceprezidentes Suzannes Kastneres un viņas vadītās delegācijas oficiālā trīs dienu vizīte Latvijā.

Vakar Vācijas Bundestāga viceprezidente Suzanne Kastnere tikās ar Saeimas Ārlietu un Aizsardzības un iekšlietu komisiju deputātiem. Ārlietu komisijā sarunas dalībnieki galveno uzmanību pievērsa jautājumiem, kas skar abu valstu sadarbību, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanas nepieciešamību Eiropā. Pārrunājot gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka politiķu uzdevums jau priekšvēlēšanu cīņās ir skaidrot iedzīvotājiem, kas ir Eiropas Savienība (ES). Vācijas Bundestāga viceprezidente izteica bažas sakarā ar Vācijas iedzīvotāju atturīgo attieksmi Eiropas Padomes (EP) vēlēšanu sakarā. (Vien apmēram četrdesmit līdz četrdesmit pieci procenti vēlētāju aptaujās izteikuši gatavību balsot.) Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāji izjūt zināmas bailes valstī notiekošo pārmaiņu procesā – attiecībā uz iekšējo drošību un sociālajām garantijām. Indivīds vairāk saskata pārmaiņu negatīvās sekas, Eiropas Savienībai paplašinoties uz austrumiem – algu dempingu, darbavietu iespējamo zudumu, bezdarba palielināšanos, vienlaikus nenovērtējot ieguvumus ilgtermiņa perspektīvā – Eiropas konkurētspējas pieaugumu pasaulē. Savukārt globālajā līmenī var pastāvēt tikai vienota Eiropa, kuras darbība nevar izdoties bez iedzīvotāju atbalsta. S.Kastnere uzsvēra, ka, reāli izvērtējot situāciju, aptverošu iedzīvotāju atbalstu šajās priekšvēlēšanu cīņās vēl neizdosies iegūt, un norādīja, ka lielas pūles jāvelta vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanai Eiropā, kas palīdzētu izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības dažādās Eiropas valstīs.
Atbildot uz jautājumu par nostāju ES konstitūcijas sakarā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere uzsvēra, ka Latvija atbalsta valstu līdztiesības principu – katrai valstij viens komisārs, minimālu valstu pārstāvniecību – pieci cilvēki, dubultā balsojuma principu, kā arī vienprātības principu valstīm jutīgu jautājumu risināšanā. Viņa akcentēja, ka, plānojot ES kopējo budžeta politiku, lai radītu Eiropas konkurētspēju visā pasaulē, daudz jādara valstu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanā.
Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar valsts iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī izglītības un jauninājumu jomas, uzsverot reformu nepieciešamību, kas aptvertu iedzīvotāju izglītību vecumā no trim gadiem līdz pat senioru vecumam, īpašu uzmanību veltot tālākai izglītībai.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, vakar sveicinot Bundestāga deputātus Saeimā, pauda gandarījumu par Vācijas atbalstu Latvijai 1921.gadā un arī atkārtoti 1991.gadā, de iure atzīstot mūsu valsts neatkarību. Viņš uzsvēra ne tikai īpaši aktīvo dialogu ar Vāciju visaugstākajā līmenī par sadarbību iekšlietu, aizsardzības, ekonomikas, tieslietu un kultūras jomā un sniegto atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, bet arī politisko un ekonomisko kontaktu dibināšanu ar Vācijas federālajām zemēm. Savukārt Vācijas Bundestāga viceprezidente Suzanne Kastnere apliecināja Vācijas cieņu Latvijai kā nopietnam sadarbības partnerim.
Informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, Ē.Jēkabsons atzina, ka Latvija ir gatava pilnvērtīgai integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, jo mūsu likumdošana aizsardzības jomā ir sakārtota atbilstoši NATO standartiem. Komisijas vadītājs minēja NATO iesniegto un akceptēto Latvijas Reformu plānu, kurā definēti turpmākie soļi galvenajās ar drošību saistītajās jomās. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja parlamenta atbalstīto Latvijas vienību veiksmīgo piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas un humānajās operācijās, ievērojot brīvprātības principu.
Atbildot uz Bundestāga deputātes A.Blūmentāles jautājumu par sabiedrības attieksmi pret Latvijas karavīru iesaistīšanos militārajās operācijās ārpus mūsu valsts robežām, deputāts Juris Dalbiņš paskaidroja, ka sabiedrība, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, iesākumā savā attieksmē bijusi piesardzīga. Taču tagad, pārliecinājušies par mūsu karavīru profesionālās sagatavotības līmeni un veiksmīgo darbību šajās misijās, cilvēki to uztver pozitīvi.
Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra mūsu valsts unikālo ģeopolitisko nozīmi, atzīstot, ka Latvija būs robeža starp ES, Krieviju, Ķīnu un arī starp NATO, Krieviju un Ķīnu. “Bet mēs negribam būt mūris, mēs gribam būt tilts starp Rietumiem un Austrumiem,” teica Ē.Jēkabsons. S.Kastnere atzina Latvijas lielo atbildību un pastāstīja, ka Vācijā saistībā ar pieaugošajiem terorisma draudiem pašlaik notiek diskusija par ES paplašināšanos un tās ietekmi uz iekšējo drošību.
Vakar, 4. februārī, Vācijas Bundestāga vicespīkere Suzanne Kastnere tikās arī ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu.

Saeimas preses dienests