Drīzumā skatīs dokumentu par telekomunikāciju nākotni

Vakar, 4.februārī, Satiksmes ministrija nosūtījusi Ministru kabinetam Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2004. – 2008.gadam.

Šis dokuments izstrādāts, lai formulētu ilgtermiņa mērķus un galvenos rīcības virzienus elektronisko sakaru nozares politikā, pēc tam preses konferencē skaidroja satiksmes ministrs Roberts Zīle. Šis ir jau otrais pamatnostādņu dokuments, kuru Satiksmes ministrija virza izskatīšanai Ministru kabinetā, jo “iepriekš izstrādātais pamatnostādņu dokuments valdībā tika izbrāķēts”, stāstīja R. Zīle. Pēc ministra teiktā, jaunā dokumenta izstrādē un apspriešanā bijušas iesaistītas gan attiecīgās nozares sabiedriskās organizācijas, gan akadēmisko aprindu pārstāvji. Tomēr diskusija nav novedusi pie vienprātības. “Vēl joprojām viedokļi ir dažādi un pat pretrunīgi, tajā skaitā arī lielākajiem uzņēmumiem. Tāpēc paredzam, ka valdībā šī dokumenta izskatīšana nebūs viegla.”

Monopolizācija
ir bīstama

Pamatnostādņu elektronisko sakaru nozares situācijas analīze liecina, ka šai nozarei ir savas stiprās un vājās puses. Stabila ekonomiskā vide, strauji augošs mobilo telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju un interneta pieslēgumu skaits, augsta klientu apkalpošanas kvalitāte u.c. ir Latvijas elektronisko sakaru nozares stiprās puses. Savukārt vājie punkti ir ekonomikas attīstības nepietiekamais temps, nepietiekamas investīcijas nozares attīstībai, salīdzinoši mazs elektronisko sakaru tirgus, kā arī jauno tirgus dalībnieku darbības orientēšana galvenokārt pilsētās un rajonu centros u.c.
Skatoties nākotnē, pamatnostādnēs definēti vairāki draudi nozares attīstībā. Kā pirmais drauds minēts viena uzņēmuma (“Telia Sonera”) darbības monopols valsts elektronisko sakaru nozarē. Minēts arī spēcīgu tirgus dalībnieku trūkums un nepietiekamas investīcijas piekļuves infrastruktūras izveidei.

Domā par alternatīva
tīkla radīšanu

R. Zīle norādīja, ka tiek domāts par iespēju tuvākā nākotnē izveidot alternatīvu tīklu, apvienojot valsts īpašumā esošo uzņēmumu infrastruktūru. “Valsts informācijas tīkla aģentūras”, “Latvijas dzelzceļa”, “Latvenergo” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra rīcībā esošo elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izmantošana ir iespējama, jo “tie ir valsts uzņēmumi un katrai no tām ir licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai,” teica R. Zīle. Alternatīva tīkla izveidošana, pēc ministra teiktā, noteikti veicinās konkurenci galvenokārt fiksēto telekomunikāciju sakaru tīklā.

Piesaistīs
Eiropas naudu

Lai veicinātu konkurenci, tiek plānota arī Eiropas Savienības struktūrfondu piesaiste. R. Zīle pastāstīja, ka līdz 2006.gadam paredzēts īstenot divus pilotprojektus. Ar struktūrfondu palīdzību domāts attīstīt infrastruktūru, kuru pēc tam varētu izmantot visi operatori. Pamatnostādnēs norādīts, ka 2004.gadā Satiksmes ministrija sadarbībā ar citām institūcijām nodrošinās šāda izmēģinājumprojekta sākšanu kādā no Latvijas reģioniem.

Kāds ir gaidāmais
rezultāts

Pamatnostādnēs paredzēti vairāki īstenojamās politikas rezultāti, kas sasniedzami līdz 2008.gadam. Plānots, ka Latvijā publisko fiksēto telekomunikāciju līniju blīvumam uz 100 iedzīvotājiem ir jāpieaug līdz atzīmei 65 (pērn – 30). R. Bergmanis norādīja, ka šāda rezultāta sasniegšanu varētu sekmēt alternatīva tīkla izveidošana, jaunu operatoru ienākšana tirgū un citi aspekti. Dokumentā norādīts, ka līdz 2008.gadam iecerēts pilnībā ciparizēt fiksētos telekomunikāciju tīklus. Paredzēts, ka gandrīz divas reizes pieaugs mobilo telekomunikāciju tīklu abonentu, kā arī interneta lietotāju skaits (attiecīgi 40 līdz 75 (uz 100 iedzīvotājiem) un no 37 līdz 75 (uz 100 iedzīvotājiem)).

Telekomunikācijas
kā pelnošs bizness

R. Zīle norādīja arī uz telekomunikāciju nozares peļņas līmeni, kas Latvijā ir diezgan augsts. “No vienas puses, tas liecina, ka šis sektors ir pelnītspējīgs. No otras, tas tomēr liecina par visai zemo konkurences līmeni šajā sektorā, pat ja to salīdzina ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju.” Salīdzinājumā ar kaimiņvalstu operatoru ienākumiem un peļņu tendence liecina, ka telekomunikācijas ir pelnošs bizness. R. Zīle: “Ja abonentu skaits ir līdzīgs, tad ienākumi mūsu operatoriem ir lielāki. Latvijā peļņas līmenis uz vienu abonentu ir stipri lielāks. Protams, pastāv iespēja, ka mēs par 70% vairāk runājam, bet man tas neliekas ticami.”

Pamatnostādnes
un lozungi

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” teica, ka pamatnostādņu dokuments ir “lozungu apkopojums”. Dokumentā nav minēti ne laika intervāli, ne finansiālais pamats. Ļoti daudzi lozungi, kas ietverti dokumentā, var tikt traktēti ļoti dažādi. Protams, šāds dokuments sniedz rīcības brīvību ministrijai, bet apgrūtina investoru iespējas prognozēt situāciju Latvijā. “Šajā dokumentā, manuprāt, vajadzētu būt konkrētam rīcības plānam – kas paredzēts, cik ilgā laika posmā, ar kādu finansiālo pamatu,” sacīja J.Lelis, atzīstot, ka šāda rakstura informācija parasti tiek iekļauta programmās. Pamatnostādņu projektā atsevišķu dokumentu – Elektronisko sakaru pamatnostādņu īstenošanas programmu – paredzēts iesniegt Ministru kabinetā līdz 1. jūnijam.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv