Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra sēdē

Nobeigums.
Sākums – “LV” Nr.18, 04.02.2004.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē”.
Bērnu ievieto iestādē, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas norīkojumu, kuru sagatavo piecu darbdienu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Izglītības un zinātnes ministrijā.
Noteikts, ka persona, kas pašvaldības (atbilstoši bērna dzīvesvietai) vārdā nodrošina tiesas (tiesneša) lēmuma par bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izpildi, 10 darbdienu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā norīkojuma saņemšanai šādus dokumentus: tiesas (tiesneša) lēmumu par bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē; izglītības iestādē noformētu bērna personas lietu, izziņu par bērna veselības stāvokli un vakcināciju; dzimšanas apliecību vai apliecinātu tās kopiju, vai personu apliecinoša dokumenta kopiju; izglītības dokumentu (liecību vai apliecību par vispārējo pamatizglītību) vai izziņu par izglītības iestādē apgūto programmas daļu; izglītības iestādes, darbavietas vai pašvaldības izsniegtu raksturojumu vai nodarījuma pārbaudes materiāliem vai krimināllietai pievienotā raksturojuma apliecinātu kopiju; pašvaldības (atbilstoši bērna dzīvesvietai) sociālā dienesta izziņu par bērna sadzīves apstākļiem vai nodarījuma pārbaudes materiāliem vai krimināllietai pievienotās izziņas par bērna sadzīves apstākļiem apliecinātu kopiju; četras fotokartītes (3 x 4 cm).
Persona, kas pašvaldības (atbilstoši bērna dzīvesvietai) vārdā nodrošina šajos noteikumos minētā lēmuma izpildi, nogādā bērnu iestādē un nodod iestādes direktoram vai viņa pilnvarotajai personai šajos noteikumos minētos dokumentus. Bērns, kuram atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam ir pienākums saņemt personu apliecinošu dokumentu, ierodoties iestādē, iestādes direktoram uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Iestādes ārsts bērnu pēc ievietošanas iestādē nosūta uz konsultācijām pie veselības aprūpes speciālistiem un atbilstoši medicīniskajām indikācijām norīko veikt šādus laboratoriskos izmeklējumus: asins analīze; urīna analīze; sifilisa ekspresdiagnostika (SED); cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) noteikšana saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību; B hepatīta noteikšana; C hepatīta noteikšana; krūšu kurvja rentgenoloģiskā izmeklēšana, ja tā nav veikta pēdējo 12 mēnešu laikā. Iestādes ārsts informāciju par bērnam veiktajām vakcinācijām un viņa veselības stāvokli nosūta bērna ģimenes ārstam vai viņa vecākiem.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktora padomniecei kultūrizglītības un metodiskā darba jautājumos Dzintrai Silvijai Zelcerei par ilggadēju pedagoģisko darbu un radošu darbību kultūrizglītības jomā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Dzintrai Silvijai Zelcerei pasniedz izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Akceptēts likumprojekts “Alkoholisko dzērienu aprites likums”.
Šobrīd alkohola apriti Latvijas Republikā reglamentē Alkohola aprites likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.63 “Alus aprites un uzraudzības kārtība”, savukārt alkohola aplikšanu ar akcīzes nodokli reglamentē likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” un likums “Par akcīzes nodokli alum. Likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar Eiropas Savienības prasībām un lai saskaņotu to ar likumu “Par akcīzes nodokli”, kas stāsies spēkā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā.
Likumā lietotie termini atbilst likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajām ar akcīzes nodokli apliekamo objektu definīcijām, kā arī Reklāmas likumā un Radio un televīzijas likumā minētajiem terminiem. Alkoholisko dzērienu aprite – visas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana iepakojumā, marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, realizācija, iznīcināšana un citas darbības) un alkoholisko dzērienu reklāma.
Likums regulē alkoholisko dzērienu aprites kārtību, tajā skaitā nosakot nosacījumus alkoholisko dzērienu iepakojuma izmantošanai, tas piemērojams arī alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vilcienos, lidmašīnās un kuģos, ja minētie transportlīdzekļi ir reģistrēti Latvijā.
Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir nepieciešama speciāla atļauja (licence). Ja alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji veic tikai alus mazumtirdzniecību, tiem ir nepieciešama licence alus mazumtirdzniecībai. Licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai un licenci alus mazumtirdzniecībai izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta izveidota licencēšanas komisija. Paredzēts noteikt, ka licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku.
Likumā paredzēts noteikt, ka aizliegta spirta realizācija mazumtirdzniecībā. Spirta aprites kārtību aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanas uzņēmumos (farmaceitiskās darbības uzņēmumos), veterinārajās aptiekās, veterinārajās zāļu lieltirgotavās, veterināro zāļu ražošanas uzņēmumos (veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos), ārstniecības iestādēs un veterinārmedicīnā nosaka Ministru kabinets. Spirta uzskaites un spirta daudzuma kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta: izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijā; kioskos, novietnēs un ēkās, kuras nav nodotas ekspluatācijā, kā arī no transportlīdzekļiem; telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem; daudzdzīvokļu mājā, ja iekļūšanai šajā tirdzniecības vietā tiek izmantotas koplietošanas kāpnes vai telpas; teritorijā, kurai noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, izņemot gadījumus, kad tiek nodrošināta alkoholisko dzērienu patērēšana uz vietas izlejamā veidā; no pulksten 22 līdz 8, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholisko dzērienu realizācija tiek veikta izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalos; degvielas uzpildes stacijās, kurās alkoholisko dzērienu realizācija tiek veikta izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas; izmantojot tirdzniecības automātus.
Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Lai pārliecinātos par pircēja vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības iestādes pieprasījuma pircēja pienākums ir apliecināt savu personību un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Pieņemti noteikumi “Lēmuma pieņemšanas kārtība par ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai”.
Noteikumi nosaka lēmumu pieņemšanas kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstības projekts tiek atzīts par atbilstošu šās īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai. Noteikumi nosaka nepieciešamās informācijas apjomu un galvenos vērtēšanas kritērijus, lai ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstības projekts varētu tikt izvērtēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, sniedzot priekšlikumu Nacionālās reģionālās attīstības padomei, kura pieņem lēmumu par attīstības projekta atbilstību konkrētās īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”.
Grozījumi likumā paredz izteikt 10.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, kas nosaka, ka respondentiem ir pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apjomā iesniegt kvalitatīvu un patiesu likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzēto statistisko informāciju.
Centrālajai statistikas pārvaldei nav tiesību izdot ārējus normatīvus aktus, kā arī Administratīvā procesa likums nosaka, ka personai var izdot tikai uz likuma, Ministru kabineta noteikumu vai starptautisko normu pamata. Katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprināta Statistikas valsts gada programma, kurā ir norādīti statistisko veidlapu kodi, pēc kuriem vadoties Centrālā statistikas pārvalde katru gadu apstiprina statistikas veidlapas. Statistikas lapu saturs nav konstants. Tas mainās atkarībā no Eiropas Savienības regulu prasībām statistikas jomā. Ievērojot iepriekšminēto, nav nepieciešams statistikas veidlapas apstiprināt ar Ministru kabineta noteikumiem, jo faktiski tas jau ir izdarīts ar ikgadējās programmas apstiprināšanu.
Likuma 19.panta 4.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, jo ir nepieciešams saskaņot likuma normu ar likuma “Par vides aizsardzību” normām, kā arī normā jāiestrādā šobrīd lietotā terminoloģija.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””.

Likums “Par ieguldījumu sabiedrībām” regulē ieguldījumu sabiedrību darbību un ieguldījumu fondu izveidošanu un pārvaldīšanu, nosakot, ka ieguldījumu sabiedrības vienīgais darbības veids ir ieguldījumu fondu pārvalde un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības. Papildus minētajai darbībai ieguldījumu sabiedrības drīkst pārvaldīt privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar likumu “Par privātajiem fondiem” un Valsts fondēto pensiju likumu. Likums paredz, ka ieguldījumu fondu var nodibināt kā atvērto vai slēgto ieguldījumu fondu. Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka vienotas prasības tikai atvērto ieguldījumu fondu izveidošanai un darbībai. Slēgto ieguldījumu fondu darbības noteikumi ir katras valsts nacionālās likumdošanas kompetencē, ievērojot vienīgo nosacījumu: ja ieguldījumu sabiedrībām tiek atļauts pārvaldīt slēgtos ieguldījumu fondus, tad ir jānodrošina šādu fondu atbilstoša uzraudzība.
Likumprojekts paredz paplašināt tos pakalpojumu veidus, kurus ir tiesīgas sniegt ieguldījumu sabiedrības, nosakot, ka papildus ieguldījumu fondu pārvaldei ieguldījumu pārvaldes sabiedrības drīkstēs individuāli pārvaldīt klientu finanšu instrumentu portfeļus, kā arī sniegt konsultācijas jautājumos par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Tā kā minētie papildu pakalpojumi ir vieni no ieguldījumu pakalpojumiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras sniedz šos pakalpojumus, būs jānodrošina atbilstošs pašu kapitāls, jārēķina kapitāla pietiekamība, kā arī jāievēro citas darbību regulējošās prasības analoģiski, kā tas ir noteikts brokeru sabiedrībām.
Likumprojekts paredz ieviest vienotās licences principu ieguldījumu sabiedrību darbībā, t.i., licence, kura tiks izsniegta kādā no dalībvalstīm, būs derīga arī citās dalībvalstīs.
Lai ieguldījumu fondi būtu pieejamāki un saprotamāki ieguldītājiem, kuriem nav speciālu profesionālu zināšanu šajā jomā, likumprojekts paredz, ka atvērtajiem ieguldījumu fondiem būs jāsagatavo arī saīsinātais fonda prospekts.
Likumprojektā ir ietverti noteikumi par kārtību, kādā var iegūt būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.
Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija apmainās ar informāciju ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību licencēšanu un uzraudzību.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.
Valsts fondēto pensiju likumā noteikts, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst pārvaldīt ieguldījumu sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi speciālo atļauju (licenci) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Ieguldījumu sabiedrību pamatdarbība ir regulēta likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”. Likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām” ir sagatavoti grozījumi, saskaņā ar kuriem tiek mainīta likumā lietotā terminoloģija (termins “ieguldījumu sabiedrība” tiek aizstāts ar terminu “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”), kā arī tiek mainīts minētajām sabiedrībām izsniedzamās licences nosaukums.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” paredz saskaņot terminoloģiju ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietoto.
Likumprojekts paredz izslēgt prasību valsts fondēto līdzekļu pārvaldītājam (ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai) noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un papildus turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem, kuri pārsniedz 5 000 000 latu. Minētā prasība tiek aizstāta ar noteikumu, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura vēlas pārvaldīt valsts fondēto pensiju līdzekļus, ievēro un izpilda papildu prasības kapitāla pietiekamībai un citas to darbību regulējošās prasības, kā arī nodrošina atbilstošu pašu kapitālu, kuru aprēķina, ņemot vērā sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmēru, tajā skaitā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.
Likums “Par privātajiem pensiju fondiem” nosaka kārtību, kādā tiek pārvaldīti privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļi, un paredz, ka pensiju plānu līdzekļus ir tiesīgas pārvaldīt atbilstošajam darbības veidam licencēta banka, brokeru sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība. Pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājam ir jānogulda drošības nauda 50 000 latu apmērā un papildus jātur pašu aktīvi 1% apmērā no tā pārvaldīšanā esošajiem aktīviem, kas pārsniedz 5 000 000 latu. Minētie aktīvi ir paredzēti iespējamo zaudējumu segšanai, kas varētu rasties privātā pensiju fonda vai pensiju plāna dalībniekiem, līdzekļu pārvaldītāja darbinieku noziedzīgu darbības vai nolaidības rezultātā.
Grozījumi likumā sagatavoti, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar to, kādu paredzēts ieviest ar grozījumiem likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”. No likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” tiek izslēgta prasība pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājam noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un papildus turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem. Minētās prasības izslēgšana no likuma neietekmēs privāto pensiju fondu darbību, bet sakārtos pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju darbību regulējošo vidi, jo visiem pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājiem atbilstoši to pamatdarbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir jārēķina kapitāla pietiekamība un to pašu kapitālam ir jābūt tādā apmērā, lai nodrošinātu šo sabiedrību nepārtrauktu darbību un aizsargātu ieguldītājus. Likumprojektā ir ietverti pārejas noteikumi, kuri paredz, ka līdzekļu pārvaldītājs ar noguldīto drošības naudu varēs brīvi rīkoties tikai pēc tam, kad pārvaldītājs ar pensiju fondu būs par to vienojušies.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””.
Likums “Par ieguldījumu sabiedrībām” regulē ieguldījumu sabiedrību darbību un ieguldījumu fondu izveidošanu un pārvaldīšanu, tas nosaka, ka ieguldījumu sabiedrības vienīgais darbības veids ir ieguldījumu fondu pārvalde un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības. Papildus minētajai darbībai ieguldījumu sabiedrības drīkst pārvaldīt privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar likumu “Par privātajiem fondiem” un Valsts fondēto pensiju likumu. Likums paredz, ka ieguldījumu fondu var nodibināt kā atvērto vai slēgto ieguldījumu fondu. Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka vienotas prasības tikai atvērto ieguldījumu fondu izveidošanai un darbībai. Slēgto ieguldījumu fondu darbības noteikumi ir katras valsts nacionālās likumdošanas kompetencē, ievērojot vienīgo nosacījumu: ja ieguldījumu sabiedrībām tiek atļauts pārvaldīt slēgtos ieguldījumu fondus, tad ir jānodrošina šādu fondu atbilstoša uzraudzība.
Likumprojekts paredz paplašināt tos pakalpojumu veidus, kurus ir tiesīgas sniegt ieguldījumu sabiedrības, nosakot, ka papildus ieguldījumu fondu pārvaldei ieguldījumu pārvaldes sabiedrības drīkstēs individuāli pārvaldīt klientu finanšu instrumentu portfeļus, kā arī sniegt konsultācijas jautājumos par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Tā kā minētie papildu pakalpojumi ir vieni no ieguldījumu pakalpojumiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras sniedz šos pakalpojumus, būs jānodrošina atbilstošs pašu kapitāls, jārēķina kapitāla pietiekamība, kā arī jāievēro citas darbību regulējošās prasības analoģiski, kā tas ir noteikts brokeru sabiedrībām.
Likumprojekts paredz ieviest vienotās licences principu ieguldījumu sabiedrību darbībā, t.i., licence, kura tiks izsniegta kādā no dalībvalstīm, būs derīga arī citās dalībvalstīs.
Lai ieguldījumu fondi būtu pieejamāki un saprotamāki ieguldītājiem, kuriem nav speciālu profesionālu zināšanu šajā jomā, likumprojekts paredz, ka atvērtajiem ieguldījumu fondiem būs jāsagatavo arī saīsinātais fonda prospekts.
Likumprojektā ir ietverti noteikumi par kārtību, kādā var iegūt būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.
Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija apmainās ar informāciju ar citu Dalībvalstu uzraudzības institūcijām par jautājumiem, kas ir saistīti ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību licencēšanu un uzraudzību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments