• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kapitāla aizplūšana kavē ekonomisko augšupeju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2000., Nr. 236/239 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8399

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Karaļa runātā zviedru valoda"

Vēl šajā numurā

22.06.2000., Nr. 236/239

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Kapitāla aizplūšana kavē ekonomisko augšupeju"

"Die Welt"

— 2000.06.15.

Naudu Krievijā ir izdeldējis sliktais investīciju klimats un apšaubāmie nodokļu likumi.

Pēdējos desmit gadus Krieviju raksturo daudzi melnie caurumi, kuros pazūd nauda. Sākot ar Bank of New York , ar kuras palīdzību tika atmazgāti 7 miljardi dolāru un līdz pat Šveices kredītinstitūtiem, firmām Kiprā un visādiem ofšoru darījumiem aizjūras valstīs. Krievijas Ekonomikas ministrijas eksperti vērtē, ka tikai pagājušajā gadā vien ir pazuduši 15 – 25 miljardi dolāru. Kapitāla aizplūšanu it kā ir uzspiedusi pati valsts. Sliktais investīciju klimats un nodokļu likumi, kas katru uzņēmēju automātiski padara par noziedznieku, ir "padzinuši" naudu no valsts.

Rietumi ir šī miljardu pokera kreditori, taču ir zaudējuši pār to kontroli un līdz ar to arī dažu labu dolāru. Krievijai pēc Padomju savienības sabrukuma tika piešķirts 66 miljardus dolāru liels kredīts. Turklāt Vācijas kanclers Helmūts Kols ar 4 miljardu marku kredītu sponsorēja Borisa Jeļcina priekšvēlēšanu cīņu. Tas tika izmantots cīņā par vēlētāju balsīm un kaujās pret čečenu nemierniekiem. Daļa šīs naudas bija jāizmanto izpostītās Čečenijas atjaunošanai, bet vēlāk kļuva zināms, ka tā izšķērdēta.

Iepriekšējos gados 25 miljardus dolāru lielu kredītu piešķīra Straptautiskais valūtas fonds (SVF). Lielākā naudas daļa bija paredzēta "struktūrreformu" finansēšanai un rubļa atbalstam. Reformas Krievija gaida vēl šodien, bet rubli 1998. gada 17. augustā tomēr vajadzēja devalvēt. (...)

"Gados, kopš Krievija ir kļuvusi par SVF dalībnieci un izmanto šīs starptautiskās struktūras aizdevumus, tās Finansu ministrijā nav radīts nekas tāds, kas varētu aizkavēt šīs naudas zagšanu," domā Ļevs Makarevičs no Krievijas Banku asociācijas.

Putins iepriekšējās nedēļās gan mēģināja "pārliecināt" tā sauktos oligarhus atgriezt kapitālu Krievijā un būt godīgākiem. Taču panākumu joprojām nav. Galvenokārt miljardierus nervozus ir padarījusi masu mediju uzņēmēja Gusinska apcietināšana. "Tas taču katram liek atstāt dolārus ārzemēs un nogaidīt," domā reformpolitiķis Boriss Ņemcovs. Eksperti uzskata, ka bez aizplūdušās naudas legalizācijas nebūs iespējams panākt pozitīvu ekonomisko attīstību. No kolektīvā haosa dažas organizācijas ir guvušas mācību. Piemēram, SVF jau gadiem vilcinās izmaksāt Krievijai kārtējo kredīta daļu. Savukārt Austrumeiropas banka vairāk koncentrējas uz pārskatāmāku iesaistīšanos krievu vidusslānī.

Jens Hartmans

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!