Rietumeiropa slēdz robežas jauno dalībvalstu darba meklētājiem

Tuvojoties 1. maijam, kad paredzēta desmit jauno valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), vairākas pašreizējās ES dalībvalstis paziņojušas par darbaspēka
kustības ierobežojumiem darba meklētājiem no topošajām dalībvalstīm.

Vairums ES dalībvalstu slēdz darba tirgu, baidoties, ka lētais darbaspēks no jaunajām dalībvalstīm vēl vairāk palielinās vietējo darba meklētāju rindas. Eiropas Komisijas audiovizuālās bibliotēkas foto

Ko nozīmē darbaspēka
brīva kustība

Brīva personu kustība, kas ietver arī brīvu darbaspēka kustību, ir viena no četrām ES vienotā tirgus pamatbrīvībām. Tā ļauj vienas dalībvalsts iedzīvotājiem netraucēti iebraukt citā dalībvalstī kā tūristiem, apmesties tur uz pastāvīgu dzīvi un strādāt pēc tādiem pašiem noteikumiem, kādus ievēro šīs valsts pamatiedzīvotāji. Vienlaikus ES likumdošanā paredzēts, ka strādājošiem un viņu ģimenes locekļiem jebkurā ES dalībvalstī pilnībā tiks nodrošinātas arī visas sociālās garantijas.
Tomēr lielās iedzīvotāju dzīves līmeņa un atalgojuma atšķirības, kādas pastāv starp pašreizējām un topošajām ES dalībvalstīm, vairākās dalībvalstīs izraisīja bažas par lēta darbaspēka masveida pieplūdumu, kas radītu milzu problēmas šo valstu darba tirgum un sociālā nodrošinājuma sistēmai.

Dalībvalstīm tiesības
aizsargāt savu darba tirgu

Bažas bija par pamatu kompromisam par pārejas perioda ieviešanu attiecībā uz topošo valstu strādājošiem, kas tika noteikts iestāšanās sarunu noslēgumā 2002. gada nogalē. Pietiekami pamatojot savu pozīciju, pašreizējās dalībvalstis savu darba tirgu varēs slēgt jauno valstu pilsoņiem līdz pat septiņiem gadiem (2+3+2).
Proti, vienošanās paredz, ka katrai dalībvalstij ir tiesības sākotnēji uz diviem gadiem slēgt savu darba tirgu jauno valstu iedzīvotājiem. Otrā gada beigās Eiropas Komisija sniegs ziņojumu par iespējām atcelt noteiktos darbaspēka ierobežojumus vai tos pagarināt vēl uz trim gadiem, bet katra valsts pati varēs izlemt, kā rīkoties. Ja kādā no dalībvalstīm jauna darbaspēka pieplūdums būs vērtējams kā nopietns drauds vietējam darba tirgum, pārejas periodu varēs pagarināt vēl uz diviem gadiem.
Būtisks ir arī fakts, ka jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, ir tiesības noteikt līdzvērtīgus ierobežojumus pret ikvienu dalībvalsti, kura ierobežos Latvijas darbaspēka piekļuvi savam darba tirgum.

Dalībvalstis nosaka
ierobežojumus

Sākotnēji par nepieciešamību ieviest pārejas periodu attiecībā uz jauno dalībvalstu darbaspēka ieplūšanu iestājās Vācija un Austrija. Tām ir tieša robeža ar vairākumu jauno dalībvalstu, kas izraisījis bažas par lielu lētā darbaspēka pieplūdumu pēc 2004. gada 1. maija. Par vismaz divus gadus ilga pārejas perioda ieviešanu paziņojušas arī Somija un Beļģija. Iespēju vismaz uz pāris gadiem slēgt savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem nopietni apsver arī Spānija, Portugāle, Grieķija un Itālija. Bet, tuvojoties brīdim, kad jaunās valstis tiks uzņemtas ES sastāvā, par ierobežojumiem brīvai darbaspēka kustībai izteikušās vēl vairākas dalībvalstis, kuras iepriekš pret darba tirgus atvēršanu bija noskaņotas pārliecinoši pozitīvi.

Dānija

Jau decembra sākumā Dānijas parlaments atbalstīja jaunus noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot lēta darbaspēka piekļuvi vietējam darba tirgum. Darba un uzturēšanās atļauja Dānijā tiks izsniegta vien tiem jauno dalībvalstu pilsoņiem, kuru darbs būs atalgots atbilstoši tarifu sistēmai (sistēma, kas nosaka minimālo darba samaksu dažādu profesiju pārstāvjiem). Ja darba ņēmējam būs neatbilstoši zema alga, viņš būs spiests pamest valsti. Tādējādi Dānija gatavojas nosargāt pašreizējo algu līmeni valstī. Zināmus ierobežojumus attiecinās arī uz sociālajiem pabalstiem iebraucējiem no jaunajām dalībvalstīm, ziņo laikraksts “Politiken”.

Nīderlande

Pirms pāris nedēļām, 23. janvārī, par ierobežojumiem jauno dalībvalstu darbaspēkam paziņoja arī Nīderlande. Amsterdamu satrauc iespējamais pārāk lielais darbaspēka pieplūdums, kas varētu radīt nevēlamu spiedienu uz valsts darba tirgu. Laikraksts “Expatica” vēsta, ka Nīderlandes valdība noteikusi skaitlisku strādājošo ierobežojumu – 22 000, ko tā gatava uzņemt viena gada laikā. Ierobežojums būs spēkā līdz 2005. gada 1. maijam. Par labu šāda ierobežojuma noteikšanai ir arī bezdarba līmeņa palielināšanās 2003. gada pēdējā ceturksnī. Bez darba Nīderlandē ir 5,5 % darbaspēka.
Tomēr iespējams, ka noteiktais ierobežojums nekādi neietekmēs iespējas iegūt darbu Nīderlandē. Nīderlandes Centrālais plānošanas birojs prognozē, ka, līdzīgi kā 1986.gadā, kad ES pievienojās Spānija un Portugāle, bažas par apjomīgu darbaspēka pieplūdumu nepiepildīsies un gada laikā Nīderlandē darbu meklēs tikai 7000 līdz 10 000 jauno dalībvalstu iedzīvotāju.

Zviedrija

Drīz vien pēc Dānijas un Nīderlandes pagājušajā piektdienā par iespēju ieviest ierobežojumus darbaspēka kustībai no Austrumeiropas izteicies arī Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons, ziņo LETA. Zviedrijas valdība februārī gatavojas lemt, vai tiks ieviests pārejas periods strādniekiem no jaunajām dalībvalstīm, kura laikā tiem būs jāpieprasa darba atļaujas, lai iegūtu iespējas strādāt Zviedrijā.
Kā zināms, tieši Zviedrijas prezidentūras vadībā 2001.gada pirmajā pusē norisinājās visasākās diskusijas par darbaspēka kustības ierobežojumiem. Toreiz J.Pēršons aktīvi iebilda pret pārejas perioda noteikšanu un iestājās par darba tirgus pilnīgu atvēršanu no pirmās paplašināšanās dienas. Tagad Zviedrijas valdība maina savu nostāju un sāk diskusijas par pārejas perioda noteikšanu. “Nav grūti iedomāties situāciju, kurā būs ļoti viegli saņemt darba atļauju Zviedrijā un, nokļūstot šeit, iegūt pieeju labklājības sistēmai,” žurnālistiem paziņojis J.Pēršons.
Savu pozīcijas maiņu Zviedrijas valdība pamato arī ar citu dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem. “Mums jābūt reālistiem un jāsaprot – ja visi saka, ka vajadzīgs pārejas periods, mums jāapzinās risks un jāprot aizsargāties,” teicis Zviedrijas premjerministrs.

Norvēģija

Sekojot Zviedrijas premjerministra izteikumiem, diskusijas par ierobežojumiem darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm sākušās arī Norvēģijā. Lai gan Norvēģija nav ES dalībvalsts, tā ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEA) līguma valsts, kas attiecībā uz darbaspēka kustības brīvību to saista tāpat kā ES dalībvalstis. “Norvēģija, paliekot vienīgā no Skandināvijas valstīm, kurā nav noteikti

ierobežojumi jauno ES dalībvalstu darbiniekiem, riskē ar lielu darbaspēka pieplūdumu, kas varētu radīt milzīgu spiedienu uz Norvēģijas sociālās apdrošināšanas sistēmu,” laikrakstam “Dagsavisen” atzinusi Norvēģijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Erna Solberga.
Tādējādi pašlaik tikai divas no pašreizējām ES dalībvalstīm – Lielbritānija un Īrija – paudušas gatavību no 1.maija uzņemt darbaspēku no jaunajām ES dalībvalstīm. Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas rīcība radījusi bažas, ka arī Lielbritānija vai Īrija varētu sekot to piemēram un slēgt savu darba tirgu Austrumeiropas valstu darbaspēkam.

Lielbritānijas tirgus
pilnībā atvērts

Skaidrojot savas valsts nostāju šajā jautājumā, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrū Tesorjērs vakar preses konferencē informēja, ka Lielbritānijas darba tirgus būs atvērts jauno dalībvalstu pilsoņiem tūlīt pēc paplašināšanās. Vēstnieks pauda cerību, ka darba tirgus atvēršana sniegs ieguldījumu gan Lielbritānijas, gan jauno ES dalībvalstu ekonomiskajā izaugsmē. E.Tesorjērs norādīja, ka tas ir atvērts piedāvājums, bet adresēts tiem, kas vēlas Lielbritānijā ieceļot ar mērķi saņemt sociālo pabalstu.
“Piedāvājums ir spēkā tiem cilvēkiem, kuri sev sagādājuši darbu un spēj dot ieguldījumu mūsu sabiedrībā un mūsu ekonomikā. Šis ielūgums neattiecas uz cilvēkiem, kuri vēlas iekļūt valstī, nebūdami nodarbināti vai spējīgi sevi uzturēt,” teikts vēstnieka izplatītajā paziņojumā. Lielbritānijā darbosies skaidra sistēma, pārbaudes, kurās kandidātiem būs jāpierāda sava ciešā saikne ar Lielbritāniju (ilgāku laiku dzīvojis šajā valstī vai arī saista ģimenes saites ar Lielbritāniju).
Tajā pašā laikā vēstnieks uzsvēra, ka viņš netic britu plašsaziņas līdzekļu apgalvojumiem, ka imigranti Lielbritānijā ieradīsies, vienīgi tīkojot pabalstus.
E.Tesorjērs atzina: Lielbritānija nebaidās, ka būs viena no retajām dalībvalstīm, kuras darba tirgus būs atvērts jau no šā gada maija, jo Lielbritānijas ekonomika attīstās ļoti strauji un darbaspēka pieplūdums ir tikai vēlams. Tomēr Lielbritānijas valdība saglabā tiesības slēgt savu darba tirgu gadījumā, ja jauno dalībvalstu strādnieku pieplūdums radītu īpašas problēmas.
Lielbritānija nav noteikusi īpašas priekšrocības kādas profesijas pārstāvjiem, bet kā nozares, kurā darbaspēka pieplūdums tiek īpaši gaidīts, E.Tesorjērs minēja veselības aprūpi, viesnīcu un restorānu biznesu, būvniecību, lauksaimniecību, kā arī informācijas tehnoloģiju sektoru.
Plašāku informāciju par darba iespējām Lielbritānijā iespējams iegūt, ar savu jautājumu vēršoties Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā.

Artis Nīgals, “LV”
artis.nigals@vestnesis.lv