Ar domu par cilvēku, par dzīves kvalitāti

Nacionālā programma "Kultūra". Sākusies projekta apspriešana

Ir tapis Latvijas valstij un visai sabiedrībai svarīgs dokuments. Izstrādāta turpmākajiem desmit gadiem paredzēta nacionālā programma "Kultūra", kuras projektu sācis apspriest Ministru kabinets. Vakar "Latvijas Vēstnesis" publicēja programmas kopsavilkumu un ievaddaļu, kurā sniegts pašreizējās kultūrsituācijas globālais un nacionālais vērtējums, raksturots šīs nacionālās programmas nozīmīgums, tās mērķi, uzdevumi un galvenie darbības virzieni. Par programmas tapšanu un tās īstenošanas paredzamo efektu Kultūras ministrijas iknedēļas preses konferencē runāja programmas izstrādes darba grupas vadītāja Ekonomikas institūta direktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle ekonomikas doktore Raita Karnīte, programmas vadītāja un koordinācijas padomes priekšsēdētāja Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone un KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane.

Nacionālā programma "Kultūra" veidota kā kompleksa ilgtermiņa mērķprogramma laika posmam līdz 2010. gadam. Tās darbības virzienu un pasākumu izvēle pamatota ar tādiem nozīmīgiem sociāli ekonomiskiem pētījumiem kā "Brīvā laika pavadīšana, sabiedriskā aktivitāte" (1995), "Radošo profesiju darbinieku statuss sabiedrībā" (1996), "Grāmata Latvijas ģimenēs" (1996), "Kultūra kā sabiedrības integrācijas faktors" (1998), "Kultūras nozares tautsaimnieciskais nozīmīgums" (1999). Šie pētījumi aptver visas kultūras nozares. Izstrādē izmantoti Latvijas un ārzemju statistikas dati, kultūras attīstības konceptuālie materiāli un programmas.

Pēc Vijas Virtmanes vārdiem, kultūras kā valstiski nozīmīgas un tautsaimnieciski pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļas pētniecība kļuvusi populāra tēma Eiropā un pasaulē. Kā savulaik sabiedrība iedegās par dabas aizsardzību, tā tagad aizvien vairāk — par cilvēka aizsardzību. Tātad arī par cilvēka dzīves kvalitāti. Un tad ir svarīgi noskaidrot — ko kultūra var dot ilglaicīgai attīstībai un ko civilizācijas straujā attīstība un globalizācija var nodarīt kultūrai. Tālab arī Kultūras ministrija 1998.gadā pasūtījusi Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtam šāda profila pētījumu, ko 1999. gadā iznācis turpināt un pabeigt nu jau par SIA bezpeļņas organizāciju pārveidotajam Ekonomikas institūtam, kas ir akadēmiskā institūta darba turpinātājs. Un vada to tāpat ekonomikas doktore Raita Karnīte. Viņa strādājusi arī starptautiskās darba grupās, kas pēta kultūras ekonomiskos aspektus. Taču mūsu nacionālās programmas izstrāde bijis daudzējādā ziņā novatorisks darbs. Kultūra tautsaimnieciskā griezumā nav tikusi pētīta un nav bijis viegli pa nozarēm izkliedēto statistikas datu jūklī atrast vajadzīgos skaitļus, kas nepārprotami varētu liecināt par kultūras nozares darbīgumu un lielo pienesumu tautsaimniecībai. Sarežģīti izrādījies arī precīzi definēt, kas ir kultūras produkts, un ar skaitļiem parādīt, ka kultūras nozare ir kvalitatīvs nodarbinātājs un rada ļoti augstu pievienoto vērtību.

Kāds ir nacionālās programmas īstenošanas paredzamais sociālais un ekonomiskais efekts?

Tā palīdzēs sasniegt svarīgus humanitāros mērķus:

- nostiprināt kultūras lomu tautas identitātes saglabāšanā un veidošanā,

- veidot radošu, darbīgu un intelektuālu sabiedrību,

- reāli pievērsties bērnu un jaunatnes kultūrpolitikai kā vienai no prioritātēm,

- veicināt sabiedrības integrāciju ar kultūras palīdzību,

- mērķtiecīgāk veidot Latvijas tēlu pasaulē un sekmēt Latvijas integrāciju Eiropā.

Kultūras vadības jomā programmas īstenošana ļaus:

- savienot strukturālo un funkcionālo pieeju kultūras pārvaldībā,

- stratēģiski pārraudzīt kultūras kopainu, konkrēti iezīmēt nākotnes attīstības perspektīvas un skaidri un objektīvi definēt prioritātes,

- izveidot efektīvāku kultūras pārvaldīšanas mehānismu, noteikt valsts, pašvaldības un privāto institūciju atbildību kultūras jomas uzturēšanā un finansēšanā,

- nošķirt valsts atbildībā obligāti paturamās un atbalstāmās kultūras norises (kultūras pamatbudžeta finansējums) no konkursa kārtībā atbalstāmām norisēm (Kultūrkapitāla fonda finansējums),

- kompleksi risināt tās problēmas, kas kopīgas vairākām kultūras apakšnozarēm (izglītība, likumdošana, informatīvais nodrošinājums u.c.),

- izveidot vienotu kultūras nozares informatīvo sistēmu,

- mērķtiecīgāk pasūtīt un veikt zinātniskos pētījumus kultūras jomā.

Uzlabosies kultūras attīstības nosacījumi. Programmā izvirzīti svarīgi uzdevumi:

- izveidot efektīvāku un tautsaimniecības stāvoklim atbilstošu kultūras finansēšanas kārtību, īpašu uzmanību pievēršot radošā darba un kultūrvēsturiskās mantojuma saglabāšanas finansēšanai,

- sakārtot kultūras infrastruktūru un nodrošināt tās pieejamību iespējami plašai sabiedrībai,

- nostiprināt kultūras periodiku, filmu mākslu un citas nozares, kuru pastāvēšana ir apdraudēta,

- veicināt iespējami plašas sabiedrības iesaistīšanos kultūras procesos, it īpaši amatiermākslas aktivitātēs,

- izveidot un ieviest jaunas, efektīvākas kultūras darba formas,

- pastiprināt kultūras klātbūtni sabiedriskajos saziņas līdzekļos.

Ievērojot objektīvi pamatotās prioritātes, mērķtiecīgāk tiks plānoti un sadalīti kultūrai atvēlētie valsts budžeta līdzekļi, taupīgāk un mērķtiecīgāk tiks izmantoti resursi un investīcijas.

Un varbūt pats svarīgākais — augs mūsu kultūras bagātības un kļūs jo plaši pieejamas visai sabiedrībai. Bet kultūras produkts, kā zināms, ar gadiem nevis zaudē, bet vairo savu vērtību.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore