Juglēniešiem sava Mūrmuiža

Savējie to sauc par Juglas bibliotēku. Pilnā vārdā – Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiāles bibliotēka. Ar apmēram 2800 lasītāju, 46 tūkstošiem grāmatu, bagātīgu periodikas klāstu, vairākiem datoriem un interneta pieslēgumu. Bet īpaši te ir sarīkojumi, kas notiek ik mēneša pēdējā piektdienā. Pašlaik turpinās cikls “Caur saviem ļaudīm Latvija mirdz”. Tās ir tikšanās ar māksliniekiem, rakstniekiem, sportistiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem ļaudīm, kas dzīvojuši vai dzīvo Juglā. Un ar katru reizi loks kļūst plašāks, jo interesantu personību te vai cik. Sarīkojuma “galvenais viesis” parasti ved sev līdzi draugus, kas arī nāk ar savu intelektuālo bagātību.

Bibliotēkas vadītāja Sandra Kokina ar vakara galveno viesi Pēteri Korsaku

Janvāra viesi Pēteri Korsaku bibliotēkas vadītāja Sandra Kokina pieteica kā pirmo Latvijas fotogrāfijas vēsturnieku, kas ar saviem pētījumiem apliecinājis fotogrāfijas kultūrvēsturisko vērtību un izcēlis no aizmirstības daudzu pirmskara laiku fotogrāfu vārdus.
Tuvāks un tālāks sakars ar fotogrāfiju ir arī Pētera draugiem, ar kuriem viņš iepazīstināja tikšanās dalībniekus. Olita Paleja-Grigore ir izcilā fotogrāfa Aleksandra Paleja meita. Kad Pēteris 1995.gadā saņēma Spīdolas stipendiju fotovēstures pētniecībai, Olita viņam izmaksāja ceļu uz Ameriku, palīdzēja iepazīt sava tēva un vairāku citu pazīstamu fotogrāfu dzīvesstāstus, daudz stāstīja par dzīvi bēgļu nometnēs un trimdā. Japāniete Ajumi Kurosava ir studējusi Latvijas Universitātē un tagad strādā Ārlietu ministrijā. Viņa par Latviju stāsta lasītājiem Hokaido salā, kur iznāk žurnāls “Hoppoken” (“Ziemeļu reģions”). Jau publicēti apraksti par Imantu Ziedoni, Ausekli Baušķenieku un dažiem citiem kultūras cilvēkiem, bet par Dzērbenes Cimdu Jetiņu viņa rakstījusi pat vairākkārt. Gunārs Stūris vēl padomju laikā kopā ar Pēteri apstaigāja latviešu strēlnieku piemiņas vietas. Viņi rūpējās par to sakopšanu un jau pašos Atmodas sākumos panāca nogāzto un noslēpto pieminekļu atkal godā celšanu. Kārlis Freibergs ar savām lieliskajām valodu zināšanām savukārt iztulkojis angliski Pētera 1991.gada barikāžu grāmatas tekstus. Fotogrāfijas muzejā vēl dažas dienas bija skatāma Kārļa Freiberga fotogrāfiju izstāde, par kuru autors teica: “Man ir četrdesmit gadu, tāpēc 40 bilžu. Un viena vēl pa virsu, lai būtu turpinātība. Darbus atlasīja Pēteris kopā ar Vilni Auziņu. Te ir cilvēki, dievnami, daba, jūra. Neesmu nekāds mākslinieks, īpašus skatupunktus nemeklēju. Viss notiek spontāni – ja ceļā gadās kaut kas skaists, nospiežu to pogu.” Ar Kārļa sieviņu Lindu, kas ir Mākslas akadēmijas studente, Pēteris jūtot gara radniecību jau tāpēc vien, ka viņa esot Pētera novadniece, bet Latgales cilvēki ir sirsnīgi, atvērti visam labajam.
Ievirzi sarunai deva videofilma par Pēteri Korsaku. Būdami vienkārši Latgales zemnieki, abi vectēvi bija atvēlējuši zemi skolas celšanai, lai apkārtnes bērniem būtu kur mācīties. Gan tēva,

Pēteris Korsaks un viņa draugi: (no kreisās) Ajumi Kurosava, Eva Martuža, Olita Paleja-Grigore, Kārlis un Linda Freibergi Foto: Olita Paleja-Grigore

gan mātes dzimtā visiem bija zeme, visi dzīvoja pārtikuši. Padomju okupācijas režīms iznīcināja abu dzimtu vīrus, nopostīja mājas. Tas ir stāsts, kas sasaucas ar daudzu latviešu ģimeņu likteņstāstiem. Bet šai reizē filma bija arī vēl viens atgādinājums, cik svarīgi ir šos stāstus pierakstīt, nofotografēt, uzņemt filmā vai citādi saglabāt nākamajām paaudzēm. Un cik liela nozīme ir tam, lai cilvēks, kas to dara, spētu iet dziļumā, saprast vēsturi.
Sarunā iesaistījās gleznotājs Jurģis Skulme, rakstnieki Eva Martuža un Jānis Mauliņš, ilggadējā Rīgas Kinostudijas redaktore Aina Adermane un citi juglēnieši. Valdis Rūja sūrojās, ka viņš nekādi nevarot pielikt punktu savai “Juglas mozaīkai” – arvien klāt nākot kas jauns un aprakstīšanas cienīgs: “Zentai Mauriņai bija slavenā Mūrmuižas universitāte, bet vai mums te nav sava Mūrmuiža!”
Šīs Juglas piektdienas savā ziņā ir rada Gunāra Priedes iedibinātajām pārdomu trešdienām Lielvārdē. Kas tām kopīgs, un kāds kopsaucējs šīm sarunām un pārdomām? Kaut ko no tā kopīgā ieraudzīju Kārļa Freiberga fotoizstādē. Agrā rīta zveja Lielirbē, kur debesis, upe, jūra un smilšainais krasts peldas rītausmas sārtumā. Vasaras atnākšana, vasaras vidus un saulstāvju tuvošanās pie Aglonas un Papes. Saules zīme Kolkas ragā, polārā vasara Nordkapā un rudens vētra Nidā. Baznīcas un lūgšanu nami Latvijā, Somijā, Zviedrijā. Daži portreti. Tā ir ar laipnām acīm un godbijīgu sirdi ieraudzīta pasaule. Kādu rāmu mieru un pašcieņu pauž latgaliešu zemnieks un zemniece, zem kuru dubultportreta autors uzrakstījis: “Starp Pušu un Priežmali. Krāslavas raj. 2002. Labi un devīgi cilvēki, kuri dāsni pacienāja svētceļniekus.”