Latviešu teātra pusgadsimts – piecsimt lappusēs

Lugas īstā un galīgā izpausme ir izrāde, taču tā ir gaistoša māksla. Pēc gadiem paliek tikai pati luga, ko var lasīt, analizēt un apcerēt. Pilnīgu priekšstatu par to, kādas lugas tikušas spēlētas pagājušā gadsimta pirmajos gadu desmitos līdz pat Otrajam pasaules karam, dod Viktora Hausmaņa un Benedikta Kalnača monogrāfija “Latviešu drāma. 20.gadsimta pirmā puse”, ko laidis klajā apgāds “Zinātne”. Tā kā latvieši kopš Ādolfa Alunāna laikiem bijuši lieli teātra cienītāji, līdz ar skatuves mākslu plaukusi arī dramaturģija. Grāmatā sniegts pārskats par latviešu drāmas procesa attīstību pirmajos gadu desmitos, Latvijas brīvvalsts laikā un okupācijas apstākļos. Galvenais secinājums – latviešu drāma vienmēr gājusi rokrokā ar tautas dzīvi, risinājusi tās problēmas, atspoguļojusi tās domas. Plašāk raksturota Rūdolfa Blaumaņa, Raiņa, Aspazijas, Annas Brigaderes, Mārtiņa Zīverta un vairāku citu izcilāko dramatiķu daiļrade. Bez ievērības nav atstāti arī mazāk pazīstamie lugu rakstītāji. Literatūrpētnieki paši bijuši pārsteigti par savu atklājumu: no gadsimta sākuma līdz 1945.gadam dramaturģijā darbojušies 340 autori (tiesa, ne visus var saukt par rakstniekiem) un publicēta 1721 luga.
Abi habilitētie filoloģijas doktori jau labi pazīstami lasītājiem ar saviem pētījumiem un grāmatām par Raini, Augustu Saulieti, Mārtiņu Zīvertu, Andreju Upīti un vairākiem citiem latviešu drāmas meistariem. Viņu kopdarbs priecē ne vien prātu, bet arī acis. Par to gādājis māklsinieks Aldis Aleks un ļoti lielā mērā arī fotomateriālu gādātājs un atlasītājs Raimonds Briedis.
Jaunās grāmatas kristības ar Karinas Tatārinovas, Ditas Lūriņas, Mārtiņa Egliena un Āra Rozentāla dzīvu līdzdalību notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Pirmizrādi piedzīvoja liriskā komēdija “Amora apburtā lapene”, kuru Eriks Ādamsons sacerējis16 gadu vecumā. Tika izspēlētas arī ainas no Linduļa populārākās lugas “Dižūdru Māle”, kuras pirmizrādē 1912.gadā galvenās lomas spēlēja Otīlija Muceniece un Eduards Smiļģis, un no Valda Grēviņa dziesmuspēles “Pļevnas zaldāts”, kurā realitāte mijas ar fantāziju un humors – ar klusu smeldzi.
Teātri mūsu tauta mīl jau no Ādolfa Alunāna laikiem, un teātra izrādes allaž bijusi daļa no tautas dzīves, kā to apliecina arī šī grāmata, kas bildēs un tekstos rāda latviešu drāmas attīstības gaitu.

Lappusi sagatavojusi
Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv