"Kenedija slepkava dzīvo Maskavā"

"Ekspress gazeta"

— 2000. Nr.22

"ASV prezidenta Džona Kenedija nogalināšanā apvainotais Lī Harvijs Osvalds ir dzīvs!" tā šajās dienās Čehijā paziņojis Kijevas vēsturnieks Andrejs Pivarņiks.

Trīskāršais aģents

50 gadu vecais ukrainis Andrejs Pivarņiks jau trīs mēnešus dzīvo kādā Čehijas bēgļu nometnē un lūdz politisko patvērumu. Viņš apgalvo, ka dzimtenē pētījis aizgājušā gadsimta visnoslēpumainākās traģēdijas. Viena no tām — Džona Kenedija slepkavība Dalasā. Šajā lietā vēsturnieks ir ticis tik tālu, ka neļauj pat žurnālistiem sevi fotografēt, baidīdamies no atentāta.

Ka Osvaldu 1963.gadā nogalinājis naktskluba īpašnieks Džeks Rubijs, tā ir pilnīga falsifikācija. Osvalds tika pārvests uz Maskavu, kur dzīvo vēl šobaltdien. Galvenais pierādījums — Osvalda fotogrāfija no VDK arhīva, ko man izdevās iegūt. Tā datēta ar 1966.gada decembri,— uzskata Andrejs Pivarņiks.

Bijušais kijevietis apgalvo, ka apmēram pirms gada Maskavā personiski ticies ar Lī Harviju Osvaldu.

— Tagad viņam ir 60 gadu. Krievijā cilvēki viņu pazīst kā Oļegu Gideļski. Viņš izskatās savam vecumam neatbilstoši slikti. Cīņa ar prostatas vēzi bijusi nesekmīga. Lī Osvaldu Krievija ir nogurdinājusi un viņš sapņo atgriezties ASV. Apmaiņā pret amerikāņu valdības drošības garantijām. Osvalds ir gatavs pastāstīt visu, ko zina par Džona Kenedija slepkavību. "Es atceros visu... Varu nosaukt Dalasas operācijas "galveno smadzeņu" vārdu, tas cilvēks vēl ir dzīvs,— man sacīja Lī Osvalds.

Ar ko gan Oļegs Gideļskis pārliecinājis Andreju Pivarņiku, ka viņš ir Lī Osvalds?

"Mēs ar viņu sarunājāmies sešas stundas. Es iztaujāju viņu pat par, varētu likties, visnenozīmīgākajiem dzīves sīkumiem. Osvalds atbildēja droši, bez domāšanas. Piemēram, es vaicāju, vai viņam kaut kad ir bijis suns, un viņš atbildēja, ka ir bijis. Saukuši par Ladiju. 1949.gadā tā apbērnojusies, un vienu kucēnu Osvalds uzdāvinājis savai skolotājai Livingstones kundzei. Vēlāk līdz ar visu citu es pārbaudīju arī šo informāciju, un viss izrādījās taisnība,— skaidro Pivarņiks.

Lī Osvalds pastāstījis viņam arī to, kā, kad un kādēļ viņš kļuvis par specdienestu aģentu. Piecdesmitajos gados Osvaldam paticis skatīties televīzijas šovu "Es dzīvoju trīs dzīves". Tā bijusi programma par cilvēku, kurš bijis trīskāršs aģents un dzīvojis starp parastiem cilvēkiem, visu laiku spēlēdams kādu lomu. Tā noteikusi jaunekļa likteni. Osvalds kļuvis par trīskāršu aģentu.

Jau 20 gadu vecumā viņu savervējis amerikāņu dienests "Civil Arm Parrol". Uz turieni viņu aizveduši Deivids Ferrijs, kura vārds vēlāk figurēja Kenedija slepkavības lietā. Viņš nomiris mīklainos apstākļos jau pirms tiesas.

1956.gadā Osvalds dienējis amerikāņu JKS, kur viņu savervējuši otro reizi. Tagad viņš strādāja arī CIP labā. Osvalds tēlo marksistiem simpatizējoša jūrnieka lomu. Parādījis sevi kā augstas klases profesionāli, izgājis vairākas drošības pārbaužu stadijas Centrālajā izlūkošanas pārvaldē, saņēmis segvārdu Osvaldovičs.

Drīz vien pēc atvaļināšanas rezervē 1959.gadā Osvalds devās uz PSRS. Tur viņš VDK rīcībā nodeva amerikāņu spiegošanas bumbvedēja U–2 shēmas. Saskaņā ar CIP izdomāto leģendu Maskavā viņš paziņoja, ka šo informāciju nozadzis kādā radaru stacijā, kur dienējis. Pēc vēl vienas rūpīgu pārbaužu sērijas VDK Osvaldu savervē trešo reizi!

1962.gadā VDK nosūtīja Osvaldu atpakaļ uz ASV. Osvalds neaizmirsa ziņot savai CIP priekšniecībai par visiem Lubjankā saņemtajiem uzdevumiem. Kā VDK un CIP dubultaģents Osvalds tika iefiltrēts Kastro simpatizējošajās Jaunorleānas organizācijās.

Zvaigžņu stunda

1963.gadā pienāca Osvalda "zvaigžņu stunda". Viņam uzdeva nogalināt Kenediju. Taču Andrejam Pivarņikam no sarunu biedra izdevās izspiest minimālu informāciju:

"Kā Padomju Savienībā, tā Savienotajās Valstīs bija cilvēki, kas bija ieinteresēti turpināt auksto karu. Viņiem nebija pa prātam Hruščova un Kenedija tuvināšanās sākums. Kenedija likvidēšanas operāciju gandrīz vienlaikus izstrādāja abi pasaules lielākie specdienesti — VDK un CIP."

Par atentāta detaļām Osvalds kategoriski atteicies runāt, motivēdams ar to, ka tas ir viņa vienīgais trumpis un visu viņš pateiks vienīgi pēc atgriešanās ASV. Toties labprāt paskaidrojis, kā viņam izdevies izglābties. Īsumā versija ir šāda: "Atentāta laikā darbojās divi galvenie snaiperi. Viens atradās uz pakalna netālu no bēdīgi slavenā Dealey Plaza . Šis cilvēks šāva pa automobiļu kolonnu un nodrošināja galveno snaiperi.

Pirmais šāvējs — Lī Osvalds. Otrais — Džeks Rubijs, kuru vēlāk specdienesti nolēma izmantot, lai likvidētu Osvaldu. Pēc Kenedija nogalināšanas Osvalds tika arestēts un nogādāts vienā no Dalasas policijas iecirkņiem. Pēc divām dienām, 24.novembrī, nolēma viņu pārvest uz apgabala policiju.

Tālāk Lī Osvalds pastāstījis Andrejam Pivarņikam, kā ticis "nogalināts".

— Kad mani veda uz mašīnu, es ieraudzīju pretimnākošu cilvēku ar pistoli. Es nodomāju, ka mani nolēmuši novākt. Taču pēc dažām sekundēm es vīrietī ar pistoli sazīmēju Džeku. Rubijs pamiedza man ar aci un sāka šaut. Pistole bija pielādēta ar tukšām patronām, bet es saķēru vēderu un nokritu. Tagad, noskatoties tā laika videohroniku, redzu cik nepatiesi esmu notēlojis šo lomu. Taču visi uzķērās un noticēja..."

Ātrās palīdzības mašīnā aizbrauca dzīvs Lī Osvalds. Tajā pašā dienā Kenedija slepkavu nogādāja Maskavā. Uz Andreja Pivarņika jautājumu, kādēļ CIP kopīgi ar FIB nodeva Kenedija slepkavu padomju VDK, sarunas biedrs atbildējis: "Visdrīzāk CIP nosprieda, ka varēšu no Maskavas nodot visslepenāko informāciju. Jo VDK taču bija pārliecināts, ka es strādāju tikai viņiem un Centrālās izlūkošanas pārvaldē biju iefiltrējies viņu uzdevumā".

Andrejs Pivarņiks ir pārliecināts, ka, Maskavā atrazdamies, Osvalds turpinājis darboties amerikāņu izlūkdienesta labā. Citādi viņš neizšķirtos tagad lūgt vadību atļaut viņam atgriezties dzimtenē.

— Sarunas beigās viņš gandrīz vai apraudājās,— atceras Andrejs.— No VDK Osvalds aizgājis 1991.gadā un kopš tā laika nodarbojies ar darbu, kas viņu nepavisam neinteresē — vada vienu no pazīstamākajām Maskavas detektīvu aģentūrām. Vairāk par visu Osvalds nožēlo, ka nodzīvojis savu mūžu bez savas sievas Marijas un meitām Džūnas un Reičelas. Viņas taču ir pārliecinātas, ka viņš ir miris...

Vienīgais, par ko Osvalds ir nelokāmi pārliecināts — specdienestu lēmums nogalināt Kenediju bijis absolūti pareizs.

— Taču viņš nesaprot, ka pats, darbodamies par trīskāršu aģentu, Padomju Savienības izjukšanu veicinājis vairāk nekā visi pasaules demokrātisko valstu prezidenti kopā,— savu stāstījumu beidza Andrejs Pivarņiks.

Kirils Ščolkovs