Nacionālais vides politikas plāns ir izstrādāts atbilstoši likuma “Par vides aizsardzību” 8.panta prasībām un Ministru kabineta 2002.gada 15.augusta rīkojumam Nr.436 “Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm”.

Nacionālajā vides politikas plānā ir ievēroti Eiropas Savienības normatīvie akti, politikas plānošanas dokumenti, tai skaitā Eiropas 6.vides aizsardzības rīcības programma “Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā arī ANO un citu starptautisku institūciju saistošie dokumenti.

Nacionālajam vides politikas plānam līdz ar citiem atbilstoša līmeņa plānošanas dokumentiem ekonomikas un sociālajā jomā ir jākļūst par vienotu pamatu valsts ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanā un īstenošanā.

Īstenojot vides politikas mērķus, ir jāpanāk galvenā uzdevuma izpilde — jānodrošina cilvēku veselībai labvēlīga dzīves vide, kas paaugstinās iedzīvotāju labklājības līmeni un palielinās mūža ilgumu, tādējādi tuvinot dzīves un ekonomiskās attīstības līmeni vidējam Eiropas Savienības valstu līmenim.

Analizējot Latvijas vides stāvokli un ņemot vērā tautsaimniecības nozaru stratēģiskās pamatnostādnes, ir gūtas šādas svarīgākās atziņas:

1. Lai racionāli izmantotu dabas resursus, nepieciešams ieviest uz modernām tehnoloģijām balstītu mazatlikuma ražošanu, nodrošinot augstu energoefektivitāti un izveidojot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Ieviešot principu “piesārņotājs maksā”, tiks samazināts rūpnieciskās darbības dēļ gaisā, ūdenī un augsnē nonākušais piesārņojošo vielu daudzums.

2. Latvijas zeme — tās lielākā bagātība un labklājības pamats — netiek atbilstoši izmantota. Attīstot bioloģisko un vidi saudzējošo lauksaimniecību, kā arī radot lauksaimniecībai alternatīvus ienākumu avotus, nepieciešams saglabāt bioloģisko daudzveidību, tādējādi nodrošinot agrovides resursu ilgtspējīgu izmantošanu, un nedrīkst pieļaut lauku ainavas degradāciju.

3. Intensīva transporta plūsma un gaisa piesārņojums lielajās pilsētās kļūst par valsts nozīmes problēmu. Tuvāko gadu laikā Vides ministrijas, Satiksmes ministrijas un pašvaldību uzdevums būs uzlabot gaisa kvalitāti, izmantojot ekonomiskās un organizatoriskās metodes, kā arī plānojot transporta plūsmu.

4. Kaut gan Latvijas ūdeņu resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības, normatīvo aktu prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni vēl nesaņem visi Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta ūdens kvalitātes uzlabošanai un uzsākto programmu sekmīgai virzībai.

5. Latvijā ir liela ekosistēmu un to dabisko struktūru, kā arī vietējo savvaļas sugu, lauksaimniecības augu un dzīvnieku šķirņu daudzveidība. Šīs daudzveidības saglabāšana ir nepieciešama ne tikai veselīgas dzīves vides un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai Latvijā, bet arī starptautisko saistību izpildei.

6. Nacionālā vides politikas plāna īstenošanā ļoti liela nozīme ir vides normatīvo aktu prasību iekļaušanai visu līmeņu plānošanas dokumentos.

7. Pilsoniskas sabiedrības veidošanā izšķiroša nozīme ir sabiedrības informēšanai un plašākai iesaistīšanai vides jautājumu risināšanā.

Nacionālajā vides politikas plānā ir formulēti vides aizsardzības principi, galvenie politikas mērķi un pasākumi to sasniegšanai. Īpaša vērība tiek pievērsta vides politikas integrēšanai visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kā arī nacionālās, reģionālās un vietējās plānošanas līmenī. Tomēr konkrēto pasākumu izpildi nepieciešams koriģēt, pamatojoties uz jaunāko Latvijas vides stāvokļa analīzi, kā arī atbilstoši valsts budžetam kārtējam gadam.

Nacionālais vides politikas plāns ir orientēts uz vides pasākumu efektivitātes palielināšanu, ekonomisko metožu plašāku izmantošanu un tehnoloģisko procesu modernizāciju. Vides ministrija Nacionālā vides politikas plāna īstenošanas gaitā turpinās sadarbību ar enerģētikas, rūpnieciskās ražošanas, transporta, mežsaimniecības, lauksaimniecības, veselības aizsardzības un citu nozaru atbildīgajām institūcijām, lai vides prasības tiktu iekļautas šo nozaru politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Lielāka uzmanība tiks pievērsta ietekmes uz vidi novērtējumam. Lai palielinātu Nacionālā vides politikas plāna īstenošanas efektivitāti, tiks pilnveidota vides indikatoru sistēma. Kā svarīgs elements tiks izmantota Vides nacionālā monitoringa programma.

Nacionālajā vides politikas plānā ir izvirzītas politiskas nostādnes un tām atbilstošu lēmumu pieņemšana:

• normatīvo aktu vides aizsardzības jomā un vides institucionālās sistēmas pilnveidošanā,

• vides piesārņojuma samazināšanā,

• Latvijas vides stāvokļa un atsevišķu ekosistēmu aizsardzībā un saglabāšanā,

• vides informācijas iegūšanas un apstrādes sistēmas pilnveidošanā, lai tā kļūtu par pamatu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību,

• sabiedrības informēšanā par vides stāvokli, sabiedrības izpratnes paaugstināšanā vides aizsardzības pamatjautājumos un tās iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesā ar vidi saistītos jautājumos.

Nacionālā vides politikas plāna sekmīgai īstenošanai tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi. To apjoma prognoze ir parādīta 1.tabulā.

1.tabula. Finansējums vides aizsardzības infrastruktūras attīstībai

(miljoni latu)

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošanai būs pieejami Kohēzijas fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi (2.tabula).

2.tabula. Latvijai pieejamie līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem vides aizsardzības pasākumu finansēšanai

(miljoni latu)

Nacionālā vides politikas plāna pasākumu īstenošanai katru gadu varēs saņemt apmēram 12 miljonus latu no dabas resursu nodokļa maksājumiem (3.tabula).

3.tabula. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognoze
(neņemot vērā papildu objektus, kurus varētu aplikt ar dabas resursu nodokli)

(miljoni latu)

Vides politikas plāna īstenošanai tiks izmantota esošā institucionālā struktūra, ja nepieciešams, piešķirot jaunas funkcijas jau esošajām institūcijām. Būtiska vērība tiks veltīta institūciju nostiprināšanai un savstarpējās sadales veicināšanai.

Atļauju izsniegšanas un kontroles funkcijas veiks astoņas reģionālās vides pārvaldes (iespējama struktūras optimizācija atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai), Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde.

Dabas aizsardzības jomā atbildīgās institūcijas būs Dabas aizsardzības pārvalde un īpaši aizsargājamo teritoriju administrācijas.

Visas valsts funkcijas radiācijas drošības un kodoldrošības jomā veiks Radiācijas drošības centrs.

Zemes dzīļu apsaimniekošanu un ūdens resursu apsaimniekošanu pārzinās Valsts ģeoloģijas dienests.

Latvijas Vides aģentūra un Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra īstenos monitoringa funkcijas, kā arī sniegs informāciju sabiedrībai.

Paredzēts uzlabot sadarbību starp valsts institūcijām un pašvaldībām.

Arvien lielāka loma būs sabiedrības iesaistīšanai, izmantojot dažādas konsultatīvās padomes.