Uz Izglītības likuma fona

Saeimas 5.februāra sēde, kas ilga vairāk nekā četras stundas ar iespaidīgu mazākumtautību skolēnu piketu fonā, pilnībā tika veltīta Izglītības likuma grozījumu izskatīšanai. Mijoties ilgām, skaļām un lielākoties politiskām debatēm, ar 71 balsi grozījumi Izglītības likumā tika pieņemti. Pret to balsoja 25 Saeimas deputāti.

Aicinot Saeimas deputātus izvērtēt opozīcijas iesniegto izskatāmo priekšlikumu būtību un balsojumā domāt par valsts interesēm, ne politisko partiju savstarpējo attiecību kārtošanu, K.Šadurskis atgādināja, ka izglītība ir publiska darbība, kuras izpildē jāievēro arī saistošo likumu, tai skaitā Valsts valodas likuma, prasības.
Kopumā likuma trešajā lasījumā tika izskatīti 55 priekšlikumi. Vairākums deputātu atbalstīja atbildīgās Saeimas komisijas – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas – viedokli. Tomēr, izskatot likuma 53.panta redakciju par pedagoga darba samaksas jautājumiem, gan Tautas partijas, gan Latvijas Pirmās partijas deputāti paziņoja par nodomu neatbalstīt atbildīgās komisijas piedāvātos grozījumus. Priekšlikumu būtība bija nodalīt pedagogu darba samaksas samērošanu ar valstī noteikto minimālo algu, bet ieviest pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, izvērtējot pedagoga amata kvalifikācijas kategoriju un darba slodzi. Savukārt amata kvalifikācijas kategorija tiek noteikta, ievērojot noteiktu novērtēšanas kārtību. Tautas partija iestājās par likuma panta saglabāšanu esošajā redakcijā. Tādējādi, lai nodrošinātu 1999.gadā pieņemtās likuma redakcijas un likuma pārejas noteikumu prasības, no šā gada 1.septembra pedagogu minimālā darba samaksa ir nodrošināma divu valstī noteikto minimālo algu apmērā. Kā “LV” atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane, apstiprinātā šā gada budžeta ietvaros tādu prasību nav iespējams izpildīt, jo tam nav paredzēti līdzekļi. “Valdībai ir jānodrošina, lai Saeimā pieņemtie likumi būtu izpildāmi. Par to deputātus pirms balsojuma brīdināja izglītības ministrs, norādot, ka pretēji lēmumi ir pretrunā ar Satversmi. Arī šajā gadījumā bija jāņem vērā Valsts budžeta likums 2004.gadam. Ar finansēm – aptuveni 15 miljoniem latu – saistītais lēmums ir saskaņojams ar grozījumu iespējām Valsts budžeta likumā. Būtībā tas ir loģiski, tomēr šobrīd politiķus ir vadījuši citi mērķi – valdības gāšana. Šīs nepārdomāti pieņemtās normas nebūs bez sekām, pieļauju, ka, realizējot politiskos mērķus, notiks to atcelšana,” teica B.Brigmane.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pēc grozījumu pieņemšanas Izglītības likumā atzina, ka deputātu lēmums nedos iespējas palielināt atalgojumu labākajiem pedagogiem, bet gan novirzīt līdzekļus minimālo darba samaksu saņemošajiem pedagogiem, no 1.septembra paaugstinot to no 145 uz 160 latiem. “Atceroties politiskās cīņas, kas sākās, Izglītības likumu atverot, es nedomāju, ka tuvāko gadu laikā būs kāda valdība, kas uzdrošināsies šo likumu pārskatīt. Tādējādi likumā paliek pedagogu darba algas piesaiste valstī noteiktajai minimālajai algai. Es arī neticu, ka tuvākajos gados valstī būs iespējams minimālo algu paaugstināt. Gandarī tas, ka tika pieņemts likuma pārejas noteikumu 9.pants, kas saistīts ar valodas reformu mazākumtautību izglītības iestādēs. Tas nozīmē, ka ir pabeigta likumdošanas bāze mazākumtautību izglītības reformas sākšanai, sākot ar šā gada 1. septembri. Ir jāsāk normāls izskaidrošanas darbs skolēniem, skolotājiem, vecākiem,” atzina K.Šadurskis.
Tomēr tulīt pēc Saeimas sēdes notika Jaunā laika frakcijas sēde, pēc kuras tika paziņots par valdības atkāpšanos.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv