Transportlīdzekļu apdrošināšanu pieskaņo ES prasībām

Vakar Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā iesniegusi jaunu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumprojektu, kas paredz transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā ieviest Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības. Paredzamas būtiskas izmaiņas gan apdrošināšanas kārtībā, gan izcenojumos.

Jaunais likums paredz ieviest arī atlīdzību cietušajām personām par nemateriālajiem zaudējumiem – par sāpēm un morālo kaitējumu. Līdz šim šāda atlīdzība nebija paredzēta Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Cietušie varēs saņemt
lielāku atlīdzību

Jaunajā likumā, ieviešot ES direktīvas prasības, apdrošinātāja atbildības limits jeb maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība par personai nodarītajiem zaudējumiem palielinās līdz 250 tūkstošiem latu, bet līdz 70 tūkstošiem palielināsies maksimālā atlīdzība par mantai nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu skaita (maksimālā summa mantiskajiem zaudējumiem kopumā, nevis katras cietušās personas materiālo zaudējumu segšanai). Jaunajā likumprojektā, līdzīgi kā pašreiz spēkā esošajā likumā, paredzēts, ka zaudējumus, kas pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar līdzšinējo likumu apdrošinātāja atbildības limits ir deviņi tūkstoši latu par nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar mantas bojājumiem un desmit tūkstoši latu sakarā ar kaitējumu veselībai.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pagājušā gada nogalē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pastāvīgās komisijas vadītāja Jeļena Alfejeva atzina, ka arī turpmāk ES prasīs vēl augstāku apdrošinātāja atbildības limitu – 500 tūkstošus eiro par īpašumu un miljonu eiro par veselību. Tik augsti atbildības limiti Latvijā varētu būt pēc četriem pieciem gadiem, prognozē J. Alfejeva.
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumus segs apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

Būs atlīdzība
par morālo kaitējumu

Jaunais likums paredz ieviest arī atlīdzību cietušajām personām par nemateriālajiem zaudējumiem – par sāpēm un morālo kaitējumu. Līdz šim šāda atlīdzība nebija paredzēta.
Līdztekus paredzēta lielāka aizsardzība gājējiem, kuri saņems apdrošināšanas atlīdzību arī tad, ja zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāja vaina nebūs pierādāma. Plānota arī zaudējumu atlīdzināšana par ceļu satiksmes negadījuma dēļ videi nodarīto kaitējumu.

Polisēm
cenas pieaugs lēnām

Tā kā jaunajā OCTA likumā paredzēta vairākkārt lielāka apdrošinātāja maksimālā atbildība, mainīsies arī prēmijas (maksājums, ko veic transportlīdzekļa īpašnieks, iegādājoties apdrošināšanas polisi). Tiesa, “Latvijas Vēstneša” aptaujātie speciālisti atzīst, ka prēmiju pieaugums nevarētu būt straujš, tomēr jāņem vērā vairāki apstākļi, analizējot, kāda nākotnē varētu būt polišu cena.
Jaunais likumprojekts arī paredz, ka apdrošinātāji brīvas konkurences apstākļos varēs noteikt apdrošināšanas prēmijas. ES tiek uzskatīts, ka jābūt brīvajam tirgum, valsts nedrīkst noteikt prēmiju apjomu.
Tomēr tirgus atbrīvošana nozīmē, ka gaidāms straujš prēmiju pieaugums. Satiksmes biroja valdes priekšsēdētājs Gvido Janevičs sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” prognozējis, ka prēmiju pieaugums gaidāms tad, kad Latvijas iedzīvotāji kļūs turīgāki, iegādāsies dārgākas automašīnas, strādās labi atalgotu darbu, kā rezultātā, ja cietīs negadījumā, palielināsies viņiem nodarīto zaudējumu apmērs. Ja iedzīvotāji nākamajā gadā brauks ar tādām automašīnām kā pašlaik, nav sagaidāms, ka apdrošinātājiem varētu strauji pieaugt izmaksājamo atlīdzību apjoms.
Tikai tāpēc, ka palielināsies apdrošinātāja atbildības limits, prēmijām nebūtu jāpieaug, jo prēmijas lielumu nosaka reāli izmaksātās atlīdzības.
Pašlaik ar Ministru kabineta lēmumu noteikts, cik lielas drīkst būt apdrošināšanas prēmijas, bet pēc jaunā likuma stāšanās spēkā prēmiju lielumu regulēs tirgus. J.Alfejeva atzīmē: lai gan pašlaik prēmijas regulē valsts, apdrošinātāji savstarpējas konkurences apstākļos piedāvā atlaides un prēmijas ir zemākas, nekā valsts noteiktās.
Dažādas prognozes liecina, ka prēmiju pieaugumam nevajadzētu pārsniegt pašlaik piešķirtās atlaides lielumu. Arī G.Janevičs piekrīt šādām prognozēm, piebilstot, ka lēnām būtu jāpazūd atlaidei, kas pašlaik tiek piešķirta. Bet nav iespējams noteikt, cik ilgā laikā tas notiks.

Ar vienu līgumu pa visu Eiropu

Jaunajā likumā ieviešot ES direktīvas prasības, tiks noteikts, ka apdrošināšanas līgumam, nomaksājot vienu prēmiju, ir jābūt spēkā visās ES dalībvalstīs. Tātad, iegādājoties apdrošināšanas polisi Latvijā, ar to varēs ceļot pa visām ES dalībvalstīm bez papildu apdrošināšanas polišu iegādes.
ES direktīvu prasības paredz, ka cietušajai personai ir tiesības kārtot visu savu atlīdzību lietu nevis tajā valstī, kur noticis ceļu satiksmes negadījums, bet gan atgriežoties savā mītnes zemē ar apdrošinātāja pārstāvi. Jaunais OCTA likumprojekts paredz, ka apdrošinātājs katrā ES dalībvalstī pilnvaro pārstāvjus, kas attiecīgās dalībvalsts valodā kārto ES dalībvalstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar Latvijas teritorijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Reorganizēs Satiksmes biroju

Tiesību akta projekts paredz reorganizēt šobrīd Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo Satiksmes biroju. Tas tiks pārveidots par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai licencēto apdrošinātāju veidotu Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, kas būs nevalstiska institūcija.

Jaunā kārtība –
no 1.maija

Šodien jaunais likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai ieinteresētajās institūcijās. Likumprojekts vēl būs jāskata valdībā un jāapstiprina Saeimā. Plānots, ka tas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv