Cilvēktiesību tiesa, noraidot Aleksandra Kolosovska sūdzību pret Latviju

2004.gada 4.februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvis izņēmuma kārtā informēja MK pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās par šā gada 29.janvārī pieņemto tiesas lēmumu noraidīt Aleksandra Kolosovska sūdzību pret Latviju. Latvijas puse netika informēta par lēmuma pamatojumu. Tas kļūs zināms, kad tiks saņemts lēmuma teksts. Izņēmums no ierastās tiesas prakses informēt par pieņemtajiem lēmumiem rakstveidā tika izdarīts, lai ievērotu pušu vienlīdzības principu, jo sūdzības iesniedzējs bija lūdzis tiesu informēt par tās lēmumu (spriedumu), tikko tas būs pieņemts. Arī Krievijas valdība kā trešā puse šajā lietā tiks informēta par pieņemto lēmumu.
Aleksandrs Kolosovskis ir dzimis 1971.gadā Vācijā, kur viņa tēvs dienēja Padomju Armijas sastāvā. 1978.gadā viņš kopā ar vecākiem iebrauca Latvijā. 1993.gada 20.maijā Aleksandrs Kolosovskis ieguva Krievijas pilsonību un 1993.gada 8.jūnijā iestājās Krievijas bruņotajos spēkos, kas tajā brīdī atradās Latvijā. Viņš tika atvaļināts 1994.gada 14.jūlijā. 1995.gadā Aleksandra Kolosovska vecākiem tika izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, bet viņam tika atteikts. Aleksandrs Kolosovskis nepārsūdzēja šo Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes lēmumu. 1996.gadā Latvijas institūcijas atteica reģistrēt A.Kolosovska laulību, kā arī ziņas par viņu kā par bērna tēvu, jo viņam nebija derīgas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Arī šos lēmumus A.Kolosovskis nepārsūdzēja tiesā. 1997.gadā A.Kolosovskis iesniedza iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lūdzot viņu reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā kā nepilsoni. Šis lūgums tika noraidīts, ko atzina par likumīgu arī visu instanču Latvijas tiesas. 1999.gada 18.jūnijā A.Kolosovskis iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par iespējamiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un 12. (tiesības stāties laulībā) pantu pārkāpumiem.

Ārlietu ministrijas preses centrs