Valsts sekretāru 2004. gada 5. februāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””.

Likumā “Par Latvijas valsts karogu” noteikts, ka valsts karogs paceļams pie Latvijas Aizsardzības spēku štāba ēkas – pastāvīgi; speciālos mastos Latvijas Aizsardzības spēku vienībās, daļās un apakšvienībās, rīta jundai sākoties, un nolaižams, vakara jundai beidzoties.
1999.gada 4.novembrī Saeimā pieņemtais Nacionālo bruņoto spēku likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvu un 1992.gada likums “Par Aizsardzības spēkiem” atzīts par spēku zaudējušu. Šādā situācijā nepieciešami attiecīgi grozījumus likumā, lai tā normas tiktu saskaņotas ar spēkā esošajā Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto NBS sastāvu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu nosūtīšanu uz Gruziju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas robežas novērošanas misijas sastāvā”.
Saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” Latvijas NBS ir tiesīgi piedalīties starptautiskajā operācijā, pamatojoties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) rezolūciju un šīs organizācijas apstiprinātā mandāta ietvaros, kā arī ja ir pieņemts attiecīgais Ministru kabineta lēmums.
Kopš 2001.gada aprīļa Gruzijā EDSO novērošanas misijas sastāvā kā novērotājs atrodas Latvijas NBS pārstāvis. Minētās misijas mērķis ir novērot robežu starp Gruziju un Krievijas Federācijas Čečenijas Republiku. EDSO Pastāvīgās padomes 2001.gada 2.novembra lēmums Nr.442 noteica misijas termiņu līdz 2001.gada 31.decembrim, pēc tam saskaņā ar EDSO Pastāvīgās padomes 2001.gada 21.decembra lēmumu Nr.456 misijas termiņš tika pagarināts līdz 2002.gada 31.decembrim. 2002.gada 19.decembrī EDSO Pastāvīgā padome nolēma misijas termiņu pagarināt līdz 2003.gada 30.jūnijam, kā arī misijas darbību paplašināt, iekļaujot robežas novērošanu starp Gruziju un Krievijas Federācijas Dagestānas Republiku. 2003.gada 17.jūnijā EDSO Pastāvīgā padome pieņēma lēmumu Nr.546, ar kuru pagarināja EDSO novērošanas misijas darbību Gruzijā līdz 2004.gada 30.jūnijam.
Tāpēc, lai izveidotu juridisko bāzi Latvijas NBS pārstāvja dalībai minētajā misijā, kas plānota šā gada sākumā, ir nepieciešams jauns Ministru kabineta rīkojums.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 12.februārim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par Līgumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, valstu pārstāvju un starptautiskā štāba statusu”.
2002.gada 21.novembrī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Prāgā Latvija tika uzaicināta sākt iestāšanās sarunas, lai vēlāk

kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Pamatojoties uz šo uzaicinājumu, 2003.gadā tika izstrādāts Reformu ieviešanas plāns, kurš nosaka Latvijas pienākumu pievienoties Līgumam par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, valstu pārstāvju un starptautiskā štāba (personāla) statusu.
Likumprojekts paredz 1951.gada 20.septembrī parakstītā Līguma par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, valstu pārstāvju un starptautiskā štāba statusu ratifikāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Satiksmes ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju Ziemeļatlantijas līguma organizācijā statusu”.
2002.gadā Latvijas ārpolitikā iezīmējās jauns posms, jo 2002.gada 21.novembrī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Prāgā Latvija tika uzaicināta sākt iestāšanās sarunas, lai vēlāk kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Pamatojoties uz šo uzaicinājumu, 2003.gadā tika izstrādāts Reformu ieviešanas plāns dalībai NATO, kurš paredz Latvijas pienākumu pievienoties Līgumam par trešo valstu pārstāvniecību (misiju) un pārstāvju Ziemeļatlantijas līguma organizācijā statusu.
Likumprojekts paredz 1994.gada 14.septembrī parakstītā Līguma par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju Ziemeļatlantijas līguma organizācijā statusu ratifikāciju. “Trešā valsts” nozīmē valsti, kas nav 1949.gada 4.aprīlī Vašingtonā noslēgtā Ziemeļatlantijas līguma slēdzēja puse, kas ir pieņēmusi aicinājumu pievienoties programmai “Partnerattiecības – mieram”, parakstījusi “Partnerattiecības – mieram” pamatdokumentu un ir Ziemeļatlantijas sadarbības padomes dalībvalsts vai jebkura cita valsts, kuru Ziemeļatlantijas padome ir aicinājusi izveidot savu pārstāvniecību organizācijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto pilnvarojumu Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm” projektu.
Projektā paredzēts, ka no nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, ko fiziskās personas pašas ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām dalībvalstīm, ievērojot noteiktus nosacījumus (maksimālo ievedamo preču daudzumu un periodu). Nosacījumi, pie kuriem akcīzes preces atbrīvo no nodokļa, iestrādāti projektā, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt nodokļa atbrīvojums attiecas tikai uz gadījumiem, kad fiziskās personas iegādāsies akcīzes preces, kuras laistas brīvā apgrozījumā citās dalībvalstīs un par kurām nomaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī.
Izstrādātais noteikumu projekts nerada fiskālo efektu jeb ietekmi uz valsts budžetu, jo, kā iepriekš teikts, noteikumos ir iestrādāti noteikti ierobežojumi, līdz ar to nav gaidāms, ka fiziskās personas lielos daudzumos ievedīs akcīzes preces. Turklāt norma, ka no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir noteikta likumā, izstrādātais noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās normas detalizētāku piemērošanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Iekšlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”.
Saeima pieņēma likumu “Par akcīzes nodokli”, kurš stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā, likums tiek ieviests saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Ar 2004.gada 1.maiju, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, ir nepieciešams vienlaikus novērst visas atlikušās neatbilstības Eiropas Savienības prasībām akcīzes nodokļa jomā.

Saskaņā ar Ministru kabineta likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto pilnvarojumu Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu “Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība” projektu.
Noteikumu projektā noteikta dokumenta, kas noteikts Eiropas Savienības regulā, aprites un kontroles kārtība, kā arī citi nosacījumi par likumā “Par akcīzes nodokli” minēto akcīzes preču pārvietošanu. Tādējādi, pārvietojot akcīzes preces Eiropas Savienības teritorijā, izmantojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, akcīzes preču apritē iesaistītajām personām jānoformē akcīzes preču pavaddokuments. Eiropas Savienības direktīvā noteikts, ka, nodrošinot akcīzes preču pārvietošanas uzraudzību, Eiropas Savienības dalībvalsts var paredzēt pavaddokumenta noformēšanu piecos eksemplāros, kā arī pavaddokumenta trešā eksemplāra zīmogošanu nodokļu administrācijas iestādē, kurā tiek noslēgta akcīzes preču pārvietošanas procedūra. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka no 2004.gada 1.maija Valsts ieņēmumu dienestam ir jānodrošina Eiropas Savienības Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) darbība (Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes lēmums par akcīzes preču pārvietošanas un uzraudzības kompjuterizāciju), projektā paredzēts, ka akcīzes preču noliktavas turētājs – akcīzes preču nosūtītājs – pavaddokumenta piekto eksemplāru iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc akcīzes preču pārvietošanas uzsākšanas. Savukārt pavaddokumenta trešo eksemplāru apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē vai muitas iestādē, izmantojot speciālu zīmogu. Noteikumu projektā noteikta pavaddokumenta kopiju un citu akcīzes preču pārvietošanu apstiprinošo papildu dokumentu iesniegšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī paredzēti atvieglojumi minēto pavaddokumentu iesniegšanas kārtībā tiem akcīzes preču noliktavu turētājiem – akcīzes preču nosūtītājiem, kas, izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus, attiecīgo pavaddokumenta kopiju iesniedz elektroniskā veidā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”.
Pašlaik sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomu regulē 1997.gada 13.marta Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām, kā arī ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Sauszemes transporta apakškomisijas Rekomendācijā Nr.5 un Zaļās kartes sistēmas biroju padomes konstitūcijā minētajām prasībām.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumprojekts paredz ieviest ES direktīvu prasības, piemēram, attiecīgi palielināt apdrošinātāju atbildības limitus, noteikt, ka apdrošinātāji brīvas konkurences apstākļos noteiks apdrošināšanas prēmiju apmērus, kā arī to samazināšanas un palielināšanas kārtību, noteikt apdrošinātājiem termiņus atbildes sniegšanai sakarā ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzību. Likumprojekts paredz reorganizēt šobrīd Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo valsts institūciju – Satiksmes biroju – par visu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai licencēto apdrošinātāju veidotu Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 13.februārim.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabi netā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ārzemniekiem ir noteikta vienota ieceļošanas un uzturēšanās kārtība Latvijas Republikā un netiek īpaši izdalīti ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi Eiropas Savienības pilsoņiem un to ģimenes locekļiem.
Līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai Akta par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pa

matā, 2.pantā noteikts, ka pamatlīgumi un akti, ko iestādes pieņēmušas pirms pievienošanās dienas, ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem. Šobrīd Eiropas Savienības iestādēs pieņemti vairāki tiesību akti (kopumā 9 direktīvas), kas nosaka īpašus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Eiropas Savienības pilsoņiem un to ģimenes locekļiem. Ievērojot, ka iepriekš minētie tiesību akti nav tieši piemērojami un nepieciešams nodrošināt to principu piemērošanu no iestāšanās dienas, Eiropas Savienības pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās principu adekvātu piemērošanu iespējams nodrošināt, tikai izstrādājot jaunu normatīvo aktu.
2002.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā Imigrācijas likuma 69.pantā Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt kārtību, kādā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un to ģimenes locekļi.
Noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā nosacījumus, uzturēšanās atļauju pieprasīšanas, izsniegšanas un anulēšanas kārtību, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus un piespiedu izraidīšanas nosacījumus. Salīdzinot ar spēkā esošo kārtību, noteikumu projekts paredz vienkāršāku dokumentu uzturēšanās atļaujai pieprasīšanas procedūru, nav nepieciešams noformēt izsaukumu, samazināts iesniedzamo dokumentu skaits.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts bezpeļņas organizācijas “Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra” reorganizāciju un valsts aģentūras “Profesionālās izglītības attīstības aģentūra” izveidi”.
Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Publisko aģentūru likumu ar 2004.gada 1.martu sākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās valsts bezpeļņas organizācijas “Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra” reorganizāciju un līdz 2004.gada 1.maijam izveidot valsts aģentūru “Profesionālās izglītības attīstības aģentūra”.
Aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt izglītības, tālākizglītības un zinātnes attīstību un politikas īstenošanu. Tā veic starpnieku institūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu ieviešanā, Eiropas Savienības programmu, pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu programmu un projektu administrēšanu.
Aģentūra ir organizācijas funkciju, saistību, tiesību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.
Aģentūrai un Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 2004.gada 31.martam izstrādāt aģentūras vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģiju un saskaņot to ar Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” nolikums”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu ar 2003.gada 24.decembri tika sākta Kultūras ministrijas pakļautībā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs” reorganizācija, kurā Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētājs, un līdz 2004.gada 1.februārim pārveidota par valsts aģentūru “Kultūras informācijas sistēmas”. Sabiedrības pārveidošana neskar valsts un/vai pašvaldību budžetu.
Iepriekšminētā uzdevuma izpildei un pamatojoties uz Publisko aģentūru likumu, Kultūras ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” nolikums”, kurā noteikts, ka valsts aģentūra “ Kultūras informācijas sistēmas” ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt bibliotēkās, arhīvos un muzejos uzkrāto informācijas avotu un kultūras vērtību pieejamību sabiedrībai, izveidojot integrētu automatizētu informācijas tīklu.

Aģentūrai ir šādas funkcijas: attīstīt bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu informācijas sistēmas; nodrošināt plašai sabiedrībai pieejamību informācijai par bibliotēku, arhīvu, muzeju kultūras vērtībām.
Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: realizē valsts un starptautiskus projektus un programmas; veic valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidi valstī; attīsta Latvijas kultūras informācijas sistēmas atbilstoši standartiem; nodrošina pieejamību nacionālajam elektroniskajam kopkatalogam un nacionālās bibliogrāfijas datu bāzei; sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām datu apstrādes jautājumu risināšanā; nodrošina bibliotēku informācijas portāla izveidi un darbību; konsultē ar kultūras informācijas sistēmām saistītos jautājumos; sniedz citus publiskos pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
Noteikumu projektā noteiktas aģentūras tiesības, noteikta aģentūras struktūra un pārvalde, aģentūras konsultatīvās padomes darbība un aģentūras finansēšanas kārtība.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts uzņēmuma “Valsts veselības centrs “Jaundubulti”” reorganizāciju”.
Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” ar 2004.gada 1.aprīli reorganizēt Labklājības ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu “Valsts veselības centrs “Jaundubulti”” un pievienot to bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Koledža RRC”. Noteikts, ka valsts uzņēmuma “Valsts veselības centrs “Jaundubulti”” tiesību un saistību pārņēmēja ir bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Koledža RRC”. Labklājības ministrei uzdots izveidot valsts uzņēmuma reorganizācijas komisiju.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma Pārejas noteikumiem līdz 2003.gada 31.decembrim invalīdi, personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un politiski represētās personas, kuras nestrādā (nav uzskatāmas par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un saņem tikai valsts pensiju vai tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, par valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, nepārsniedzot pakalpojuma ilgumu, kas ir 21 diena.
Minētā pakalpojuma sniedzējs ir valsts uzņēmums “Valsts veselības centrs “Jaundubulti””, un tas turpina sniegt šo pakalpojumu, taču sniegtā pakalpojuma apjoms ir samazinājies, un no 2004.gada 1.janvāra šo pakalpojumu sniedz tikai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku rezultātā cietušām personām. Rezultātā sociālās rehabilitācijas institūcija valsts uzņēmums “Valsts veselības centrs “Jaundubulti”” 2004.gadā saņem ierobežotu valsts budžeta finansējumu, kas pilnībā nespēj nodrošināt minētās institūcijas uzturēšanas izdevumus.
Viena no Labklājības ministrijas prioritātēm ir kvalitatīvu, uz nodarbinātību orientētu sociālo pakalpojumu attīstība, kuras īstenošanā plānots piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Koledža RRC” sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas nodrošina invalīdiem iespējas atgriezties darba tirgū, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku.
Abas institūcijas atrodas Jūrmalā, un, izvērtējot radušos situāciju, Labklājības ministrija uzskata, ka, pievienojot valsts uzņēmumu “Valsts veselības centrs “Jaundubulti”” bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Koledža RRC”, tiks uzlabots un attīstīts profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu komplekss, nepārtraucot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras nolikums”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Publisko aģentūru likumu un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu, kurā noteikts, ka pakalpojumus profesionālās orientācijas jomā sniedz Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra. Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot

vērā to, ka Ministru kabineta Komiteja 2004.gada 19.janvārī neatbalstīja Labklājības ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”” un uzdeva svītrot no likumprojekta normas, kas paredzēja reorganizēt VBO “Profesionālās karjeras izvēles centrs” un tās funkcijas nodot Nodarbinātības valsts aģentūrai.
Noteikumu projekts paredz, ka Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktā bezdarba samazināšanas preventīvā pasākuma īstenošanu – pakalpojumu sniegšanu profesionālās orientācijas jomā.
Noteikumu projekts nosaka aģentūras funkcijas, uzdevumus, tiesības, aģentūras pārvaldi, mantu un finanšu līdzekļus, aģentūras amatpersonu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību, kā arī paredz izveidot aģentūras konsultatīvo padomi.
Darbības mērķa īstenošanai aģentūra veiks šādas galvenās funkcijas: sniegs valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību profesionālās orientācijas jomā; bez maksas sniegs pakalpojumus un konsultācijas piemērotas profesijas un izglītības izvēlē; izstrādās jaunas zinātniski pamatotas praktiskās metodes un sniegs metodisku palīdzību izglītības iestādēm zinātniski pamatotu profesionālās orientācijas metožu un formu ieviešanā.
Aģentūras sastāvā paredzētas teritoriālās struktūrvienības, kuru tīkls aptvers visus valsts reģionus un tiks optimizēts atbilstoši pakalpojumu saņēmēju skaitam un sniedzamo pakalpojumu klāstam.
Tiek plānots, ka aģentūra iekasēs maksu par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem juridiskām un fiziskām personām saistībā ar aģentūras izdevumiem, kas radīsies, lasot lekcijas karjeras attīstības un personības izaugsmes jautājumos, sagatavojot informatīvus un metodiskus materiālus un organizējot to izdošanu, īstenojot profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītības darbiniekiem profesionālās orientācijas un karjeras plānošanas jautājumos, kā arī sniedzot pakalpojumus darba devējiem personāla darba efektivitātes prognozēšanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un tās Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”.
Konvencija par kibernoziegumiem (Konvencija) un tās Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās (Protokols), ir ietverti Eiropas Savienības – acquis communautaire tiesību kopumā, kas Latvijas Republikai ir jāievieš līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā.
Konvencija un protokols nodrošinās tiesiskos ietvarus dalībvalstu sadarbībai konvencijā un tās protokolā paredzētajos jautājumos. Konvencija paplašinās starptautiskās sadarbības jomu krimināllietās attiecībā uz cīņu pret kibernoziegumiem, bet protokols starptautiskajā līmenī nodrošinās piemērotus juridiskos pasākumus, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu un tās apkarošanu.
Likumprojekts, ieviešot konvenciju, paredz noteikt kompetentās iestādes attiecīgajiem sadarbības veidiem, kā arī konkrētus sadarbības aspektus. Konvencija paplašinās starptautiskās sadarbības jomu krimināllietās attiecībā uz cīņu pret kibernoziegumiem, t.i., noziegumiem pret informācijas sistēmu drošību, kur ietilpst dažādu ierīču, t.i., kaitīgu līdzekļu un programmu, izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt datorsistēmas, patvaļīga piekļūšana datorsistēmām, krāpšana datorsistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, bērnu pornogrāfijas apkarošana, kas izpaužas pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanā, izgatavošanā utt., un informācijas tehnoloģijas lietošanas un attīstības aizsardzību. Konvencija ir nepieciešama, lai atturētu no darbībām, kas vērstas pret datorsistēmu, tīklu un datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, kā arī šādu sistēmu, tīklu un datu ļaunprātīgu izmantošanu, veicinātu šādu noziegumu atklāšanu, izmeklēšanu un apsūdzības celšanu kā nacionālajā, tā arī starptautiskajā līmenī, paredzot kriminālatbildību par šādām darbībām.
Protokols starptautiskajā līmenī nodrošinās piemērotus juridiskos pasākumus, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu, kura tiek izdarīta ar automātisko datu apstrādes sistēmu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu starptautisko stabilitāti, harmonizētu tiesību aktus, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas propagandas apkarošanu. Protokola mērķis ir ietekmēt jau iedibinātos principus attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, piemēram, uz vārda brīvību, diskriminācijas izskaušanu utt., nacionālajos tiesību aktos.
Pieteikts rīkojuma projekts, kas paredz apstiprināt Konvencijas par kibernoziegumiem un tās Papildu protokola par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās, parakstīšanu. Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieks Eiropas Padomē pilnvarots parakstīt konvenciju un tās protokolu. Noteikts, ka konvencija un tās protokols pēc to parakstīšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.
Kibernoziegumi ir kļuvuši par realitāti arī Latvijā. Šobrīd vēl plašā mērogā nesaskaramies ar tādiem izplatītiem kibernoziegumiem kā noziegumi pret informāciju sistēmu drošību, kur ietilpst dažādu kaitīgu programmu izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt elektroniskās informācijas sistēmas, patvaļīga piekļūšana šādām sistēmām, bet plašā mērogā saskaramies ar tādu noziegumu veidu kā krāpšana elektroniskā datu apstrādes sistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, kas katru gadu nodara tūkstošiem latu zaudējumu “Lattelekom”. Konvencija par kibernoziegumiem (Konvencija) un tās Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās (Protokols), ir ietverti Eiropas Savienības – acquis communautaire tiesību kopumā, kas Latvijas Republikai ir jāievieš līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Konvencija paplašinās starptautiskās sadarbības jomu krimināllietās attiecībā uz cīņu pret kibernoziegumiem, bet protokols starptautiskajā līmenī nodrošinās piemērotos juridiskos pasākumus, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu un tās apkarošanu.

Likumprojekts paredz izteikt Krimināllikuma 77.pantu jaunā redakcijā, tas ir, pašreizējo redakciju papildinot ar jaunu nosacījumu – kriminālatbildību par publisku aicinājumu uz genocīdu. Atbilstoši Protokola nosacījumiem šāds publisks aicinājums izpaužas materiāla izplatīšanā vai tā citādā padarīšanā par sabiedrībai izmantojamu ar automātisko datu apstrādes sistēmu palīdzību, kas ietver sevī arī datorsistēmu.
Likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par protokola 4.pantā un 5.pantā minētajiem pārkāpumiem, izsakot 78.panta pirmās un otrās daļas dispozīcijas jaunā redakcijā. Atbilstoši protokola nosacījumiem jāparedz kriminālatbildība par draudiem un publisku apvainojumu, izmantojot automātisko datu apstrādes sistēmu palīdzību, kas ietver sevī arī datorsistēmu.
Likumprojekts paredz ieviest lielāku sodu saskaņā ar Konvencijas 3.un 24.pantā minētajiem nosacījumiem, izsakot 144.panta pirmās daļas sankciju jaunā redakcijā, to papildinot ar sodu – brīvības atņemšanu līdz vienam gadam. Atbilstoši konvencijas nosacījumiem jāparedz, lai Konvencijā minētie noziedzīgie nodarījumi tiktu sodīti ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām sankcijām, kā arī atbilstoši starptautiskajiem izdošanas nosacījumiem, sankcijai ir jābūt lielākai par brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Turklāt Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 489.pants paredz, ka personas var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdošanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu vai bargāks sods. Turklāt 144.pantā minētais noziedzīgais nodarījums ir ar augstu bīstamības pakāpi, tādējādi pašlaik paredzētais sods nav adekvāts izdarītajam, tāpēc to ir nepieciešams grozīt.
Likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī vai izmantojot publiskos datu pārraides tīklus vai telekomunikācijas, izsakot 158.panta jaunā redakcijā. Tieši šādu nepieciešamību veikt grozījumu attiecīgajā pantā protokols neparedz, taču darba grupa izvērtēja, ka būtu lietderīgi paredzēt kriminālatbildību par šādu noziedzīgu nodarījumu, jo līdz šim šāds regulējums nebija noteikts, bet šādi noziedzīgi nodarījumi kļūst arvien izplatītāki.
Likumprojekts paredz izteikt 166.panta otrās daļas dispozīcijas jaunā redakcijā, kā arī izslēgt trešo un ceturto daļu. Tas ir nepieciešams, lai atsevišķajā 166.¹ pantā pastiprinātu cīņu pret bērnu pornogrāfijas apriti, norobežojot pornogrāfiju un erotiku no bērnu pornogrāfijas.
Likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par Konvencijas 9.pantā minētajiem pārkāpumiem, papildinot Krimināllikumu ar 166.¹ pantu. Atbilstoši Konvencijas nosacījumiem jāparedz kriminālatbildība par bērnu pornogrāfijas izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, izplatīšanu,

realizāciju utt.
Likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par konvencijas 8.pantā minētajiem pārkāpumiem – ar datoru saistīta viltošana. Ievērojot to, ka Krimināllikuma 177.pants, kas nosaka kriminālatbildību par krāpšanu, nav piemērojams gadījumos, kad krāpšana izdarīta, izmantojot automātiskās datu apstrādes sistēmas procesu, ir nepieciešams papildināt Krimināllikumu ar 177.¹pantu “Krāpšana automātiskās datu apstrādes sistēmā”, paredzot atbildību par patvaļīgu automātiskās datu apstrādes sistēmas procesu ietekmēšanu, lai iegūtu tiesības uz svešu mantu, pakalpojumu vai citu mantisku labumu sev vai citai personai, tādējādi nodrošinot vienveidīgu likuma piemērošanu.
Likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par konvencijas 2.pantā minētajiem pārkāpumiem, izsakot 241.pantu jaunā redakcijā. Atbilstoši konvencijas nosacījumiem jāparedz kriminālatbildība par patvaļīgu piekļūšanu automātiskās datu apstrādes sistēmai vai tās daļai, ja tās saistītas ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu. Šobrīd 241.pantā ir paredzēta atbildība par patvaļīgu piekļūšanu datorsistēmai, taču atbilstoši konvencijai termins “automātiska datu apstrādes sistēma” ietver datorsistēmu, tīklu, tehnisko un informācijas resursu kompleksu, kam ir lietotāja pieeja.
Likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par konvencijas 4.pantā un 5.pantā minētajiem pārkāpumiem, proti, iejaukšanās datos un iejaukšanās sistēmā, kas ietver tādas darbības kā datu bojāšana, dzēšana, pasliktināšana, izmainīšana u.c. Tā kā spēkā esošā 243.panta redakcija ir daudz šaurāka, nekā paredz konvencija, atbilstoši konvencijas nosacījumiem projektā tiek paredzēta kriminālatbildība par automātiskās datu apstrādes sistēmas un tajā ievietotās informācijas resursu traucēšanu, tādējādi aptverot visas konvencijā paredzētās nelikumīgās darbības.
Vienlaikus likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par konvencijas 6.pantā minētajiem pārkāpumiem, izsakot 244.pantu jaunā redakcijā. Termins “datora vīruss” ir zaudējis savu būtību un novecojis, jo atbilstoši konvencijas nosacījumiem ierīces, ar kurām var ietekmēt automātiskās datu apstrādes sistēmas resursus, var būt gan dažādas datorprogrammas, tai skaitā datora vīrusi, gan arī līdzekļi. Līdz ar to projektā tiek paredzēta kriminālatbildība par ierīces, tas ir, līdzekļa vai datorprogrammas, kas izgatavota ar mērķi ietekmēt automātiskās datu apstrādes sistēmas resursus, neatļautu izgatavošanu, realizēšanu, izplatīšanu, glabāšanu vai citādi padarot to par izmantojamu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par normatīvo aktu sistematizāciju”, kuri noteiks kārtību, kādā Tieslietu ministrija sistematizē normatīvos aktus un veido tiesību aktu datorizēto informācijas sistēmu.
Tieslietu ministrija normatīvo aktu sistematizāciju veic datorizēti, nodrošinot teksta atbilstību oriģinālam un ievērojot juridiskās tehnikas prasības. Normatīvo aktu sistematizāciju veic: sakārtojot normatīvos aktus hronoloģiski, atbilstoši normatīvo aktu veidam, tiesību nozarei un tēmai; nošķirot spēku zaudējušus normatīvos aktus vai atsevišķas tiesību normas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem vai tiesību normām; aizstājot agrāk izdota normatīvā akta atsevišķus vārdus, skaitļus, vārdkopas, teikumus vai teikuma daļas ar vēlāk izdotā normatīvā aktā norādītajiem atsevišķiem vārdiem, skaitļiem, vārdkopām, teikumiem vai teikuma daļām; papildinot agrāk izdota normatīvā akta tekstu ar vēlāk izdotā normatīvā aktā norādītajiem atsevišķiem vārdiem, skaitļiem, vārdkopām, teikumiem vai teikuma daļām; pilnīgi vai daļēji aizstājot agrāk izdota normatīvā akta tekstu ar jaunu tekstu.
Paredzēts noteikt, ka datorizēto informācijas sistēmu veido, ievadot tajā normatīvā akta oriģināla tekstu, kas ir saņemts elektroniskā veidā un uz papīra no norādītajām institūcijām: likumus un citus Saeimas pieņemtos aktus no Saeimas kancelejas; Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas, ieteikumus, rīkojumus, Ministru kabineta sēžu protokolu lēmumus un Ministru prezidenta rīkojumus no Valsts kancelejas; Latvijai saistošus starptautiskos līgumus, to tulkojumus un Ārlietu ministrijas paziņojumus par konkrēto starptautisko līgumu spēkā stāšanos no Ārlietu ministrijas; Valsts prezidenta pieņemtos aktus no Valsts prezidenta kancelejas; Satversmes tiesas spriedumus no Satversmes tiesas kancelejas; pašvaldību saistošos noteikumus no attiecīgās pašvaldības domes vai padomes; elektroniskā veidā saņemtos atsevišķu ministru, ministriju, citu valsts un pašvaldību institūciju normatīvos aktus un to grozījumus, kas publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, no atbildīgās institūcijas.
Par katru datorizētajā informācijas sistēmā ievadīto normatīvo aktu norādāma šāda informācija: institūcija, kas izdevusi normatīvo aktu; normatīvā akta pieņemšanas datums; normatīvā akta izsludināšanas un publicēšanas datums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī publikācija hronoloģiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”; normatīvā akta un tā grozījumu spēkā stāšanās, spēka zaudēšanas vai atcelšanas datums un pamats; normatīvā akta savstarpējo sasaisti ar citiem normatīvajiem aktiem.
Noteikts, ka Tieslietu ministrija datorizētajā informācijas sistēmā sniedz informāciju par katra normatīvā akta spēkā esību, norādot: “spēkā esošs” – ja normatīvais akts ir stājies spēkā; ”vēl nav spēkā” – ja normatīvais akts ir pieņemts, bet nav vēl stājies spēkā, kā arī norāda: “zaudējis spēku” – ja: kompetentā iestāde atzinusi normatīvo aktu par spēku zaudējušu; normatīvais akts bija pieņemts uz noteiktu laiku vai ar noteiktu nosacījumu un laiks ir pagājis vai nosacījums iestājies; spēku zaudējusi normatīvā akta izdošanu pilnvarojušā tiesību norma; stājies spēkā jauns to pašu jautājumu regulējošs normatīvais akts ar līdzīgu vai augstāku juridisko spēku; Satversmes tiesa atzinusi konkrēto normatīvo aktu vai tā daļu par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai; “atcelts” – ja kompetentā iestāde atcēlusi normatīvo aktu vai atzinusi to par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Kultūras, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Turpinājums – seko