"Gadsimta atklājumi"

"Subbota"

— 2000.05.26.

1912

Pirmais lēciens ar izpletni no lidmašīnas (Alberts Berijs, ASV). Kazimirs Funks ievieš jēdzienu "vitamīns". Par vispārējo nelaimes signālu tiek pieņemta abreviatūra SOS.

1913

Henrijs Fords savas kompānijas rūpnīcās ievieš konveijermontāžas metodi (ASV). E.Makolejs tīrā veidā iegūst A vitamīnu (ASV).

1915

Hutgo Junkerss konstruē pirmo vienlaidus metāla aeroplānu. Alberts Einšteins Vācijā publicē vispārīgo relativitātes teoriju.

1916

Psihologs Lūiss M.Tērmans ievieš intelektuālās attīstības koeficientu IQ (ASV). Tiek radīti pirmie efektīvie kaujas tanki (pirmoreiz tika izmantoti kaujās pie Sommas Francijā. Izgudrota nagu laka (ASV). Uz automobiļu priekšlogiem sāk izmantot stiklu tīrītājus (ASV).

1918

Spāniešu gripas epidēmijā līdz 1919.gadam mirst 20 miljonu cilvēku Eiropā, Amerikā un Indijā. Amerikāņu kareivji uz Eiropu atved jaunu sporta veidu — volejbolu.

1919

Britu lidotāji D.V.Elkonse un A.V.Brauns pirmoreiz šķērso Atlantijas okeānu. Hanss Fogts rīko skaņu filmu radīšanas eksperimentus.

1920

Ieroču meistars D.T.Tomsons izgudro automātu (ASV). Tiek rīkots pirmais skaistumkonkurss "Miss America".

1913.gads. Krustvārdu mīkla. Lielbritānija

1913.gada 21.decembrī Artūrs Vinns, kas bija pieņemts darbā laikraksta "New York World" joku un izklaides nodaļā, piedāvā lasītājiem jaunu laika kavēkli — krustvārdu mīklu. Liverpūlē dzimušais Vinns atcerās Viktorijas laiku salona spēli, ko bija spēlējis jau viņa vectētiņš. To sauc "Maģiskie kvadrāti". Pirmās krustvārdu mīklas ir ļoti vieglas, viss balstījās uz noteiktiem vārdiem un sinonīmiem (amerikāņu un britu blicmīklas tādas ir vēl tagad). Bet pirmā krustvārdu mīkla, kas liek patiešām palauzīt galvu, Anglijā parādās 1925.gadā laikrakstā "Saturday Westminster". Zināms ir tikai tās autora pseidonīms — Torkvemada (slavenais spāņu inkvizīcijas galva). Lai kas arī būtu šis 20.gadsimta Torkvemada, tieši viņš krustvārdu mīklās ievieš kalamburus, literāras alūzijas, anagrammas un pat kriketa terminus. Šo stilu pārņem "The Times" un savu pirmo krustvārdu mīklu nodrukā 1950.gada 1.februārī. Lai izpatiktu izglītotajiem lasītājiem, krustvārdu mīklas laikrakstā "The Times" dažkārt sastāda ne vien angļu, bet arī grieķu un latīņu valodā.

1913.gads. Rāvējslēdzējs. ASV

"Ātro" aizdari izdomā zviedru strādnieks Gideons Sandbeks, kas aizbraucis peļņā uz ASV. Divas lentes ar sīkiem metāla zobiņiem viņš iešuj apģērba malās un sastiprina ar bīdāmu slēdzi. Pirmie, kas 1917.gadā izmanto zviedra izgudrojumu, ir amerikāņu kara jūrnieki, kas ar rāvējslēdzēju cieši aizdara savas vējjakas. Viņu paraugam seko arī ASV sauszemes un gaisa kara spēki. 1927.gadā rāvējslēdzējus sāk izmantot sporta tērpos, bet pirmā modelētāja, kas rāvējslēdzēju izmanto sieviešu apģērbā, ir m–me Skiaparelli.

1914.gads. Luksofors. ASV

Pirmās autoceļu signālu sistēmas nolūkotas no dzelzceļniekiem. Kāds Anglijas Dienvidaustrumu dzelzceļa superintendants misters Naits pirmo "vienaci" luksoforu 1968.gadā uzstāda Londonas Bridžstrītā — tā ir čuguna lampa ar semafora signālu, ko vada policists. Bet trīskrāsu luksofors, kādu mēs to pazīstam šodien, parādās Ņujorkā. 1918.gadā Ņujorkas Piektā avēnija ir tik ļoti mašīnu pārpildīta, ka policistiem grūti regulēt satiksmi. Pilsētas varasvīri nolemj ieviest daudzkrāsu luksoforus. Kastes novieto tieši ielu krustojuma centrā, sarkano, zaļo un balto gaismu pārslēdz ar roku. Šos luksofora embrijus drīz vien nomaina divkrāsu automāti ielu stūros. Dzelteno krāsu pievieno nedaudz vēlāk — tiem, kuri pārāk ātri sāka braukt vai pārāk gausi bremzē.

1915.gads. Lūpu pomāde. ASV

Vīrieši un sievietes lūpas krāso gadu simtiem ilgi. 20.gadsimta sākumā to dara ar krāsainu krītu, kas, diemžēl, smērējas un kunkuļojas. 1915.gadā ASV Moriss Levijs tai izdomā metāla konteineru ar izbīdāmu tūbiņu. Šī cietā pomāde uzreiz kļūst par visu vecumu sieviešu favorīti — to var viegli uzklāt lūpām un var visur nēsāt sev līdzi. Lūpu pomādei ļoti palīdz arī Holivuda — visas sievietes grib līdzināties kinozvaigznēm. Bet pēc krāsu kino rašanās pieprasījums pēc pomādes piedzīvo kārtējo eksploziju.

1915.gads. Motorollers. Itālija

1915.gadā Ņujorkā parādījās diezgan kuriozs pārvietošanās līdzeklis — kaut kas līdzīgs bērnu skrejritenim bez sēdekļa. Autopēdam bija divu zirgspēku motors, un tas spēja braukt ar ātrumu 55 km stundā. Tas bija pirmais no daudzajiem mēģinājumiem gadsimta sākumā radīt nelielu ekonomisku pārvietošanās līdzekli. Visveiksmīgāk ar to tika galā itāļu kompānija "Piaggio", kura savu pirmo motorolleri "Vespa" izlaida 1946.gadā. Tas bija pilnīgi jauna veida transporta līdzeklis. Tūlīt pēc kara firmas boss Enriko Piadžo uzdeva savam inženierim Koradino d’Askanio padomāt par vienkāršu divu riteņu pārvietošanās līdzekli. Pēc dažām nedēļām Koradino piedāvāja šefam savu variantu — atsegts rāmis, plata platforma kājām, mazi uz visām pusēm grozāmi ritenīši. Sākumā par šo smieklīgo "skrejriteni" visi uzjautrinājās, taču jau 50. un 60.gados "Vespa" kļuva par modes kliedzienu.

1919.gads. Mikseris. ASV

1908.gadā Herberts Džonsons beķeriem izdomāja agregātu, kas aizvietoja dzelzs mīklas maisāmo karoti. Šis elektrojaucējs kalpoja par modeli pirmajam 1919.gadā izlaistajam mājas mikserim. Tam piemita unikālas sajaukšanas spējas. Kombaina putotājs griezās uz vienu pusi, bet kauss uz otru. Tūdaļ pat to nodēvēja par virtuves palīgu — "Kitchen Aid". 1917.gadā šos "palīgus" jau izmantoja visās amerikāņu flotes kuģu kambīzēs. Bet Britānijā ar mikseri nopietni nodarboties sāka Kens Vuds. 40.gadu beigās savā garāžā Surejā viņš nodibināja mājturības elektropreču firmu. Sākumā ražoja tosterus, bet kopš 1948. gada arī mikserus. Vuds izdomāja daudzfunkcionālu virtuves agregātu "Kenwood Chef", kurā bija apvienots mikseris, sulu spiede, kafijas dzirnaviņas, siets, gaļas maļamā mašīna un konservu atvērējs. Turklāt "Chef" arī kartupeļus vēl tīrīja!

1919.gads. Tējas paketīte. ASV

Pirmā tējas paketīte no muslīna parādījās ASV. To izdomāja Džozefs Kreigers no Sanfrancisko, lai atšķirtu tējas šķirnes. Pirmās paketītes bija domātas pārtikas piegādātājiem, bet jau 30. gadu vidū tās sāka iegādāties arī mājsaimnieces. Ņujorkas kompānija "Tetley Inc." centās tējas paketītes ieviest arī Britānijā, taču konservatīvie briti deva priekšroku tējas uzlējuma gatavošanai kā ierasts. Tikai 1952.gadā Kreigera izgudrojumu sāka pieņemt arī Anglija, tagad šajā "five o’clock" valstī paketītēs pārdod 75 procentus visas patērējamās tējas.

1920.gads. Fēns. ASV

1905.gadā Česters E.Bīčs radīja pirmo ātrgaitas elektromotoru ar viena zirgspēka jaudu un nodibināja dažādu elektropreču ražošanas firmu. 1912.gadā parādījās elektriskā šujmašīna, 1914. — stacionārs matu žāvētājs, 1921.gadā — portatīvais putekļu sūcējs. Elektrisko rokas fēnu patērētāji saņēma 1920.gadā, to sauca par "Ciklonu". Bet pēc tam sākās pilnveidojumi — ātruma un temperatūras maiņa un, visbeidzot, visdažādākās uzmavas, ko lietojam vēl šodien.