Valsts kases rīkojums Nr.9

Rīgā 2004.gada 23.janvārī

Par pašvaldību mēneša pārskatiem

Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 30.panta 2.daļas nosacījumiem: “Pašvaldības saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz detalizētus pārskatus un ziņojumus par visu ieņēmumu, izdevumu un aizņēmumu, arī speciālo budžetu apjomu”:
1. Apstiprināt šādas pašvaldību mēneša pārskatu formas:
1.1. pārskats par pašvaldības pamatbudžeta izpildi (1.pielikums);
1.2. pārskats par pašvaldības speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) izpildi (2.pielikums);
1.3. pārskats par pašvaldības ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumiem un izdevumiem (3.pielikums);
1.4. pārskats par pašvaldības aizņēmumiem (4.pielikums);
1.5. pārskats par pašvaldības galvojumiem (5.pielikums).
2. Apstiprināt metodiskos norādījumus par mēneša pārskatu sastādīšanas kārtību (6.pielikums).
3. Rajonu un pagastu padomēm mēneša pārskatus iesniegt Valsts kases reģionālajos norēķinu centros pārskata periodam sekojošā mēneša 8.datumā līdz plkst. 14.00.
4. Pilsētu, novadu domēm (izņemot Rīgas pilsētas domi) mēneša pārskatus iesniegt Valsts kases reģionālajos norēķinu centros pārskata periodam sekojošā mēneša 10.datumā līdz plkst. 12.00.
5. Rīgas domei mēneša pārskatus iesniegt Valsts kases Pārskatu departamentā pārskata periodam sekojošā mēneša 11.datumā līdz plkst. 12.00.
6. Valsts kases norēķinu centriem apkopotos pašvaldību mēneša pārskatu kopsavilkumus iesniegt Valsts kases Pārskatu departamentā pārskata periodam sekojošā mēneša 11.datumā.
7. Rajona padomēm līdz pārskata pe-riodam sekojošā mēneša 3.datumam Valsts kases norēķinu centros iesniegt informāciju par saņemto valsts budžeta mērķdotāciju sadali rajona pašvaldībām (no gada sākuma pieaugošās summās).
8. Ja iesniegšanas datums ir brīvdiena vai svētku diena, pārskats iesniedzams nākamajā darba dienā.
9. Atzīt par spēku zaudējušu:

9.1. Valsts kases 2003.gada 12.marta rīkojumu Nr. 38 “Par pašvaldību mēneša pārskatiem”;
9.2. Valsts kases 2003.gada 9.jūnija rīkojumu Nr. 93 “Par grozījumiem Valsts kases 2003.gada 12.marta rīkojumā Nr. 38 “Par pašvaldību mēneša pārskatiem”.

Valsts kases pārvaldnieka v.i. — pārvaldnieka vietnieks V.Lindemanis

1.pielikums

Mēneša pārskats par pašvaldības pamatbudžeta izpildi

(saimnieciskais gads, pārskata periods)

Pašvaldības nosaukums ________________________________

latos

Iestādes vadītājs (paraksts) (paraksta atšifrējums)

Galvenais grāmatvedis (paraksts) (paraksta atšifrējums)

2.pielikums

Mēneša pārskats par pašvaldības speciālā budžeta

(neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) izpildi (saimnieciskais gads, pārskata periods)

Pašvaldības nosaukums ________________________________

latos

Iestādes vadītājs (paraksts) (paraksta atšifrējums)
Galvenais grāmatvedis (paraksts) (paraksta atšifrējums)

3.pielikums

Mēneša pārskats par pašvaldības ziedojumu

un dāvinājumu ieņēmumiem un izdevumiem (saimnieciskais gads, pārskata periods)

Pašvaldības nosaukums _________________________________

latos

Iestādes vadītājs (paraksts) (paraksta atšifrējums)

Galvenais grāmatvedis (paraksts) (paraksta atšifrējums)

4.pielikums

5.pielikums

6. pielikums

Metodiskie norādījumi

par pašvaldību mēneša pārskatu formu sastādīšanas kārtību

I. Vispārīgie norādījumi

1. Pārskatu sagatavošanā izmanto šādus normatīvos dokumentus:
1.1. Finanšu ministrijas 2001.gada 7.decembra rīkojumu Nr. 1066 ”Par budžeta ieņēmumu klasifikāciju” ar grozījumiem;
1.2. Finanšu ministrijas 1998.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.4 “Budžeta izdevumu ekonomiskā klasifikācija” ar grozījumiem;
1.3. Finanšu ministrijas 1995.gada 20.decembra rīkojumu Nr.625 “Par valdības funkciju klasifikāciju” ar grozījumiem;
1.4. Finanšu ministrijas 1996.gada 5.decembra rīkojumu Nr.704 “Par budžeta finansēšanas klasifikāciju”.

1. Pārskatus veido pēc naudas plūsmas principa.
2. Ja pašvaldības saimnieciskā gada laikā apvienojas, sagatavojot jaunizveidotās pašvaldības mēneša pārskatus, tajos iekļauj apvienoto pašvaldību budžetu izpildes datus no gada sākuma.
3. 1.ailes “Klasifikācijas kods” rindās ierakstīti ar minētajiem Finanšu ministrijas rīkojumiem apstiprinātie spēkā esošie attiecīgās klasifikācijas kodi.
4. 2.ailes “Rādītāju nosaukums” rindās ierakstīti rādītāju nosaukumi atbilstoši minētajiem Finanšu ministrijas rīkojumiem.
5. 4.ailes “Gada plāns” rindās ieraksta pašvaldības apstiprināto (precizēto) budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam.
6. 5.ailes “Izpilde no gada sākuma” rindās ieraksta pašvaldības pamatbudžeta izpildi no pašvaldības grāmatvedības uzskaites dokumentiem
7. 6.ailes “Izpilde % pret gada plānu” aprēķina budžeta izpildes rādītāju procentuālo izteiksmi pret plānoto budžetu gadam. 6.ailes datus aprēķina kā 5.ailes “Izpilde no gada sākuma” un 4.ailes “Gada plāns” dalījumu, izteiktu procentos.
8. 7.ailes “Pārskata mēneša izpilde” datus aprēķina kā 5.ailes “Izpilde no gada sākuma” pārskata perioda un iepriekšējā pārskata perioda datu starpību.

II. Pārskata par pašvaldības pamatbudžeta izpildi sagatavošana

9. Pārskata rindu datus aizpilda saskaņā ar iepriekš norādītajiem normatīvajiem dokumentiem, kuros ir sniegti skaidrojumi par klasifikāciju pielietošanu.
10. Pašvaldības budžeta ieņēmumos neuzskaita saņemtos aizņēmumus. Aizņēmumu pozīciju uzrāda XI daļā “Finansēšana”.
11. 17.rindas “Iekasēts pašvaldībā”, 19.rindas “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa”, 21.rindas “Pārskaitīts valsts budžetā uz pārskata perioda pēdējo dienu” un 22.rindas “no tiem: pārskaitīts pārskata periodā par iepriekšējo saimniecisko gadu” datus aizpilda Rīgas pilsētas, Ventspils pilsētas un Liepājas pilsētas pašvaldību pamatbudžeta pārskatos.
12. Rindā “12.3.0.0. Ārvalstu finanšu palīdzība” uzrāda saņemto ārvalstu finanšu palīdzību (ISPA, PHARE, SAPARD u.c.) projektu realizācijai pēc noslēgtiem līgumiem ar projekta realizētāju (valsts budžeta iestādi), ja pašvaldība savu līdzfinansējuma daļu piešķir no pamatbudžeta.
13. Valsts budžeta līdzfinansējuma maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības projektu realizācijai (kas nav mērķdotācijas), ja pašvaldība savu līdzfinansējuma daļu piešķir no pamatbudžeta, uzrāda rindā “18.2.4.2. Valsts budžeta līdzdalības maksājumi pašvaldībām ārvalstu finanšu palīdzības projektu realizācijai”.
14. Citu pašvaldību līdzfinansējuma maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības projektu realizācijai uzrāda rindā “18.1.2.3. Pārējie norēķini un maksājumi”, ja pašvaldība savu līdzfinansējuma daļu piešķir no pamatbudžeta.
15. Rindu “18.2.2.5. “Mērķdotācijas pašvaldībām saņemtas no rajona padomēm” aizpilda tās pašvaldības, kas saņem valsts budžeta mērķdotāciju sadales maksājumus no rajona padomēm. Šajā rindā ieraksta visas valsts budžeta mērķdotācijas, kas saņemtas no rajona padomes, vienā summā.
16. Valsts budžeta iestāžu (Izglītības ministrijas, Kultūras ministrijas) budžeta programmu dotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai un VSA obligātajām iemaksām uzrāda kodā 18.2.4.1.”Dotācija no valsts budžeta iestādēm pašvaldībām” tā pašvaldība, kas saņēmusi maksājumu no valsts budžeta iestādes.
Piemēram, dotāciju no valsts budžeta iestādes saņem rajona padome. Rajona padome ieņēmumos uzskaita visu saņemto summu kodā 18.2.4.1. Rajona padomei veicot saņemto līdzekļu sadali un pārskaitot tos pašvaldībām, veidojas transferta izdevumi uzturēšanas izdevumiem (EKK 3800). Pašvaldības, kas saņem šos līdzekļus, tos uzrāda ieņēmumos kodā 18.1.2.1. “Norēķini ar citām pašvaldībām par izglītības iestāžu sniegtiem pakalpojumiem” vai 18.1.2.3. “Pārējie norēķini un maksājumi”. Veicot izdevumus, uzrāda to izlietojumu atbilstoši EKK 1100 un 1200 kods.
17. Rindā “14.340 Maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” un rindā “3300 Dotācijas pašvaldību budžetiem” uzrāda pašvaldību maksājumus PFIF.
18. Rindas “Ieņēmumu pārsniegums (+) vai deficīts (-) (I – VI)” aprēķina kā sadaļas “I Kopā ieņēmumi (II+V)” un sadaļas “VI Izdevumi kopā pēc valdības funkcijām un norēķini (VII+VIII)” datu starpību. Rezultāts ar “plus” zīmi parāda ieņēmumu pārsniegumu, bet rezultāts ar “mīnus” zīmi – deficītu.
19. Finansēšana parāda finanšu līdzekļu avotus, kas izlietoti pašvaldības budžeta deficīta segšanai vai kas veido ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem.
20. Rindā “No citām tā paša līmeņa pārvaldes struktūrām” uzrāda saņemtos aizņēmumus no citām pašvaldībām vai no pašvaldības speciālā budžeta.
Datus uzrāda pēc saldo principa – no saņemtās aizņēmuma pamatsummas pārskata periodā atskaita aizņēmuma pamatsummas atmaksu. Ja kārtējā saimnieciskajā gadā atmaksa ir lielāka nekā saņemtā aizņēmuma summa, tad rezultāts ir ar “mīnus” zīmi.
21. Rindā “No citiem valsts pārvaldes līmeņiem” uzrāda līdzekļus, ko pašvaldība aizņēmusies un atmaksājusi no valsts budžeta (Valsts kases) saimnieciskā gada ietvaros. Šeit uzrāda gan aizņēmumus no Valsts kases latos, gan aizņēmumus no Valsts kases ārvalstu valūtā.
Datus uzrāda pēc saldo principa – no saņemtās aizņēmuma pamatsummas pārskata periodā atskaita aizņēmuma pamatsummas atmaksu. Ja kārtējā saimnieciskajā gadā atmaksa ir lielāka nekā saņemtā aizņēmuma summa, tad rezultāts ir ar “mīnus” zīmi.
22. Rindā “No komercbankām” ieraksta finansēšanai izlietotos aizņēmumus no komerciestādēm. Par aizņēmumu no komercbankām uzskatāms arī overdrafta līgums.
Datus uzrāda pēc saldo principa – no saņemto aizņēmumu pamatsummas atskaita atmaksāto aizņēmumu pamatsummu. Ja atmaksātā aizņēmuma summa ir lielāka par kārtējā saimnieciskajā gadā saņemto summu, tad finansēšanā tā parādās ar “mīnus” zīmi.
23. Rindā “Pārējā iekšējā finansēšana” ieraksta līdzekļu apjomu, ko pašvaldība saņēmusi no citām, iepriekš neminētajām ekonomiskajām struktūrvienībām, piemēram, dažādiem iekšzemes fondiem, privātajām struktūrvienībām u.tml.
24. Rindā “Ārējā finansēšana” uzrāda līdzekļus, kas saņemti vai atmaksāti no ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai bankām, bez valsts starpniecības. Jauni ārējie aizņēmumi bez Valsts kases starpniecības ir pieļaujami ar Finanšu ministra atļauju (rīkojumu).
Datus uzrāda pēc saldo principa – no saņemtās aizņēmuma pamatsummas pārskata periodā atskaita aizņēmuma pamatsummas atmaksu. Ja kārtējā saimnieciskajā gadā atmaksa ir lielāka nekā saņemtā aizņēmuma summa, tad rezultāts ir ar “mīnus” zīmi.
25. Pārskatā ir šādas iekšējās sakarības:
27.1. rindas “XII Finansēšana (XIII+XIV)” dati ir vienādi ar pretēju zīmi sadaļas “Ieņēmumu pārsniegums (+) vai deficīts (-)” datiem;
27.2. VI sadaļas “Izdevumi kopā pēc valdības funkcijām un norēķini” dati ir vienādi ar sadaļas “XI sadaļas “Pavisam izdevumi, tīrie aizdevumi” datiem;
27.3. VIII sadaļas “Norēķini” rindas “14.320 Norēķini ar pašvaldību budžetiem” dati ir vienādi ar IX sadaļas “Kopā izdevumi” rindas “3800 Pašvaldību budžeta transferti uzturēšanās izdevumiem”, rindas “4800 Pašvaldību budžeta transferti kapitālajiem izdevumiem” un rindas “7800 Pašvaldību budžeta transferti investīcijām” datu summas un rindu “3860 no tiem: pašvaldību budžetu transferti uzturēšanas izdevumiem no pašvaldību pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu”, “4860 no tiem: pašvaldību budžetu transferti kapitālajiem izdevumiem no pašvaldību pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu” un “7860 no tiem: pašvaldību budžetu transferti investīcijām no pašvaldību pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu“ datu starpību;
27.4. VIII sadaļas “Norēķini” rindas “14.340. Maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” dati ir vienādi ar IX sadaļas “Kopā izdevumi” rindas “3300 Dotācijas pašvaldību budžetiem” datiem;
27.5. VII sadaļas “Izdevumi pēc valdības funkcijām (204-234)” rindas “14.180 Pašvaldību parādu procentu nomaksa” dati ir vienādi ar IX sadaļas “KOPĀ IZDEVUMI (1+2)” rindas “2000 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem” datiem.

III. Pārskata par pašvaldības speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) izpildi sagatavošana

28. Pašvaldību speciālā budžeta pārskatu veido saskaņā ar īpašā kārtībā noteiktiem ieņēmumiem, ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un ja izdevumi saskaņā ar likumdošanas prasībām izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem. Speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā.
29. Mēneša pārskatā par pašvaldību speciālā budžeta izpildi paredzēti šādi paš-valdību speciālā budžeta veidi:
1. privatizācijas fonda līdzekļi;
2. dabas resursu nodoklis;
3. autoceļu (ielu) fonda līdzekļi;
4. dotācijas pasažieru regulārajiem pār-vadājumiem ar autobusiem;
5. pārējie.
30. Rindās “Īpašiem mērķiem iezīmēti līdzekļi” ieraksta datus par pašvaldības budžeta līdzekļiem konkrētam speciālā budžeta veidam.
31. Rindās “Ārvalstu finanšu palīdzība projektu realizācijai” ieraksta saņemtos ārvalstu finanšu līdzekļus (ISPA, PHARE, SAPARD, ES struktūrfondu u.c.), ja paš-valdība līdzdalības maksājumus veic no speciālā budžeta līdzekļiem.
32. Rindās “Valsts budžeta līdzfinansējuma maksājumi projektu realizācijai” ieraksta valsts budžeta līdzfinansējuma maksājumus pašvaldību ārvalstu finanšu projektu realizācijai, ja pašvaldība līdzfinansējuma maksājumus veic no speciālā budžeta līdzekļiem.
33. Rindās “Citu pašvaldību līdzfinansējuma maksājumi projektu realizācijai” ieraksta saņemtos citu pašvaldību, kas piedalās projekta realizācijā, maksājumus, ja pašvaldība līdzfinansējuma maksājumus veic no speciālā budžeta līdzekļiem.
34. Rindās “Valsts Autoceļu fonda mērķdotācijas pašvaldību budžetiem (rajona padomēm, pilsētām)” ieraksta rajona padomes vai pilsētu pārskatos, kas tieši saņem Valsts Autoceļu fonda pārskaitītos līdzekļus.
35. Rindās ”Transferta maksājumi no rajona padomes – valsts budžeta mērķdotācijas autoceļu (ielu) fondiem” un ”Transferti no rajona padomes – valsts budžeta dotācijas pasažieru regulāriem pārvadājumiem” datus uzrāda tās paš-valdības, kas šos valsts budžeta līdzekļus saņem no rajona padomes līdzekļu pārdales rezultātā.
36. Rindās “Transferti no citām paš-valdībām un rajona padomes” ieraksta saņemtos maksājumus no rajona padomes un pašvaldībām.
37. Rindās “Valsts budžeta iestāžu transferti uz pašvaldību speciālo budžetu” ieraksta no valsts budžeta iestādēm saņemtos pārskaitījumus.
38. Rindā “No citiem valsts pārvaldes līmeņiem” uzrāda līdzekļus, ko pašvaldība aizņēmusies un atmaksājusi no valsts budžeta (Valsts kases – gan latu, gan valūtas aizņēmumi) saimnieciskā gada ietvaros, ja līgumā minētais pasākums attiecas uz speciālā budžeta veidiem.

Datus uzrāda pēc saldo principa – no saņemtās aizņēmuma pamatsummas pārskata periodā atskaitot aizņēmuma pamatsummas atmaksu. Ja kārtējā saimnieciskajā gadā atmaksa ir lielāka nekā saņemtā aizņēmuma summa, tad rezultāts ir ar “mīnus” zīmi.
39. Par pašvaldību saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem aizpilda atsevišķu pārskata veidlapu.
40. Pārskatā ir šādas iekšējās sakarības:
40.1. III sadaļas “Izdevumi pa speciālo budžetu veidiem” dati ir vienādi ar:
40.1.1. IV sadaļas “Izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini” datiem,
40.1.2. VII sadaļas “Pavisam izdevumi, tīrie aizdevumi” datiem;
40.2. IV sadaļas “Izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini” rindas “14.320 Norēķini ar pašvaldību budžetiem” dati ir vienādi ar:
40.2.1. rindas “3800 Pašvaldību budžeta transferti uzturēšanās izdevumiem”, rindas “4800 t.sk. pašvaldību budžeta transferti kapitālajiem izdevumiem” un rindas “7800 t.sk. pašvaldību budžeta transferti investīcijām” datu summu un rindu “3860 no tiem: pašvaldību budžetu transferti uzturēšanas izdevumiem no pašvaldību pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu”, “4860 no tiem: pašvaldību budžetu transferti kapitālajiem izdevumiem no pašvaldību pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu” un “7860 no tiem: pašvaldību budžetu transferti investīcijām no pašvaldību pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu“ datu starpību ;
40.2.2. III sadaļas “Izdevumi pa speciālo budžetu veidiem” rindu “Pašvaldību budžetu transferti” datu summu;
40.3. VIII sadaļas “Finansēšana” dati ir vienādi ar rindas “Ieņēmumu pārsniegums (+) vai deficīts (-)” datiem ar pretēju zīmi;
40.4. I sadaļas “Ieņēmumi kopā” dati ir vienādi ar II sadaļas “Ieņēmumu sadalījums pa speciālā budžeta veidiem” datiem.

IV. Pārskata par pašvaldības ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumiem un izdevumiem sagatavošana

41. Pārskatā uzrāda saņemtos ziedojumus un dāvinājumus no iekšzemes juridiskajām un fiziskajām personām un no ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām.
42. Rindas “I Ieņēmumi kopā” datus aprēķina kā rindas “Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi – kopā” un rindas “Saņemtie transfertu pārskaitījumi no citām pašvaldībām” datu summu.
43. Rindas “Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi – kopā” datus aprēķina kā rindas “No iekšzemes juridiskajām un fiziskajām personām” un rindas “No ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām” datu summu.
44. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu uzrāda sadalījumā pa valdības funkcijām (saskaņā ar Finanšu ministrijas 1995.gada 20.decembra rīkojumu Nr. 625 “Par valdības funkciju klasifikāciju” ar grozījumiem) un pēc budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas (saskaņā ar Finanšu ministrijas 1998.gada 9.janvāra rīkojumu Nr. 4 “Budžeta izdevumu ekonomiskā klasifikācijas” ar grozījumiem).
45. Rindas “Ieņēmumu pārsniegums (+) vai deficīts (-)” datus aprēķina kā rindas “I Ieņēmumi kopā” un rindas “V Pavisam izdevumi, tīrie aizdevumi (III+IV)” datu starpību.
46. Ziedojumu un dāvinājumu finansēšanas avots ir to līdzekļu atlikumu izmaiņas.
47. Pārskatā ir šādas iekšējās sakarības:
47.1. rindas “II Izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini” dati ir vienādi ar V sadaļas “Pavisam izdevumi, tīrie aizdevumi (III+IV)”datiem;
47.2. II sadaļas “Izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini” rindas “14.320 Norēķini ar pašvaldību budžetiem” dati ir vienādi ar rindu “3800 Pašvaldību budžeta transferti uzturēšanas izdevumiem”, “4800 t.sk. pašvaldību budžeta transferti kapitālajiem izdevumiem” un “7800 t.sk. pašvaldību budžeta transferti investīcijām” datu summu;
47.3. rindas “VI Finansēšana” dati ir vienādi ar rindas “Ieņēmumu pārsniegums (+) vai deficīts (-) datiem ar pretēju zīmi.

V. Pārskata par pašvaldības aizņēmumiem sagatavošana

48. Datus pārskatā uzrāda par pārskata periodu – mēnesi.
49. Ja aizņēmums saņemts ārvalstu valūtā, tad 7.aile “Aizņēmuma summa”, 8.aile “Parāds uz pārskata perioda sākumu”, 9.aile “Pārskata periodā Aizņēmuma izmaksātā daļa”, 10.aile “Pārskata periodā Aizņēmuma atmaksātā daļa”, 13.aile “Pārskata periodā Aizņēmuma apkalpošanas izdevumi”, 14.aile “Parāds uz pārskata perioda beigām”, 15.aile “Aizņēmuma neizmaksātā daļa pārskata perioda beigās”, 16.aile “Nākamā perioda Aizņēmuma atmaksājamā daļa” un 17.aile “Nākamā perioda Aizņēmuma apkalpošanas izdevumi” aizpildāma gan valūtā, gan latos.
50. 7.ailes “Aizņēmuma summa” datu un 14.ailes “Parāds uz pārskata perioda beigām” datu pārrēķinu latos veic pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa pārskata perioda pēdējā dienā.
51. 2.ailē “Aizdevējs” ieraksta kredīt-iestādes (kredīta devēja) juridisko nosaukumu. Ja aizņēmuma finansējuma avots ir starptautiska institūcija un aizdevējs ir Valsts kase, tad 2.ailē jānorāda gan aizdevēja nosaukums, gan finansējuma avots. Piemēram, Valsts kase – Pasaules banka.
52. 3.ailē “Mērķis” ieraksta līgumā noteikto aizņēmuma mērķi.
53. 4.ailē “Parakstīšanas datums” ieraksta datumu, kurā ir parakstīts aizņēmuma līgums.
54. 5.ailē “Atmaksas termiņš” uzrāda datumu, kurš minēts līgumā un līdz kuram nokārtos visas parādsaistības.
55. 6.ailē “Valūtas apzīmējums” uzrāda vispārpieņemto valūtas apzīmējumu.
56. 7.ailē “Aizņēmuma summa” uzrāda noslēgtā aizņēmuma līgumā noteikto aizņēmuma (līguma) summu.
57. 8.ailē “Parāds uz pārskata perioda sākumu” uzrāda saņemtās aizņēmuma pamatsummas un atmaksātās pamatsummas starpību uz pārskata perioda sākumu oriģinālajā valūtā un latos.
8.ailes “Parāds uz pārskata perioda sākumu” atlikums ir iepriekšējā mēneša 14.ailē “Parāds uz pārskata perioda beigām” uzrādītie dati.
58. 9.ailē “Pārskata periodā Aizņēmuma izmaksātā daļa” un 10.ailē “Pārskata periodā Aizņēmuma atmaksātā daļa” uzrāda pārskata periodā (mēnesī) saņemto un atmaksāto aizņēmuma daļu. Datus latos uzrāda pēc pašvaldības grāmatvedības uzskaites datiem, t.i., pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa darījuma dienā.
59. 11.ailē “Pārskata perioda Cits parāda samazinājums” uzrāda parāda samazinājumu, kas nav naudas plūsma. Piemēram, reinvestīcijas.
60. 12.ailē “Pārskata periodā Valūtas kursa izmaiņas (+,-)” uzrāda valūtas kursa svārstību rezultātā radušos zaudējumus vai ieņēmumus. Šīs ailes rinda “lati” aizpildāma tikai oriģinālās valūtas aizņēmumiem.
61. 13.ailē “Pārskata periodā Aizņēmuma apkalpošanas izdevumi” uzrāda pārskata periodā samaksātos aizņēmuma apkalpošanas izdevumus – procentu maksājumus, saistību maksas u.tml.
62. 14.ailes “Parāds uz pārskata perioda beigām” datus aprēķina kā 8.ailes “Parāds uz pārskata perioda sākumu”, 9.ailes “Pārskata periodā Aizņēmuma izmaksātā daļa” un 12.ailes “Pārskata periodā Valūtas kursa izmaiņas (+,-)” datu summu, atskaitot 10.ailes “Pārskata periodā Aizņēmuma atmaksātā daļa” un 11.ailes “Pārskata perioda cits parāda samazinājums” datus.
63. 15.ailē “Aizņēmuma neizmaksātā daļa pārskata perioda beigās” uzrāda nesaņemto aizņēmuma apjomu.
64. 16.ailē “Nākamā perioda Aizņēmuma atmaksājamā daļa” un 17.ailē “Nākamā perioda Aizņēmuma apkalpošanas izdevumi” uzrāda nākamajā periodā (mēnesī) paredzēto aizņēmuma pamatsummas un apkalpošanas izdevumu apmaksu. Ja aizņēmums saņemts oriģinālajā valūtā, tad datus pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa pārskata perioda pēdējā dienā.

65. Izziņā uzrāda atvasinātos finanšu instrumentus, kurus izmanto finanšu risku ierobežošanai (hedžingam) parāda portfelī iekļautajiem finanšu instrumentiem un pārējos atvasinātos finanšu instrumentus.
66. Atskaites perioda beigās jāveic atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšana, ņemot vērā tirgus cenas perioda beigu dienā. Peļņa vai zaudējumi, kas radušies no atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšanas, jāuzskaita attiecīgi kā peļņa vai zaudējumi no atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšanas un īstermiņa aktīvi vai saistības. Parāda portfelī iekļauto atvasināto finanšu instrumentu valūtas efekts tiek specifiski attiecināts uz parāda portfeli, bet procentu maksājumiem paredzētie atvasināto finanšu instrumenti tiek attiecināti uz parāda apkalpošanas izdevumiem.
67. Atvasināto finanšu instrumenta tirgus vērtību aprēķina, pamatojoties uz ietekmējošo faktoru tirgus cenām un budžeta iestādes izstrādāto Atvasināto finanšu instrumentu vērtības noteikšanas procedūru.

VI. Pārskata par pašvaldības izsniegtajiem galvojumiem sagatavošana

68. Datus pārskatā uzrāda par pārskata periodu – mēnesi.
69. Ja galvotais aizņēmums saņemts ārvalstu valūtā, tad 8.aile “Galvojuma summa”, 9.aile “Galvotā aizņēmuma summa”, 10.aile “Neapmaksātā summa, kurai nav iestājies maksāšanas termiņš (uz pārskata perioda sākumu)”, 11.aile “Pārskata periodā Galvojuma izmaksātā daļa”, 12.aile “Pārskata periodā Galvojuma atmaksātā daļa”, 13.aile “Pārskata periodā Valūtas maiņas starpība (+,-)”, 14.aile “Neapmaksātā summa, kurai nav iestājies maksāšanas termiņš (uz pārskata perioda beigām)”, 15.aile “Nākamā perioda galvojuma atmaksājamā daļa” aizpildāma gan valūtā, gan latos.
70. Pārskatā jāiekļauj arī studentiem galvoto kredītu summas.
71. 2.ailē “Aizdevējs” ieraksta galvotā aizņēmuma izsniedzēja (kredītiestādes) juridisko nosaukumu.
72. 3.ailē “Mērķis” ieraksta līgumā noteikto aizņēmuma mērķi.
73. 4.ailē “Aizņēmējs” ieraksta aizņēmuma saņēmēja (piem., pašvaldības uzņēmuma) pilnu juridisko nosaukumu.
74. 5.ailē “Parakstīšanas datums” ieraksta galvojuma līguma parakstīšanas datumu.
75. 6.ailē “Atmaksas termiņš” no līguma ieraksta galvotā aizņēmuma atmaksas termiņu.
76. 7.ailē “Valūtas apzīmējums” ieraksta oriģinālās valūtas, kādā ņemts aizņēmums, oficiāli pieņemto saīsinājumu.
77. 8.ailē “Galvojuma summa” uzrāda galvoto summu oriģinālajā valūtā. Ja paš-valdība negalvo par visu aizņēmuma apjomu, tad šajā ailē uzrāda tikai summu, par kuru ir noslēgts galvojuma līgums. Ja aizņēmums izsniegts oriģinālajā valūtā, tad pārrēķinu latos uzrāda pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa pēdējā pārskata perioda dienā.
78. 9.ailē “Galvotā aizņēmuma summa” no līguma ieraksta aizņēmuma apjomu.
79. 10.ailē “Neapmaksātā summa, kurai nav iestājies maksāšanas termiņš (uz pārskata perioda sākumu)” ieraksta galvotā aizņēmuma summu pārskata perioda sākumā. Datus ieraksta neto summā, t.i., no izmaksātā aizņēmuma pamatsummas atskaitot aizņēmuma pamatsummas atmaksas pārskata perioda sākumā. Ja aizņēmums izsniegts oriģinālajā valūtā, tad pārrēķinu latos uzrāda pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa iepriekšējā pārskata perioda beigās.
80. 11.ailē “Pārskata periodā Galvojuma izmaksātā daļa” uzrāda galvotā aizņēmuma izmaksāto summu pārskata periodā (mēnesī). Ja aizņēmums izsniegts oriģinālajā valūtā, tad pārrēķinu latos uzrāda pēc iestādes grāmatvedības uzskaites datiem.
81. 12.ailē “Pārskata periodā Galvojuma atmaksāta daļa” uzrāda galvotā aizņēmuma atmaksāto summu pārskata periodā (mēnesī). Ja aizņēmums izsniegts oriģinālajā valūtā, tad pārrēķinu latos uzrāda pēc iestādes grāmatvedības uzskaites datiem.
82. 13.ailē “Pārskata periodā Valūtas maiņas starpība (+,-)” uzrāda valūtas kursa svārstību rezultātā radušos zaudējumus vai ieņēmumus. Šī aile aizpildāma tikai oriģinālās valūtas aizņēmumiem latos.
83. 14.ailē “Neapmaksātā summa, kurai nav iestājies maksāšanas termiņš (uz pārskata perioda beigām)” uzrāda galvotā aizņēmuma summu pārskata perioda beigās un to aprēķina kā 10.ailes “Neapmaksātā summa, kurai nav iestājies maksāšanas termiņš (uz pārskata perioda sākumu)”, 11.ailes “Pārskata periodā Galvojuma izmaksātā daļa”, 13.ailes “Pārskata periodā Valūtas maiņas starpība (+,-)” datu summu un 12.ailes “Pārskata periodā Galvojuma atmaksātā daļa” datu starpību.
84. 15.ailē “Nākamā perioda galvojuma atmaksājamā daļa” uzrāda nākamajā pārskata periodā (mēnesī) plānoto galvotā aizņēmuma atmaksājamo daļu. Ja galvojums izsniegts oriģinālajā valūtā, tad datus pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa pārskata perioda pēdējā dienā.