Vai Latvijas uzņēmumi ir gatavi Eiropas tirgum?

Pēc Eiropas Tirdzniecības kameru apvienības (Eurochambres) iniciatīvas un ar tās atbalstu trīs gadus – no 2000.gada līdz 2003.gadam – tika veikts pētījums,
lai noskaidrotu, cik daudz Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu uzņēmumu ir gatavi strādāt atbilstoši ES prasībām uzņēmējdarbības laukā.

Informētības līmenis par ES likumdošanu kandidātvalstīs (%)

Gatavība ES prasību ieviešanai uzņēmumos (%)

Vai uzņēmumi ir veikuši ES prasību ieviešanas izmaksu novērtējumu (%)?

ES likumdošanas prasību ieviešanas izmaksas uzņēmumos (EUR)

Kā uzņēmumi novērtē uzņēmuma attīstības perpektīvas pēc pievienošanās ES pa valstīm (%)

Kādēļ bija
nepieciešama aptauja

Pētījums ietilpa plašā projektā, kura ietvaros ES valstu tirdzniecības kameru speciālisti nodod savas zināšanas un pieredzi kandidātvalstu tirdzniecības kamerām un uzņēmumiem. Tā mērķis ir veicināt kandidātvalstu tirdzniecības kameru un uzņēmumu gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā. Projekts tika aizsākts jau 2000.gada vasarā un ilgs līdz šā gada jūnijam. Lai to veiksmīgāk īstenotu, tika nolemts apzināt kandidātvalstu uzņēmumu gatavību strādāt ES vienotajā tirgū.
Mūsu valstī aptauju veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), bet jautājumus uzņēmējiem un aptaujas metodiku izstrādāja Eiropas Tirdzniecības kameru apvienība, kas pētījuma noslēgumā apkopoja iegūtos rezultātus. Aptaujas anketas tika ne vien izsūtītas uzņēmējiem pa elektronisko pastu, bet arī ievietotas LTRK mājaslapā internetā.

Latvija uz pārējo
kandidātvalstu fona

Kā liecina aptaujas rezultāti, Latvijā visus šos trīs gadus ir bijis viens no zemākajiem informētības līmeņiem jautājumā par ES likumdošanu. Izrādās, ka Latvijas uzņēmēji ir sliktāk informēti par viņu darbību regulējošo ES likumu kopumu nekā citu kandidātvalstu uzņēmēji, turklāt viņi mazāk nekā citās valstīs lieto informācijas avotus. Aptauja rāda, ka 6 procenti mūsu valsts uzņēmēju par to nezina neko, 49 procenti ir informēti daļēji, bet 37 procentiem nav pietiekamas informācijas, un tikai 6 procenti uzņēmēju apgalvo, ka ir pilnīgi informēti par viņu darbību regulējošo ES likumu kopumu. Uz pārējo kandidātvalstu fona Latvijai šai ziņā ir vissliktākie rādītāji.
Tas pats attiecas arī uz uzņēmumu gatavību ieviest ES prasības. Tā kā mūsu uzņēmējiem par tām ir tik maz informācijas, vairāk nekā puse – 56 procenti uzņēmumu vēl nav sākuši izvērtēt savas iespējas un gatavoties šo prasību ieviešanai. Tie uzņēmēji, kas aktīvi strādā šajā virzienā, veido mazāk nekā vienu piektdaļu visu aptaujāto.
Lielākā daļa to aptaujāto Latvijas uzņēmēju, kas jau veikuši ES prasību ieviešanas izmaksu novērtējumu, atzinuši, ka tās varētu sasniegt pusmiljonu eiro. Pētījums rāda, ka mazāko valstu uzņēmumos paredzamās izmaksas ir mazākas.
Vērtējot uzņēmumu gatavību strādāt saskaņā ar ES prasībām atsevišķās jomās, secināms, ka vistālāk nākotnē raugās pārtikas pārstrādes uzņēmumi, kas ir gatavi garantēt gan pārtikas produktu kvalitāti, gan drošību. Citas jomas, kurās uzņēmumi ir gatavi respektēt ES izvirzītās prasības, ir konkurences noteikumu ievērošana, patērētāju aizsardzība un ražotāju atbildība, vides aizsardzība, produktu sertifikācija, tehnisko noteikumu un standartu, kā arī darba drošības noteikumu ievērošana. Pilnīgu gatavību šai ziņā gan nav sasniegusi neviena no ES kandidātvalstīm.
Latvijā vairāk nekā puse uzņēmēju (52 procenti) optimistiski vērtē sava uzņēmuma attīstības perspektīvas pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, savukārt vairāk nekā viena ceturtdaļa jeb 26 procenti aptaujāto uzsver, ka tos neietekmēs pievienošanās ES vienotajam tirgum. Šie rādītāji ir vieni no zemākajiem kandidātvalstu vidū; no Latvijas atpaliek vienīgi Polija ar tikai 42 procentiem optimistiski noskaņotu uzņēmēju.
Lai gan lielākā daļa mūsu valsts uzņēmumu (69 procenti) atbalsta pievienošanos Eiropas Savienībai, tas tomēr ir viszemākais rādītājs, salīdzinot ar pārējām kandidātvalstīm, turklāt 2003.gadā šādu uzņēmumu skaits bija par 6 procentiem mazāks nekā gadu iepriekš. Salīdzinoši daudz Latvijas uzņēmēju – 60 procentu aptaujas dalībnieku – ir apmierināti ar valdības veikumu sarunās par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Uzņēmējiem tika jautāts arī par viņu stratēģiju pēc pievienošanās ES tirgum. Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas uzņēmumu (26 procenti) neplāno nekādas izmaiņas, gandrīz puse (49 procenti) gatavojas veikt restrukturizāciju pašu spēkiem, 11 procentu respondentu iecerējuši meklēt stratēģisko partneri, bet atlikušie 14 procenti nav izlēmuši, ko darīt. Aptuveni līdzīga situācija ir arī pārējās kandidātvalstīs.
Jautājumā par vienotā Eiropas tirgus radītajām sekām lielākā daļa aptaujāto Latvijas uzņēmēju uzskata, ka pievienošanās šim tirgum nostiprinās to pozīcijas sarunās ar partneriem trešajās valstīs (faktiski te domāta Krievija). Tāpat pozitīvi tiek vērtēta ilgtermiņa konkurētspējas nostiprināšanās, lielāks ārvalstu investīciju pieplūdums, pieeja ar labākiem nosacījumiem iekārtām un informācijas tehnoloģijām, vieglāka pieeja Eiropas kapitāla tirgum un ES tirgum vispār, kā arī labāka biznesa vides pārskatāmība. Kā negatīvs aspekts tiek minēts kvalificēta darbaspēka trūkums, sīvāka konkurence vietējā tirgū un pieaugošs bezdarbs.
Aptaujas dalībnieki pauda savu viedokli arī jautājumā par nepieciešamību būt pārstāvētiem Briselē. Divas trešdaļas no viņiem uzskata, ka viņus efektīvi pārstāvēs nozaru asociācijas vai Tirdzniecības un rūpniecības kamera, savukārt 20 procentu ir pārliecināti, ka viņiem šāda pārstāvība nav nepieciešama.

Tālākās rīcības
stratēģija

Komentējot aptaujas rezultātus, Austrijas, Somijas un Zviedrijas tirdzniecības un rūpniecības kameru speciālisti atzinuši, ka arī šajās valstīs pirms to iestāšanās Eiropas Savienībā uzņēmēju informētība un interese par ES bijusi līdzīga.
Lai atbalstītu uzņēmējus un palīdzētu viņiem veiksmīgāk pielāgoties situācijai pēc Latvijas oficiālās pievienošanās Eiropas Savienībai, LTRK iecerējusi auditēt 15 dažādu nozaru uzņēmumus, lai noskaidrotu to gatavību darbam ES vienotajā tirgū. Auditu veiks eksperti – gan no ES pieaicinātie, gan ES sertificētie vietējie eksperti. Pēc auditēšanas katram uzņēmumam tiks sagatavoti konkrēti ieteikumi attiecībā uz to, kas vēl būtu jādara, lai labāk sagatavotos darbam ES. Tiks izstrādātas arī kopējas rekomendācijas pa nozarēm. Kad projekts būs beidzies, šādu auditu un konsultācijas varēs saņemt ikviens Latvijas uzņēmums, kas par to būs izrādījis interesi.

LTRK plāno turpināt arī praktisko konferenču ciklu “MVU – Eiropas Savienības valstu tautsaimniecības pamatvienība”. Pirmā šā cikla konference notika jau pagājušā gada novembrī. Tāpat par svarīgu uzdevumu tiek uzskatīta dialoga uzsākšana starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, lai novērstu informācijas trūkumu par uzņēmējdarbību regulējošo ES likumdošanu, kā arī uzņēmēju savlaicīga nodrošināšana ar viņiem saprotamu informāciju par visām ES prasībām.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv