Latvijas meži – veselāki
Meža veselības stāvokļa novērojumi
liecina, ka pēdējos gados tas ievērojami uzlabojies un pērn tas
pat vērtējams kā labs.
Valsts meža dienests (VMD) veic regulārus meža veselības stāvokļa
novērojumus jau vairāk nekā desmit gadus. Gandrīz četrsimt
pastāvīgajos parauglaukumos visā valstī ik gadu tiek novērtēti
valdaudzes koku vainagi un koku bojājumi, informē VMD
Komunikācijas daļa, un iegūtie dati tiek izmantoti ikgadējā
starptautiskā pārskata “Meža veselības stāvoklis Eiropā”
sagatavošanā.
Aizvadītā gada novērojumu rezultāti apliecina, ka aptuveni 87
procenti no visiem novērtētajiem kokiem uzskatāmi par nebojātiem
vai viegli bojātiem un 13 procenti – par vidēji vai stipri
bojātiem. Teritoriālā ziņā parauglaukumi ar paaugstinātu skuju
vai lapu zudumu vairāk koncentrējas valsts austrumu daļā –
Krāslavas, Rēzeknes, Gulbenes un Alūksnes rajonā.
Taču, salīdzinot ar situāciju pirms gadiem desmit, kopumā
stāvoklis jūtami uzlabojies. Proti, vidēji un stipri bojāto koku
īpatsvars krietni samazinājies. Galvenokārt šī tendence
attiecināma uz priedi. VMD speciālisti pieļauj, ka šī pozitīvā
parādība saistāma ar vispārēja gaisa piesārņojuma samazināšanos
Latvijā. Pērn, gluži kā iepriekšējos gados, skujkokiem
pastiprinātu skuju zudumu izraisījuši kaitēkļu bojājumi,
nelabvēlīgi dabas faktori, kā arī slimības. Izplatīts mežaudžu
bojājumu cēlonis ir bebru applūdinājumi. Mežaudzēm raksturīgākie
ir lokālie bojājumi (piemēram, bebru rosības sekas, kaitēkļi,
cilvēku izraisītie mehāniskie bojājumi), taču daļā parauglaukumu,
īpaši iepriekšminētajos rajonos valsts austrumu daļā,
pasliktinātā koku vainaga stāvokļa iemesli nav noskaidroti.
Ilze Apine, “LV”