Ārzemju presē

Zviedrijas “Dagens Nyheter”, “Svenska Dagbladet”, “Aftonbladet”, “Metro”, “Stockholm City” informē: Latvijas valdība ceturtdienas vakarā pārsteidzoši atkāpās, un par to tika paziņots tikai dažas stundas pēc tam, kad parlaments bija pieņēmis jaunu izglītības likumu. Līdz ar to nepilnus trīs mēnešus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā valsts nonākusi smagā politiskā krīzē.

•

Čehijas “News.ch” ziņo: apmēram trīs mēnešus pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Rīgā atkāpusies mazākuma valdība. Tā ceturtdienas vakarā pēc partijas “Jaunais laiks” valdes sēdes paziņoja Ministru prezidents Einars Repše.

•

Polijas “Rzeczpospolita”: poļu prese ziņo par krievu skolēnu protestiem Rīgā un par Repšes valdības demisiju. Laikraksts “Rz” savā informācijā norāda, ka grūtībās, kurās bija nonākusi koalīcijas valdība, vainojama paša premjera Repšes rīcība.

•

Zviedrijas “Svenska Dagbladet”: šī ir pirmā reize, kad Zviedrijas pilsonis ārzemēs aizturēts sakarā ar aizdomām par cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai. Pagājušosestdien Rīgā tika aizturēts precēts pāris, un otrdien Latvijas tiesa viņiem piemēroja apcietinājumu. Viņiem draud ieslodzījums līdz pat 15 gadiem.

•

Angļu “The Economist”: parādās centieni atjaunot sarunas par Eiropas konstitūciju. Neraugoties uz intensīvo 2004.gada pirmo pusi – jauno dalībvalstu uzņemšana, Eiropas Parlamenta vēlēšanas –, pastāv reāla iespējamība, ka galīgā vienošanās var tikt panākta vēl Īrijas ES prezidentūras laikā. Kopš Itālijas ES prezidentūras neveiksmes situācija mainījusies – Aherns ir ticies ar dalībvalstu vadītājiem; tāpat nākusi apjausma, ka vairāk laika nebūt nenozīmē, ka beigās tiks panākta vienošanās. Poļi arī devuši signālus, ka pēc 1.maija būs gatavi sarunām un, iespējams, mīkstinās savu pozīciju.

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung”: NATO ģenerālsekretārs de Hops Shefers iebilda pret to, ka ASV vaino Eiropas šķelšanā. Daudzas Eiropas valstis karā pret Irāku esot atbalstījušas ASV un Lielbritāniju. Problēma esot tā, ka to nedarīja Vācija un Francija. Šī šķelšanās neesot nākusi par labu ne ES, ne NATO. Eiropai, kas savu identitāti balstot uz naidīgumu pret ASV, nevarot būt panākumu. Taču tas pats attiecoties arī uz Ameriku. Ģenerālsekretārs nesaskata arī nepieciešamību NATO iekšienē izveidot ES valstu grupu. Neviena cita pasaules organizācija neesot tik daudz sasniegusi militārajā un politiskajā ziņā kā NATO. Pašlaik NATO esot vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk.

•

Krievijas “Nezavisimaja gazeta”: iespējams, starp Krieviju un Rietumiem atkal var nolaisties priekškars – ja ne gluži no dzelzs, tad pietiekami blīvs gan. Krievijas diplomātijai iestāsies grūti laiki – attiecībās ar Rietumeiropas galvaspilsētām briest jaunas ģeopolitiskas nesaskaņas, jo Maskavas viedoklis par pasaules kārtību ir atšķirīgs. Krievija izmisīgi cenšas noturēt savu ietekmi NVS valstīs, no kurām daudzas uzskata ES un NATO par saviem “jaunajiem kaimiņiem” un vēlas palielināt savu ietekmi šajās valstīs. Arī dažas no šīm valstīm, piemēram, Ukraina un Gruzija, deklarējušas tuvināšanos ES un NATO.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Ukrainas ārlietu ministrs Konstantins Hriščenko nesaskata pretrunu Ukrainas centienos tuvināties ES, vienlaikus padziļinot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju. Viņa ieskatā, svarīgākais sasniegums pēc neatkarības iegūšanas ir stabilas valstiskas sistēmas izveide, kad neviens vairs nerunā par šķelšanos starp Ukrainas austrumu un rietumu apgabaliem. “Pēc 13 neatkarības gadiem mēs esam spējīgi paši risināt savas problēmas civilizētā veidā. Atkārtoju – neviena cita valsts nespēs ietekmēt mūsu ilgtermiņa stratēģisko izvēli … mūsu mērķis ir Eiropa. Taču mēs saprotam, ka tas ir ilgstošs process, kas prasa piepūli arī no mūsu puses.”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: Eliotai Marī Minhenē viens no svarīgākajiem jautājumiem būs attiecības ar NATO un Eiropas aizsardzība. Tā esot kļuvusi par vienu no galvenajiem Eiropas apvienošanas procesa elementiem. Arvien vairāk virsroku gūstot pārliecība, ka Eiropas aizsardzības izveidošana ir arī NATO interesēs. Francija gribot aktīvi piedalīties jaunās NATO veidošanā. Līdzdalībai misijā Irākā tā izvirzot divus nosacījumus: pieprasījumam jānāk no leģitīmas Irākas valdības, un visam kopumā jāsaņem Apvienoto Nāciju mandāts.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem