Valdība steidz atlikušos mājasdarbus

Līdz brīdim, kad paredzēta Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), atlicis mazāk par trim mēnešiem, tomēr darāmā vēl ļoti daudz. Lai apzinātu visus veicamos darbus un iespēju tos paveikt līdz 1. maijam, vakar valdības sēdes galvenais jautājums bija Eiropas Komisijas izstrādātajā Visaptverošajā monitoringa ziņojumā identificēto trūkumu novēršana.

Līdz 1. maijam
jāpaveic vēl ļoti daudz

Pagājušajā nedēļā notikušas Latvijas konsultācijas ar Eiropas Komisiju (EK) par monitoringa ziņojumā norādīto trūkumu novēršanu. EK atzinusi, ka vairākos jautājumos Latvijai izdevies sasniegt progresu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa informācijas sistēmas un muitas informācijas tehnoloģiju savietojamībā, tomēr daudzi nozīmīgi jautājumi vēl nav atrisināti.
EK uzskata, ka Latvijā likumdošanas saskaņošana ar ES normām ir atlikta uz pēdējo brīdi, kā pēdējo datumu ES prasību ieviešanai nosakot 30.aprīli, informēja Eiropas lietu biroja vadītāja pienākumu izpildītāja Elīna Melngaile. EK monitoringa ziņojumā norādīto tūkumu saraksts ir visai garš.
Punktu pa punktam vērtējot paveiktos un vēl steidzami veicamos darbus līdz pievienošanās brīdim, ministru un ministriju ierēdņu starpā vairākkārt iezīmējās nesaskaņas par to, kuras institūcijas pakļautībā ir dažādu jautājumu risināšana. Tomēr visos jautājumos atbildīgās institūcijas tika atrastas un veicamo darbu termiņi saskaņoti. Izskatot EK norādītos trūkumus, atklājās, ka vairākas problēmas jau atrisinātas, bet daļai jautājumu risinājumi gaidāmi tikai neilgi pirms 1. maija.
Neraugoties uz daudzajiem veicamajiem mājasdarbiem, premjerministrs Einars Repše Latvijas spēju pilnvērtīgi sagatavoties dalībai ES vērtēja kā cerīgu. Valdības vadītājs atzina: “Mēs esam uz pareizā ceļa,” un piebilda, ka ministrijām būtu jāmobilizē savi parlamentārie sekretāri, lai neveidotos likumdošanas sastrēgumi Saeimā un visi normatīvie akti tiktu pieņemti laikā.

Visvairāk darbu
lauksaimniecībā

Kopumā nozaru ministrijām uzdots izpildīt uzdevumus 20 jomās. Liela daļa pasākumu jau īstenoti vai tiek īstenoti, secināts valdības sēdē. Visvairāk veicamo uzdevumu līdz pievienošanās brīdim atlicis Zemkopības ministrijai (ZM), uz ko zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atbildēja, ka šāda situācija ir objektīva, jo puse visas ES likumdošanas ir lauksaimniecības nozarē.

Būtiskākā problēma –
robežkontroles punktu
celtniecība

M. Roze valdības sēdē uzsvēra, ka būtiskākā problēma lauksaimniecībā ir četru Sanitārās robežinspekcijas punktu neesamība. Attiecīgās ēkas pie dzelzceļa Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī Rīgas un Ventspils ostās sāktas būvēt tikai šā gada janvārī. Līgumā paredzētais darbu izpildes termiņš ir 210 dienas (jūlija beigas), tāpēc šie objekti līdz iestāšanās brīdim (1. maijam) vēl nebūs gatavi, valdību informēja M. Roze. Sarunā ar žurnālistiem ministrs norādīja: ja attiecīgās ēkas netiks uzbūvētas, tad augu un dzīvnieku izcelsmes produktu imports un eksports caur šiem robežšķērsošanas punktiem nenotiks. Šo produktu kustība būs iespējama tikai caur sauszemes robežšķērsošanas punktiem, tādējādi mēs zaudēsim biznesu, kas saistīts ar liela apjoma kravu importu un eksportu no un uz trešajām valstīm (ārpus ES esošajām valstīm), paskaidroja M. Roze. Ministrs uzsvēra, ka šis nav tikai ZM jautājums, jo par robežkontroles punktu izbūvi ir atbildīga Galvenā muitas pārvalde.
VID Galvenās muitas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Līdaka “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka muitas punktu celtniecības pabeigšanas termiņš līgumā noteikts 210 dienas, bet celtniecības darbu veicēji ir informēti par prioritārajiem uzdevumiem, kas veicami steidzamības kārtā. Tādēļ ir pamatotas cerības, ka Sanitārās robežinspekcijas ēku būvniecība un akreditācijai nepieciešamo iekārtu akreditācija tiks pabeigta līdz šā gada 1.maijam. Tādējādi visa veida preču kustība pār Latvijas robežām būs iespējama jau no pirmās pievienošanās dienas.

Arī turpmāk uzraudzīs
mājasdarbu izpildi

Atbildīgajām ministrijām uzdevumi doti arī tādās nozarēs kā profesionālo kvalifikāciju savstarpējā atzīšana, nodokļi, muitas savienība, brīva preču kustība, sabiedriskais iepirkums, brīva pakalpojumu kustība, brīva kapitāla kustība, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzība, konkurence, iekšlietas un tieslietas, reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija, finanšu kontrole, zivsaimniecība, sociālā politika un nodarbinātība, enerģētika, telekomunikācijas, vide, patērētāju aizsardzība, horizontālie jautājumi.
Lai izpildītu Latvijas saistības dalībai ES, Ministru kabinets vakar uzdeva ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem laikus nodrošināt EK Visaptverošā monitoringa ziņojumā identificēto trūkumu novēršanai minēto uzdevumu izpildi. E. Repše lūdza ministrus būt neatlaidīgiem un noteikt stingrus termiņus ministriju darbiniekiem, lai nodrošinātu visu veicamo darbu izpildi līdz brīdim, kad paredzēta Latvijas pievienošanās ES.
Valdība arī noteica, ka turpmāk reizi divās nedēļās Ministru kabineta sēdēs tiks izskatīti ministru ziņojumi par saistību izpildi. Nākamā ES jautājumu apspriešana valdībā paredzēta pēc nedēļas – 17.februārī.

Artis Nīgals, “LV”
artis.nigals@vestnesis.lv