Ārzemju presē

Trīs mēnešus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā viena no trim Baltijas republikām – Latvija – piedzīvojusi jaunu politisko krīzi.

“Le Monde” (Francija)

•

Četru partiju koalīcija, kas Latviju pārvalda kopš 2002. gada oktobra, vairākumu parlamentā zaudēja pirms desmit dienām. Valdības krīze neilgi pirms iestāšanās ES nāk nelaikā, taču tā neatstās nekādu ietekmi uz valsts Eiropas politiku. Lai gan kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā valdības nekad nav ilgi noturējušās pie varas, integrācija Eiropā vienmēr atradusies to darba kārtības priekšgalā.

“Tagesspiegel” (Vācija)

•

Raksts koncentrējas uz plānoto krievu skolu reformu un 5.februārī notikušo protesta demonstrāciju. D.Rogozins pauž nostāju, ka “latviešu nacionālisti un šovinisti patiesībā atspēlējas bērniem par saviem aizvainojumiem” no padomju Latvijas laikiem. Viņš uzsver, ka jautājumu par krievu skolām Latvijā varēs “atrisināt” vienīgi tad, kad Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā. Uzsvērts, ka likuma labojumi uz otro lasījumu bijuši vēl stingrāki, taču Krievijas ĀM uzskata, ka normas mīkstinātas, pateicoties Krievijas Ārlietu ministrijas, Latvijas nacionālo minoritāšu un Krievijas sabiedrības aktivitātēm.

“Rosbalt” (Krievija)

•

Lietuvā izveidojusies kustība prezidenta Paksa atbalstam. Ja parlamenta izmeklēšanas komisijas secinājumi novedīs līdz prezidenta demisijai, kustība cīnīsies par Paksa atkalievēlēšanu. Pakss janvāra aptaujās ieguvis piecus popularitātes reitinga punktus. Šajā situācijā nestabila kļūst arī Brazauska vadītā valdība.

“Rzeczpospolita” (Polija)

•

Minhenes drošības konferencē Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs mēģināja izraisīt domstarpības par iespējamajām ASV militārajām bāzēm Polijā un Baltijas valstīs. Tomēr, kā izteicās kādas Centrāleiropas valsts aizsardzības ministrs, nebūtu jāpievērš pārāk liela uzmanība Krievijas kareivīgajiem izteikumiem. “Visi klātesošie lieliski saprata, ka ASV nākotnē darīs to, ko uzskatīs par nepieciešamu savai drošībai, bet Krievijai to nāksies akceptēt.”

“Gazeta Wyborcza” (Polija)

•

Minhenes 40. starptautiskā drošības konference sākās ar NATO dalībvalstu aizsardzības ministru informatīvo tikšanos. Viņi apsprieda tādus jautājumus kā NATO loma Afganistānā un Irākā. Tomēr Minhenē vēl nekādus lēmumus nepieņēma, tas notiks jūnijā Stambulā. Nākamajā konferences dienā Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers iepazīstināja ar eiropiešu un amerikāņu iniciatīvu arābu valstu demokratizācijai un attīstībai. Vācijas ārlietu ministrs Minhenes drošības konferencē aicināja uzņemties “jaunu transatlantisko iniciatīvu”. Atvaļinātais vācu ģenerālis Klauss Naumans apgalvo, ka vācieši beidzot esot pamodušies, lai saprastu, ka bez Savienotajām Valstīm Eiropā drošība nav iespējama.

“The Wall Street
Journal Europe” (ASV)

•

Raksta autors pievēršas nedēļas nogalē notikušajai Minhenes drošības konferencei. Izskatās, ka Eiropa pēc pagājušā gada notikumiem beidzot ir “noslēgusi mieru” ar ASV. Bet kāda būs Krievijas vieta pasaulē?

“Izvestija” (Krievija)

•

Nevar noliegt – no vienas puses, Irākas jautājumā taisnība ir prezidenta Buša pusē. Tomēr, no otras puses, Bušs un viņa administrācija izvēlējās nepareizu pieeju un attieksmi – “ANO mums nav vajadzīga”, “mūsu tradicionālie sabiedrotie mums nav vajadzīgi”, “mūsu sabiedrības viedoklis mums nav svarīgs”, “Valsts departaments mums nav vajadzīgs”. Baltā nama “vēstījums” tautai bija aptuveni šāds – “vienkārši esiet amerikāņi, baudiet laimi un atstājiet šo karu mūsu armijas ziņā. Nodokļus mēs nepacelsim, kara dēļ papildu izdevumu jums nebūs. Mēs esam tik bagāti, tik stipri, mums ir taisnība, un mēs varam uzvarēt šo karu bez citu piesaistīšanas”. Varbūt karš bija vajadzīgs, tomēr Buša administrācija ir pārāk aroganta un nav spējīga uz paškritiku.

“International Herald
Tribune” (iznāk Parīzē)

•

Pagājušais gads Eiropas un ASV attiecībās nebija spožs. Atšķirības uzskatos Irākas jautājumā bija tikai viens atsevišķs gadījums. Plaisa starp Eiropu un ASV patiesībā ir daudz dziļāka. 2004.gads nes jaunas cerības. Prezidenta vēlēšanu sakarā demokrāti pārmet Bušam ASV izolēšanu no pasaules, un, cenšoties pierādīt pretējo, šogad Bušs var pievērst pastiprinātu uzmanību Eiropai. Vizīte Lielbritānijā bija pirmais kampaņas pasākums.

“Financial Times” (Anglija)

•

ES, kā arī alianses iesaistīšanās ir atkarīga no politiskās gribas, un, ja Eiropas aizsardzības sistēmas mērķis ir iesaistīšanās Eiropā, tad tikpat lielā mērā tās uzdevums ir iesaistīties tur, kur varētu būt apdraudēti tās pilsoņi, intereses vai tradicionālās attiecības ar noteiktām valstīm, lai nepieļautu krīzes rašanos vai arī mazinātu tās sekas.

“Le Monde” (Francija)

•

Tradicionāli Spānija vienmēr bijusi orientēta uz Eiropas integrāciju un demonstrējusi lojalitāti Parīzes–Berlīnes asij. Tai pašā laikā uzturētas labas attiecības arī ar Vašingtonu. Tomēr pēdējos 36 mēnešos Spānijas ārpolitikas virzieni mainījušies par 180 grādiem. Par ārpolitikas prioritāti kļuvušas attiecības ar Vašingtonu. Spānijas vieta Eiropā kļuvusi “nestabila”. Galvenais “vaininieks” ir Asnars.

“El Pais – English Edition” (Spānija)

•

Lielā septiņnieka valstu sanāksmē Eiropa var izskatīties kā izstumtā. Dolāra vērtības samazināšanās attiecībā pret eiro uztrauc Eiropas eksportētājus un politiskos līderus. Tie nekādā veidā nevar ietekmēt ne Buša administrācijas politiku, kas iekšpolitisku apsvērumu dēļ ieinteresēta dolāra vērtības samazināšanā, ne arī Āzijas centrālās bankas, kas apņēmīgi darbojas, lai stiprinātu savas valūtas pret dolāru.

“The New York Times” (ASV)

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem