Prezidente izsludinās grozījumus Izglītības likumā
Lai konsultētos par Izglītības likumu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējo lietu departamenta Integrācijas nodaļas vadītāju Eviju Papuli un IZM valsts sekretāri Sarmīti Veģeri Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar vakarā paziņoja, ka nolēmusi izsludināt starptautisku rezonansi guvušos grozījumus Izglītības likumā.
Izsludināt 5.februārī Saeimas
trešajā lasījumā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, ar
kuriem noteikts, ka ar nākamo mācību gadu mazākumtautību skolās
vismaz 60 procenti priekšmetu jāpasniedz valsts valodā, V.
Vīķe-Freiberga nolēmusi pēc spraigām pārrunām un pie šā
jautājuma, visticamāk, vēl atgriezīsies.
“Valsts prezidenta kancelejā notikušas intensīvas konsultācijas
visas dienas garumā. Un, atklāti sakot, man personīgi tās vēl nav
beigušās. Es gribu detaļās vēl zināmus jautājumus pārrunāt, taču
pie secinājumiem varēja nonākt jau šobrīd,” paskaidroja
prezidente. Viņa arī atgādināja sarežģīto izglītības reformas
tapšanas gaitu, kurā plānotā valsts valodas īpatsvara norma
mazākumtautību skolās mainījusies no 100 procentiem 90.gadu
beigās līdz 60 procentiem pašlaik. V.Vīķe-Freiberga, gaisinot
izplatīto pieņēmumu par totālu pāreju uz valsts valodu
mazākumtautību izglītības iestādēs, norādīja, ka reforma pašlaik
attieksies tikai uz 10.klases skolēniem, kuriem latviešu valodā
iznāks apgūt tikai par diviem mācību priekšmetiem vairāk nekā
līdz šim. Prezidente arī atzina, ka jau šobrīd vairākums
cittautiešu jauniešu ir ar mieru mācīties valsts valodā.
Pēc V.Vīķes-Freibergas lēmuma izsludināt grozījumus Izglītības
likumā Krievu skolu aizstāvības štābs vakar paziņoja, ka turpinās
protestēt pret izglītības reformu un 11.februārī rīkos protesta
akciju, kurai sekošot vēl citas.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv