Pa augšupvedošām vārda izpētes kāpnēm
Grāmatu mūsdienās iznāk daudz. Līdz ar to katra jauna sējuma klajā nākšana lielākoties vairs nav visas sabiedrības uzmanības vērts notikums. Var jau būt, ka arī valodnieka Ojāra Buša rakstu krājums “Personvārdi, vietvārdi un citi vārdi: izpētes pakāpieni” ne katram raisīs interesi, lai gan savas tautas valodas problēmu pētīšanas jautājumi arvien bijuši ne tikai filologu uzmanībaslokā vien.
Autors priekšvārdā raksta, ka krājums ir viņa “publikāciju apkopojums, ievērojot principu: “no vienkāršā uz sarežģīto”. Tādēļ krājumu ievada galvenokārt jauniešiem un pusaudžiem adresēti populārzinātniski raksti, bet noslēdz līdz šim neatrisinātu onomastikas teorētisko problēmu pētījumi. Varētu teikt, ka šo rakstu krājumu veido trīs secīgas daļas, kaut arī tās nav formāli izdalītas, jo pāriet cita citā bez krasas robežlīnijas: 1) populārzinātniski raksti; 2) īpašvārdu (galvenokārt personvārdu) pētījumi, kas adresēti arī ieinteresētiem nespeciālistiem; 3) zinātniski raksti, kuru galvenais adresāts ir valodniecības, it sevišķi onomastikas jeb īpašvārdu pētniecības, profesionāļi.
Tātad iespējamo grāmatas lasītāju
loku autors iecerējis visai plašu, par to liecina arī atsevišķu
rakstu nosaukumi, kas vairumā gadījumu ir pietiekami intriģējoši,
lai mudinātu lasīt. Piemēra dēļ “Latgales vietvārdi latviešu
literārajā valodā. Problēmas”. Un raksta pirmā rindkopa:
“Kā zināms, ir divi pamatviedokļi par to, kā Latgales vietvārdi
būtu rakstāmi un runājami latviešu literārajā valodā. Pirmo no
tiem nosacīti varētu dēvēt par “Endzelīna viedokli”, un saskaņā
ar to izlokšņu vārdi jāpārceļ literārajā valodā, ņemot vērā skaņu
atbilsmes. Pašreizējā prakse iespēju robežās cenšas respektēt šo
viedokli. Saskaņā ar otru, pretējo viedokli, Latgales vietvārdi
arī literārajā valodā jāraksta burts pa burtam tieši tā, kā tos
izrunā atbilstīgajā izloksnē. Katrs viedoklis būtu jāizvērtē gan
lingvistiskajā, gan ekstralingvistiskajā aspektā. Tātad – divi
viedokļi reiz divi aspekti – kopā četri izvērtējamie
lielumi.”
Vai ieinteresēja? Tad atliek tikai meklēt 310 lappušu biezo grāmatu, ko izdevis Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
“LV” informācija