Grāmatvedības padomes lēmums

Rīgā 2004.gada 5.februārī (prot. Nr.2, 1.p.)

Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” pieņemšanu

Pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 15.2 pantu un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.437 “Grāmatvedības padomes nolikums” 4.5. un 4.7.apakšpunktu,

Grāmatvedības padome nolemj:

1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” (pielikums).

2. Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ir piemērojams saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar likumu “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2004.gadā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes”

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.1 “Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes” (turpmāk — standarts) nosaka un skaidro finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes un prasības tā saturam.

2. Specifisku darījumu un notikumu atzīšanu, novērtēšanu un skaidrojumus aplūko citi Latvijas grāmatvedības standarti.

3. Standarts attiecas uz atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sagatavotu atsevišķa uzņēmuma finanšu pārskatu un atbilstoši likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.

4. Standartā lietotie termini:

4.1. aktīvi ir uzņēmuma resursi, kuri iegūti savā rīcībā pagātnes notikumu rezultātā un no kuriem nākotnē uzņēmumam ir sagaidāms ekonomisks izdevīgums;

4.2. ienākumi ir aktīvu ieguvuma vai arī saistību samazinājuma veidā radies ekonomiskā izdevīguma resursu pieaugums pārskata periodā, kā rezultātā palielinājies pašu kapitāls, izņemot pieaugumu, ko radījuši dalībnieku ieguldījumi. Ienākumi var būt šādi:

4.2.1. ieņēmumi ir ienākumi, kas gūti parastās darbības rezultātā, tajā skaitā apgrozījums, maksa par pakalpojumiem, saņemtie procenti, dividendes un nomas ieņēmumi;

4.2.2. ieguvumi ir ienākumi no darījumiem un notikumiem, kuru mērķis nav radīt ieņēmumus, bet kuri rada ekonomiskā izdevīguma resursu pieaugumu, tajā skaitā ienākumi no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas un nerealizētie ienākumi no aktīvu posteņu pārvērtēšanas;

4.3. izdevumi ir aktīvu atdošanas vai izlietojuma, vai arī saistību pieauguma veidā radies ekonomiskā izdevīguma resursu samazinājums pārskata periodā, kā rezultātā samazinās pašu kapitāls, izņemot samazinājumu, ko radījusi sadale starp dalībniekiem. Izdevumi var būt šādi:

4.3.1. parastās darbības gaitā radušies izdevumi, piemēram, pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, algas un nolietojums;

4.3.2. zaudējumi ir izdevumi, kas uzrāda ekonomiskā izdevīguma resursu samazinājumu, piemēram, zaudējumi stihisku nelaimju rezultātā, zaudējumi no ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšanas un nerealizētie zaudējumi no ārvalstu valūtās izteikto ilgtermiņa aizņēmumu pārvērtēšanas;

4.4. pašu kapitāls ir pēc visu saistību atskaitīšanas atlikusī līdzdalības daļa uzņēmuma aktīvos;

4.5. saistības ir uzņēmuma pašreizējs pienākums, ko radījuši pagātnes notikumi, ja ir sagaidāms, ka, šo pienākumu izpildot, uzņēmums zaudēs ekonomiskā izdevīguma resursus.

II. Pamatprasības

5. Finanšu pārskats ir uzņēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturēts attēlojums. Finanšu pārskatu sastāda tā, lai nodrošinātu finanšu pārskata lietotājiem tādu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kas ir noderīga saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanā. Tajā sniedz informāciju par uzņēmuma:

5.1. aktīviem;

5.2. saistībām;

5.3. pašu kapitālu;

5.4. ienākumiem un izdevumiem;

5.5. naudas plūsmu.

6. Finanšu pārskatā jāietver kvalitatīva informācija. Finanšu pārskata kvalitātes pazīmes ir saprotamība, atbilstība, ticamība un salīdzināmība. Finanšu pārskata kvalitātes pazīmju būtība skaidrota šā standarta 1.pielikumā.

7. Finanšu pārskata sastāvu nosaka likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”.

8. Papildus finanšu pārskatam uzņēmumi sagatavo vadības ziņojumu, kas apraksta un izskaidro uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus, kā arī sagaidāmās nenoteiktības ietekmi. Uzņēmumi var pievienot finanšu pārskatam arī citus ziņojumus. Prasības vadības ziņojuma saturam ir noteiktas likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”. Vadības ziņojumā ir ieteicams uzrādīt informāciju, piemēram, par:

8.1. svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka darbības rezultātus, tajā skaitā pārmaiņām uzņēmuma darbības vidē, uzņēmuma reakciju uz šīm pārmaiņām, ieguldījumu un dividenžu politiku;

8.2. uzņēmuma līdzekļu avotiem, kapitāla piesaistes un riska vadības politiku;

8.3. uzņēmuma priekšrocībām un resursiem, kuru vērtība nav uzrādīta bilancē.

9. Lai finanšu pārskats nodrošinātu patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, pareizi jālieto Latvijas grāmatvedības standarti. Lai to panāktu, ir nepieciešams:

9.1. izvēlēties un lietot grāmatvedības politiku saskaņā ar šī standarta 16.punktu;

9.2. atklāt informāciju, arī grāmatvedības politiku, lai tā būtu atbilstoša, ticama, salīdzināma un saprotama;

9.3. sniegt papildu skaidrojumus, ja Latvijas grāmatvedības standartu prasības nav pietiekamas, lai finanšu pārskata lietotāji saprastu konkrētu darījumu vai notikumu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli vai darbības rezultātiem.

10. Finanšu pārskatā norāda atbilstību normatīvo aktu prasībām un Latvijas grāmatvedības standartiem. Finanšu pārskatu, ja tas neatbilst visām katra piemērojamā normatīvā akta un Latvijas grāmatvedības standarta prasībām, nedrīkst klasificēt kā attiecīgajam normatīvajam aktam vai grāmatvedības standartam atbilstošu.

11. Izņēmuma gadījumos, kad kāda Latvijas grāmatvedības standarta prasības ievērošanai būtu maldinoša ietekme un tādēļ nepieciešams šo prasību neievērot, uzņēmums pielikumā norāda:

11.1. informāciju, kura apstiprina, ka pēc vadības domām finanšu pārskats patiesi un skaidri uzrāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības finansiālos rezultātus un naudas plūsmu;

11.2. informāciju, kura apstiprina, ka visos būtiskajos aspektos ir ievēroti Latvijas grāmatvedības standarti, bet nav ievērots kāds konkrēts standarts;

11.3. iemeslu, kāpēc neievērotā standarta pieeja būtu maldinoša konkrētajos apstākļos, un izvēlēto pieeju;

11.4. standarta neievērošanas finansiālo ietekmi uz uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem, aktīviem, saistībām, pašu kapitālu un naudas plūsmu katrā uzrādītajā periodā.

12. Ja Latvijas grāmatvedības standarta pieeja rada maldinošu finanšu pārskatu un nav piemērota konkrētajam gadījumam, tas nozīmē, ka patiesu priekšstatu nenodrošina ne standarta lietošana, ne papildu skaidrojumi. Šādā gadījumā attiecīgais uzņēmums finanšu pārskata sagatavošanā izmanto metodi, kura ļauj sniegt patiesu un skaidru priekšstatu, un uzrāda šī standarta 11.punktā norādīto informāciju.

13. Izvērtējot, vai ir nepieciešams neievērot konkrēto Latvijas grāmatvedības standarta prasību, ņem vērā:

13.1. standartā izvirzīto prasību mērķi un to, kāpēc mērķis nav sasniegts vai nav atbilstošs konkrētajā gadījumā;

13.2. to, kā uzņēmuma apstākļi atšķiras no apstākļiem citos uzņēmumos, kuri prasību ievēro.

14. Gadījumos, kuros nepieciešams neievērot standarta prasību, finanšu pārskata lietotājiem skaidri norāda, ka uzņēmums nav ievērojis attiecīgu Latvijas grāmatvedības standartu, kā arī sniedz informāciju, kas ļautu novērtēt, vai standarta neievērošana ir nepieciešama, un aprēķināt korekcijas, kas būtu jāveic, lai izpildītu standarta prasības.

III. Grāmatvedības politika

15. Grāmatvedības politika ir konkrēti principi, nostādnes, metodes, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finanšu pārskatu. Grāmatvedības politikas apraksta ilustratīvs piemērs ir sniegts standarta 2.pielikumā.

16. Vadība izvēlas un lieto uzņēmuma grāmatvedības politiku atbilstoši katra pielietojamā Latvijas grāmatvedības standarta visām prasībām. Ja Latvijas grāmatvedības standartā nav konkrētu prasību, vadība izstrādā grāmatvedības politiku, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskats sniedz informāciju, kas:

16.1. ir derīga finanšu pārskata lietotājiem, lai pieņemtu lēmumus;

16.2. ir ticama, jo pārskats:

16.2.1. pareizi uzrāda uzņēmuma darbības rezultātus un finansiālo stāvokli;

16.2.2. uzrāda ne tikai notikumu un darījumu juridisko formu, bet arī to ekonomisko būtību;

16.3. nav subjektīva;

16.4. ir piesardzīga;

16.5. visos būtiskajos aspektos ir pilnīga.

17. Uzņēmuma vadība izstrādā grāmatvedības politiku, ņemot vērā:

17.1. likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un likuma “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” (atbilstošos gadījumos) prasības;

17.2. Latvijas grāmatvedības standartos minētās prasības;

17.3. Latvijas grāmatvedības standartus, kas aplūko līdzīgus jautājumus, gadījumos, ja kāds specifisks jautājums 17.1. un 17.2. apakšpunktā minētajos normatīvajos aktos un Latvijas grāmatvedības standartos nav aplūkots;

17.4. pieņemto praksi attiecīgajā nozarē, ja tā nav pretrunā ar šī standarta 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunkta nosacījumiem.

IV. Darbības turpināšana

18. Sagatavojot finanšu pārskatu, vadība izvērtē uzņēmuma spēju turpināt darbību. Finanšu pārskatu sagatavo, pieņemot, ka uzņēmums turpinās savu darbību, ja vien vadībai nav nolūka to likvidēt vai pastāv citi apstākļi, kas nosaka nepieciešamību likvidēt uzņēmumu. Ja vadība ir informēta par būtisku nenoteiktību, kas ir saistīta ar notikumiem vai apstākļiem, kuri rada nopietnas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, šo faktu uzrāda pielikumā, norādot finanšu pārskata sagatavošanas principus un iemeslu, kāpēc darbības turpināšanas pieņēmums ir pamatots. Ja finanšu pārskata sagatavošanas pamatā nav darbības turpināšanas pieņēmums, šo faktu uzrāda pielikumā, norādot finanšu pārskata sagatavošanas principus un iemeslu, kāpēc darbības turpināšanas pieņēmums nav pamatots.

19. Izvērtējot, vai darbības turpināšanas pieņēmums ir pamatots, uzņēmuma vadība novērtē visu tās rīcībā esošo informāciju par uzņēmuma plāniem un izredzēm paredzamajai nākotnei jeb periodam, kas nav īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances sagatavošanas datuma. Ja uzņēmuma līdzšinējā darbība ir bijusi rentabla un tam ir pieejami finanšu resursi, darbības turpināšanas principa lietošana ir pamatojama bez dziļas analīzes. Pretējā gadījumā uzņēmuma vadība analizē faktorus, kas skar esošo un paredzamo rentabilitāti, parādu atmaksāšanas grafikus un iespējamos finansējuma aizvietošanas avotus.

V. Uzkrāšanas princips

20. Uzņēmums finanšu pārskatu, izņemot naudas plūsmas pārskatu, sagatavo saskaņā ar uzkrāšanas principu.

21. Saskaņā ar uzkrāšanas principu darījumus un notikumus atzīst periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini. Izdevumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pamatojoties uz tiešu saistību starp izmaksu rašanos un konkrēta ienākumu posteņa nopelnīšanu (saskaņošanas princips). Saskaņošanas principa lietošana nevar būt par pamatu, lai bilancē atzītu posteņus, kas neatbilst aktīvu vai saistību definīcijām.

VI. Uzrādīšanas un klasifikācijas konsekvence

22. Posteņu uzrādīšanas un klasifikācijas veids finanšu pārskatos saglabājas nemainīgs no perioda periodā, izņemot šādus gadījumus:

22.1. nozīmīgas pārmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai uzņēmuma finanšu pārskata analīze parāda, ka, izmainot posteņu uzrādīšanas veidu, notikumi vai darījumi tiks atklāti pareizāk;

22.2. izmaiņas pieprasa likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un/vai likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, vai arī kāds Latvijas grāmatvedības standarts.

23. Nozīmīgs uzņēmuma vai komercsabiedrības iegādes vai atsavināšanas darījums, kā arī finanšu pārskata analīze var radīt nepieciešamību veikt izmaiņas finanšu pārskata sagatavošanas veidā. To dara tikai paredzot, ka izmainītā struktūra saglabāsies ilgstoši un/vai tās priekšrocības ir skaidri redzamas. Veicot izmaiņas, uzņēmums pārklasificē savu salīdzināmo informāciju saskaņā ar šī standarta 35.punktu.

VII. Būtiskums un posteņu apvienošana

24. Informācija ir uzskatāma par būtisku, ja tās neatklāšana varētu ietekmēt finanšu pārskata lietotāju pieņemtos lēmumus. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa lieluma un rakstura. Nosakot posteņa būtiskumu, posteņa raksturu un lielumu novērtē vienlaikus. Atkarībā no apstākļiem noteicošais faktors ir vai nu posteņa raksturs, vai lielums. Atsevišķus aktīvus ar līdzīgu raksturu un funkcijām apvieno arī tad, ja to summas ir lielas, bet naudas izteiksmē nelielus posteņus, kas atšķiras pēc rakstura vai funkcijas, uzrāda atsevišķi.

25. Katru nozīmīgu posteni finanšu pārskatā uzrāda atsevišķi. Nenozīmīgus posteņus apvieno ar līdzīga veida vai funkciju posteņiem.

26. Sagatavojot finanšu pārskatu, liels skaits darījumu tiek sistematizēts, tos apvienojot grupās atbilstoši būtībai vai funkcijām. Apvienotie un klasificētie dati tiek uzrādīti finanšu pārskata posteņos vai pielikumos. Ja postenis nav pietiekami nozīmīgs, lai to atsevišķi uzrādītu bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā, to iekļauj pēc satura līdzīgā postenī un uzrāda pielikumā.

VIII. Posteņu savstarpēja ieskaitīšana (pārrēķināšana)

27. Aktīvus un saistības nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot gadījumus, kad savstarpēju ieskaitīšanu pieprasa vai atļauj kāds cits Latvijas grāmatvedības standarts.

28. Ienākumu un izdevumu posteņus savstarpēji ieskaita tikai tad, ja:

28.1. to pieprasa vai atļauj likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un/vai likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, un/vai Latvijas grāmatvedības standarts;

28.2. ieguvumi, zaudējumi un saistītie izdevumi, kas rodas no vienādiem vai līdzīgiem darījumiem un notikumiem, nav būtiski. Šādas summas apvieno saskaņā ar šī standarta 25.punktu.

29. Nozīmīgi aktīvi un saistības, ienākumi un izdevumi tiek uzrādīti atsevišķi. Savstarpēja finanšu pārskata posteņu ieskaitīšana, izņemot gadījumus, kad tā uzrāda darījuma vai notikuma būtību, samazina finanšu pārskata lietotāju spēju saprast veiktos darījumus un izvērtēt uzņēmuma naudas plūsmu nākotnē. Par savstarpēju ieskaitīšanu nav uzskatāma aktīvu uzrādīšana, atskaitot novērtēšanas uzkrājumu, piemēram, uzkrājumu novecojušiem krājumiem un uzkrājumu šaubīgiem debitoru parādiem.

30. Ja uzņēmums parastās darbības ietvaros veic darījumus, kuru mērķis nav ieņēmumu radīšana, šo darījumu rezultātus uzrāda neto summā, no visiem ienākumiem atņemot atbilstošos izdevumus, piemēram:

30.1. ieguvumus un zaudējumus, atsavinot ilgtermiņa ieguldījumus, tajā skaitā finanšu ieguldījumus un pamatdarbībā lietotos ilgtermiņa aktīvus, uzrāda, no iegūtajiem līdzekļiem atskaitot aktīvu bilances vērtību un pārdošanas izdevumus;

30.2. izmaksas saskaņā ar līgumsaistībām ar trešo personu (piemēram, apakšīres līguma gadījumā) tiek atskaitītas no atbilstošajām ieņēmumu summām;

30.3. ārkārtas posteņus var uzrādīt, atskaitot attiecīgos nodokļus un mazākuma līdzdalību, bruto summas uzrādot pielikumā.

31. Ieguvumus un zaudējumus, kas rodas no līdzīgiem darījumiem, piemēram, ieguvumus un zaudējumus no valūtas kursa svārstībām un finanšu instrumentiem, kas paredzēti pārdošanai, uzrāda neto vērtībā, izņemot gadījumus, kad citā Latvijas grāmatvedības standartā ir noteikts citādi.

IX. Salīdzināmā informācija

32. Finanšu pārskatā uzrāda iepriekšējo periodu salīdzināmo informāciju. Salīdzināmo informāciju iekļauj izklāsta un aprakstošajā daļā, ja tas palīdz saprast kārtējā perioda finanšu pārskatu.

33. Atsevišķos gadījumos informācija, kas uzrādīta finanšu pārskatā par iepriekšējo periodu (periodiem), ir nozīmīga un to uzrāda arī kārtējā periodā, piemēram, iepriekšējā pārskata periodā neatrisināta juridiska strīda detaļas.

34. Ja posteņu uzrādīšana vai informācijas klasifikācija finanšu pārskatā tiek mainīta, salīdzināmās summas arī pārklasificē. Pielikumā uzrāda pārklasificēšanas būtību, summu un iemeslu. Ja salīdzināmās summas praktiski nav iespējams pārklasificēt, uzrāda iemeslu un to izmaiņu būtību, kuras tiktu veiktas, ja summas pārklasificētu.

35. Posteņu pārklasificēšana nedrīkst ietekmēt pārskata perioda neto peļņu vai zaudējumus un pašu kapitāla posteņus.

36. Atsevišķos gadījumos salīdzināmo informāciju praktiski nav iespējams pārklasificēt, piemēram, ja par iepriekšējiem periodiem nav atbilstošo datu un šādu datu apkopošana prasītu nesamērīgas izmaksas. Šādos gadījumos pielikumā apraksta korekcijas, kuras būtu veicamas.

X. Finanšu pārskata struktūra un noformējums

37. Finanšu pārskata sastāvdaļu struktūru nosaka likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, kā arī attiecīgie Latvijas grāmatvedības standarti.

38. Lai sniegtu patiesu un skaidru informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem, bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā un naudas plūsmas pārskatā ietver papildu posteņus.

39. Lemjot par papildu posteņu uzrādīšanu, uzņēmums izvērtē:

39.1. aktīvu būtību, likviditāti un būtiskumu, kuru dēļ, piemēram, uzņēmuma nemateriālo vērtību, uzņēmuma attīstības izmaksas, naudu un nemonetāros aktīvus, apgrozāmos līdzekļus un ilgtermiņa ieguldījumus parasti uzrāda atsevišķi;

39.2. aktīvu funkcijas, kuru dēļ, piemēram, pamatdarbībā lietotos un finanšu aktīvus (krājumus, debitoru parādus, naudu un tās ekvivalentus) uzņēmums uzrāda atsevišķi;

39.3. saistību summas, būtību un termiņus, kuru dēļ, piemēram, saistības, par kurām aprēķina procentus, un bezprocentu saistības, kā arī uzkrātās izmaksas uzrāda atsevišķi, atbilstoši klasificējot tās ilgtermiņa un īstermiņa saistībās.

40. Finanšu pārskatu identificē un nodala no citas tajā pašā dokumentā ietvertās informācijas, piemēram, no vadības ziņojuma. Latvijas grāmatvedības standarti attiecas tikai uz finanšu pārskatu. Finanšu pārskatā skaidri norāda informāciju, kas ir sagatavota, lietojot Latvijas grāmatvedības standartus.

41. Katru finanšu pārskata sastāvdaļu skaidri identificē. Uzskatāmi uzrāda zemāk minēto informāciju un, ja tas nepieciešams, atkārto:

41.1. uzņēmuma nosaukumu;

41.2. pārskata nosaukumu (finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats);

41.3. bilances datumu;

41.4. periodu, ko aptver finanšu pārskats;

41.5. pārskatā lietoto naudas vienību;

41.6. pārskata sastāvdaļas nosaukumu.

42. Ja tiek sagatavots finanšu pārskats par periodu, kas ir garāks vai īsāks par 12 mēnešiem, uzņēmums pielikumā norāda:

42.1. iemeslu, kāpēc tiek lietots cits pārskata periods;

42.2. faktu, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un attiecīgo pielikumu atbilstošās summas par iepriekšējiem periodiem nav salīdzināmas.

XI. Bilance

43. Ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa saistības bilancē atspoguļo atsevišķi.

44. Aktīvu klasificē kā apgrozāmo līdzekli šādos gadījumos:

44.1. to paredz realizēt vai patērēt uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros;

44.2. to tur galvenokārt tirdzniecības nolūkiem vai īslaicīgi un ja to paredz realizēt 12 mēnešos pēc bilances datuma;

44.3. tā ir nauda vai tās ekvivalents, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.

45. Aktīvus, kas saskaņā ar šī standarta 44.punkta nosacījumiem nav apgrozāmie līdzekļi, uzrāda kā ilgtermiņa ieguldījumus.

46. Uzņēmuma pamatdarbības cikls ir laiks starp produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo materiālu iegādi un preču realizāciju vai pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, apgrozāmie līdzekļi ietver krājumus, ko pārdod, patērē un realizē uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros arī tad, ja tos neparedz realizēt 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

47. Vērtspapīrus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos paredz realizēt 12 mēnešos pēc bilances datuma. Pretējā gadījumā tos klasificē kā ilgtermiņa aktīvus.

48. Saistības klasificē kā īstermiņa saistības, ja tās atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

48.1. par tām paredz norēķināties uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros;

48.2. par tām norēķināsies ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

49. Pārējās saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības.

50. Īstermiņa saistības ir parādi piegādātājiem un darbiniekiem un līdzīgas saistības, kas rodas uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros. Šādas saistības klasificē kā īstermiņa saistības arī tad, ja norēķināšanās termiņš par tām iestājas vēlāk nekā 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

51. Īstermiņa saistībās ietver arī tādas saistības, par kurām norēķinās 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma, kaut arī norēķināšanās nenotiek uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros, piemēram, kārtējā maksājamā daļa no kredīta, bankas kredītlīnija, dividendes, nodokļi un citi kreditoru parādi. Saistības, kuru maksāšanas termiņš ir garāks par 12 mēnešiem un kuras paredzētas apgrozāmo līdzekļu finansēšanai vai īstermiņa saistību segšanai, ir ilgtermiņa saistības.

52. Uzņēmums turpina klasificēt savas saistības kā ilgtermiņa saistības arī tad, ja norēķinu termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, uzņēmumam ir nodoms refinansēt šo saistību atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem un šo nodomu apstiprina vienošanās refinansēt vai izmainīt maksājumu grafiku, un tā ir noslēgta pirms finanšu pārskata sagatavošanas.

53. Pielikumā uzrāda visu to saistību summas, kuras saskaņā ar šī standarta 52.punktu ir klasificētas kā ilgtermiņa saistības, norādot izvēlētās klasifikācijas pamatojumu.

54. Aizņēmuma līgumos var būt ietverti nosacījumi, ka saistības kļūst atmaksājamas pēc pieprasījuma, ja tiek pārkāpti zināmi nosacījumi. Ja šādi nosacījumi ir pārkāpti, saistības klasificē kā ilgtermiņa tikai tad, ja:

54.1. pirms finanšu pārskata sagatavošanas aizdevējs ir piekritis nepieprasīt maksājumu, ko tas būtu tiesīgs pieprasīt aizņēmēja pārkāpuma dēļ;

54.2. nepastāv liela varbūtība, ka nākamajos 12 mēnešos pēc bilances datuma šādi pārkāpumi varētu atkārtoties.

55. Bilancē pašu kapitālu sadala posteņos, atsevišķi uzrādot akcionāru (dalībnieku) ieguldītos līdzekļus, nesadalīto peļņu, no peļņas veidotās rezerves un kapitāla uzturēšanas korekciju jeb pārvērtēšanas rezerves. Šāds dalījums nepieciešams, lai finanšu pārskata lietotāji varētu pieņemt lēmumus, jo tas parāda juridiskus un citus ierobežojumus iespējām sadalīt vai citādi izmantot pašu kapitālu.

56. Normatīvie akti un statūti noteiktos gadījumos liek veidot rezerves. Ziņas par šādām rezervēm un to lielumu ir noderīgas finanšu pārskata lietotājiem, pieņemot lēmumus. Ieskaitījumi šādās rezervēs nav izdevumi, bet gan nesadalītās peļņas izlietojums.

57. Bilancē uzrādītā pašu kapitāla summa ir atkarīga no aktīvu un saistību novērtējuma. Pašu kapitāla kopsumma tikai retos gadījumos sakrīt ar uzņēmuma akciju tirgus vērtības kopsummu vai summu, ko var iegūt, pārdodot uzņēmuma neto aktīvus pa daļām vai arī darbojošos uzņēmumu kopumā.

58. Saimniecisko darbību veic arī individuālie uzņēmumi, personālsabiedrības un dažāda veida publiskā sektora uzņēmumi. Juridiskā un regulējošā vide, kurā darbojas šie uzņēmumi, bieži vien ir atšķirīga no vides, kurā darbojas kapitālsabiedrības. Piemēram, var pastāvēt tikai nedaudzi vai pat nekādi ierobežojumi attiecībā uz pašu kapitālā ietverto summu sadali īpašniekiem vai citiem saņēmējiem, tomēr jēdziena “pašu kapitāls” definīcija un citas ar pašu kapitālu saistītas nostādnes ir attiecināmas arī uz šādiem uzņēmumiem.

59. Koncerni, kuros ietilpstošajiem meitasuzņēmumiem ir mazākuma daļu īpašnieki, konsolidētajā bilancē izveido posteni “Mazākuma līdzdalības daļa” un uzrāda to nākamajā postenī pēc pašu kapitāla pirms uzkrājumiem un saistībām.

XII. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

60. Visus ienākumu un izdevumu posteņus, kas atzīti pārskata periodā, iekļauj perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, vai cits Latvijas grāmatvedības standarts neliek vai neatļauj rīkoties citādi.

61. Peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņus var klasificēt šādi:

61.1. pēc perioda izmaksu (izmaksu būtības) metodes;

61.2. pēc apgrozījuma izmaksu (izmaksu funkcijas) metodes.

62. Saskaņā ar perioda izmaksu metodi izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrāda pēc to būtības (piemēram, materiālu izmaksas, personāla izmaksas) un nepārdala atbilstoši dažādām funkcijām uzņēmumā.

63. Saskaņā ar apgrozījuma izmaksu metodi izdevumus klasificē pēc to funkcijām — ražošanas, pārdošanas vai administratīvās darbības.

64. Uzņēmumi, kuri klasificē izdevumus pēc to funkcijas, pielikumā sniedz informāciju par izdevumu būtību, katrai funkcijai atsevišķi uzrādot, piemēram, materiālu izmaksas, personāla izmaksas, nolietojumu un citas būtiskas izmaksas.

XIII. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

65. Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā par bilances iedaļu “Pašu kapitāls” kopumā un par katru tās posteni sniedz šādu informāciju:

65.1. iepriekšējā gada bilancē norādītā summa;

65.2. iepriekšējā gada bilancē norādītās summas labojums, ja izņēmuma gadījumā pārskata periodā tāds ir veikts, izmantojot likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 25.panta otrajā daļā paredzēto iespēju atkāpties no šā panta pirmās daļas 6.punktā minētā grāmatvedības principa;

65.3. pārskata gada bilancē norādītā summa perioda beigās un izmaiņu summa iedalījumā pa tiem saimniecisko darījumu veidiem, faktiem vai notikumiem, kas pārskata gadā radījuši izmaiņas uzņēmuma pašu kapitālā, piemēram:

65.3.1. papildu kapitāla iesaistīšana vai pamatkapitāla palielināšana citā veidā, vai tā samazināšana uzņēmējdarbības veidus reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā (akciju vai daļu kapitāla (pamatkapitāla) un akciju (daļu) emisijas uzcenojuma summas palielinājums vai samazinājums);

65.3.2. pamatlīdzekļu vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšana augstākā vērtībā vai šādā vērtībā novērtētu ilgtermiņa ieguldījumu likvidēšana, pārdošana vai klasifikācijas maiņa un izslēgšana no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva, vai to vērtības samazināšanās (ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves atlikuma palielinājums vai samazinājums);

65.3.3. atsevišķu finanšu instrumentu vai finanšu aktīvu veidu patiesās vērtības izmaiņas, klasifikācijas maiņa, pārdošana, dzēšana vai atsavināšana citā veidā (finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerves atlikuma palielinājums vai samazinājums);

65.3.4. no iepriekšējo gadu peļņas izveidoto rezervju, ja tādas ir, veidošana, klasifikācijas maiņa vai likvidācija, rezervēs ieskaitīto summu atlikumu palielināšana, samazināšana vai izlietošana (likumos vai statūtos noteikto, vai citu rezervju atlikumu palielinājums vai samazinājums);

65.3.5. pārskata gada finansiālā rezultāta atspoguļojums bilancē un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas atlikuma summas izmaiņas saistībā ar peļņas sadali dividendēs, izlietojumu iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, pamatkapitāla palielināšanai, rezervju veidošanai vai citiem mērķiem (attiecīgi pārskata gada nesadalītās peļņas summas atspoguļojums bilancē un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas atlikuma palielinājums vai samazinājums);

65.3.6. citi fakti vai notikumi, kuru dēļ pārskata gadā mainījies pašu kapitāla apmērs.

66. Ja pašu kapitāla apmēra izmaiņas saistītas ar iepriekšējo pārskata gadu kļūdu labošanu vai grāmatvedības metožu maiņu, par to sniedz informāciju gada pārskata pielikumā un norāda pamatojumu.

67. Pašu kapitāla izmaiņu pārskata ilustratīvs piemērs ir sniegts šā standarta 3.pielikumā.

XIV. Finanšu pārskata pielikums

68. Uzņēmums finanšu pārskata pielikumā:

68.1. uzrāda informāciju par finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnēm un attiecībā uz nozīmīgiem darījumiem un notikumiem pieņemto grāmatvedības politiku;

68.2. skaidro likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” un Latvijas grāmatvedības standartos pieprasīto informāciju, kas nav uzrādīta citur finanšu pārskatā;

68.3. sniedz papildu informāciju, kas nav uzrādīta bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet ir nepieciešama patiesas informācijas sniegšanai.

69. Informācijai finanšu pārskata pielikumā ir jābūt sistematizētai. Ja attiecībā uz bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata vai naudas plūsmas pārskata posteni pielikumā ir ietverta papildu informācija, pie tās norāda attiecīgu atsauci.

70. Finanšu pārskata pielikums ietver bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņu detalizāciju, kā arī papildu informāciju, piemēram, par iespējamām saistībām. Tie ietver skaidrojumus, kurus pieprasa un iesaka Latvijas grāmatvedības standarti, un citus nepieciešamos skaidrojumus.

71. Lai finanšu pārskata lietotāji vieglāk izprastu un varētu salīdzināt finanšu pārskatu ar citu uzņēmumu finanšu pārskatiem, pielikumā ietvertās informācijas secība parasti ir šāda:

71.1. norāde par finanšu pārskata atbilstību likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, citiem grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Latvijas grāmatvedības standartiem;

71.2. finanšu pārskata posteņu novērtēšanā izmantotās metodes un grāmatvedības politika;

71.3. papildu informācija par bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā uzrādītajiem posteņiem;

71.4. citi skaidrojumi, tajā skaitā:

71.4.1. nenoteiktības, nākotnes saistības (commitments) un citi finanšu skaidrojumi;

71.4.2. nefinansiāla rakstura skaidrojumi, piemēram, darbinieku skaits.

72. Finanšu pārskata pielikumā attiecībā uz grāmatvedības politiku sniedz informāciju par finanšu pārskata sagatavošanā lietotajiem novērtēšanas principiem.

73. Ja finanšu pārskatā kāda posteņa novērtēšanai lieto vairāk nekā vienu principu, piemēram, pārvērtējot daļu ilgtermiņa aktīvu, norāda novērtēšanas principus atsevišķām posteņa sastāvdaļām.

74. Pielikumā uzrāda grāmatvedības politiku, kuras skaidrojums finanšu pārskata lietotājiem palīdz saprast darījumu un notikumu uzrādīšanas veidu. Uzņēmums uzrāda grāmatvedības politiku šādiem jautājumiem, ja tie attiecas uz uzņēmumu:

74.1. ieņēmumu atzīšana;

74.2. neto apgrozījums;

74.3. konsolidācijas principi, tajā skaitā meitas uzņēmumiem un asociētiem uzņēmumiem;

74.4. biznesa apvienošana;

74.5. kopuzņēmumi;

74.6. pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atzīšana un nolietojums/amortizācija;

74.7. aizņēmumu izmaksu un citu izmaksu kapitalizācija;

74.8. būvlīgumi un citi ilgtermiņa līgumi;

74.9. finanšu ieguldījumi;

74.10. finanšu instrumenti un citi ieguldījumi;

74.11. līzinga darījumi;

74.12. pētniecības darbu un attīstības izmaksas;

74.13. krājumi;

74.14. uzņēmumu ienākuma nodoklis, arī atliktais nodoklis;

74.15. uzkrājumi;

74.16. ārvalstu valūtas pārvērtēšana un riska ierobežošana;

74.17. nauda un tās ekvivalenti;

74.18. dotācijas.

75. Ja uzņēmumam ir nozīmīga darbība ārzemēs vai darījumi ārvalstu valūtā, tiem uzrāda ārvalstu valūtas ieguvumu un zaudējumu atzīšanas un riska ierobežošanas politiku.

76. Konsolidētā finanšu pārskata pielikumā uzrāda grāmatvedības politiku mazākuma līdzdalības noteikšanai.

77. Grāmatvedības politika var būt nozīmīga arī gadījumā, ja uzrādītās summas pārskata periodam un iepriekšējiem periodiem nav nozīmīgas.

78. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmums uzrāda:

78.1. uzņēmuma juridisko formu un juridisko adresi (vai izpildinstitūcijas (vadītāja) darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses);

78.2. uzņēmuma darbības veida aprakstu;

78.3. mātes uzņēmuma nosaukumu;

78.4. vidējo darbinieku skaitu pārskata periodā.

79. Attiecībā uz pašu kapitālu uzņēmums finanšu pārskata pielikumā uzrāda šādu informāciju:

79.1. par katru akciju (daļu) veidu:

79.1.1. apstiprināto akciju (daļu) skaitu,

79.1.2. emitēto un pilnībā apmaksāto akciju (daļu) skaitu, emitēto un pilnībā neapmaksāto akciju (daļu) skaitu,

79.1.3. akciju (daļu) nominālvērtību vai faktu, ka akcijām nav nominālvērtības,

79.1.4. apgrozībā esošo akciju (daļu) skaitu gada sākumā un beigās,

79.1.5. tiesības, priekšrocības un ierobežojumus, tajā skaitā attiecībā uz dividenžu sadali un kapitāla atmaksāšanu,

79.1.6. uzņēmuma akcijas (daļas), kas pieder pašam uzņēmumam, uzņēmuma meitas uzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem,

79.1.7. akcijas (daļas), kas rezervētas emisijai par opcijām un pārdošanas līgumiem, to nosacījumus un summas;

79.2. katras pašu kapitālā iekļautās rezerves būtības aprakstu;

79.3. visu kumulatīvo priekšrocību dividenžu summu, kas nav atzīta.

80. Uzņēmums bez akciju kapitāla, piemēram, personālsabiedrība, finanšu pārskata pielikumā uzrāda informāciju, kas pielīdzināma iepriekš minētajai informācijai, parādot pašu kapitāla līdzdalības izmaiņas pārskata periodā un katras pašu kapitāla līdzdalības tiesības, priekšrocības un ierobežojumus.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

1.pielikums

Finanšu pārskata kvalitātes pazīmes

1. Kvalitātes pazīmes ir tās īpašības, kas nosaka, cik noderīga finanšu pārskata lietotājiem ir tajos sniegtā informācija. Četras galvenās finanšu pārskata kvalitātes pazīmes ir:

1.1. saprotamība — būtiska finanšu pārskatā sniegtās informācijas īpašība ir saprotamība. Šim nolūkam tiek pieņemts, ka finanšu pārskata lietotājiem ir priekšzināšanas uzņēmējdarbībā, ekonomikā un grāmatvedībā, kā arī vēlme pietiekami rūpīgi iepazīties ar šo informāciju. Tomēr saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai atbilstošu, taču sarežģītu informāciju nedrīkst izslēgt no finanšu pārskata, šādu rīcību pamatojot tikai ar to, ka tā dažiem finanšu pārskatu lietotājiem var būt pārāk grūti saprotama;

1.2. atbilstība:

1.2.1. lai informācija būtu noderīga, tā atbilst finanšu pārskata lietotāju vajadzībām. Informācija ir atbilstoša, ja tā ietekmē finanšu pārskata lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, palīdzot viņiem novērtēt pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus un apstiprinot vai labojot viņu iepriekšējos vērtējumus;

1.2.2. informācijas prognozējošā nozīme un apstiprinošā nozīme ir savstarpēji saistītas. Piemēram, ziņas par aktīvu pašreizējo apjomu un struktūru finanšu pārskata lietotājiem ir vērtīgas, ja viņi mēģina prognozēt uzņēmuma spēju izmantot tam labvēlīgas iespējas un reaģēt uz nelabvēlīgiem apstākļiem. Tai pašai informācijai ir apstiprinoša nozīme attiecībā uz iepriekšējām prognozēm, piemēram, par iepriekš plānoto uzņēmuma struktūru vai plānotajiem darbības rezultātiem;

1.2.3. informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli un līdzšinējiem darbības rezultātiem lieto, lai paredzētu nākotnes finansiālo stāvokli un darbības rezultātus, kā arī citus jautājumus, kas interesē finanšu pārskata lietotājus, piemēram, dividenžu un algu maksājumus, vērtspapīru cenu svārstības un uzņēmuma spēju noteiktajā termiņā pildīt savas saistības. Lai informācija būtu noderīga prognozēšanai, tai nav obligāti jābūt sakārtotai skaitliskas prognozes veidā. Pagātnes darījumu un citu notikumu izklāsta veids ietekmē finanšu pārskata noderīgumu prognozēšanas procesā, piemēram, peļņas vai zaudējuma aprēķina kā prognožu instrumenta derīgums palielinās, ja neparastie, netipiskie un retie ienākumu vai izdevumu posteņi tiek skaidroti atsevišķi;

1.2.4. informācijas atbilstību ietekmē informācijas raksturs un būtiskums. Dažos gadījumos pietiek zināt informācijas raksturu, lai noteiktu tās atbilstību. Piemēram, jauna segmenta uzrādīšana pārskatos var ietekmēt uzņēmuma riska un iespēju izvērtējumu, neatkarīgi no jaunā segmenta sasniegto rezultātu būtiskuma pārskata periodā. Citos gadījumos svarīgs ir gan informācijas raksturs, gan būtiskums, piemēram, krājumu daudzums visās galvenajās, uzņēmuma darbībai raksturīgajās kategorijās. Būtiskums ir atkarīgs no posteņa vai kļūdas relatīvā lieluma konkrētajā nepieminēšanas vai sagrozīšanas situācijā. Tādējādi būtiskums drīzāk uzskatāms par kritēriju informācijas iekļaušanai pārskatos, nevis par primāro kvalitatīvo īpašību, kas raksturo tās noderīgumu;

1.3. ticamība, kas nepieciešama, lai informācija būtu noderīga. Informāciju uzskata par ticamu, ja tajā nav nozīmīgu kļūdu, tā nav subjektīva, kā arī finanšu pārskata lietotāji var paļauties uz sniegto informāciju. Tā var būt pēc satura atbilstoša, taču pēc sava rakstura vai izklāsta tik apšaubāma, ka tās atzīšana varētu kļūt maldinoša. Piemēram, ja tiesas prāvā pēc būtības tiek apstrīdēta prasība atlīdzināt zaudējumus, kā arī to apjoms, nebūtu pareizi uzņēmuma bilancē iekļaut pilnu prasības summu, lai gan attiecīgo apstākļu un summu izskaidrojums būtu nepieciešams. Lai informācija būtu ticama, tā:

1.3.1. precīzi uzrāda darījumus un citus notikumus, ko tai vajadzētu uzrādīt vai kuru atspoguļojumu no tās pamatoti sagaida. Piemēram, uzņēmuma bilance patiesi ataino darījumus un citus notikumus, kuru rezultātā pārskata datumā veidojas aktīvu, saistību un pašu kapitāla elementu atzīšanas kritērijiem atbilstoši posteņi;

1.3.2. uzrāda darījumus un citus notikumus, kurus tai vajadzētu uzrādīt, ne vien pēc to juridiskās formas, bet ņemot vērā to būtību un ekonomisko saturu. Darījumu vai citu notikumu būtība ne vienmēr atbilst tam, kas šķietami izriet no to juridiskās vai iecerētās formas. Piemēram, uzņēmums var nodot kādu īpašuma objektu citai personai tādā veidā, ka no dokumentiem izriet īpašumtiesību maiņa, bet vienlaikus citi līguma noteikumi nodrošina uzņēmumam arī turpmāku ekonomisko izdevīgumu no tā. Ja šādā situācijā uzrādītu pārdošanas darījumu, notikums nebūtu uzrādīts precīzi (pieņemot, ka vispār ir noticis darījums);

1.3.3. ir neitrāla, tas ir, informācija nedrīkst būt subjektīva. Finanšu pārskats nav neitrāls, ja tajā ietvertā informācija izvēlēta vai pasniegta tā, lai ietekmētu kādu lēmumu vai spriedumu noteikta rezultāta vai iznākuma virzienā;

1.3.4. ir sagatavota saskaņā ar piesardzības principu. Saskaņā ar šo principu nenoteiktības apstākļos nepieciešamās aplēses jāveic tā, lai aktīvi vai ienākumi netiktu novērtēti pārāk augstu un saistības vai izdevumi netiktu novērtēti pārāk zemu. Piesardzība neattaisno slēptu vai pārmērīgu uzkrājumu veidošanu, tīšu neattaisnotu aktīvu un ienākumu vērtības samazinājumu vai saistību un izdevumu palielinājumu, kura iespaidā ciestu finanšu pārskata neitralitāte un tādējādi arī ticamība;

1.3.5. ir tik pilnīga, cik to atļauj saprātīga būtiskuma un izmaksu attiecība. Nepieminot kādu faktu, informācija var kļūt nepatiesa vai maldinoša un zaudēt ticamību un atbilstību;

1.4. salīdzināmība:

1.4.1. lai finanšu pārskata lietotāji varētu noteikt uzņēmuma finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu attīstības tendences, viņiem dod iespēju šos pārskatus laika gaitā salīdzināt. Lai varētu novērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli, darbības rezultātus un izmaiņas finansiālajā stāvoklī, finanšu pārskata lietotājiem dod iespēju salīdzināt arī dažādu uzņēmumu pārskatus, tādēļ līdzīgu darījumu un citu notikumu finansiālos rezultātus vērtē un uzrāda nemainīgi gan uzņēmumā kopumā un visā tā darbības gaitā, gan arī dažādos uzņēmumos;

1.4.2. finanšu pārskata lietotājus iepazīstina ar finanšu pārskatu sagatavošanā izmantotajām grāmatvedības metodēm, jebkurām izmaiņām šajās metodēs un to rezultātiem. Tam ir liela nozīme salīdzināmības nodrošināšanā. Finanšu pārskatu lietotājiem dod iespēju noteikt atšķirības grāmatvedības metodēs attiecībā uz līdzīgiem darījumiem un notikumiem vienā uzņēmumā dažādos periodos, kā arī dažādos uzņēmumos. Latvijas grāmatvedības standartu ievērošana, tajā skaitā uzņēmuma lietoto grāmatvedības metožu izklāsts, palīdz padarīt informāciju salīdzināmu;

1.4.3. uzņēmums nedrīkst turpināt grāmatvedībā uzskaitīt kādu darījumu vai citu notikumu nemainīgā veidā, ja lietotās grāmatvedības metodes vairs neļauj izpildīt atbilstības un ticamības prasībām. Tāpat nav pieņemams, ja uzņēmums savas grāmatvedības metodes nemaina, kaut gan citas alternatīvas ļautu sagatavot atbilstošāku un ticamāku informāciju.

2. Finanšu pārskata sagatavotāji atrod optimālāko samēru starp priekšrocībām, ko dod ticama informācija, un priekšrocībām, ko nodrošina savlaicīga informācija. Dažkārt finanšu informāciju ar augstu precizitātes līmeni iespējams iegūt tik ilgu laiku pēc pārskata perioda beigām, ka attiecīgā informācija zaudē aktualitāti un lietotājiem vairs nav derīga. Piemēram, pilnīgi precīzu informāciju par šaubīgu debitoru parādu atgūstamību bieži var iegūt tikai pēc ilgāka laika posma, tāpēc debitoru parādu bilances vērtību nosaka, izmantojot pārskata sagatavošanas brīdī pieejamo informāciju un veicot aplēses.

3. Finanšu pārskatu mērķa sasniegšanai ir nepieciešams līdzsvars starp informācijas kvalitatīvajām īpašībām. Īpašību salīdzinošo nozīmi katrā konkrētā gadījumā nosaka profesionāla vērtējuma ceļā.

 

2.pielikums

Grāmatvedības politikas apraksta piemērs

Šajā pielikumā ir dots piemērs uzrādīšanas prasību ievērošanai attiecībā uz grāmatvedības politiku.

Šajā piemērā iekļautie grāmatvedības politikas apraksti neietver visus iespējamos posteņus un to uzskaites metodes. Katrā uzņēmumā grāmatvedības politika un tās apraksti var būt atšķirīgi.

Piemērā ietvertie grāmatvedības politikas apraksti nav izmantojami, lai pamatotu grāmatvedības politikas izvēli.

Grāmatvedības politika

I. Vispārīgie principi

1. Gada pārskats sagatavots saskaņā ar vispāratzītajiem Latvijas grāmatvedības principiem.

2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots atbilstoši apgrozījuma izmaksu shēmai.

3. Naudas plūsmas pārskats sagatavots, pamatdarbības naudas plūsmu nosakot pēc netiešās metodes.

4. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, uzņēmuma lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas.

II. Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

5. Neto apgrozījums ir gada laikā pārdotās produkcijas vērtības kopsumma bez piešķirtajām atlaidēm un pievienotās vērtības nodokļa.

6. Pārējie ieņēmumi tiek atzīti šādi:

6.1. ieņēmumi no īres — to rašanās brīdī;

6.2. ieņēmumi no soda un kavējuma naudām — saņemšanas brīdī;

6.3. dividendes — brīdī, kad rodas likumīgas tiesības uz tām.

III. Konsolidācijas principi

7. Koncerna meitasuzņēmumu iegāde tiek uzskaitīta pēc iegādes metodes. Meitasuzņēmumu darbības rezultāti tiek iekļauti konsolidētajos darbības rezultātos, sākot ar brīdi, kad mātesuzņēmums iegūst izšķirošu ietekmi pār meitasuzņēmumu. Tos pārtrauc atzīt konsolidētajos darbības rezultātos brīdī, kad mātesuzņēmums zaudē šo izšķirošo ietekmi. Visi koncerna uzņēmumu savstarpējie darījumi un norēķini tiek izslēgti. Savstarpējo darījumu rezultātā atzītie nerealizētie ieguvumi un zaudējumi tiek izslēgti, izņemot gadījumus, kad zaudējumi nav atgūstami darījumos ar citām personām.

8. 20X2.gada 31.decembrī mātesuzņēmumam SIA “ABC” piederēja šādi ieguldījumi meitasuzņēmumos:

8.1. SIA “DEF” 80% balsstiesīgā kapitāla;

SIA “GHI” 55% balsstiesīgā kapitāla;

SIA “JKL” 100% balsstiesīgā kapitāla.

Visu SIA “ABC” meitasuzņēmumu finanšu pārskati ir iekļauti konsolidācijā.

IV. Pamatlīdzekļi

9. Visi pamatlīdzekļi sākotnēji novērtēti iegādes vērtībā. Reizi X gados tiek pārvērtētas šādas pamatlīdzekļu grupas:

9.1. zeme;

9.2. ēkas un būves.

10. Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve”, bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos periodos minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējuma aprēķinā.

11. Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot nolietojumu. Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laika periodā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

	(% gadā)
Ēkas un būves	X
Tehnoloģiskās iekārtas	X
Pārējās iekārtas, aprīkojums un transporta līdzekļi	X.

V. Aizņēmuma izmaksu un citu izmaksu kapitalizācija

12. Nepabeigtās celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta par pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu procentiem un citām tiešajām izmaksām, kas radušās attiecībā ar attiecīgo objektu līdz jaunizveidotā objekta nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība netiek palielināta par pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu procentiem periodos, kad netiek veikti aktīvi nepabeigtās celtniecības objekta attīstības darbi.

VI. Debitoru parādi

13. Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti neto vērtībā, no sākotnējās vērtības atskaitot speciālos uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Speciālie uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek veidoti gadījumos, kad vadība uzskata, ka šo speciāli nodalīto debitoru parādu atgūšana ir apšaubāma.

VII. Finanšu līzings

14. Gadījumos, kad pamatlīdzekļi iegūti uz finanšu līzinga nosacījumiem un ir pārņemti ar tiem saistītie riski un atdeve, šie pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti tādā vērtībā, par kādu tos varētu iegādāties ar tūlītēju samaksu. Līzinga procentu maksājumi un tiem pielīdzināmi maksājumi tiek iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie ir radušies.

VIII. Pētniecības darbu un attīstības izmaksas

15. Pētniecības darbu izmaksas tiek atzītas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās radušās. Attīstības izmaksas, kas saistītas ar jaunu produktu izstrādi un pārbaudi, tiek atzītas bilancē kā nemateriāls ieguldījums to paredzamajā atgūstamajā vērtībā. Pārējās attīstības izmaksas tiek atzītas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās radušās. Kapitalizētās attīstības izmaksas tiek amortizētas pēc lineārās metodes, sākot ar attiecīgā produkta komerciālās ražošanas uzsākšanas brīdi, laika periodā, kurā sagaidāma atdeve no šī ieguldījuma. Amortizācijas periods nepārsniedz X gadus.

IX. Krājumi

16. Krājumi uzrādīti atbilstoši pašizmaksai vai tirgus cenai, ja tā ir zemāka nekā pašizmaksa. Krājumi novērtēti, izmantojot vidējās svērtās vērtības metodi. Novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtības samazinājums ir norakstīts.

X. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

17. Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas ir aprēķinātas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

18. Atliktais nodoklis tiek aprēķināts pēc saistību metodes attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļu likme, kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies. Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī no nodokļu zaudējumiem, kas pārnesami uz nākošajiem taksācijas periodiem. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatā tikai tad, kad ir sagaidāms, ka būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, uz kuru varēs attiecināt atskaitāmās pagaidu starpības, kas veidojušas atliktā nodokļa aktīvu.

XI. Uzkrājumi garantijas remonta izmaksām

19. Uzkrājumi garantijas remonta izmaksām tiek veidoti X% apmērā no pārskata periodā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām atbilstoši uzņēmuma vēsturiskajai pieredzei par pārdotās produkcijas apjoma pārskata periodā un faktisko garantijas izmaksu nākamajā periodā attiecību.

XII. Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos

20. Uzskaite uzņēmumā tiek veikta latos. Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā.

21. Līdzekļi un saistības, kas izteikti ārvalstu valūtā, tiek pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ārvalstu valūtas kursu svārstību rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

	31.12.20X2. (latos)	31.12.20X1. (latos)
1 ASV dolārs
1 eiro
1 Lietuvas lits
1 Igaunijas krona

XIII. Nauda un tās ekvivalenti

22. Naudas plūsmas pārskatā nauda un tās ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 90 dienām.

XIV. Dotācijas

23. Pamatlīdzekļu iegādei saņemtās dotācijas tiek uzskaitītas kā nākamo periodu ienākumi, kurus pakāpeniski ietver ieņēmumos par dotācijām iegādāto pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda laikā.

 

3.pielikums

Pašu kapitāla izmaiņu pārskata piemērs

1. Latvijas grāmatvedības standartā Nr.1 ir noteikta finanšu pārskata, tajā skaitā pašu kapitāla izmaiņu pārskata struktūra un informācijas atklāšanas prasības. Šajā pielikumā ir dots piemērs uzrādīšanas prasību ievērošanai pašu kapitāla izmaiņu pārskatā.

2. Šajā piemērā minētie posteņi neietver visus iespējamos posteņus, un katrā uzņēmumā nebūs piemēroti visi piemērā minētie posteņi.

3. Lai nodrošinātu patiesas informācijas sniegšanu, katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvēlas precīzi posteņu apzīmējumi un uzrādīšanas secība.

4. Pašu kapitāla izmaiņu pārskata piemērs ir veidots, pamatojoties uz šādu informāciju:

4.1. akciju sabiedrības (turpmāk — a/s) “XYZ” pašu kapitāls 20X0.gada 31.decembrī:

	(latos)
Akciju kapitāls	10 000
Akciju emisijas uzcenojums	5000
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve	17 000
Nerealizētie ienākumi no ieguldījuma asociētā uzņēmumā	3300
Nesadalītā peļņa	18 000
Kopā	53 300;

4.2. 20X1.gadā a/s “XYZ” emitēja 10 000 parastās akcijas ar nominālvērtību Ls 1. Vienas akcijas pārdošanas cena bija Ls 3, un a/s “XYZ” akciju emisijas rezultātā piesaistīja finansējumu Ls 30 000 apmērā, tajā skaitā Ls 20 000 kā akciju emisijas uzcenojumu;

4.3. 20X1.gadā tika veikta kārtējā a/s “XYZ” īpašumā esošās zemes un ēku pārvērtēšana. Tās rezultātā daļai nekustamā īpašuma objektu tika konstatēts un atzīts vērtības pieaugums Ls 9000 kopsummā, bet citiem īpašumiem — vērtības samazinājums Ls 3800 kopsummā. Tikai vienai ēkai atzītais vērtības samazinājums pārsniedza iepriekš atzīto vērtības pieaugumu. Šī pārsnieguma summa Ls 1000 apmērā tika iekļauta 20X1.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

4.4. 20X0.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā bija ietverti ienākumi no ieguldījuma asociētajā uzņēmumā SIA “EFG” Ls 6500 apmērā. Šie ienākumi tika atzīti, novērtējot ieguldījumu pēc pašu kapitāla metodes. Asociētā uzņēmuma dalībnieki nolēma par 20X0.gadu dividendes neizmaksāt;

4.5. a/s “XYZ” akcionāri apstiprināja dividenžu izmaksu par 20X0.gadu Ls 3000 apmērā, bet par 20X1.gadu — Ls 4500 apmērā;

4.6. 20X1.gada neto peļņa bija Ls 11 000, bet 20X2.gada neto zaudējumi bija Ls 3500;

4.7. 20X2.gadā a/s “XYZ” pārdeva nekustamā īpašuma objektu, attiecībā uz kuru iepriekš pārvērtēšanas rezervē bija atzīts vērtības pieaugums Ls 3200 apmērā;

4.8. SIA “EFG” neizmaksāja dividendes arī par 20X1.gadu, un a/s “XYZ” 20X2.gadā pārdeva savu ieguldījumu šajā uzņēmumā.

A/s “XYZ” 20X2.gada pašu kapitāla izmaiņu pārskats

	Akciju kapitāls	Akciju emisijas uzcenojums	Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve	Nerealizētie ieņēmumi no ieguldījuma asociētā uzņēmumā	Nesadalītā peļņa	Kopā
	1	2	3	4	5	6
Atlikums 20X0.gada 31.decembrī	10 000	5000	17 000	3300	18 000	53 300
Akciju emisija	10 000	20 000	—	—	—	30 000
Pārvērtēšanas rezultātā atzītie ieguvumi no pamatlīdzekļu vērtības pieauguma	—	—	9000	—	—	9000
Pārvērtēšanas rezultātā atzītie zaudējumi no pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma	—	—	(2800)	—	—	(2800)
Ieguldījuma asociētā uzņēmumā vērtības pieaugums	—	—	—	6500	(6500)	—
Aprēķinātas dividendes par 20X0.gadu	—	—	—	—	(3000)	(3000)
Pārskata perioda peļņa	—	—	—	—	11 000	11 000
Atlikums 20X1.gada 31.decembrī	20 000	25 000	23 200	9800	19 500	97 500
Pārvērtēšanas rezerves samazinājums attiecībā uz atsavinātiem pamatlīdzekļiem	—	—	(3200)	—	—	(3200)
Atzīts realizētais vērtības pieaugums no ieguldījuma asociētā uzņēmumā pārdošanas	—	—	—	(9800)	9800	—
Aprēķinātas dividendes par 20X1.gadu	—	—	—	—	(4500)	(4500)
Pārskata perioda zaudējumi	—	—	—	—	(3500)	(3500)
Atlikums 20X2.gada 31.decembrī	20 000	25 000	20 000	—	21 300	86 300