Reģionu ceļi strauji nolietojas. Ko darīt?

Pēdējos gados pieaudzis Eiropas Savienības (ES) finansējums maršruta “VIA Baltica” un tam pieslēdzošos autoceļu posmu sakārtošanai. Kopumā ir labi rezultāti ES pirmsstrukturālo fondu (ISPA un PHARE) naudas piesaistē. Tomēr valsts un pašvaldību autoceļu stāvoklis valstī turpina pasliktināties. To veicina nepietiekamais autoceļu nozares finansējums, jo Eiropas nauda galvenokārt domāta nozares attīstībai, nevis pašreizējā stāvokļa sakārtošanai. Tā kā nepietiek finanšu autoceļu uzturēšanai un attīstībai, pieaugot satiksmes intensitātei un smagsvara transportlīdzekļu īpatsvaram, autoceļu tīkls arvien noteiktāk sabrūk. Pieaug autoceļu lietotāju
neracionāli izdevumi, palielinās satiksmes negadījumu skaits.

Arī no grants ceļiem valstī trešā daļa ir sliktā stāvoklī Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Ceturtajai daļai valsts autoceļu asfaltētā seguma nepieciešama neatliekama rekonstrukcija, un tas nav saglabājams ar virskārtas atjaunošanu vien. Sabrukušajā asfaltēto ceļu tīklā satiksmei drošu, kaut arī nekomfortablu braukšanu, iespējams nodrošināt, palielinot līdzekļus bedrīšu lāpīšanai un plaisu aizliešanai. Tomēr šie pasākumi uzskatāmi par neekonomiskiem un neperspektīviem. Situāciju nozarē uzskatāmi raksturo 1. tabulas dati par ikgadējo asfaltētā seguma atjaunošanas dinamiku un uzskaitīto sabrukušo segumu kilometru pieaugumu pēdējā desmitgadē.
Lielākajai daļai valsts autoceļu posmu ir neapmierinoša kvalitāte. Gandrīz puse melnā seguma autoceļu ir ļoti sliktā vai pat kritiskā stāvoklī, arī no grants seguma ceļiem trešā daļa ir sliktā stāvoklī. Kritiska situācija ir ar tiltiem, no kuriem tikai ceturtā daļa ir apmierinošā tehniskajā stāvokli.
Līdz 2003. gada 1. septembrim reģistrēto valsts autoceļu ar sabrukušu melno segumu kopgarumi – 2. tabulā.
Valsts autoceļu ar grants segumu stāvoklis 2003.gada 1.janvārī – 3.tabulā.
Pēc Latvijas Autoceļu direkcijas datiem, pašlaik no autoceļu fondiem tiek finansēti 40% ceļiem nepieciešamā līdzekļu apjoma. Piemēram, šogad valsts autoceļu uzturēšanai plānoti tikai 38 miljoni latu, bet nepieciešami 108 miljoni. Pašreizējais deficīts valsts autoceļu uzturēšanai ir vairāk nekā 337 miljoni latu, tātad iztrūkums netiek samazināts, bet pat pieaug. Vēl katastrofālākā situācijā ir pašvaldību ceļi, kuru kopgarums ir 40 192 km. Optimāli pašvaldību ceļu uzturēšanai vajag 82 miljonus latu. Reāli 2004. gadā pašvaldību autoceļu fonds saņems 18, 2 miljonus dotāciju veidā + lauku ceļu programmai paredzētos līdzekļus 9,438 miljonu latu apmērā. Šobrīd deficīts pašvaldību ceļu uzturēšanai ir vairāk nekā 747 miljoni latu.
Ministru kabinets (MK) pieņēmis grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kuros paredzēts, ka Valsts un pašvaldību autoceļi tiks finansēti no valsts budžeta. Respektējot LPS un MK 2004. gada domstarpību un vienošanās projektu, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Satiksmes ministrijas vienošanos, pašvaldību speciālie budžeti autoceļu fondiem tika saglabāti.
Pieņemot grozījumus likumos “Par autoceļiem” un par “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, tika paredzēts, ka nozares, kuras līdz šim finansēja no Valsts autoceļu fonda, no valsts budžeta saņems ne mazāk līdzekļu kā iepriekšējā gadā. Lai gan jau tagad ir skaidrs, ka pašvaldības finansējumu ceļiem 2004.gadā saņems pat mazāk nekā 2003.gadā. Proti, sastādot 2004.gada budžetu, par pamatu tika ņemti prognozes dati, nevis faktiskie, saglabājot iepriekšējo Valsts ceļu fonda sadales shēmu.
Lai gan LPS un valdības 2004.gada domstarpību vienošanās protokolā paredzēts, ka mērķdotācijas pašvaldību ceļiem saglabāsies šā gada līmenī (18 miljoni latu) un dotācijas pasažieru pārvadājumiem pat pieaugs, LPS iebilst pret Valsts autoceļu fonda likvidēšanu, jo, likvidējot to, valsts budžetā 2004.gadā tiks centralizēti noteikts 2003.gada apjoms, taču netiks paredzēts lielāks finansējums saistībā ar akcīzes nodokļa pieaugumu naftas produktiem. Ar 2004.gada 1.maiju akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai paaugstinās par sešiem, benzīnam – par trim santīmiem. Prognozējamais pieaugums ir aptuveni 14 miljoni latu, ja rēķina, ka ceļu nozarei saglabātos 60 procenti no naftas produktu akcīzes daļas. Tādējādi pašvaldību ceļu uzturēšanai zudīs četri miljoni latu, savukārt valsts autoceļiem – ap 10 miljoni. Bez seguma ir atsevišķu politiķu spriedelējumi, ka speciālā valsts autoceļu fonda likvidācija ieviesīs pilnīgu caurskatāmību finanšu sadalē.
Līdz šim šo kārtību reglamentēja likums “Par autoceļiem”, MK noteikumi “Kārtība, kādā starp pašvaldībām sadalāma valsts autoceļu mērķdotācija pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai”. Diemžēl šie noteikumi vairs nav spēkā un sadales kārtību nosaka satiksmes ministrs, vienojoties ar LPS. Nav šaubu, ka ar pašreizējo ministru LPS var vienoties par kārtību mērķdotāciju sadalē, nevis par kopapjomu.
Pašlaik top kārtējās koncepcijas projekts “Par valsts pamatbudžetā iekļaujamā valsts speciālā budžeta valsts autoceļu fonda līdzekļu pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību”, kurā paredzēts, ka ne tikai kārtību, bet arī apjomu lielumu nosaka satiksmes ministrs, jo saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” (12.panta 4.daļa) noteikts, ka Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” izdarīti 2003.gadā, taču nav skaidrs, vai tuvāko piecu, desmit gadu laikā finansējums autoceļiem saglabāsies 2003.gada līmenī vai arī 60% no akcīzes nodokļa naftas produktiem.
Nav skaidrs, vai transportlīdzekļu nodevas maksājumi tiks paslēpti nepārredzamā kopējā finanšu katlā. Ir zudis tiesiskais pamats autoceļu finansēšanas kārtībai, kas bija pamatots ilggadējā valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas pieredzē. Būtībā ir zudis pamats stabilam ceļu infrastruktūras finansējumam. Sevišķi traģiski tas ir apstākļos, kad valstij un pašvaldībām paveras iespēja piesaistīt Kohēzijas un Eiropas reģionālās attīstības fondus. Valsts autoceļu saglabāšana dotu iespējas plānot līdzekļu izlietojumu visā programmēšanas periodā un garantijas, ka akcīzes nodokļa pieaugums nonāks nozares attīstībā. Apdraudēta ir stabilitāte un prognozējamība valsts un pašvaldību ceļu remontu plānošanā. Sagrauta izveidotā sistēma pašvaldību mērķdotācijām ceļu uzturēšanā, dotācijām pasažieru pārvadājumiem. No centralizētā valsts budžeta līdzekļi varētu tikt iedalīti atbilstoši politiskajam balsojumam. Nav izstrādāts mehānisms, kā tiks ievērotas pašvaldību intereses pašvaldību un reģionālo ceļu sakārtošanā. Valdības lēmums ieskaitīt budžetā visu akcīzes nodokli naftas produktiem, pie reizes “paķerot“ līdzi arī transportlīdzekļu nodevu, nākotnē var radīt nopietnus ceļu un sabiedriskā transporta degradācijas draudus.

Vai mūs glābs Eiropa?

Eiropas Komisija beidzot apstiprinājusi Latvijas attīstības plānu – vienoto programmdokumentu struktūrfondu apgūšanai 2004.–2006.gadā. Viena no prioritātēm paredz līdzekļu piešķiršanu autoceļu tīklu rekonstrukcijai. ERAF (Eiropas reģionālās attīstības fonda) programmas ietvaros plānots ievērojami uzlabot valsts 1.šķiras ceļu stāvokli, rekonstruēt vairāk nekā 300 km šīs kategorijas ceļu, radot iespēju par 23% samazināt valsts autoceļu ar grants segu īpatsvaru, veikt 11 tiltu rekonstrukciju un 10 km tranzīta ielu pārbūvi apdzīvotās vietās, kuras šķērso valsts nozīmes ceļi. No vairāk nekā 93 miljonu eiro finansējuma trijos gados valsts ceļi saņems aptuveni 46 procentus jeb nedaudz vairāk par 57 miljoniem eiro. Attiecīgi 25 procentus no šīs summas paredzēts novirzīt Rīgas pilsētas ielu tīkla un satiksmes drošības uzlabošanai, bet 10 procentus – pārējo Latvijas pilsētu ielu stāvokļa uzlabošanai. Valsts 2.šķiras ceļiem finansējums no ERAF nav paredzēts. Prognoze liecina, ka pašvaldību ceļi no šī fonda labākā gadījumā saņems nedaudz vairāk kā sešus miljonus trijos gados.

Kas notiks
ar reģioniem?

Pašvaldību ceļu sakārtošanai faktiski vienīgā alternatīva ir Lauku ceļu attīstības programma, kuras ietvaros 2004. gadam atvēlēti 9,438 miljoni latu, tai skaitā – 2,3 miljoni Eiropas struktūrfondu piesaistei. Salīdzinājumam – īstenojot Lauku ceļu attīstības programmu pilnībā, vajadzīgs ap 400 miljonu latu. Iespējams, nav korekts Satiksmes ministrijas pārziņā esošo valsts ceļu nozīmīguma salīdzinājums tautsaimniecības attīstībā, taču pašreizējais pašvaldību ceļu finansējums vidēji ir vairāk nekā divas reizes mazāks, savukārt pašvaldību ceļu stāvoklis ar valsts ceļu stāvokli pat nav salīdzināms.
Ja Satiksmes ministrijai veiksies dažādu fondu piesaistē, tad izdosies uzlabot situāciju galvenajos valsts ceļos, nedaudz pirmās šķiras ceļos, daļēji arī uzlabot ielu stāvokli Rīgā.
Taču kas notiks ar reģioniem un to ceļu infrastruktūru?
Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas ierēdņiem Latvija ir viens reģions. Taču sāpīgi ir apzināties, ka daudziem mūsu valstī, kas lemj par finansēm, liekas tāpat. Ja tuvākajā laikā netiks izstrādātas valsts atbalsta programmas, kas noteiktu precīzus valsts finansējuma avotus atbilstoši akcīzes nodokļa un ne tikai 60 procentu daļai, kā arī transporta līdzekļu nodevas pieaugumam, un ja ceļu nozare nebūs viena no valsts prioritātēm, tad tiešām Latvijā būs tikai viens reģions ar daudziem baltiem plankumiem.
Latvijas autoceļu nozare ievērojami atpaliek no citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu attiecīgajām nozarēm, par to liecina 4.tabulas dati.
Līdz šim no ISPA un PHARE līdzekļiem transporta nozarei ik gadu bija pieejami aptuveni 24 miljoni eiro. Iestājoties ES, no Kohēzijas fonda būs iespējams saņemt 80 miljonus eiro, no ERAF – 30 miljonus eiro.

Aino Salmiņš,
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks

1.tabula

2. tabula

3. tabula

4. tabula

5.tabula