ATSAUCĒ IETVERT:
Izraudzīsies Latvijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.2004., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84263
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Izraudzīsies Latvijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātai
Ministru kabinets pēc ilgākām pārdomā vakar tomēr izsludinājis atklātu konkursu Latvijas pārstāvim uz Eiropas Savienības (ES) Revīzijas palātas locekļa amatu.
Valsts kontroles padome izvirza savu kandidātu
 Eiropas Savienības Revīzijas palātas ēka Luksemburgā ES Revīzijas palātas foto |
Kā “Latvijas Vēstnesis” jau
ziņoja, šā gada 19.janvārī Valsts kontroles padome ES Revīzijas
palātas locekļa amatam izvirzīja pašreizējo valsts kontrolieri
Raitu Černaju. Valsts kontroles padome kandidātu nominēja,
atsaucoties uz vēstuli, kura saņemta no Finanšu ministrijas un
kurā aicināts Valsts kontroli informēt par iespējamo Latvijas
locekli ES Revīzijas palātā. Valsts kontroles padome paudusi
viedokli, ka R.Černaja kandidatūra ir piemērotākā ES Revīzijas
palātas locekļa amatam, tādēļ viņš nominējams kā Latvijas
pārstāvis šajā institūcijā.
Bet īsi pēc Valsts kontroles padomes paziņojuma Ministru
prezidents Einars Repše izteica viedokli, ka, iespējams, būtu
jārīko konkurss par labākās kandidatūras izvēli šim postenim.
Premjerministrs savu viedokli pamatojis ar norādījumu, ka nav
noteikta procedūra, kā izvirzīt Latvijas pārstāvi ES Revīzijas
palātā, tādēļ šajā gadījumā varētu izmantot līdzīgu mehānismu, kā
izraugoties Latvijas pārstāvjus Eiropas Kopienu tiesā.
Valsts kontrole tomēr aicinājusi konkursu uz šo amatu nerīkot.
Līdzīgu viedokli izteicis arī bijušais ekonomikas ministrs Juris
Lujāns, kā arī Eiropas lietu biroja speciālisti.
Neraugoties uz domstarpībām par to, vai rīkot vai nerīkot
konkursu uz Latvijas pārstāvja vietu ES Revīzijas palātā,
Ministru kabinets tomēr nolēma konkursu rīkot.
Kas var kandidēt
ES Revīzijas palātas locekļa amata
pretendentiem jābūt ieguvušiem augstāko akadēmisko vai
profesionālo izglītību, kas papildināta ar speciālām zināšanām
valsts pārvaldē, ekonomikā, grāmatvedībā, finanšu vadībā vai
revīzijā. Lai kandidētu uz šo amatu, pretendentiem tiek prasītas
labas zināšanas par ES galveno institūciju darbības
pamatprincipiem, izpratne par Revīzijas palātas darbu, zināšanas
par ES budžetā veikto ieņēmumu un izdevumu likumības un
lietderības pārbaudi, zināšanas par starptautiskajiem
grāmatvedības un revīzijas standartiem. Pretendentiem tiek
prasītas arī labas valsts valodas, kā arī angļu, franču, vācu vai
kādas citas ES oficiālās valodas zināšanas. Lai pretendētu uz
Revīzijas palātas locekļa vietu, kandidātam jābūt darba pieredzei
revīzijas vai finanšu jomā un prasmei formulēt viedokli un
patstāvīgi pieņemt lēmumus.
Konkursa pretendentiem arī jāsagatavo vienu lappusi gara eseja
“Mans skatījums par Revīzijas palātas vietu ES institucionālajā
sistēmā”. Pieteikuma dokumenti iesniedzami Finanšu ministrijā
līdz 2004.gada 20. februārim.
Ko dara ES
Revīzijas palāta
Saskaņā ar ES likumdošanu ES Revīzijas palāta (Auditoru tiesa) ir neatkarīga institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir grāmatvedības kontrole un visu ES un tās institūciju veikto ieņēmumu un izdevumu likumības pārbaude, kā arī ES budžeta īstenošanas uzraudzība. Šobrīd Revīzijas palātā ir 15 locekļi, bet pēc paplašināšanās tajā būs pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Revīzijas palātas loceklim jābūt no tām personām, kas savās valstīs darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs vai ir kvalificētas šādam amatam. Šīs personas neatkarībai jābūt neapšaubāmai. Latvijai, tāpat kā citām topošajām ES dalībvalstīm, savs kandidāts ES Revīzijas palātas locekļa amatam jāizvirza līdz šā gada februāra beigām.
Artis Nīgals, “LV”