Tiešie maksājumi atkarīgi no valsts budžeta

Vakar, 11. februārī, informējām lasītājus par tiešajiem maksājumiem, kas būs pieejami Latvijas lauksaimniekiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma skaidroja, ka Latvijas lauksaimnieki nebūs zaudētāji. Lai arī maksājumi par sakoptas ainavas uzturēšanu būs salīdzinoši mazāki nekā kaimiņvalstu lauksaimniekiem, atbalsts ražotājiem būšot līdzvērtīgs. Lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome – nenoliedz, ka atbalsts sākumā būs līdzvērtīgs kaimiņvalstīs solītajam, bet Latvijā tiešo maksājumu apjoms vairāk būs atkarīgs no nacionālā atbalsta.

Valters Bruss pauž satraukumu, vai Latvijas budžetā atradīsies nauda lauksaimniekiem, kas solīta tiešajiem maksājumiem Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Nav zināms, vai atradīsies 22 miljoni latu

Zemnieku saeimas valdes loceklis Valters Bruss skaidro: “Tiešie maksājumi veidojas gan no ES finansējuma, gan maksājumiem no nacionālā budžeta. Pagaidām Latvijas zemniekiem ir garantēta tikai tā naudas daļa, kas nāks no Eiropas. No nacionālā budžeta paredzētie līdzekļi ir tikai teorētiski. Turklāt salīdzinājumā ar kaimiņvalstu lauksaimniekiem Latvijā procentuāli lielāku daļu veido tieši maksājums no nacionālā budžeta.” Piemēram, tiešos maksājumus par laukaugiem 2004. gadā veidos vienotais platības maksājums (prognozējamā summa – aptuveni 20 eiro par hektāru) un papildu valsts tiešie maksājumi. Šie valsts tiešie maksājumi savukārt atkarīgi ne tikai no ES finansējuma, bet pat lielākoties no Latvijas nacionālā budžeta. Papildu valsts tiešie maksājumi par laukaugiem prognozēti aptuveni 66 eiro par hektāru, no kuriem ES garantē tikai 24 eiro. “42 eiro ir Latvijas nacionālā budžeta jautājums,” norāda V. Bruss. “Pagaidām šim mērķim nepieciešamā nauda šā gada budžetā nav paredzēta. Protams, ir bijuši solījumi naudu atrast, skatot šā gada budžeta grozījumus, vai arī iekļaut tos nākamā gada budžetā, jo tiešie maksājumi veicami, sākot ar šā gada 1. decembri līdz pat nākamā gada aprīlim. Tomēr gribu atzīmēt, ka runa ir par 22 miljoniem latu, kas ir ievērojama summa. Tātad pašreiz mēs esam situācijā, kad nauda tiek solīta, bet nav skaidrs, vai tā atradīsies,” teic V. Bruss. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Valdis Dzenis piebilst: “Un jūs jau zināt, kā ir ar solījumiem.”

Kaimiņvalstīs
atšķirīga situācija

Lietuvā un Igaunijā situācija nedaudz atšķiras. Tur tiešo maksājumu apjoms ir daudz mazāk atkarīgs no valsts budžeta, jo absolūti lielāko daļu finansējuma veido ES nauda. Piemēram, Lietuvas zemnieki tiešajos maksājumos par laukaugiem šajā gadā varētu saņemt 87 eiro par hektāru (Latvijā 86 eiro par hektāru), no kuriem nacionālā budžeta nauda ir tikai 11 eiro. Arī Igaunijā situācija ir līdzīga. No kopējā tiešā maksājuma par laukaugiem (83 eiro par hektāru) nacionālā budžeta nauda ir tikai 23 eiro. V. Bruss piebilst: “Turklāt ir skaidri zināms, ka Lietuvā tiešajiem maksājumiem nepieciešamā nauda paredzēta jau šā gada budžetā, līdz ar to lauksaimniekiem nav nekādu bažu par naudas saņemšanu. Latvijas zemniekiem šādas pārliecības nav.”

Jāmaksā tiem, kas ražo

V.Bruss norāda, ka Zemnieku saeima ir neapmierināta arī ar situāciju, ka ES atbalstu saņems tie laukos dzīvojošie, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. ES nauda būtu jāsaņem tikai tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. “Nevar būt tā, ka vienoto platības maksājumu saņem cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ar lauksaimniecību, bet ir vienkārši zeme,” uzskata V.Bruss. Viņš piebilst, ka aptuveni 34 procenti no šiem maksājumiem zemes priekšreģistrācijā pieteiktajām platībām – apmēram 1,5 miljoniem hektāru – netiek apstrādāti. Šī zeme pieteikta appļaušanai un ES atbalsta saņemšanai. “Tas nav pareizi, un noteikti cietīs tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kam zeme nav vienkārši izdevīgs bizness, appļaujot zāli. Tā nedrīkst notikt. Šis atbalsts jāsaņem ražotājiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un tādējādi pelna sev iztiku,” pārliecināti saka V.Bruss. Zemnieku organizācijas solījās nepieļaut, ka Zemkopības ministrijas izstrādātais dokuments pašreizējā redakcijā tiktu pieņemts Eiropas Komisijā, jo šāds vienoto maksājumu projekts nākotnē Latvijas zemniekiem varot radīt problēmas.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Tiešie maksājumi par laukaugiem 2004.gadā

2004.gada 11.februārī