Teātris jurģu priekšvakarā

Latvijas Nacionālā teātra saime godam izturējusi šos divus gadus, kas pavadīti bez pastāvīgas mājvietas, un tagad gatavojas atgriezties savā namā, kura restaurācijas un renovācijas gaitai ar aizturētu elpu sekojusi un seko visa sabiedrība. Vakar, 11.februārī, Nacionālā teātra direktora vietas izpildītājs Viesturs Rieksts, teātra mākslinieciskais vadītājs Edmunds Freibergs, Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Īpašuma departamenta direktors Jānis Zviedris preses pārstāvjus informēja par teātra darbības pēdējā pusgada rezultātiem un gaidāmo atgriešanos vēsturiskajā mājvietā.
Viesturs Rieksts atgādināja, ka pirms pusgada, kad viņš stājies darbā, teātra finansiālais stāvoklis bijis diezgan bēdīgs. Izstrādājot stratēģiju pārejas posmam un turpmākajiem trim gadiem, ticis pieņemts lēmums visas problēmas risināt pašu spēkiem un negaidīt nekādu palīdzību no malas. Tā kā izrāžu gatavošana ārpus savām mājām prasa sevišķi lielus līdzekļus, tikuši iestudēti galvenokārt mazas formas darbi. Un tas ir attaisnojies. Agrāko apmēram 30 izrāžu vietā notikušas 26 izrādes mēnesī, bet skatītāju skaits pieaudzis un vidējais zāļu piepildījums sasniedzis 30 procentus. Sākta sadarbība ar labdarības organizācijām. Audžuģimenes un bērnu nami saņēmuši brīvbiļetes uz vairākām izrādēm. Kopš šī gada sākuma tiek strādāts ar tiem projektiem, kas saistīti ar atgriešanos savā namā. Februāra beigās pirmizrādi piedzīvos Leldes Stumbres luga “Saulriets”, ko iestudējis režisors Valdis Lūriņš, un Marka Kēbelija komēdija “Brīva istaba” Mihaila Kublinska režijā. Aprīlī Rīgā ieradīsies režisors Arkādijs Kacs, kas iestudēs Šeridana “Mēlnesības skolu”. Jūnija pirmajā nedēļā paredzēts speciāls uzvedums – Māras Zālītes un Mārtiņa Brauna “Poēma par skatuvi”. Ar Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienām Silmačos” 22.jūnijā sezona tiks slēgta, bet tehniskais personāls turpinās apgūt jaunās iekārtas.
Edmunds Freibergs ar gandarījumu atzīmēja, ka teātra saime godam izturējusi divus gadus ilgo emigrāciju – ir spējusi noturēties, mobilizēties un strādāt pat labāk nekā mājās. Par to liecina tādas izrādes kā “Ienesīga vieta”, “Dzelzszāle” un “Divas sirdis”. Mākslinieciskā līmeņa ziņā kritiķi Nacionālo teātri ierindojuši otrajā vietā tūlīt aiz Rīgas Jaunā teātra, kas tiek uzskatīts par teātra mākslas novatoru.
Tuvākajā nākotnē gaidāmi divi lieli notikumi: 18.februārī tiks svinēta skatuves mākslas dižmeistara Kārļa Sebra 90.dzimšanas diena, bet 23.februārī – Nacionālā teātra 85 gadu jubileja. Par tālāko nākotni režisors izteicās lakoniski: “Par to runāsim tad, kad būsim savā namā iekšā un viss funkcionēs. Pirmā sezona mums, protams, uzliek lielus pienākumus un atbildību. Tai katrā ziņā būs latvisks akcents – ar lielās klasikas iestudējumiem, oriģināldramaturģijas izrādēm. Esam ievadījuši sarunas ar tādiem meistariem kā Ilmārs Blumbergs, Māra Ķimele, Pēteris Krilovs.”
Dainis Īvāns ar gandarījumu atzīmēja, ka viena domes sasaukuma laikā izdevies noiet visu lielo ceļu no idejas akceptēšanas līdz renovācijas pilnīgai pabeigšanai, un uzsvēra, ka līdzdalīgi te var justies visi rīdzinieki, jo no pilsētas budžeta šiem mērķiem tikuši atvēlēti 8,5 miljoni latu. 26.martā visi celtniecības darbi būs pabeigti un varēs sākties sarežģīto tehnoloģisko iekārtu apgūšana. Atšķirībā no Nacionālās operas, kuras trešā kārta joprojām karājas gaisā, teātra rekonstrukcija un renovācija būs pabeigta pilnīgi.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv